Pilnmēness iestāšanās nav tikai astronomiska parādība, bet uzskatāmi ietekmējusi arī investoru darbības pasaules fondu tirgos, kur pēdējās dienās strauji kāpumi mijas ar tikpat pamanāmiem akciju kursu kritumiem.
Ziņas par labajiem ilglietošanas preču pārdošanas apjomiem un straujais mājokļu cenu kāpums, kas statistikā šobrīd atspoguļojas kā straujākais kopš pirmskrīzes laikiem, aizvien vairāk vedina domāt, ka, par spīti skeptiķu apgalvojumiem, ASV ekonomika sāk atgriezties uz atveseļošanās takas.
Neraugoties uz iepriekš minēto, aizvien vairāk sāk šķist, ka pieticīgie ikdienas akciju cenu pieaugumi liecina par zināmu tirgus pagurumu, turklāt līdzās labajām ziņām pie apvāršņa ir arī sliktās. Proti, lai arī iepriekš tika cerēts uz to, ka jautājuma atrisināšana par Kipras glābšanu varētu radīt labvēlīgu fonu akciju cenu kāpumam, pats Vidusjūras salai zināmā mērā uzspiestais glābšanas plāns, kas būtībā lielā mērā liecina par banku depozītu nacionalizāciju, investoros ir radījis bažas par šāda scenārija atkārtošanos arī citās problēmās nonākušās eirozonas valstīs. Tas savukārt neveicina investoru uzticību Eiropas monetārajai savienībai, vakar izraisot tās valūtas vērtības strauju samazināšanos.
«Eirogrupas vadība liek saprast, ka šāda obligāciju turētāju un noguldītāju, tātad vecāko kreditoru iesaistīšana var atkārtoties, ja radīsies līdzīgs precedents citur. Tātad noguldītājam ar depozītu virs 100 000 eiro kādā Spānijas vai Itālijas bankā var rasties nopietnas pārdomas, kur turpmāk glabāt savus uzkrājumus. Tas savukārt šīm bankām var paaugstināt kapitāla piesaistes izmaksas, un beigu beigās arī kredītu cenu uzņēmumiem un privātpersonām. Šāds scenārijs ir diezgan reāls, un tas nebūt nav tas, kas ir nepieciešams šobrīd vājai eirozonas ekonomikai,» uz situācijas negatīvajiem aspektiem norāda Nordea bankas speciālists.
