Jēzu nodeva un piesita krustā savējie, un daudzi pēc tam jau drīz rūgti nožēloja. Bīskapu Pēteri Sproģi sita un neaizstāvēja savējie, un nav pat dažas dienas pagājušas, kad daudzi jau nožēlo. Sak, esot tomēr bijis labs Latvijas valsts prezidenta kandidāts. Varbūt, tā gluži nevajadzēja.

Mūsu sabiedrība ir smagi slima un mēdz zākāties par visu un visiem. Tomēr tādā intensitātē ar dubļiem nedēļas laikā nav bijis apliets vēl neviens Latvijas Republikas prezidenta kandidāts. Tādi naida izvirdumi nav skāruši daudzus. Par ko tāds naids, nekristieši, un, jo īpaši, kristieši?

Ko Pēteris Sproģis ir izdarījis vai pateicis, kas ir pretrunā ar ticību Jēzum Kristum? Ja runājam par kristiešiem, savējiem, kas nodeva. Vai apustulis Pāvils nebija tas, kas rakstīja – «nav ne jūda, ne grieķa, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū»?

«Dažu koalīcijas politiķu nemainīgais sauklis, kas attaisno jebko, joprojām aicina sekot viņiem, lai kādi viņi būtu, lai ko viņi darītu, tikai «nedraudzējieties ar krieviem»! Te gan es gribētu precizēt – pie «krieviem» tiek pieskaitīti visi, kas saziņai izmanto krievu valodu: ukraiņi, ebreji, baltkrievi, moldāvi, poļi, kazahi – tas ir, visi, kas nav «mēs»,» savā Facebook lapā ierakstīja Pēteris Sproģis.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild optikas salonu tīkla Metropole īpašnieks Jānis Kossovičs. «Uzņēmums, kas balstās uz ģimenes vērtībām. Īsts ģimenes uzņēmums. Uzņēmumus, kas balstās uz cilvēcīgajām vērtībām. Biznesu rada un veido cilvēki, ar kuriem strādāju,» tā savu uzņēmumu raksturo J. Kossovičs. 23 optikas saloni Metropole izvietojušies 18 Latvijas pilsētās.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Godātā redakcija, šai laikā, kad visiem prātā vai nu futbols, vai mazdārziņš, biju visnotaļ norūpējies par sabiedrības politisko inertumu. Kā zināms, vēlētāju aktivitāte kopumā pa gadiem brauc uz leju: 1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanās tā bija ap 90%, tad trīs ciklus drusku virs 70%, tad 61% 2006. gadā, un pēdējās divas reizes jau zem 60%. Un tagad vēl tas futbols, un mauriņš jālaista, kāda tur vairs politika!

Vēlos dalīties savā priekā un gandarījumā: sabiedriski politiskā aktivitāte ir izplaukusi kā krāšņs zieds, varam cerīgi raudzīties uz vēlēšanu apmeklējuma skaitļiem rudenī. Gudru un garlaicīgu diskusiju vietā šī vasara mūs priecē ar sazvērniecisku shēmu atmaskošanu, smagiem apvainojumiem un kolorītu bļaustīšanos.

Sezonas ieskaņā – veco un pieredzes pārbagāto spēlētāju politkukuriņu lekšanas vingrinājumi. Tā pusducis Vienotības grandu aizlēca uz svaigi izšķīlušos feisbucīšu–tviterastu startapu Par!, tur sasēdās pat valdē, gānot Vienotības bezidejiskumu un atpakaļrāpulību. Kad nu pienāca brīdis izšķirties, šamie sabijās no mikroskopiskajiem reitingiem un ar tikpat idejisku gānīšanos samuka atpakaļ ierastajā Vienotības kūtiņā. Pēc tā varētu cerēt uz atmaskojumu un apvainojumu peintbolu, bet ar sapīkumu jāatzīst, ka ir viens traucēklis. Ašeradena k-gu par OIK afēru mičuriniskais jaunveidojums Attīstībai/Par! nevar ar atvēzienu dauzīt, jo tā līderiem ģīmji spīd pēc mielošanās no tā paša krējuma poda. To varbūt kompensēs Pabrika k-gs, kurš tik ilgi čammājās, ka iekrita jau veco kolēģu pamestajā laivā, kurai pa tam lāgam bija piešņorējies Bondara k-gs. Atliek vēlēt daudz jauku dieniņu jaunajā kopdzīvē.

Lai gan velosezona šogad izstiepusies nedaudz garāka kā citus gadus, kad novembra beigās jau zemi klāja sniegs, velosipēdu darbnīcas un tirgotāji sākuši naski piedāvāt jaunu pakalpojumu – velogarāžu, kur savu uzticamo braucamo novietot ziemas sezonā.

Princips pavisam vienkāršs – klients atved savu velosipēdu uz konkrēto vietu, samaksā par pakalpojumu un līdz pavasarim aizmirst, ka mājoklī jāatrod vieta arī velosipēdam, kas gada aukstajos mēnešos visbiežāk kalpo kā drēbju statīvs. Protams, dzīvoklī iespējams velosipēdu arī ar speciāliem stiprinājumiem novietot pie sienas vai pat griestiem, bet ne visos mājokļos tam atradīsies piemērota vieta. Turklāt gleznu no sienas taču nost nerausi, lai pāris mēnešus skatītos uz savu ciskudrilli.

Aptaujātās velodarbnīcas teic, ka pakalpojums nebūt nav ienesīgs bizness un brīva niša, bet iespēja ziemas sezonā lietderīgi izmantot savas pustukšās noliktavas un nodrošināt, ka meistariem ir darbs, jo garāžas pakalpojums tiek piedāvāts komplektā ar velosipēda tehnisko apkopi. Tas nozīmē, ka, iestājoties pavasarim, klientam vairs nebūs jālauza galva par sava braucamā savešanu darba kārtībā. Velodarbnīcas gan ir pārliecinātas, ka nākamajā pavasarī būs mazāk darba un pie to durvīm neveidosies garas rindas, jo lielākā daļa velobraucēju, kā ierasts, visu tomēr atstāšot uz pēdējo brīdi un līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem attapšoties, ka braucamo vajag tagad un tūlīt, turklāt ideālā kārtībā.

Daļa Lattelecom klientu jau no šī gada vasaras varēs no sava Latvijas fiksētā tīkla telefona numura zvanīt uz Latviju caur internetu no jebkuras vietas pasaulē, maksājot Latvijas vietējās sarunas tarifu un atrašanās vietas interneta pieslēguma izmaksas, saka Lattelecom valdes loceklis un galvenais tehniskais direktors Uldis Tatarčuks.

Tatarčuks teica, ka tas būs iespējams, pateicoties jaunās Lattelecom tīkla arhitektūras pakāpeniskai ieviešanai un pirmo šai sistēmai piemēroto pārnēsājamo telefonu ienākšanai tirgū. Izmantojot šīs ierīces ārzemes, arī būs iespējams saņemt zvanus no Latvijas, savukārt izejošie zvani būs bez papildu maksas tiem klientiem, kuriem bezmaksas sarunas Lattelecom tīklā ir iekļautas kādā no pakalpojumu pakām.

Nesenās sarunas laikā Tatarčuks teica, ka tieši tajā dienā Lattelecom notiekot Ķīnas telekomunikāciju sistēmu ražotāja Huawei dažādu ierīču prezentācija un Lattelecom klientiem daudzfunkciju pārnēsājami fiksētā tīkla telefoni varētu parādīties «periodā no jūnija līdz augustam».

Elva Baltic eksportā soļo ar vadības sistēmu transporta nozarei Elva DMS, kas izstrādāta uz Microsoft programmatūras bāzes .

«Esam Microsoft partneri,» saka Jānis Dambergs, SIA Elva Baltic valdes priekšsēdētājs. Uzņēmumam ir trīs pamatdarbības virzieni – Microsoft licenču pārdošana, tehniskais darbs ar licencēm, kuru moduļus Elva Baltic ir tiesīgi uzlabot atbilstoši klientu vajadzībām, kā arī izstrādā jaunus moduļus Microsoft programmatūrai.

Galvenais uzņēmuma eksporta produkts ir Elva DMS. «Tas ir Microsoft sertificēts risinājums uz tā programmatūras bāzes. Tas piedāvā uzņēmuma resursu plānošanas sistēmu auto biznesam. Sākotnēji Micro soft nebija īpašu produktu auto biznesam,» viņš teic. Klientu vidū ir auto dīleri, auto nomas uzņēmumi, servisi u.c. Uzņēmuma izstrādātā transporta nozares vadības sistēma Elva DMS startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2013 kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā.

Decembrī Ciemakukulī piparkūkas veido aptuveni 10 -15% no kopējiem pārdošanas apjomiem, savukārt no korporatīvo klientu pasūtījumu apjoma piparkūkas Ziemassvētku laikā aizņem 80 – 90%. Ciemakukuļa saimniece norāda – šeit netiek ceptas kūciņas, kas sastāv no «pulverīša un ūdens».

Uzņēmumi, kas Ziemassvētkos apdāvina savus darbiniekus vai viņu bērnus, nereti uz piparkūkām virsū vēlas attēlotu kompānijas logo, tāpat Ciemakukuļa korporatīvie klientu izdoma tiek demonstrēta, izvēloties dažādu formu piparkūkas. Piemēram, kāds uzņēmums šogad pasūtījis piparkūkas traktora formā, savukārt ar zirglietām saistīts uzņēmums pasūtījis šūpuļzirdziņu formas piparkūkas. Šogad zirgu formas piparkūkas ir sevišķi iecienītas, jo, ja seko Ķīniešu kalendāram, nākamais gads būs Zirga gads. Tomēr, tā kā Latvijā 2014. gads sāksies «eiro zīmē», tiek pasūtītas arī ar eiro tematiku saistītas piparkūku formas, stāstīja Ciemakukuļa zīmolu veikalu īpašniece Zanda Kozlovska.

Priekules novadā netālu no robežas ar Vaiņodes novadu atrodas apdzīvota vieta Audari. Reiz tur bijusi muiža, baznīca kalna galā, šobrīd dzīvo vien pāris cilvēku, vecie grausti nojaukti. Lai izdzīvotu, jāstrādā savā saimniecībā vai kooperatīvajā sabiedrībā Audarmuiža, kurā saimnieko Priekules novada domes deputāts Andis Eveliņš, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Inese Daškēviča dzīvo pirmajā no dažām mājām, kas Audaros vēl saglabājušās. Pie mājas ir uzraksts Lielā iela, kam aizkrāsots krievu valodā tulkotais nosaukums. «Ielu mums tagad likvidēs un katrai mājai būs savs nosaukums,» viņa stāsta. Mājai blakus bijis sagruvis šķūnis un māja, grausti novākti, un tagad labāks skats uz apkārtni. «Kādreiz bija Audaru muiža. Te ir viena ferma un tālāk Muceniekos arī viena. Pati te dzīvoju jau 27 gadus.» Pirms tam dzīvojusi mazliet tālāk - Zeidakos. Tagad Inese ir pašnodarbinātā un saimnieko savā saimniecībā, kurā ir piecas slaucamas govis. «Iztikšanai, var teikt,» viņa noteic. Arī kaimiņi strādā vai nu fermās, vai ir pensionāri. «Nekas cits te nav, ko darīt. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kas te vēl palikuši. Tukšs palicis,» nopūšas Inese. «Pārsvarā vecie bija, kas jau ir apmiruši, un jaunie neviens te nepaliek,» atzīst sieviete.