Investors

Tirgus ekonomikas apstākļos nekas labāk neregulē uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas cenas kā pats tirgus

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins, 09.05.2018

Jaunākais izdevums

Izmaiņas likumdošanā attiecībā uz uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu jau tika veiktas pagājušā gada decembrī, pagarinot līguma perioda nodokļu atmaksai no 5 uz 10 gadiem, kā arī ierobežojot kopējo summu.

Vienīgais, kam varam iebilst ir tas, ka šīs izmaiņas ir attiecinātas gan uz fiziskām, gan juridiskām personām. Juridisku personu jeb uzņēmumu gadījumā nav ietekmes uz valsts budžetu, tāpēc mūsu vērtējumā tam nav ekonomiska pamatojuma, tāpēc šo ierobežojumu juridiskām personām, mūsuprāt, vajadzētu pārskatīt. Citām izmaiņām neredzam pamatu, jo dati liecina, ka IIN atmaksa ir motivējošs faktors uzkrājumu veidošanai, finanšu pratības veicināšanai.

Iespējams, kādā gadījumā kompānija skaidri nenorāda pakalpojuma izmaksas, taču to noteikti nevar vispārināt un attiecināt uz visu nozari. Otra lieta, ka cilvēkam pašam, slēdzot jebkuru līgumu, rūpīgi jāizlasa tā nosacījumi un skrupulozi jāiztaujā konkrētā kompānija par visām neskaidrībām. Asociācija pastāvīgi strādā pie vadlīniju uzlabošanas, lai sekmētu lielāku caurspīdīgumu nozares pakalpojumu sniegšanas jautājumos. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām apdrošinātājiem klientiem būs jāsniedz KID jeb «key information document» vai IPID «Insurance product information document», kas nozīmē, ka klientam nebūs jāiet cauri visam līgumam, bet būs īss dokuments, kas satur galveno, būtisko informāciju.

Jāsaprot, ka ir dažādi uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumi, un katram ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko. Fiksēto līgumu garantēta ienesīguma likme ir mazāka, bet, veidojot uzkrājumu ieguldījumu fondos, iespēja nopelnīt ir lielāka – atkarībā no fondu darbības rezultātiem un ieguldījuma riska. Fondu atdeve ir tiešā veidā atkarīga no tā, kas notiek finanšu tirgū, un tā tas ir bijis vienmēr. Mēs neesam atrauti no globālā finanšu tirgus. Plus, Latvijas iedzīvotāji var slēgt līgumus arī ar apdrošināšanas sabiedrībām ārvalstīs – Eiropas Savienībā, lai būtu iespēja saņemt IIN atmaksu.

Ieguldīt dzīvības apdrošināšanā ir vērts, jo tas ir komplekss produkts. Tā ir iespēja apdrošināt dzīvību (dzīvības riska komponente), apdrošināties pret kritiskajām slimībām, kas ir īpaši būtiski, ņemot vērā situāciju valsts veselības aprūpes jomā. Plus, pērn tirgum piesaistītie līgumi auguši par gandrīz 40%, apliecinot, ka cilvēki nepaļaujas uz IIN atmaksu, bet gatavi uzņemties zināmu risku, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības.

Nevaram noliegt, ka vienai kompānijai ir augstāka komisijas maksa par pakalpojumu, citai zemāka - tā ir katra brīva izvēle, pie kura pirkt šo pakalpojumu, izanalizējot plusus un mīnusus. Tirgus ekonomikas apstākļos nekas labāk neregulē cenas kā pats tirgus. Komisijas ir būtisks konkurences elements starp apdrošinātājiem.

Tas, kā nākotnē mainīsies komisijas maksas, atkarīgs no situācijas globālajā finanšu tirgū un konkurences. Kā jau minēju, cenas regulē tirgus. Grūti spriest, kā tās varētu mainīties nākotnē, jo izmaiņas var būt gan augošas, gan lejupslīdošas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atjaunot apsīkušo ilgtermiņa uzkrāšanas tendenci

Jānis Abāšins - Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un nākotnes pensionāru finansiālo nodrošinājumu Latvijas Banka nupat prezentēja biedējošus aprēķinus: ja pašlaik cilvēkiem pensija darba ienākumus aizstāj vidēji 40% apmērā, tad turpmākos gadus šis līmenis diezgan strauji kritīsies, 2030. gadā sasniedzot 34%, bet 2050. gadā – jau vairs tikai 25%. Tas nozīmē, ka, aizejot pensijā, cilvēka ienākumi pēkšņi samazināsies četras reizes.

Viena risinājuma šai problēmai nav, eksperti iesaka uz to skatīties kompleksi, un viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt uzkrājumus. Latvijā uzkrāšanas tradīcijas ir vājas, tādēļ būtu jāizmanto visi iespējamie ceļi, īpaši jau tie, kas neatstāj tiešu iespaidu uz pašreizējo valsts budžetu, lai sabiedrību gan izglītotu, gan piedāvātu ērtus un pievilcīgus finanšu instrumentus uzkrājumu veidošanai.

Viens no šādiem uzkrāšanas rīkiem ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Kas tā īsti ir? Tā apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

No jauna noslēgto uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu prēmiju apjoms samazinājies 92%

Db.lv, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2018. gadā ir turpinājusi nozīmīgu izaugsmi – kopējais parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2017. gadu, pieaudzis par 11,3%, sasniedzot 516,4 miljonus eiro.

Savukārt atlīdzībās pērn kopumā izmaksāts 294,1 miljons eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2017. gadā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija.

«Izaugsme apdrošināšanas nozarē pērn turpinājās, kaut arī nedaudz lēnākā tempā nekā 2017. gadā. To pamatā ietekmēja lielākā apdrošināšanas veida – dzīvības apdrošināšanas – parakstīto prēmiju apjoma noturēšanās vien 2017. gada līmenī. Salīdzinājumam – iepriekšējos gados šī veida izaugsme bija vidēji 10%,» stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. «Iemesls tam ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas būtiski mazināja uzņēmumu ieguvumus, piedāvājot saviem darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pērn ieviesto nodokļu reformu uzkrājošā dzīvības apdrošināšana kļuvusi par nepievilcīgu produktu gan uzņēmumiem, gan konkrētām privātpersonu grupām, un ievērojami rūk parakstīto prēmiju apjomi šajā apdrošināšanas veidā. Apdrošinātāji ierosina pārskatīt vairākus likuma punktus, lai veicinātu interesi par šo produktu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā pērn dzīvības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms noturējies vien 2017. gada līmenī, kas piebremzējis arī visa apdrošināšanas tirgus izaugsmes tempu. Salīdzinājumam – iepriekšējos gados šī veida izaugsme bija vidēji 10%. Iemesls tam, pēc LAA vadītāja Jāņa Abāšina teiktā, ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas būtiski mazināja uzņēmumu vēlmi piedāvāt saviem darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu.

Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, ko vistiešāk ietekmēja nodokļu reforma, ir samazinājusies par 8,4%, uzrāda LAA dati. To vislabāk demonstrē prēmiju apjoms no jauna noslēgtajos līgumos, kas pērn visa gada garumā ir samazinājies gadā par 54%, bet pērnā gada decembrī, kad praktiski vairs nebija vērojams 2017.gadā noslēgto jauno līgumu efekts, pat par 92%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs ceturtais krājējs līdz šim izmantojis iespēju atgūt daļu no nomaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Tā līdz šim ir bijusi lieliska papildu motivācija, lai savlaicīgi parūpētos par savu un ģimenes nākotni, kā arī iespēja saņemt papildu naudu, ko novirzīt uzkrājumam vai kādam pirkumam. Arī šogad ir iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus krājējiem, tomēr nosacījumi ir nedaudz mainījušies. Kas jāzina, skaidro Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.

Latvijā vidēji katrs piektais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī, un pieaug iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iedzīvotāji, kuri veic iemaksas šajos ilgtermiņa uzkrājuma produktos, var izmantot valsts nodrošināto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Arī par 2018. gadā veiktajām iemaksām ir iespēja atgūt pārmaksāto IIN. Tā kā ir mainījusies IIN likme, tad par šī gada iemaksām varēs atgūt nevis 23%, bet 20%. Esošo zemo procentu likmju laikā, 20% IIN atmaksa arī ir ļoti laba motivācija veidot uzkrājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji nemainīgi jau vairāku gadu garumā par vislabāko ieguldījumu veidu uzskata nekustamo īpašumu, liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Teju puse iedzīvotāju primāri investētu (46%) nekustamā īpašuma iegādē (salīdzinājumam 2015.gadā – 49%). Tam seko ieguldījums zeltā, ko par optimālāko uzskata 26% iedzīvotāju, un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā (18%). Taču realitātē iedzīvotāji pēdējā gada laikā visbiežāk izvēlējušies naudu noguldīt krājkontā (31%), kam seko uzkrājumi pensiju 3.līmenī (28%) un uzkrājošās apdrošināšanas risinājums (15%). Nekustamajā īpašumā pēdējā gada laikā investējuši vien 9% respondentu. Zīmīgi, ka Latvijas iedzīvotāji tiešos ieguldījumus – akcijās (8%), ieguldījumu fondos (8%) vai obligācijās (4%) – izvēlas retāk. Tā vietā priekšroka tiek dota jau gataviem risinājumiem, kur ieguldījumu pārvaldnieks veic atbilstošu risku sadali un investē iedzīvotāju vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītājs Indexo ir veicis Latvijas uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) tirgus analīzi un atklājis sistemātiskas problēmas. Indexo piedāvā grozīt likumu «Par iedzīvotāju ienākumu nodokli», lai ierobežotu UDA izmaksu līmeni un paplašinātu konkurenci tirgū.

Grozījumi ierobežotu komisiju līmeni produktiem, par kuriem iespējams saņemt IIN atmaksu līdz 0,5% gadā līgumiem ar garantēto ienesīgumu un 1,5% gadā līgumiem ar piesaisti finanšu tirgiem. Grozījumi arī paplašina produktu klāstu, kuriem piemērojami šie nodokļu atvieglojumi, iekļaujot tajā ieguldījumu fondus, kuros tiek veikts ieguldījums vismaz 10 gadu garumā.

Visi analīzē apskatītie UDA produkti ar garantēto ienesīgumu klientam standarta situācijā rada zaudējumus un tie var sasniegt līdz pat 10% no iemaksu summas, apgalvo Indexo.

«Mums ir vajadzīgs šis produkts, jo latviešiem ir jākrāj. Sistēmu sagraut nevajag, bet vajag uzlabot. Problēmas būtība ir tāda, ka mums ir tirgus ar augstām ieejas barjerām, kas viss ir vajadzīgs, lai mēs varētu uzticēties šim apdrošinātājam un šim tirgum tiek dota valsts subsīdija. Tagad, kad ir barjeras, jūties ērti un nāk subsīdijas, tad motivācija konkurēt ir mazāka,» situāciju skaidro Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru