Pašlaik viena no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA Tapeks prece tiek pārdota par santīmiem, bet preces piegādātāji palikuši tukšā. Viens no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA Tapeks, kurš faktiski ir bankrotējis, pie bankrota sliecas vainot banku, kura nevēlējās nākt pretī un neatbildēja pat uz piedāvājumu kapitalizēt uzņēmumu.

Taču tagad prece, ko ir apķīlājusi Swedbank un Nordea, visādos veidos tiek pārdota ar ļoti lielām atlaidēm - naudu par preci saņem banka, bet piegādātājiem, kuri devuši preci uz nomaksu, tiek nodarīti lieli zaudējumi - netiek atdota ne nauda, ne prece.

Pērk bijušie darbinieki

Db arī sludinājumu portālā ss.lv novēroja divus sludinājumus ar tekstu - zemākās cenas vairāk nekā 10 000 preču Ganību dambī 25d, Rīgā. Šajā vietā atrodas Tapeks birojs un noliktavas. Lielākie zaudējumi no preču pārdošanas radušies Tapeks preču piegādātājiem, piemēram, Paroc, Tenax, maxit, Knauf un citiem, proti, banka iegūs naudu no lēti pārdotās preces, bet pati prece paliks Tapeks bijušo darbinieku uzņēmumiem, jo viņu jaunizveidotie uzņēmumi ir arī preču pircēji. Uzņēmēji pērk nocenoto preci no savas bijušās darbavietas. V. Priedītis Db pastāstīja, ka veikalu telpas nepieder Tapeks, bet tiek nomātas. Teorētiski pastāv iespēja, ka tagadējo Tapro veikalu telpām pēc Tapeks maksātnespējas var mainīsies nomnieks, bet preces pat netiek pārvietotas.

Valentīndiena ir mīlestības jeb visu mīlētāju diena. Svētki, kuru ietvaros daudzi cilvēki saviem mīļotajiem dāvina ziedus, dažādus romantiskus nieciņus, sarīko viņiem vakariņas sveču gaismā utt. Var teikt, ka tas ir banāli, bet tikpat labi var arī sacīt, ka mums vienkārši vajag mīlēt.

Turklāt ne tikai savas otras pusītes, bērnus un vecākus, bet arī cilvēkus, kuri pie noteiktām svirām tikuši ar mūsu svētību, taču kuriem acīm redzami trūkst mīlestības gan pret sevi, gan arī citiem, kas turklāt izpaužas (ne)pieņemtajos lēmumos...

Jau mēnešiem ilgi varam sekot līdzi epopejai, kā Latvijas valdība nespēj paņemt Eiropas Komisijas (EK) dotos miljonus jaunu pasažieru vilcienu iegādei. Principā jau tagad ir skaidrs, ka jaunu vilcienu mums vēl ilgi nebūs, un jautājums ir par to, vai galu galā nepaliksim arī bez EK piešķirtās naudas, vai varbūt pēdējā brīdī pagūsim to izlietot kādiem citiem mērķiem. Protams, ja vien valdība to spēs, nevis pārlieku ilgi spriedīs, kā tieši EK miljonus izlietot, kam to uzticēt un – vai kāds nav parakstījis kādu pavisam neriktīgu līgumu.

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas Savienība, bet patiesībā aiz šī jēdziena slēpjas daudz kas vairāk.

Tas izskanēja DB sadarbībā ar AS Latvenergo un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi rīkotajā konferencē, kas bija veltīta energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā.

«Jautājums šodien vairs nav par to, kurš tautsaimniecības sektors piedalīsies energoefektivitātes pasākumos. Jautājums ir par to, kā to darīt,» perspektīvu, konferenci atklājot, iezīmēja Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, piebilstot, ka veiksmīgs uzņēmējs Latvijā jau tagad aktīvi iesaistās gan likumdošanas izstrādē, gan cenšas būt konkurētspējīgs, videi draudzīgs un atrast ekonomiski pamatotus risinājumus. «Problemātiski ir tie gadījumi, kad uzņēmējs sakās visu par energoefektivitāti zinām, lai gan patiesībā viņa zināšanas un izpratne ir visai ierobežotas. Ir reizes, kad energoefektivitātes pasākumiem pat nevajag nekādas sevišķas investīcijas, jo ne vienmēr ir jāpērk kas jauns, reizēm pietiek pārveidot jau esošo. Tas, kas ir svarīgi, lai būtu izveidotas energoefektivitātes līmeņatzīmes un varētu mācīties no efektīvākajiem piemēriem,»norāda D. Blumberga.

Baltijas reģions – pievilcīgs tirgus tirdzniecības sabiedrību paplašināšanai, taču Makes You Local izpilddirektors Donats Gudelis (Donatas Gudelis), kas palīdz dibināt uzņēmumus dažādās valstīs, stāsta, ka šim attīstības posmam ir pienācīgi jāsagatavojas un jāizvairās no visbiežāk pieļautajām kļūdām.

Pēc sarunbiedra teiktā, viņam ir nācies redzēt un strādāt ar daudziem veiksmīgiem projektiem, taču gadās arī neveiksmes.

„Strādājam ar uzņēmumiem, kas ienāk Lietuvas vai citu Baltijas valstu tirgū, esam viņu galvenais padomdevējs tirgus izpētē, adaptējam internetveikalu saturu dažādām valstīm, mums ir savs zvanu cents, kurā apkalpojam klientus dažādās valodās. Tādā veidā redzam arī problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi, un mēģinām kopā tās risināt. Esam redzējuši gan ļoti veiksmīgus piemērus, gan arī vilšanās,” saka D. Gudelis.

D. Gudelis stāsta, ka viena no svarīgākajām lietām starptautiskajā biznesā ir preču kustība un apkalpošanas kvalitāte.

Februārī Dailes teātris dodas viesizrādēs, piedāvājot skatītājiem Alekseja Slapovska komitraģēdiju Ne tāds kā visi citi, kurā galvenā varoņa — rūdīta vecpuiša — lomā iejuties aktieris Andris Bērziņš. Viesizrādes notiks Jelgavā un Krustpilī.

7. februārī šī izrāde būs skatāma Krustpils kultūras namā, bet 27. februārī — Jelgavas pilsētas kultūras namā.

"Vie.siev. b.m.p meklē g. a. v. ar a.m..." Šķirstot sludinājumus laikrakstā, izrādes galvenais varonis meklē sievieti, kura būtu viņa cienīga. Šim vīrietim ir pilnīgi skaidrs, kādu viņš iedomājas savu nākamo sievu. Pirms divpadsmit gadiem viņš jau ir nolēmis precēties un viņš savu vārdu turēs. Bet tādas lietas nedrīkst sasteigt. Nupat viņš ir ticis tik tālu, ka sācis lasīt iepazīšanās sludinājumus. Viņš nav vienkāršs cilvēks. Un arī sievieti viņš meklē atbilstošu – neikdienišķu, īpašu, ar sarežģītu dvēseli. Viņš vēlas apprecēt pašu izcilāko sievieti – ja ne šajā valstī, tad vismaz pilsētā. Jo viņš pats ir unikāls vīrietis.

Pārdzīvojis vairākas krīzes, Lietuvas mēbeļu ražotājs Freda vairākus gadus sadarbojas tikai ar vienu pircēju – Ikea veikalu ķēdi.

Kad kompānija 2008. gadā pieņēma stratēģisku lēmumu strādāt tikai ar šo vienu klientu, tirgū daudzi grozījuši pirkstu pie deniņiem par tādu izvēli. «Mēs noticējām Ikea un lepojamies, ka mums ir tik labs partneris, kas ne vien nopērk visu, ko saražojam, bet arī māca, kā jāstrādā. Lietuvā ir vairākas kompānijas, kas sadarbojas ar šo uzņēmumu. Ja Ikea nekonsultētu un nestrādātu ar mūsu ražotājiem, nezinu, vai mēbeļu nozare Lietuvā varētu sasniegt to, ko ir sasniegusi. Salīdzinot to mēbeļu ražotāju apgrozījumu, peļņu un tehnoloģijas, kuri Lietuvā strādā ar Ikea, un to kompāniju rādītājus, kuri sadarbojas ar citiem, labākās un efektīvākās tehnoloģijas un know-how ir tiem, kuri strādā ar Ikea,» apgalvo Antans Ēmužis (Antanas Ėmužis), Freda AB ģenerāldirektors.

Nomo.lv piedāvā Latvijā pagaidām maz zināmu pakalpojumu – preču nomu ar izpirkuma tiesībām, kas nozīmē, ka cilvēks var dažus mēnešus nomāt kādu preci un pēc tam nopirkt vai atdot atpakaļ

«Mēs piedāvājam preču nomu ar izpirkuma iespējām. Tā var būt jebkura prece – no viedtālruņa līdz pat mēbelei –, par to maksājot fiksētu ikmēneša maksājumu. Atšķirībā no līzinga galvenais bonuss ir pircēja brīvība jebkurā brīdī preci atdot atpakaļ, cilvēks nav tai «piesiets»,» stāsta Reinis Vaivars, a/s Nomo.lv īpašnieks. Viņa biznesa partneris un uzņēmuma valdes loceklis Māris Strods piebilst, ka laikā, kad hipotekāro kredītu nozarē politiķi joprojām strīdas par nolikto atslēgu principu, viņi šajā preču nomas modelī ir ieviesuši nosacītu nolikto atslēgu principu – cilvēks jebkurā brīdī var pārstāt nomāt preci un atdot to uzņēmumam bez soda sankcijām. «Mēs neesam nekas unikāls pasaules mērogā, ārzemēs šis modelis jau darbojas, bet mēs Latvijas tirgū to esam adaptējuši nedaudz citādā griezumā. Ārzemēs ir reāli fiziski veikali, kuros tiek piedāvāta iespēja nomāt preces ar izpirkuma tiesībām, bet mēs to piedāvājam internetā,» skaidro Reinis.

Tirgus nerakstītie likumi nereti atstāj aiz borta vietējo zemnieku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju ar ēnu ekonomiku tirgū labi ilustrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jūlijā veiktās pārbaudes tirgos, akcentē dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs. 92% pārbaudīto gadījumu konstatēti dažādi tirdzniecības pārkāpumi, bieži tirgotāji kaimiņvalstu produkciju uzdod par pašu audzētu. Tikmēr pašmāju zemniekiem jau otro gadu jārēķinās ar zemākām dārzeņu cenām ne tikai pelēkās produkcijas nerimstošā ieplūduma dēļ.

Prasa mainīt vadību

VID 72 pārbaužu laikā 38 tirdzniecības vietās Rīgas Centrāltirgū, desmit tirdzniecības vietās nakts tirgū un trīs tirdzniecības vietās Daugavpils tirgū netika uzrādīti preču izcelsmes dokumenti. VID secināja, ka tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, tātad tirgojas ar iepirkto un nezināmas izcelsmes produkciju, maldinot pircējus un radot nevienlīdzīgas konkurences apstākļus pašmāju zemniekiem.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Meklē risinājumus nodokļu (IIN, UIN un pat PVN) pārdalē, lai pašvaldības kļūtu motivētākas un finansiāli ieinteresētākas jaunu darbavietu radīšanā un investoru piesaistē, nevis tikai guļamrajono, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunās nodokļu politika stratēģijas izstrādes kontekstā tiek locīta arī ideja par vietējās varas ieinteresēšanu jaunu darbavietu radīšanā. Proti, citādi veidojas paradoksāla situācija, ka tās pašvaldības, kuras piesaista investorus un veicina jaunu darbavietu radīšanu, paliek zaudētājos, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi nonāk pašvaldībās, kurās deklarēti tie, kuri ieguvuši darbu. No mazākām pašvaldībām skan arī viedoklis, ka viņu rīcībā nav tādu instrumentu, lai pievilinātu investorus konkrētajam novadam, un darbavietu trūkums rada neizbēgamu situāciju, kad cilvēki darba meklējumos dodas uz Pierīgu vai sliktākajā gadījumā uz ārzemēm, tādējādi lauki paliek tukši.

«Ar sausām kājām esam veiksmīgi pārdzīvojuši visas krīzes, jo zināms, ka daudziem tas neizdevās. Tas jau ir viens labs darbs, kas ir izdarīts. Rotaļlietu un bērnu preču segmentam šis nemaz nav tik viegls laiks - bērni dzimst daudz mazāk, pieaug konkurence, mūsu tirgū ienāk lielās ārzemju ķēdes un tīkli. Ir ļoti grūti, bet mēs cīnāmies un savu vietu tirgū saglabājam,» biznesa portālam db.lv stāsta rotaļlietu veikalu tīkla «Lāčuks» īpašnieka SIA «Foboss Viens» līdzīpašnieks Aigars Bute.

Nupat izpārdotas vasaras sezonas preces - ļoti daudz velosipēdi, kas veido diezgan lielu uzņēmuma naudas apjomu, kā arī plastmasas rotaļlietas un dažādas āra spēles. Gatavošanās ziemas sezonai notikusi jau laicīgi - lai izvēlēto preci varētu saņemt, tā jāpasūta laikus. Šogad uzņēmums svinēs savu 25 gadu pastāvēšanas jubileju. «Paldies pircējiem, jo bez viņiem mēs nebūtu,» atzīst A.Bute.

2011. gadā uzņēmums plānoja attīstīt eko rotaļlietu ražošanu, taču plāns netika īstenots. «Ik pa laikam ir vēlēšanās uzsākt kaut kādu lietu ražošanā. Bet, ja sāc nopietni ražot, tad ir vajadzīgs pietiekami liels apjoms realizācijai. Latvijas tirgus ir tomēr par mazu. Lai ieietu starptautiskā tirgū, vajadzīgas ļoti lielas investīcijas. Nolēmām, ka nodarbosimies ar to, ko darām,» skaidro A.Bute.

Tiešā tirdzniecība ir kļuvusi par izplatītu pārdošanas metodi, un ar interneta un sociālo mediju sniegtajām priekšrocībām mēs piedzīvojam tās popularitātes stabilu pieaugumu, un mūsdienu patērētājiem ir svarīgi spēt orientēties šis strauji augošās nozares noteikumos.

15. martā tiek atzīmēta Eiropas Patērētāju diena, un tā ir lieliska iespēja atsaukt atmiņā patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem, proti, iepērkoties attālināti (tiešsaistē, telefoniski, ar pasta pasūtījumu) vai iegādājoties preces tiešās tirdzniecības ceļā – mājās, darbavietās, tirgotāja organizētās ekskursijās vai produktu demonstrācijās. Ir vērts pieminēt, ka šīs patērētāju tiesības ir vienādas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

1. Tiesības atteikties no pirkuma 14 dienu laikā vai 12 mēnešu laikā

Svarīgi zināt, ka iepērkoties attālināti un ārpus veikala telpām, patērētāji ir tiesīgi 14 kalendāro dienu laikā no preču piegādes dienas atteikties no pirkuma un saņemt naudas atmaksu pilnā apjomā. Ja patērētājs ir iegādājies vairākas preces vienā pasūtījumā, bet preces tiek piegādātas atsevišķi, atteikuma termiņš beidzas 14 dienas pēc datuma, kurā patērētājs ir fiziski saņēmis pēdējo pasūtīto preci. Turklāt tirgotājiem jānodrošina patērētājiem pirkuma atteikuma veidlapa, ko patērētājs var (bet tam nav pienākums) izmantot, ja pārdomā un vēlas atteikties no darījuma, kas ir noslēgts attālināti vai sliekšņa tirdzniecības ceļā. Ne visi zina, ka sākotnējs maksimālais 14 dienu termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem gadījumā, ja tirgotājs nav pienācīgi informējis patērētājus par tiesībām atkāpties no līguma. Tāpat ir vērts atcerēties, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 254 un Nr.255 ietver sarakstu ar precēm, uz kurām atteikuma tiesības neattiecas, piemēram, preces, kas ir izgatavotas atbilstoši patērētāja sniegtai specifikācijai vai ir nepārprotami personalizētas, preces, kas ātri bojājas vai kurām ir īss derīguma termiņš, aizzīmogotās (un pēc piegādes atvērtas) preces, kuras nav paredzētas atdot atpakaļ veselības aizsardzības vai higiēnas apsvērumu dēļ u.c..

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu piemērot 12 tūkstošu eiro sodu uzņēmumam De Margo par negodīgas komercprakses īstenošanu, piedāvājot patērētājiem ar distances līguma starpniecību iegādāties ortopēdisko matraci Dream Lux Aloe Vera, taču nenodrošinot patērētājiem normatīvajos aktos noteikto atteikuma tiesību izmantošanu.

Vienlaikus arī SIA Best Līzings rakstveidā ir apņēmies izbeigt noslēgtos kreditēšanas līgumus ar tiem patērētājiem, kuri atteikušies no SIA De Margo piedāvātās preces.

PTAC, pamatojoties uz saņemtajām 38 patērētāju sūdzībām laika periodā no šī gada jūlija līdz oktobrim, ir veicis komersanta īstenotās komercprakses atbilstības izvērtēšanu patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

PTAC konstatējis, ka SIA De Margo, piedāvājot preci, zvanījis patērētājiem aicinot to izmēģināt, kā arī publicējis informāciju interneta vietnē, piedēvējot precei ārstnieciskas īpašības. Tāpat komersants solīja, ka gadījumā, ja pēc izmēģinājuma laika patērētājs nevēlēsies preci paturēt, uzņēmuma pārstāvji nodrošinās tā nogādāšanu atpakaļ. Patērētājiem netika izsniegta atteikuma veidlapa, un, kad patērētāji vēlējās realizēt savas atteikuma tiesības, komersants sākotnēji solīja preci paņemt, bet pie patērētājiem tā arī neieradās, kā arī nebija sazvanāms.

Uzņēmumam SIA Akva building construction ir izdevies atgūt no Tapro veikala Swedbank negodīgi apķīlāto preci, Db pastāstīja uzņēmuma vadītāja Linda Holcmane.

Viņa teica, ka 20. februārī, pēc ilgstošiem mēģinājumiem atgūt uz nomaksu doto preci no Tapro veikala, tas tomēr izdevies, izmantojot tiesu izpildītāja pakalpojumus. L. Holcmane pastāstīja, ka, konsultējoties ar advokātu, nolēmuši, ka sniegs prasību tiesā, lai atgūtu savu preci, taču, lai iesniegtu prasību, ir jākonstatē fakts, ka prece netiek atdota. L. Holcmane vērsusies pie tiesu izpildītāja un braukuši uz Tapro veikalu Berģos, lai konstatētu faktu.

"Atbraucot, kā parasti, mūs sagaidīja Swedbank norīkota apsardze un atteicās atdot preci - attīrīšanas iekārtas. Tad tiesu izpildītājs sāka lamāties un apsargs nolēmis zvanīt bankai un ļāvis tiesu izpildītājam paskaidrot bankai, ka tā rīkojas nelikumīgi. Galu galā banka atļāvusi izņemt preci no veikala," tā L. Holcmane.

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Ražotājiem ir maz līdzekļu, kā tikt cauri mūrim, kas sakrauts no lielveikalu augstprātības diktētajiem nosacījumiem

Saeimas deputāti pagājušajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja ieceri ierobežot mazumtirgotāju varu pret ražotājiem un piegādātājiem. Konceptuālām izmaiņām topošajā negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā vairs nevajadzētu parādīties. Apelējot pie deputātu saprāta, pārtikas industrijas nozīmīgākie spēlētāji – ražotāji – beidzot sagaida iespēju spert pa bumbu, kas līdz šim, veikalu tīklu vadīta, biežāk lidojusi tikai vienos vārtos. Likumprojekts mazumtirgotāju ķēdes kairina taukākajās vietās. Tādās, kuras ilgu laiku gozējušās saulītē, bet nu tās apžmiegs likumā paredzētie aizliegumi 12 darbībām pārtikas un piecām darbībām nepārtikas mazumtirdzniecībā. Esam noguruši no varas nespējas nonākt līdz rezultātam, par lēni topošo likumu saka DB aptaujātie ražotāji.

Kad Gintu Dandzbergu sāk mocīt ar jautājumiem, kā pasargāt naudas maciņu, viņš parasti atbildot tā: jums ir vairāk par 50 tūkstošiem eiro vienā bankā? Nē? Tad atslābstiet, neuztraucieties un beidziet baidīt paši sevi un cits citu. Sitiens nav tik traks kā sitiena gaidīšana.

Latvijas lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību BTA Gints Dandzbergs vada nu jau divpadsmit gadus. To kopā ar saviem diviem jaunākajiem brāļiem viņš pārņēma uzreiz pēc tēva Andreja Dandzberga nāves 1996. gada oktobrī. Gints ir dzimis Aizputē, jo māte pati agrāk bijusi vecmāte un baidījusies, ka Liepājā bērnu samainīs. Apprecējies 23 gadu vecumā, tagad ģimenē audzina trīs bērnus – dēlu un divas meitas. Tā viņš negribot esot izpildījis Tautas partijas norādījumus, Dandzbergs smejas un neslēpj – jā, esot mēģinājis «noiet BTA no skatuves» un deleģēt vadītāja funkcijas citiem, tomēr pēc notikumiem ASV visā pasaulē uzsāktā cilvēku baidīšana likusi šos nodomus mainīt. Savukārt par pašreizējo situāciju, kad ekonomikai gan Latvijā, gan pasaulē klājas grūti, Dandzbergs joko – kamēr neatver avīzes vai neieslēdz televizoru, viss ir kārtībā.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Ātrums un tam pielāgoti risinājumi – šāds iespaids par Taivānu rodas, jau izkāpjot no lidmašīnas galvaspilsētas Taipejas lidostā un nonākot lielpilsētas satiksmes plūsmā. Apstākļi, kad ikdienu daudziem nosaka temps un laiks ir zelta vērtē, mudinājis šīs Āzijas valsts iedzīvotājus attīstīt dažādus e-biznesa modeļus, par kuru pielietojamību der padomāt arī Latvijā.

Uz Taivānas dinamisko attīstību un ekonomisko potenciālu skaidri norāda skaitļi - 23 miljoni iedzīvotāju un iekšzemes kopprodukts 523 miljardu ASV dolāru apmērā, kas Taivānu stabili ierindo starp tā dēvētajiem Āzijas tīģeriem. Taivānas interneta biznesu, kura specifiku man nupat bija iespēja iepazīt e-komercijas semināra ietvaros šajā valstī, vislabāk var raksturot skaitļi: interneta lietotāji - 17,6 miljoni, kopējā interneta tirgus vērtība - 34 miljardi ASV dolāru, 40% no interneta pirkumos veiktajiem darījumiem nāk no ārvalstīm. Taivānieši vecumā līdz 30 gadiem galvenokārt iepērkas internetā. 45% no patērētājiem izmanto tiešo pārdevēja platformu, bet 25% iepērkas ar Facebook starpniecību. Taivāna pēc ASV un Lielbritānijas ieņem trešo vietu pasaulē interneta biznesa izmantošanā un attīstībā.

Viedierīču iegādes apjomi internetā palielinās, taču pircēju vidū aizvien bieži vērojams tā saucamais ROPO efekts, kad klients vispirms izpēta preci internetā un tad dodas to iegādāties klātienē

Lai panāktu maksimāli efektīvu klientu apkalpošanu, šos abus iepirkšanās veidus iespējams arī kombinēt, izmantojot katra tā priekšrocības, norāda uzņēmumu pārstāvji.

Kopumā iepirkšanās apjomi internetā pieaug – kā liecina dažādu starptautisko izpētes kompāniju dati, pasaulē kopējais interneta tirdzniecības apjoms šajā gadā varētu sasniegt 3,45 triljonus ASV dolāru, veidojot 13,7% no kopējiem pārdošanas apjomiem, savukārt prognozes liecina, ka līdz 2040.gadam šis īpatsvars varētu sasniegt aptuveni 95% no kopējiem tirdzniecības apjomiem. Tiesa gan, vien 2,86% no tirdzniecības mājaslapās noslēdzas ar darījumu.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, arī Latvijā pircēji aizvien biežāk priekšroku dod pirkumiem internetā - gada laikā mazumtirdzniecība internetā vai pa pastu augusi par aptuveni 15%. Kā norāda tirgus eksperti, nākotnē, augot cilvēku pārliecībai, šī tendence turpinās kļūt izteiktāka un preču iegādei aizvien biežāk tiks izmantots gan dators, gan viedierīces. No tā ieguvēji būs tirgotāji, kas padarīs iepirkšanos ērtu, sekos līdzi jaunākajām tendencēm un modernizēs savas mājaslapas, lai pircējs preci varētu atrast un aplūkot pēc iespējas ātrāk. Tomēr jāņem vērā, ka, neskatoties uz iespaidīgo statistiku, realitātē tradīcijas lauzt ir grūti, un aizvien liela daļa iedzīvotāju preci pirms iegādes vēlas aptaustīt klātienē.

SIA Akva buiding construction ierodoties SIA Tapeks veikalā, lai izņemtu savu preci, saskāries ar nepatīkamu pārsteigumu - preci neatdod, jo banka neļauj.

SIA Akva building construction uz realizāciju bija iedevis Tapro veikalam preci, taču ņemot vērā tiesvedības un SIA Tapeks finansiālās problēmas, uzņēmums nolēmis iedoto preci no veikala izņemt. "Kad mūsu uzņēmuma darbinieki ieradās, lai no veikala izņemtu uz realizāciju iedoto preci- mums tika paziņots, ka Swedbank apķīlājis SIA Tapeks piederošās mantas," pastāstīja SIA Akva bilding construction pārstāve Linda Holcmane. "Kad mēs mēģinājām izņemt mūsu uzņēmumam piederošās preces, no kaut kāda privātā apsardzes busiņa divi vīrieši mums preces neļāva ņemt, neskatotie uz to, ka Tapeks darbiniekiem pret to nebija iebildumu," sacīja viņa.

No šodienas kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

No šodienas tirgotājiem, kuri tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā vēlēsies tirgot iepirktu preci, būs obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts.

VID norāda, ka tas sekmēs vienlīdzīgas konkurences nosacījumus tirgotājiem, kas tirgo iepirktas preces, jo līdz šīm tirgotāji, kas nebija reģistrēti VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taču tirgoja iepirku preci, varēja kases aparātus tirgos nelietot. Atvieglojumi no kases aparātu lietošanas arī turpmāk ir saglabāti zemnieku saimniecībām, mājražotājiem un amatniekiem, kas tirgo pašu ražotu preci.

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai uz laiku līdz piecām dienām elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

No šī gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Eksperti VID ēnu ekonomikas izskaušanu e-komercijā nodēvē par administratīvā sloga palielināšanu, raksta Dienas bizness.

Interneta vietnes, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība, ir pielīdzināmas citām uzņēmumu struktūrvienībām un tās ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tas izriet no likuma «Par nodokļiem un nodevām» grozījumiem, kuri stājušies spēkā 9. novembrī. VID teju gandrīz mēnesi gatavoja atbildes uz DB jautājumiem, lai sniegtu detalizētāku informāciju par to, uz kuriem komersantiem šīs izmaiņas attiecas.

Saskaņā ar VID skaidroto, prasība par interneta vietnes reģistrāciju attiecas uz visiem komersantiem, kam ir pienākums nodokļus aprēķināt un maksāt Latvijā. Turklāt šī prasība attiecas ne tikai uz gadījumiem, kad, izmantojot interneta vietni, tiek piedāvāta iespēja uzreiz arī norēķināties par piedāvāto preci vai pakalpojumu, bet arīdzan uz tādiem gadījumiem, kad par interneta vietnē piedāvāto preci pircēji norēķinās, piemēram, uz vietas uzņēmumā vai pastā, saņemot pasūtīto preci.