Jaunākais izdevums

Ja pasaulē aug neskaidrība, tad investoriem modē ir zelts, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd investīciju pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc drošā patvēruma, un šajā ziņā tradicionāla vērtība ir zelts. Rezultātā dzeltenā dārgmetāla cena kopš pagājušā mēneša beigām preču biržās ir palielinājusies aptuveni par 6%, un Ņujorkas biržā tā šo trešdien atradās pie 1286 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci.

Nav izslēgts, ka drīzumā zelta cena paviesosies virs 1300 ASV dolāru par unci līmeņa.

Visu rakstu Tirgus uzmanība zeltam iespējams izlasīt ceturtdienas, 16.jūnija, laikrakstā Dienas Bizness, 9.lpp.!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūnija visiem mobilo sakaru operatora Tele2 klientiem stāsies spēkā jauni, dārgāki tarifu plāni, kuros paplašinātas sakaru iespējas Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) valstīs, informēja uzņēmumā.

Pašlaik Tele2 piedāvā tarifu plānu Zelts 100 MB par 5,99 eiro mēnesī, Zelts 1,5 GB par 8,99 eiro mēnesī, Zelts 6 GB par 12,99 eiro mēnesī un Zelts Bezlimits par 17,99 eiro mēnesī.

No pirmā jūnija spēkā stāsies tarifi Zelts 500 MB un Zelts 2 GB, kuru lietotāji varēs izmantoto mobilo internetu, neierobežoti zvanīt un sūtīt SMS uz visiem tīkliem Latvijā, kā arī brīvi lietot mobilos pakalpojumus jebkurā Eiropas valstī atbilstoši tarifu plānā iekļautajam mobilā interneta apjomam par attiecīgi 8,49 eiro un 11,99 eiro mēnesī.

Tarifu plānu Zelts 6 GB un Zelts Bezlimits klienti varēs neierobežoti zvanīt un sūtīt īsziņas ne tikai Latvijā, bet arī no Latvijas uz Eiropu un Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības plīvuram par dažādiem procesiem pasaulē esot paaugstinātam, šā gada pirmajā pusē viens no izteiktākajiem uzvarētājiem ir bijis zelts.

Dzeltenā dārgmetāla cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16% un šobrīd pietuvojusies apaļajai 1800 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Kopumā šobrīd zelts preču biržā ir aptuveni par 250 ASV dolāriem dārgāks nekā tas bija decembra beigās. Zelta vērtībai augt palīdzējuši arī centrālo banku un valdību pēdējā laika "jaunie" bezprecedenta ekonomikas stimulēšanās pasākumi. Vērojamas spekulācijas, ka kādā brīdī tie varētu atdzīvināt pamatīgu inflāciju, kas krājējus var atstāt pie gluži vai pavisam sasistas siles.

Attiecīgi - daļa investoru jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli nepatīkamāku inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelts šogad par 15% dārgāks; pallādijs dārdzības ziņā to pārspēj

Jānis Šķupelis, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenām gāžoties, saulītē izceļas zelts un ASV dolārs

Jānis Šķupelis, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska aktīvu cenām šomēnes planējot zemāk, tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš drošā patvēruma aktīviem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas nozīmē, ka vērtība aug zeltam – šī dzeltenā dārgmetāla cena preču biržā kopš oktobra pirmās puses zemākajiem punktiem ir palielinājusies par 5% līdz 1240 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir visai labs sniegums, ja ņem vērā aktuālo akciju izpārdošanas vilni. Tā rezultātā šie, piemēram, ASV vērtspapīri jau paspēlējuši visus savus šā gada guvumus. Kopumā šis gads zeltam joprojām tāpat nav diez ko veiksmīgs, jo dārgmetāla cena kopš janvāra sākuma sarukusi par 6%. Rezumējot – laikos, kad akciju cenas sniedzas uz arvien jauniem rekordiem, šķiet, reti kurš vispār atceras par zeltu. Zināma interese gan par to tomēr parādās, ja zūd ticība spējai akciju ziņā lidot arvien augstāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Godīgais zelts globālo risku laikmetā

Nikolajs Ceipe, salona <i>Chopard</i> direktors, 05.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukumi, terorisma draudi, politiskā un sociālā nestabilitāte – konflikti pasaulē pēdējos gados eskalējas dažādās jomās. Pēc ekspertu slēdzieniem globālie riski pēdējos desmit gados ir dubultojušies, kļūstot arvien starptautiskāki. Likumsakarīgi, ka šādos nestabilos apstākļos pasaules biznesa vide ķeras pie ‘drošības riņķa’ – zelta. Par to liecina biržu dati - zelta cena pēdējā pusgadā kāpusi vairāk nekā par 10%. Zelts ir universāla nauda, un to saprot ne vien biržu mākleri un investori, bet arī mājsaimniecības.

Interese par zelta izstrādājumiem vienmēr ir bijusi augsta, bet laikā, kad patērētājs kļūst īpaši ‘jūtīgs’, pieprasījums pēc šī dārgmetāla izstrādājumiem pieaug un ikdienas pirkums – saderināšanās vai kāzu gredzens no simboliskas dāvanas pārvēršas par nopietnu investīciju. Vadoties pēc Chopard gredzenu pārdošanas datiem - populārākais zelts Latvijā ir baltais - 50% no pērn iegādātajiem gredzeniem, otrs pirktākais ir rozā zelts - 40%, bet 10% no iegādātajiem gredzeniem ir bijuši dzeltenā zelta un platīna.

Vēl viena būtiska tendence, kas aktualizējas līdz ar pasaulē pieaugošo sociālo nevienlīdzību un politiskajām svārstībām, ir t.s. ekoloģiskā biznesa domāšana – patērētāji pieprasa, lai investīcija ir ne vien ar augstu likviditāti un droša, bet arī atbilstu taisnīgas tirdzniecības praksei. Līdzīgi kafijas ražotāju iniciētai godīgas tirdzniecības kustībai Fair trade, kas strauji aug plašumā, globālo risku laikmetā aktualitāti gūst godīgas zelta ieguves iniciatīva jeb Fairmained gold. Tas ir iemesls, kāpēc Chopard jau 2012.gadā pieņēma lēmumu zelta izejmateriālu ieguvei tikai no ilgtspējīgiem avotiem, kas nenodara kaitējumu videi vai cilvēkiem, kas nodarbināti zelta ieguvē un apstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Bitcoin vs. Gold

Ramona Rupeika-Apoga, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai jūs ieguldītu visus savus naudas uzkrājumus bitcoinos?

Visticamāk ka nē, jo bitcoin tirgus nav sasniedzis tādu lielumu, lai mēs to uztvertu par līdzvērtīgu investīciju, kā, piemēram, zelts, akcijas, valūta (dolāri, eiro) utt. Bitcoin tirgus vēl nav sasniedzis šo kritisko masu, un pastāv viedoklis, ka tam jābūt vismaz 18% no tirgus lieluma, kad dažādu profesiju, vecuma un valstu pārstāvji to sāks izmantot ikdienā.

Kā izskatās šodienas bitcoin investora portrets? Šeit pastāv divi atšķirīgi virzieni, ja runa ir par attīstības valstīm, tad tie ir parasti cilvēki, kuri neuzticas vietējai valūtai un banku sistēmai. Tāpēc tas ir veids, kā pasargāt savus uzkrājumus no inflācijas, devalvācijas un aktīvu nacionalizācijas. Šajās valstīs veiktas investīcijas var veidot būtiski daļu no cilvēkiem pieejamās brīvās naudas. Savukārt, ja mēs runājam par investoriem no labklājības valstīm, tad parasti tie iegulda tikai nelielu daļu no saviem brīvajiem līdzekļiem, lai gūtu lielu peļņu nākotnē. Tātad tie ir tīri spekulatīvas dabas darījumi. Xapo dibinātāja un izpilddirektora Wences Casares ieguldījuma formula ir šāda: paņemiet 1% vai mazāk no tā, kas jums pieder, un ieguldiet to bitcoinā, bet pēc tam aizmirstiet par to vismaz uz nākamajiem pieciem gadiem; ideālā gadījumā uz nākamajiem desmit gadiem. Jūs vai nu zaudēsiet vienu procentu no jūsu neto vērtības, ko lielākā daļa cilvēku var atļauties, vai arī jums būs miljons. Līdz šim vēsturē pastāvēja tikai viens universālais naudas līdzeklis, proti, zelts. Šodien daudzi eksperti uzskata, ka bitcoin var kļūt vai pat jau ir kļuvis par jauno universālo naudas līdzekli jeb jauno zeltu. Bitcoin pilda visas trīs naudas funkcijas. Tas ir norēķinu vienība, vērtību mērs un skaitīšanas vienība, kas vienlaicīgi ir serviss un produkts. Bet atšķirībā no zelta tas neeksistē fiziskā formā un ir pieejams lielākam iedzīvotāju skaitam nekā zelts. Izmantotās Block Chain tehnoloģijas dēļ tas piedāvā arī daudz plašākas funkcijas, nekā bija iespējams veikt ar zeltu. Digitālai pasaulei - digitāla nauda. Cik tad bitcoin maksās nākotnē? Vieni apgalvo, ka drīz tas nokritīs līdz nullei, bet citi, ka maksās miljonus. Lai saprastu, cik tas varētu maksāt paredzamā nākotnē, ir jāpaņem to kopējais tirgus kapitalizācijas lielums un jāsadala ar naudas vienību skaitu apgrozībā un laika posmu. Rezultātā viena bitcoin vērtība var sasniegt no 2 līdz 5 miljoniem ASV dolāru. Ja katrs nopirks kaut vai vienu bitcoinu (ņemot vērā, ka maksimālais daudzums, kurš tiks emitēts, pēc algoritma ir 21 miljons bitcoinu), tad tā vērtība sasniegs 1 miljonu dolāru. Redzot, cik aktīvi Ķīnas iedzīvotāji tos pērk, tas izskatās ļoti reālistiski. Ekspertu vidū pašlaik rit asas diskusijas, kas tad īsti ir bitcoin – nākotnes valūta vai maksājumu sistēma? Laiks rādīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena varētu turpināt palielināties un turēties augstā līmeni ilgāk, nekā gaidīts, uzskata "UBS" Āzijas tirgus eksperts Jeohs Čū Guans.

Piektdien zelta cena turējās ap 1950 dolāru līmeni, kas ir par aptuveni 28,5% augstāk nekā gada sākumā.

Eksperts uzsvēris, ka banka paaugstinājusi zelta cenas prognozi nākamajam gadam no 1850 līdz 2100 dolāriem par unci.

Cenas pieaugumu veicina vide, kurā saglabājas negatīvas procentu likmes, kā arī citi neskaidri faktori, tajā skaitā, gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas un pandēmijas turpināšanās.

"Zelts ir ļoti pievilcīgs portfeļa diversifikācijas instruments. Daudzi investori ir ieguldījuši naudu obligācijās un nekustamā īpašuma investīciju trastos, un zelts tiek uzskatīts par alternatīvu ieguldījumu līdzekli šiem instrumentiem," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Naftas cenas pieauguma potenciāls sāk sevi izsmelt

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā situācija pasaulē vedina domāt, ka pēdējās nedēļas naftas cenu pieaugums sevi būs iztukšojis, raizes sagādā arī pārprodukcija globālajā tautsaimniecībā

Neraugoties uz visai pesimistiskajām prognozēm par situācijas attīstību pasaules naftas tirgū, februāris nāca ar kardinālām pārmaiņām, kuru ietvaros melnā zelta cena piedzīvoja visai strauju kāpumu.

Kopš 11. februāra Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena ir palielinājusies apmēram par trešdaļu un pēdējās dienās svārstās ap 40 dolāru par barelu atzīmi. Tik strauju cenas pieaugumu būtu visai pagrūti dēvēt tikai par tehnisku korekciju un, raugoties no šāda viedokļa, būtu pamats uzskatīt, ka melnais zelts ir atgriezies pie cenas izaugsmes.

Tomēr ir visai daudz apsvērumu, kuri vedina domāt, ka pēc šī pieauguma tirgus atkal piedzīvos negatīvu korekciju un arī ilgtermiņā cenas pieaugums, ja arī notiks, būs visai lēzens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pallādija fenomens: pirkt vai pārdot?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pulksteņu un juvelierizstrādājumu ražotājs «Chopard» paziņojis, ka no šā gada 1. jūlija tā ražotnē tiks izmantots tikai ētiskais zelts («fair gold»). Tādejādi «Chopard» sadarbosies tikai ar sociāli atbildīgām zelta raktuvēm, kuras ir saņēmušas atbilstošu sertifikāciju.

Kā atzīmē Madara Mančinska, «Chopard» salona pārstāve, lai arī Latvijā par dārglietu izcelsmi interesējas retais, pasaulē šobrīd jautājums par «asiņaino zeltu» un «asiņainajiem briljantiem» ir kļuvis par šīs nozares aktualitāti un godprātīgu izejvielu kustībai pievienojas arvien vairāk lielo juveliernamu.

Sākot ar jūliju, «Chopard» izejmateriāli tiks piegādāti no diviem avotiem. Viens ir mazās raktuves, kuras ietilpst Šveices Zelta Asociācijā (Swiss Better Gold Association). Savukārt, otrs ir RJC tīkls, izmantojot «Chopard» partnerību ar RJC naftas pārstrādes uzņēmumiem.

«Juveliernama zelts tiek iegūts mazajās raktuvēs, kurās darbs balstās uz senām zelta ieguves tradīcijām, proti, tajās minimāli tiek izmantotas modernās tehnoloģijas,» stāsta pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 krīze – kas notiks ar eiro?

Jānis Dubrovskis, "Redgate Capital", 14.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir novedusi valstis pie lielākā šā gadsimta eksperimenta – valdības aktīvi ievieš kara darbībai pielīdzināmus pasākumus un dažādus brīvību ierobežojumus, savukārt finanšu jomā faktiski ir noņemtas "bremzes" visiem iepriekšējiem Eiropas Savienības budžeta deficīta ierobežojumiem. Šāda situācija var radīt pamatotas bažas arī par to, kas notiks ar pasaules ekonomiku, valstu valūtām un tostarp arī eiro.

Jāsaprot, ka šāda jauna eksperimenta rezultāti būs zināmi tikai pēc ekonomikas izaugsmes atsākšanās, un tikai tad arī varēs salīdzinoši novērtēt šobrīd pieņemtos lēmumus un atšķirīgās valstu pieejas pandēmijas draudu mazināšanā. Bet ir arī fakti un vēsturiska pieredze, kas ļauj izteikt pamatotas prognozes.

Aplūkojot ekonomisko un finanšu situāciju pirms pandēmijas sākšanās, tā kopumā attīstījās veiksmīgi. Lielākos izaicinājumus un neskaidrību radīja ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājumi strauji izmainīt starptautiskās tirdzniecības noteikumus ar galvenajiem valsts tirdzniecības partneriem. Tendences finanšu sektorā liecināja, ka pasaules lielāko ekonomiku centrālās bankas (Eiropas Centrālā banka, ASV Federālā rezervju sistēma u. c.) varētu mazināt vai pat atcelt stimulējošo monetāro politiku un paaugstināt procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saražo 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantojamās kūdras. Līdz ar to kūdra ir mūsu zelts!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzmanības centrā - pallādijs

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārgmetālu pievilcību mazina runas par likmju kāpumu un joprojām zemā inflācija

Zelts, kuru vēl nesen varēja minēt šā gada cenu pieauguma ziņā pašu veiksmīgāko izejvielu vidū, visai strauji investoru acīs zaudējis savu spožumu. Dzeltenā dārgmetāla vērtība kopš savām septembrī sasniegtajām virsotnēm ir sarukusi par 6% (jeb aptuveni 80 ASV dolāriem) līdz 1270 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Kopš šā gada sākuma, neskatoties uz pēdējā laika neveiksmēm, zelta vērtība gan tāpat ir iespējusi pieaugt par 10%.

Tirgus dalībnieki sākuši samierināties ar realitāti, kad pasaules ietekmīgākās centrālās bankas, visticamāk, turpinās (ASV Federālo rezervju sistēma) vai tikai vēl uzsāks likmju palielināšanas ciklu. Piemēram, no ASV centrālajiem baņķieriem šā gada pašās beigās tiek gaidīts vēl viens lēmums par dolāra likmju paaugstināšanu, kur ASV galvenā baņķiere Dženeta Jellena brīdinājusi, ka var būt riski no situācijas, kad likmes tiek palielinātās «pārāk pakāpeniski». Vidēji tiek lēsts, ka pa likmju paaugstināšanas pogām ASV Federālās rezerves trīs reizes uzspiedīs arī nākamgad. Arī Eiropā, ekonomikai kļūstot straujākai, likmes rekordzemas uzturēt ilgstoši kļūs arvien riskantāk (Eiropas Centrālajai bankai gan vispirms vēl jāierobežo sava eiro drukāšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investors Raouls Pals (Raoul Pal), kurš paredzējis 2008. gada finanšu krīzi, uzskata, ka zelts pašlaik ir pārāk nenovērtēts, raksta Marketwatch.

Pēc viņa domām, dārgmetālam vajadzētu būt daudz dārgākam, pieņemot to, ka atkal tuvojas globāla finanšu krīze un notiek virzība pretī negatīvām procentu likmēm. Pēc viņa domām, recesija ASV gaidāma 12 mēnešu laikā.

«Zelts ir laba vieta, kur izvietot savu naudu,» sacījis R. Pals, piebilstot, ka viņš gan nav zelta fans, bet tāda ir viņa pašreizējā izvēle.

R. Pals ir pārliecināts, ka ASV ieslīgs recesijā jau gada laikā - par to liecinot gan viņa novērojumi, gan pagātnes pieredzes analīze. Ja viņa prognozes piepildītos, zelta cenas varētu pat dubultoties, viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu fona var likt likmi uz to, ka zelts uzvedīsies atšķirīgi

Riskantāku finanšu aktīvu vērtībām ļodzoties, investoru acs jau kādu laiku pievērsta drošajiem patvērumiem. Šajā ziņā var izcelt veco labo zeltu, kura cena nupat uz brīdi paviesojusies virs 1300 ASV dolāru līmeņa par Trojas unci. Zelta vērtība gan joprojām ir nedaudz zemāka par to, kāda tā bija pirms gada.

Dzeltenā dārgmetāla cena ceļojusi augstāk jau aptuveni kopš oktobra sākuma, kad ASV akciju tirgū sākās paaugstināta nervozitāte, kas atnesa ne tikai lielas svārstības, bet arī pamatīgu kritumu. Šādos laikos investori acīmredzami atceras par tradicionālajiem patvērumiem, kur pārlaist vētras un nobāzēt savus līdzekļus, un šajā ziņā vēsturiski viens no pašiem slavenākajiem un vecākajiem šādiem statusiem ir tieši zeltam. Rezultātā dārgmetāla vērtība kopš oktobra sākuma ir spējusi palēkties jau par 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien zelta cena pieauga līdz augstākajam līmenim kopš pērnā gada oktobra, jo, vājinoties riska apetītei finanšu tirgos, investori meklē drošu patvērumu saviem līdzekļiem, raksta MarketWatch.

Rezultātā zelta cena aprīļa piegādēm pieauga par 2,11% līdz 1182 dolāriem par unci, kas ir augstākā atzīme kopš pērnā gada oktobra beigām. Kopš gada sākuma zelta cena ir palielinājusies par 11%, ko veicinājis kritums akciju un naftas tirgū.

Tāpat pirmdien zelta cenai pieaugt palīdzēja vājāks dolārs. Ja dolāra vērtība samazinās, tad dolāros cenotās izejvielas, piemēram, zelts, kļūst lētāks ārvalstu pircējiem.

LHV analītiķis Mareks Rudovičs skaidro, ka šā brīža tirgus situācija diezgan izteikti norāda, ka zelts gūst izteiktu labu no tā, jo šobrīd vairs nav īsti skaidrs, vai Federālā Rezervju Sistēma turpinās celt procentu likmes šādos tirgus apstākļos un riskēs ar potenciāli daudz lielākām ekonomiskām problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pēdējā laikā cenas pieaugumu, zelts aizvien ir salīdzinoši lēts, uzskata "Permanent Portfolio" vadītājs Maikls Kugino.

Viņš uzsvēris, ka zelta cena šajā gadā ir augusi par 35%, taču tā varētu palielināties vēl vairāk, un pieaugums līdz 4000 dolāriem par unci nebūtu nepamatots.

Cenas pieaugumu var balstīt centrālās bankas lēmumi iepludināt lielu naudas apjomu ASV ekonomikā, ASV dolāra vērtības kritums un investoru bažas par inflācijas atgriešanos.

Tiesa gan, viņš arī brīdina par iespējamām straujām kustībām, un, neskatoties uz kāpumu ilgākā laika posmā, pastāv bažas par strauju cenas kritumu. Līdzīgus brīdinājumus "MarketWatch" iepriekš izteicis arī uzņēmējs un eksperts Nigams Arora, uzsverot, ka zeltam ir ļoti mazs tirgus, tādēļ valdības ar to var viegli manipulēt.

Komentāri

Pievienot komentāru