Alkoholisko dzērienu aprites likuma jaunā redakcija, pret kuru likuma izstrādes gaitā ir iebildusi virkne nevalstisku un komerciālu struktūru, ir absurds un diemžēl nekādi nepildīs savu pamata uzdevumu – jauniešu pasargāšanu no alkohola negatīvās ietekmes un iegādes, uzskata SIA Pārtikas tirdzniecības apvienības, kas ir Elvi zīmola turētājs, komercdirektore Laila Vārtukapteine.
«Analizējot likumā ievertās normas, rodas sajūta, ka likumdevēja patiesais mērķis ir mazo veikalu konkurētspējas mazināšana vai pat to slēgšana,» skaidro Vārtukapteine.
Ja Saeimas deputātu mērķis bija kontrolēt to, lai mazumtirgotāji nepārdod alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām, tad varu ar pilnu atbildību apgalvot, ka šis likums to nesekmēs, viņa uzskata, uzsverot, ka negodprātīgiem veikalniekiem vai pārdevējiem tas neko neierobežo. «Valstij un tiesību sargājošajām iestādēm nelegālā tirdzniecība ir jāapkaro un vainīgie bargi jāsoda, nevis atbildība janoveļ uz citiem pleciem, lai paši varētu turpināt aizbildināties ar nepietiekamiem resursiem,» domā L.Vārtukapteine. Kā kliedzošāko absurdu viņa min to, ka nav iespējams vienus un tos pašus noteikumus piemērot veikaliem ar 3000 m2 lielu tirdzniecības platību un, piemēram, 60 m2 lielu tirdzniecības zāli, kas bieži vien atrodas tālu laukos un ir vienīgais veikals konkrētajā apdzīvotajā vietā. «Kāpēc mazajiem tirgotājiem, kuriem jau tā ir ļoti grūti izdzīvot, vēl jāpasliktina situācija? Kādēļ mazo veikalu īpašniekiem līdz minimumam jāsamazina to spēju konkurēt ne vien ar lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, bet arī ar nelegālā alkohola tirgotājiem – tā saucamajām točkā?» jautā apvienības komercdirektore.
Piemēram, obligātais noteikums par videonovērošanas ieviešanu esot klasisks ierēdņu nekompetences piemērs. «Izveidot atsevišķu nodalījumu 60 m2 lielā veikalā tikai alkoholam, turklāt nolikt atsevišķu kasi ar visu kasu sistēmu un vēl algot atsevišķu pārdevēju – vai kāds no deputātiem vai komisiju locekļiem ir parēķinājis, cik vidēji Latvijas provincē pelna šāds veikals un cik līdzekļus nepieciešams novirzīt tam, lai visas šīs izmaiņas ieviestu dzīvē?» jautā L.Vārtukapteine, paskaidrojot, ka daudzos no mazajiem veikaliem pat fiziski nav iespējams izveidot atsevišķu nodalījumu, pie tam kases galds maksā sākot no Ls 700, POS sistēma ar visām licencēm Ls 1800, kam vēl jāpiepluso uzturēšanas izmaksas un darbinieka alga. Viņa apgalvo, ka šis ir izteikti bezjēdzīgs, dārgs projekts, kam nav nekāda loģiska pamatojuma, ja nu vienīgi vēlme izskaust no tirgus Latvijas reģionu mazos veikalus. Jau pašreiz visi veikalnieki strādā izteiktā taupības režīmā, jo uzkrāj līdzekļus eiro ieviešanai, kas tāpat saistīta ar būtiskām izmaksām, kuras pilnībā uzkrautas uzņēmēju pleciem.
