Jaunākais izdevums

Zemeņu platības pēdējos gados aug, bet pieprasījumu nevar apmierināt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina Lauku atbalsta dienesta dati, zemeņu platības augušas no 265,7 ha 2009. gadā līdz 438 ha 2017. gadā. Straujāks pieaugums bijis tieši pēdējos gados, kas liecina – saimniecības attīstās un cenšas nodrošināt pieprasījumu pēc vietējām ogām. Gadu no gada pieaug arī saražoto ogu daudzums, 2016. gadā sasniedzot 1130 tonnas. Lai pieprasījumu apmierinātu, būtu nepieciešama lielāka mehanizācija, kas prasa vērā ņemamus ieguldījumus.

Pirmās ražas

Aprīļa sākumā pirmo bioloģisko zemeņu ražu novāca z/s Latgales zemenes saimnieks Bruno Semulis, kurš saimnieko Rēzeknes novada Dricānu pagastā. Ogas viņš audzē 0,35 ha platībā, un šogad zemeņu raža ir laba. Pašlaik to cena ir 12 eiro/kg, bet pamazām tā samazinās, jo tirgū piedāvājums pieaug. Galvenokārt zemenes viņš realizē klientiem Rēzeknes apkārtnē, uz Rīgu pat neesot, ko vest. B. Semulis novērojis, ka «apetīte rodas ēdot» jeb aizvien vairāk cilvēku vēlas patērēt vietējās ogas un dzīvot veselīgāk.

Jau pirms divām nedēļām pirmā zemeņu raža novākta Jelgavas novada Staļģenes piemājas saimniecībā Vībotnes, kur zemenes audzē apkurināmās siltumnīcās un nedaudz arī atklātā lauka platībā. Saimniece Gita Ratniece stāsta, ka zemenes ved uz Kalnciema ielas tirdziņu Rīgā, taču ogu cenu neatklāj. Vībotņu saimniekiem ogas nogatavojas vieniem no pirmajiem Latvijā. Jau iepriekš ziņots, ka Vībotņu saimnieki apguvuši zemeņu audzēšanas pamatus Anglijā, atgriezušies Latvijā uz palikšanu un izveidojuši savu piemājas saimniecību.

Nule kā pirmo zemeņu ražu novācis arī Baltijā lielākais rožu audzētājs SIA Ar B Agro. Kā liecina saimniecības ieraksts Facebook, zemenes pieejamas Ar B Agro audzētavā Sēmes pagasta Rožulejās, bet pirms tam vajadzētu pieteikties pa telefonu. Pirmo zemeņu cena – 15 eiro/kg. Zemenes tiek audzētas siltumnīcā, un to kopējā platība ir 800 kvadrātmetri.

Visu rakstu Tirgū jau pirmās vietējās zemenes lasiet 21. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Patlaban saspringto situāciju izjūt lauksaimniecības nozare, rudenī to izjutīs arī pircēju maki

LETA, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Konkurence starp vietējiem un importa zemeņu audzētājiem ir sūra

Monta Šķupele, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jāatzīst, ka konkurence starp vietējiem un importa audzētājiem ir sūra," komentē agronoms un zemeņu audzētāja "Augusta Zemenes" vadītājs Guntars Dzērve.

Galvenā oga Latvijā no maija beigām līdz augustam ir zemene. "Es pat uzdrošinos apgalvot, ka zemene ir mūsu kulta oga. Un tieši vietējā oga izkonkurē grieķu, lietuviešu un poļu zemenes – ar savu garšu un smaržu. Nevaram arī noliegt, ka Latvijā iespējams iegādāties patiešām veselīgas zemenes, kuras audzētas tā, lai mēs tās maksimāli droši varētu izmantot savā uzturā," pauž "Augusta Zemenes" vadītājs G.Dzērve.

Šobrīd grūti spriest, kā pandēmija ietekmēs zemeņu audzētājus, jo pamatā sezona sāksies tikai no maija beigām. "Domājams, ka šai laikā raža sāksies vairumam audzētāju, kas izmanto segtās platības. Ja runājam par zemeņu stādu tirdzniecību, tad jau otro gadu novērojam tendenci, ka arvien vairāk cilvēku interesējas par zemeņu audzēšanu savos mazdārziņos. Būtiski pieaug interese gan par frigo zemeņu stādiem, gan arī par iespējām audzēt zemenes segtajās platībās, kas pati par sevi ir ļoti saprotama vēlēšanās – mēs visi gribam ievākt labu ražu un baudīt ogas pēc iespējas ātrāk, nevis sevi mierināt ar domu, ka iestādīsim šogad, bet ēdīsim nākamajā gadā. Frigo zemeņu stādu priekšrocība (es gan šajā gadījumā runāju par A++, WB un TRAY kategorijas stādiem) ir iespēja ēst zemenes šogad," stāsta agronoms un "Augusta Zemenes" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauriņu zemnieku saimniecībā grieķu un poļu zemenes Latvijas tirgū par konkurentēm neuzskata

Ne jau tikai atvaļinājums, bet arī pavasara rīti un pēcpusdienas Bauskas sākumskolas vizuālās mākslas skolotājai Maijai Lauriņai-Rimicānei paiet zemeņu laukā. Maijā viņas zemenes Bauskā bija aizrunātas un visas tika nopirktas, līdz Rīgas tirgum pat nenonākot, bet jau no jūnija sākuma Lauriņi zemenes ved uz zemnieku nakts tirgu Rīgā pie centrāltirgus.

Par Eiropas naudu

Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmās pērn uzsākta četrus gadus ilga Eiropas Savienības projekta realizācija, piesaistot līdzekļus, kas paredzēti mazo saimniecību attīstībai. «Paši par savu naudu to nevarētu. Par projekta naudu mēs pērn uzbūvējām pirmo tuneli. Nopirkām tik ļoti nepieciešamo zemes frēzi, kā arī sakārtojām laistīšanas sistēmu veselam hektāram. Patlaban apsaimniekojam 0,7 hektārus, bet ar laiku ogas augs visā aprīkotajā platībā. Šogad uzbūvējām otro tuneli. Tas jau par pašu nopelnīto naudiņu,» atklāja saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemeņu sezonu plāno sākt maija vidū

Db.lv, 06.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Šogad jau esam iestādījuši zemenes mūsu siltumnīcās un pakāpeniski zemeņu stādīšana tiek gatavota arī tā saucamajos tuneļos. Kopumā šajā sezonā segtajās platībās plānojam iestādīt ap 50 000 zemeņu stādu, lai jau maija vidū nolasītu pirmo vietējo zemeņu ražu," informē "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve.

Nepilnu trīs gadu laikā "Augusta zemenes" soli pa solim atjauno savulaik slaveno Mālpils dārzniecību, veiksmīgi sevi piesakot zemeņu audzētāju tirgū. Trīs gadu laikā uzņēmums investējis aptuveni 100 000 eiro, saimniecības infrastruktūras sakārtošanā un segto platību - tuneļu un siltumnīcu – izbūvē, zīmola izveidošanā. Jau tuvākajā nākotnē plānots uzsākt aveņu audzēšanu tuneļos.

"Pirms trīs gadiem sākām ar zemeņu audzēšanu dažos tuneļos, tomēr sapratām, ka pieprasījums pēc mūsu audzētajām zemenēm ir liels, tāpēc nolēmām attīstīties. Atjaunojām divas siltumnīcas un šogad plānojam jau izbūvēt trešo. Kopumā esam izbūvējuši vairāk nekā 20 tuneļus zemeņu audzēšanai. "Augusta zemenes" mērķis viennozīmīgi nav konkurēt ar lielajiem industriālajiem zemeņu audzētājiem. Mūsu ogu audzēšanas sistēma nodrošina zemeņu audzēšanu ļoti kompakti, tāpēc primāri savā darbībā orientējamies uz to, lai esam efektīvi, kvalitatīvi un ražīgi," komentē G.Dzērve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lubeco no mājražotāja izaug par mazo uzņēmumu

Dažos gados SIA Lubeco, kas darbojas Talsu novadā, no neliela mājražotāja izaugusi par mazo pārtikas uzņēmumu. Tā strādā divos virzienos un arī tirgū virza divus zīmolus – Latvijas zemenes un Pikolo. Tādējādi izdevies nodrošināt darba nepārtrauktību visu gadu.

Zanes un Dzintara Silgalu ceļš uzņēmējdarbībā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem ar hektāru liela cidoniju lauka iestādīšanu Puriņu saimniecībā Ārlavas pagastā. Tolaik viņi plānoja izaudzēt augļus un tos pārdot, varbūt izspiest sulu. Tā kā pirmā nopietnā raža bija gaidāma vien pēc pieciem sešiem gadiem, bet zeme bija labi sagatavota, nolēma starp cidoniju rindām iestādīt zemenes. Un saprata – tur ir nauda. «Bija pārsteigums – kā tā var būt, ka jau pirmajā gadā izaug ogas, ko var pārdot?» pasmaida Dz. Silgals. Tā zemeņu audzēšana kļuva par otru virzienu, kurā darboties un attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū būtiski pieaudzis pieprasījums pēc saldēto jeb "frigo" zemeņu stādiem, atzina zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve.

Dzērve norāda, ka "frigo" zemeņu stādi ir vienīgais stādu veids, ar kuru iespējams plānot ražu un nodrošināt ogas no maija vidus līdz novembrim, tā pagarinot zemeņu ražas sezonu. Uzņēmumā paredz, ka šogad pieprasījums pēc "frigo" zemeņu stādiem pieaugs par apmēram 25%.

"Pirmkārt, arvien vairāk šo stādu veidu izmanto tā saucamie lielie zemeņu audzētāji. Otrkārt, pieprasījums pieaudzis arī mazajiem audzētājiem," norāda Dzērve piebilstot, ka stādu galvenā priekšrocība ir iespēja zemeņu ražu saņemt jau divu mēnešu laikā pēc iestādīšanas.

Novērots, ka "frigo" zemeņu stādi arvien lielāku popularitāti guvuši arī hobija audzētāju vidū, jo pēdējā gada laikā Latvijā pieejami speciāli stādīšanas maisi ar jau sagatavotu substrātu, kas zemeņu audzēšanu vēl vairāk vienkāršojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas pārtikas drošības dienests un policija izmeklē gadījumus, kad cilvēki veikalos iegādājušies zemenes, kurās sadurtas adatas, vēsta Austrālijas plašsaziņas līdzekļi.

Adatas zemenēs atrastas sešos no astoņiem Austrālijas štatiem un teritorijām.

Mediji par pirmo šādu gadījumu ziņoja pagājušajā nedēļā Kvīnslendā.

Vismaz viens cilvēks ir nogādāts slimnīcā pēc tam, kad apēda zemeni, kurā bija iedurta adata.

«Šis ir ļoti ļauns noziegums un vispārējs uzbruks sabiedrībai,» paziņoja Austrālijas veselības ministrs Gregs Hants.

Policija izmeklē šos gadījumus, bet neviens aizdomās turamais vēl nav identificēts.

Kvīnslendas štata valdība izsludinājusi 100 000 Austrālijas dolāru (61 500 eiro) atlīdzību par informāciju, kas varētu palīdzēt notvert vainīgos.

Hants un citas amatpersonas aicinājušas cilvēkus pirms ēšanas pārgriezt zemenes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Palielinās pārtikas cenu atšķirība Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2020

Viļņas un Tallinas veikalos vietējiem produktiem bija pamanāmāka izcelsme.

Avots: Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada jūnijā lielākajai daļai pārtikas produktu Viļņas mazumtirdzniecības tīklu veikalos cenas bija zemākas nekā Rīgā un Tallinā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

No apsekotajiem vairāk kā 40 produktiem lielākā daļa pārtikas produktu Lietuvā bija lētāki.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir samazināts PVN lielai daļai augļu un dārzeņu, arī šie produkti nebija lētākie Baltijā.

Kartupeļu kilograms Tallinā vidēji maksāja 0.25 EUR/kg, Viļņā 0.29 EUR/kg, bet Rīgā 0.51 EUR/kg. Savukārt burkāni Tallinā maksāja 0.67 EUR/kg, Viļņā 0.53 EUR/kg, Rīgā 0.70 EUR/kg. Toties Rīgas veikalos bija nopērkami lētākie vietējie gurķi un tomāti, šampinjoni, importa zemenes, plūmes un broileri (skat. tabulu).

*Cenas apsekotas no 2020.gada 5.jūnija līdz 12.jūnijam. LV Rimi, Maxima, Skay, Mego. LT Rimi, Maxima, Norfa, Iki. EST Rimi, Maxima, Prizma, Selver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākais rožu audzētājs SIA Ar B Agro nule kā novācis pirmo zemeņu ražu.

Kā liecina saimniecības ieraksts Facebook lapā, ar rītdienu zemenes būs pieejamas Ar B Agro audzētavā Sēmes pagasta Rožulejās, bet interesentiem pirms tam vajadzētu pieteikties pa telefonu. Pirmo zemeņu cena – 15 eiro/kg. Zemenes tiek audzētas siltumnīcā, un to kopējā platība ir 800 kvadrātmetri.

Db.lv jau ziņoja, ka Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi. Ar B Agro direktore Eva Bumbiere iepriekš pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Viens no iemesliem - lēto ziedu imports ietekmē vietējos ziedu audzētājus un bija jādomā, kā dažādot biznesu. Zemenes šogad tiek audzētas pirmoreiz eksperimentālā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar viedā dārza palīdzību vienīgais darbs zaļumu audzēšanā ir izaugušā lociņa vai zemenes noplūkšana

Pieņemoties spēkā «zaļuma vilnim», dārzeņu un garšaugu audzēšana paša dārzā atkal ir modē. Turklāt tagad, pateicoties tehnoloģiskiem risinājumiem, pie kvalitatīviem, sulīgiem zaļumiem viegli var tikt arī pilsētnieki, kuriem nav sava dārziņa un pat ne balkona.

Lociņu, diļļu un citu zaļumu audzēšana mājās parasti saistās ar puķu kasti uz saulainākās palodzes, piemērotākās augsnes iegādi un regulāru laistīšanu, gaidot, kamēr no zemes izlīdušais vārgais dīglis pārvērtīsies leknā ēdienā. Nākotne izskatās pavisam citāda. Futurulogi uzbūruši ainas, kurās dārzeņu audzētavas no laukiem pārceļas uz pilsētu ēku jumtiem, un šajos dārzos vispār nav zemes. Augi laiž saknes īpašā maisījumā un uzsūc no tā nepieciešamās barības vielas. Tā pasaulē plānots saīsināt loģistikas ķēdi, piegādājot pārtiku aizvien pieaugošajam pilsētnieku skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnija otrajā nedēļā, salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā, cenas miltiem un miltu izstrādājumiem, piena šokolādei, augļiem un dārzeņiem ir ievērojami augošas.

Savukārt būtiski samazinājušās tikai dažu citrusaugļu cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums gada laikā bija sīpoliem 199% no 0.38 eiro/kg līdz 1.14 eiro/kg, kartupeļiem par 114% no 0.38 eiro/kg līdz 0.80 eiro/kg, galda bietēm 109% no 0.34 eiro/kg līdz 0.72 eiro/kg, galviņkāpostiem par 42% no 0.55 eiro/kg līdz 0.78 eiro/kg, banāniem par 29% no 1.22 eiro/kg līdz 1.57 eiro/kg, importa zemenēm, tostermaizei un kviešu miltiem par 27% attiecīgi no 3.36 eiro/kg līdz 4.27 eiro/kg, no 1.62 eiro/kg līdz 2.05 eiro/kg, no 0.76 eiro/kg līdz 0.97 eiro/kg, lielogu dzērvenēm spainītī par 26% no 3.18 eiro/l līdz 4.02 eiro/l, piena šokolādei Ekstra par 25% no 1.10 eiro/100g līdz 1.38 eiro/100g, apelsīniem par 24% no 1.11 eiro/kg līdz 1.37 eiro/kg.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados krūmmelleņu platības Latvijā pieckāršojušās, tām paredz labu potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krūmmelleņu platības jau sasniegušas teju 300 ha, un tas ir piecas reizes vairāk nekā 2008. gadā, kad tās audzēja 54 ha platībā. Visvairāk krūmmellenes audzē Jelgavas, Alūksnes, Lielvārdes, Kocēnu, Apes un Ogres novados. Pēdējos gados zemnieki aktīvi pievēršas to audzēšanai, taču ir jārēķinās, ka tas prasa nopietnas investīcijas.

Rentabla oga

Apes novada Gaujienas pagastā jau vairāk nekā 20 gadus aktīvi saimnieko Gundega Sauškina (SIA Very Berry), audzējot lielogu dzērvenes, krūmmellenes, zemenes un citas ogas. «Mēs joprojām mācāmies, arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte mācās kopā ar mums, un situācija ar ražību lēnām uzlabojas,» teic uzņēmēja. Taču joprojām ir daudz nezināmo – gan augsnes sastāvs, gan mainīgie laikapstākļi, kas ir viens no lielākajiem riskiem lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietus ir nauda, kas birst no gaisa, un tā šogad nav, saka zemnieku saimniecības Namdari R īpašnieks Juris Reinis

Viņš nepilnos 150 hektāros audzē kartupeļus, zemenes un ziemas kviešus.

Pērnais gads bija labāks, jo sausums pieturējās visā Eiropā, līdz ar to radās produkcijas deficīts. Kartupeļiem bija laba cena – 0,23 līdz pat 0,30 eiro par kilogramu, tāda tā ir reizi 10 gados, teic J. Reinis, kura rūpals tupeņu audzēšana ir jau vairākus gadu desmitus. Nesen atgriezies no Polijas, zemnieks zina teikt, ka tur, atšķirībā no viņa saimniecības Dobeles rajona Auru pagastā, kārtīgi nolijis. Visa kā pietiks. «Bizness ir tad, kad maz jāstrādā un daudz nopelna, nevis otrādi. Kāds būs šis gads, vairāk varēšu spriest rudenī. Pagaidām gan pilnīgs vāks, jo zeme ir kā tuksnesī. Zemenes zied, bet nav tādas kā katru gadu. Laistīšana ir tikai dzīvības uzturēšana. Un kopumā nevaram konkurēt, piemēram, ar poļu produkciju. Viņi kartupeļus tirgo pat par zemāku cenu nekā pašizmaksa,» tā J. Reinis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mazsalacas «meteorīts» un Zemenes skrējiens joprojām nepārspēti

Kristīne Stepiņa, 27.11.2018

Tā dēvētā «meteorīta» radītā bedre pļavā Mazsalacas novadā 2009.gadā

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partizānu mārketings šobrīd attīstās digitālajā vidē, taču, tā kā tur šādas aktivitātes notiek teju vai katru dienu, tās vairs nav tik skandalozas

T.s. partizānu mārketings pasaulē tiek plaši izmantots, arī Latvijā ir bijušas vērā ņemamas aktivitātes, piemēram, Mazsalacā it kā nokritušais meteorīts, kam uzmanību pievērsa arī daudzi ārvalstu mediji, arī puskailās meitenes Zemenes skrējiens futbola laukumā Pasaules čempionāta kvalifikācijas spēles laikā starp Latvijas un Portugāles izlasēm. Tā kā cilvēki vairāk laika pavada sociālajos tīklos, tas šobrīd attīstās tieši digitālajā vidē un ir būtiska tīklu mārketinga sastāvdaļa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Mēs bijām motivēti strādāt, jo 5% PVN likme ļāva plānot attīstību un augt. Diemžēl, atgriežoties vecajā PVN režīmā, pelēkās ekonomikas darboņi daudzus no mums samals,” uzskata zemeņu audzētājs un agronoms, “Augusta zemenes” saimnieks Guntars Dzērve.

Pēdējie trīs gadi lauksaimniecības nozarē strādājošajiem bijuši īpaši grūti (Covid 19 ietekme, izmaksu kāpums, kara Ukrainā ietekme, šī gada pavasara salnas un milzīgais sausums vasarā utt).

Politiķu plānotās nodokļu izmaiņas, atceļot 5% PVN likmi un atgriežoties 21% PVN likmes režīmā, daudziem audzētājiem sagādās vēl lielākas galvas sāpes, jo tiem, kas strādā tā saucamajā mazajā augļu, ogu un dārzeņu tirgū, būs grūti “konkurēt” ar “pelēko” importu. Kā arī, ņemot vērā, ka rezultātā pieaugs pārdotās produkcijas cena, būtiski samazināsies patēriņš.

“Līdz ar to daudzi mazie audzētāji neturpinās darbību nozarē,” tā uzskata “Augusta zemenes” agronoms Guntars Dzērve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdināšanas pilsētiņā Rīgas centrāltirgū varēs ieturēties arī pēc pusnakts

Elīna Pankovska, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

«Ēdināšanas daļu nevērs ciet līdz ar RCT darbalaiku. Šī paviljona daļa strādās ilgāk. Proti, ja RCT strādā līdz sešiem, tad šī daļa strādās ikdienā līdz 22:00, bet piektdienās un sestdienās līdz diviem naktī. Šādā veidā arī gribam mainīt cilvēku uztveri. Vēsturiski cilvēkiem ir izveidojies priekšstats, kas RCT teritoriju vakara stundās vairs neuztver kā pozitīvu vidi. Mēs strādājam pie tā, lai mainītu domāšanu, un mums ir labi piemēri, uz ko atsaukties, - Barselonas, Madrides tirgus, Eiropas tirgus etalons – Roterdamas tirgus, kam mēs mēģinām līdzināties ar šo ēdināšanas pilsētiņas konceptu,» intervijā stāsta A.Druvinieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Rada interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca

Monta Glumane, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūdra ir un perspektīvā var būt būtiska izejviela ne tikai lauksaimniecībā izmantojamajiem substrātiem, bet enerģētiskās krīzes situācijā arī kā vietējais energoresurss; minētā īstenošanai ir nepieciešama valsts politikas veidotāju, izstrādātāju un nozares uzņēmēju sadarbība.

Latvijā ir visi priekšnosacījumi nozares izaugsmei, jo pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug, vēl jo vairāk, ja Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā. Kūdra ir viens no dabas resursiem, kurš atjaunojas, kaut arī lēni. Kopumā purvi aizņem apmēram 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4%, un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus. Kūdras ieguve ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare, un ar to šeit nodarbojas jau kopš 18.gadsimta. Pašlaik kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenēriskās zāles ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā mazināt zāļu cenas un padarīt tās pieejamākas pacientiem

To intervijā DB uzsver Egils Jurševics, AS Grindeks valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Veselības ministrija norāda, ka pacienti par kompensējamām zālēm gadā pārmaksā 25 miljonus eiro, jo savā zāļu grupā neizvēlas lētāko medikamentu ar vislielāko valsts līdzfinansējumu, kas var būt pat 100% apmērā. Nereti pacienti un ārsti vairāk uzticas dārgākajām oriģinālzālēm, nevis tā sauktajiem patentbrīvajiem medikamentiem jeb ģenēriķiem. Kā jūs komentētu šo situāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) apņēmusies pierādīt samazinātās PVN likmes nepieciešamību ne tikai augļiem un dārzeņiem, bet arī citiem produktiem, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pie šādiem secinājumiem LOSP vadība nonāca pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) speciālistu pētījuma par samazinātās PVN likmes ietekmi uz augļu un dārzeņu cenām 2018. gadā izvērtēšanas. «Mēs darīsim visu, lai samazināto PVN likmi ieviestu arī gaļai, pienam, maizei un olām,» sēdē sacīja LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

E. Treiberga entuziasma pamats nav vis skaidrība par nodokļu ieņēmumiem, kurus kā galvenos vienmēr uzsver Finanšu ministrija, bet gan tas, ka PVN samazināšanas rezultātā Latvijā cenas augļiem un dārzeņiem pērn bijušas zemākas nekā kaimiņvalstīs un krietni pieaudzis vietējo ražotāju realizētās produkcijas apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmējas dilemma: Jauna sulu spiede vai jauna automašīna?

Laura Mazbērziņa, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signe Turauska pametusi darbu Siguldas novada domē, lai pievērstos savam pārtikas biznesam. «Tagad ļoti izjūtu atšķirību starp to, kā bija strādāt valsts iestādē - durvis vērās ciet piecos un vairs ne par ko nebija jādomā, un to, kā ir tad, kad ir savs bizness - jāstrādā teju 24 stundas diennaktī,» viņa atzīst biznesa portālam db.lv.

Viņas izlolotā «Dabas Laboratorija» piedāvā lēni spiestas- auksti presētas sulas, smūtijus, humusu ar dārzeņiem un svaigēdāju kūkas un citus augu izcelsmes produktus. Taču galvenais produkts no tā visa ir tieši auksti spiestās sulas. Sulās tiek izmantoti sezonālie augļi un dārzeņi. Kopumā «Dabas Laboratorijā» tiek gatavoti padsmit dažādi sulu veidi un teju desmit dažādi veselības šotiņi.

«Dabas Laboratorija» strādā kopš 2017. gada februāra, pirms tam vairāk nekā gads aizvadīts sagatavošanās darbos. «Pirms sava biznesa uzsākšanas es strādāju Siguldas novada domē un, strādājot tur, bija sajūta - man patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk darba vieta, bet tas tomēr nav tas, ko es gribu. Jutu, ka laiks skrien gar acīm. Jutu, ka esmu skrūvīte lielā mehānismā, bet nevaru atbildēt par lietām,» savās pārdomās dalās S. Turauska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Drosmīgie lēmumi pamazām attaisnojas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 19.02.2019

SIA Bernātu Dzintariņš valdes locekle un vadītāja Laura Otaņķe (no kreisās) un projekta Bernātu Dzintariņš atdzimšanas vadītāja Liene Otaņķe.

Foto: Egons Zīverts

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus un savus ietaupījumus, Otaņķu ģimene Liepājas pierobežā – Bernātos – izveidojusi kafejnīcu Dzintariņš. Par to, ka ciemiņus atkal gaidīs vieta, kur savulaik jau bija ēdināšanas uzņēmums ar šādu nosaukumu, saimnieki paziņoja gadu pirms atvēršanas. Un vēl aizvien rūpējas par aktīvu mārketingu sociālajos tīklos.

Konceptuāli SIA Bernātu Dzintariņš ir ģimenes uzņēmums, tomēr oficiāli tā īpašniece, vienīgā valdes locekle un vadītāja ir meita Laura Otaņķe. Priekšnieces amatā viņa stājās, būdama vien 25 gadus veca, nesen pabeigusi studijas uzņēmējdarbībā. Tomēr tas nenozīmē, ka nezina smaga darba garoziņu. «Esmu darījusi daudzus zemākos darbiņus. Skolas laikā strādāju par viesmīli vietējā restorānā. Esmu braukusi uz Dāniju zemenes lasīt, Norvēģijā strādāju pastā. Pēc universitātes divus gadus strādāju loģistikas uzņēmumā. Gadu konditorejas uzņēmumā Liepājā tirgoju maizītes,» viņa uzskaita. «Zinu, kādas vēlmes ir darbiniekiem un kā uztver vadītāja prasības.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Arī zemeņu tirgotājiem noderētu elektroniskā kvīts

Jānis Rancāns, Blue Bridge Technologies valdes priekšsēdētājs, 27.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā visai trauksmainā ģimenes ārstu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdu apmaiņa par ārstu pakalpojumu apmaksas atskaitēm ieņēmumu dienestam tā, lai «vilks būtu paēdis un kaza dzīva», ir rezultējusies vienā izcili efektīvā risinājumā.

VID akceptējis elektroniskās kvītis, kas čeku par ārstniecības iestādes sniegtajiem pakalpojumiem ļauj noformēt digitāli – izrakstīt ātri, jebkurā diennakts laikā, paveikt to viedtālrunī, ja nepieciešams. Tas šobrīd ir līdzvērtīgs maksājuma dokuments kases čekam un papīra kvītij. Es ticu – uz šo praksi ir vērts paskatīties ne tikai ārstniecības nozares kontekstā.

Atgādināšu – lielo satraukumu radīja pērn valdības pieņemtais lēmums par katru daktera pakalpojumu izrakstīto kvīti VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) ievadīt pamatīgu informāciju – pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, saņemto pakalpojuma veidu, kvīts numuru un samaksāto summu. Ir jau saprotama kontrolējošās iestādes vajadzība rūpēties par nodokļu nomaksu, taču arī ārstu sašutumam bija pamats – 21. gadsimta sākumā bieži ar roku aizpildīt kvīšu grāmatiņas un tad šo informāciju otrreiz vadīt EDS nav visai efektīvi. Ārstniecībai tiek «nozagts» laiks, bet alternatīva – diezgan padārga visiem noteikumiem atbilstoša kases aparāta iegāde, kas nelielai ārsta praksei nav pat likumā prasīta un būtu pamatīgs finanšu slogs. Pēc Latvijas lauku ģimenes ārstu aplēsēm – 2/3 no ģimenes ārstu praksēm ir nelielas un izmanto tieši papīra kvīšu grāmatiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru