Ražošana

Tolmetam milzu apgrozījuma pieaugums

Vēsma Lēvalde, 26.01.2011

Jaunākais izdevums

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmuma SIA Tolmets apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 42 miljoniem latu, tuvojoties 2008. gada rekordam.

Arī nopelnīts gandrīz par miljonu latu vairāk nekā 2009. gadā - 3,5 milj. Ls. SIA Tolmets tirgus daļa ir gandrīz 85% Latvijā un aptuveni 50% - Baltijas valstu kopējā tirgū. Metāllūžņu tirgus ir pakļauts cenu svārstībām biržā. Cenas, skaidro SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa, mainās pat trīs un četras reizes mēnesī. Tomēr lielākoties tās ir prognozējamas, jo cenu līkne veido sinusoīdu. Tomēr lielu tirgus satricinājumu rezultātā līkne mainās. Tā 2008. gada sākumā cenu kāpums bijis tik straujš, ka nozares speciālisti sapratuši - kaut kas nebūs labi, jo ilgi tā turpināties nevar.

Sekoja krīze Eiropā, cenu kritums un tirgus sastingums. Eiropā 2009. gads bija zemākais punkts, arī Tolmeta peļņa kritās uz pusi pēc 2008. gada rekordskaitļiem, atzīst uzņēmuma vadītāja. Iepirkuma apjomus, gatavojoties modernizācijai, samazināja arī kādreizējais lielākais uzņēmuma klients – a/s Liepājas metalurgs (LM), un nācies meklēt jaunus pircējus. Aktīvāka darbība pēdējos divus gadus bijusi Āzijā, tāpēc tagad SIA Tolmets lielākie noieta tirgi ir austrumos - Ķīnā, Honkongā. Eksporta apjomi sasniedz 80% no ražošanas apjomiem. Tā kā LM uz pusgadu tēraudkausēšanas cehu apturējis, šogad eksports varētu būt arī 100%, lēš uzņēmuma vadītāja.

Eksportu SIA Tolmets organizē ar konteinerpārvadājumiem no Baltijas valstu ostām. Uzņēmumam ir «meitas» Lietuvā un Igaunijā, tāpēc kravas apkalpo tā osta, kura tobrīd ir izdevīgākā no loģistikas viedokļa. «Āzijā raksturīgi neliela apjoma pasūtījumi, bet bieži. Mūsu priekšrocība ir tā, ka lūžņus varam smalcināt un pakot konteineros – tas samazina izmaksas un ļauj mums būt elastīgākiem,» skaidro I. Ozoliņa. 2007. gadā iegādātā lūžņu smalcināšanas iekārta sevi attaisnojusi, un šogad plānots ieguldīt 1,6 miljonus latu padziļinātā metāllūžņu pārstrādē un jaunas speciālās iekraušanas tehnikas un autotransporta iegādē. Jaunās iekārtas ļaušot no atkritumiem atsijāt pat vissīkākos krāsainā metāla gabaliņus. Lai gan krāsainā metāla lūžņi ir tikai blakusprodukts, ieguldījumi atmaksāsies gada laikā, lēš I. Ozoliņa. Arī LM, iespējams, pēc modernizācijas būs vajadzīgi kvalitatīvāki, dziļāk pārstrādāti lūžņi elektrokrāsnīm, ko neprasīja vecās tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar MILZU! saimnieku Enno Enci

Lelde Petrāne, 22.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild uzņēmuma Milzu! vadītājs Enno Ence. SIA MILZU! ir ģimenes uzņēmums, kas Kuldīgā ražo graudaugu pārslas. MILZU! pārslu receptūras izstrādātas, piesaistot zinātnieku komandu no Latvijas Lauksaimniecības Universitātes. MILZU! ir ieguvis apbalvojumu par labāko preču zīmi Latvijā 2014. gadā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Izpētot nozari, konstatējām, ka nozarē nav pārstāvētas Latvijā ražotas un veselīgas graudaugu pārslas. Izpētot mērķauditorijas vērtības, secinājām, ka tās ir tuvas MILZU! vērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: MILZU! meklē investorus

Monta Glumane, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Milzu! sāk graudaugu pārslu eksportu uz Igauniju

Dienas Bizness, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītais zīmols Milzu! pēc nepilna gada darbības uzsācis no Latvijā audzētiem graudaugiem ražotu pārslu eksportu. Kā pirmā valsts eksportam izvēlēta Igaunija.

Pirmās piegādes apjoms ir 10 000 rudzu pārslu pakas, kas aizvadītajā nedēļā mēroja ceļu no ražotnes Kuldīgā uz Tallinu, informē uzņēmumā.

Igaunijas tirgus izvēlēts, ņemot vērā faktu, ka Milzu! komandai šis tirgus ir labi zināms, mums ir pieredze, zināšanas un sadarbības partneri. Izpētot tirgu, arī ēšanas paradumi un prasības pēc uztura sastāva un kvalitātes Igaunijā ir ļoti līdzīgas.

«Ņemot vērā ik mēnesi pieaugošo pieprasījumu Latvijā, Milzu! šobrīd sper pirmos soļus arī eksporta tirgū, piedāvājot rudzu pārslu sēriju kā pirmo piegādes produktu izplatītājam AS Mobec, kas Igaunijā izplata tādus zīmolus kā Ferrero, Kinder Surpise, Unilever, Storck, Heinz un citus starptautiska mēroga zīmolus. Pirmais veikalu tīkls, kurā nonāks Milzu! ražotās pārslas, būs veikalu tīkls Selver. Strādājam, lai Milzu! rudzu pārslu sērija un arī no kviešu graudiem veidotā bērnu sērija būtu pieejamas arī Igaunijas Rimi un Maxima veikalu ķēdēs,» stāsta Milzu! saimnieks Enno Ence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Šo Ziemassvētku topa rotaļlietas - iPad atdarinājums un interaktīvi roboti

Lelde Petrāne, 02.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas uzņēmumi nezina, kā rīkoties ekstrēmās situācijās

Jana Gavare, 12.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais krīzes komunikācijā – ātrums, adekvātums un atbildības uzņemšanās.

«Pēkšņās krīzes, protams, nav iespējams prognozēt, taču parasti kompānijām, kuru darbībā pastāv dažādi riska faktori, vajadzētu būt izstrādātam t.s. krīzes plānam. Būtiskākais šajā plānā – kurš un par ko ir atbildīgs iespējamajā krīzes situācijā un kāda ir lēmumu pieņemšanas un informācijas plūsma,» skaidro Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas izpilddirektore Sandra Stepe. Krīze ir notikums, kas var radīt neatgriezeniskas sekas zīmola vērtībai, – krīzes komunikācijas plāna nepieciešamību uzsver komunikācijas konsultāciju uzņēmuma Hill & Knowlton Latvia valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands. Tajā pašā laikā, kā liecina vortāla 7guru aptauja, krīzes komunikāciju plāni ir izstrādāti tikai 15 no 100 Latvijas uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka kā pēdējā finanšu tirgus iestāde nolēmusi izstāties no Rīgas biržas. Par to, cik būtiska ir šī izmaiņa, kāds kopumā sagaidāms gads, kādas ir prognozes par Latvijas banku tirgus darbību, intervijā laikrakstam Dienas bizness stāsta Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis (attēlā).

Vaicāts, ar ko šis gads ekonomikā, banku nozarē varētu kļūt zīmīgs, I. Priedītis stāsta: «Es šeit nedomāju banku sektoru, bet kopumā tautsaimniecībā baidos, ka pazudīs daži zīmoli. Varbūt tos kāds pārņems no līdzšinējiem īpašniekiem, bet kāds no tiem veiksmes stāstiem, pie kuriem bijām pieraduši 15 gadu laikā, pazudīs. Jau sākam to pieredzēt. Varbūt nebūs Latvijas mēroga, bet būs reģiona mēroga bankroti, tiesvedības.

Bet es redzu arī to, ka cilvēkiem ir milzu izdomas spējas, viņi domā, ko un kā darīt. Projektu sagatavošanai vajadzīgs laiks. Gribas cerēt, ka vismaz noskaņojuma bedrei esam tikuši pāri.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze sadārdzinās līdz 18%

Līva Melbārzde, 01.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dabasgāzi jūlijā sadārdzina galvenokārt nodokļi, tomēr arī nākotnē sagaidāmi gāzes cenu kāpumi.

Šodien, sākot ar 1. jūliju, būtiskākais dabasgāzes cenu pieaugums Latvijā gaidāms mājsaimniecību klientiem, jo tiem tiek piemērots akcīzes nodoklis, kā arī tiek atcelta samazinātā PVN likme. Dabasgāzes kubikmetra cena plītiņu lietotājiem pieaugs no 48 santīmiem līdz 55 santīmiem, un no šī pieauguma viens santīms ir dabasgāzes cenu pieaugums, bet seši santīmi ir nodokļu pieaugums, informē a/s Latvijas Gāze. Savukārt apkures lietotājiem kubikmetra cena pieaugs no 29 santīmiem līdz 34 santīmiem, no kā viens santīms ir dabasgāzes cenu pieaugums, bet četri santīmi ir nodokļu izmaiņas. Rūpnieciskajiem klientiem, kas dabasgāzi izmanto siltuma un elektrības ražošanā, jūlijā tiek prognozēts 5% līdz 6% pieaugums, kas veidosies no akcīzes nodokļa. Akcīzes nodoklis 12 lati par 1000 kubikmetriem tiks piemērots dabasgāzei, ko izmanto mājsaimniecībās, plītīs, apkurē, siltuma un elektroenerģijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos ir sācis palielināties tirdzniecības centru apgrozījums.

Laikraksta Dienas bizness aptaujātie tirdzniecības centru vadītāji, apsaimniekotāji nosauc apgrozījuma palielinājumu gan par 5%, gan 20%. Diez vai cilvēkiem ir vairāk naudas nekā pagājušajā gadā, tomēr viņi jūtas drošāk, atļaujas vairāk tērēt, pieļauj aptaujātie. Attiecībā uz nākotni viņi, kā tagad mēdz teikt, ir piesardzīgi optimistiski, norādot, ka pieauguma tendence varētu saglabāties, ja vien valstsvīri nenāks klajā ar kādiem «pārsteigumiem».

SIA Linstow Center Management biznesa attīstīšanas un iznomāšanas vadītājs Mārcis Budļevskis teic, ka tendences ir līdzīgas visos Galactico tirdzniecības centros (Mols, Alfa, Galerija Centrs, Origo, Dole). «2010. gadu varētu sadalīt trijās daļās: pirmajā ceturksnī turpinājās ievērojams apgrozījuma kritums, otrajā ceturksnī nebija ne izteikta krituma, ne pieauguma, bet tad diezgan pēkšņi, sākot ar augustu, visu septembri, oktobri un pirmo novembra nedēļu (mēs salīdzinām nedēļu pret nedēļu) vērojams apgrozījuma pieaugums visos objektos, turklāt tas ir divciparu skaitlis - 10-17%,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Gada nogale tirgotājiem rāda ekonomikas atgūšanos

Sandra Dieziņa, Ingrīda Drazdovska, 05.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Provizoriskie rezultāti liecina, ka tirgotājiem aizvadītie svētki bijuši veiksmīgāki nekā pērn, trešdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

SIA Linstow Center Management šobrīd ir pieejami dati par Ziemassvētku nedēļu. Tie liecina, ka uzņēmuma apsaimniekotajos Galactico tirdzniecības centros svētku laikā bija vērojams gan apmeklētāju skaita, gan apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan, spriežot pēc deklarācijām 2010. gads pavadīts samērā mierīgi - atsevišķās pašvaldībās samazinājušās algas, piemēram, par 5,5 tūkst. Ls mazāk domē nopelnījis Jelgavas mērs Andris Rāviņš (19,5 tūkst. Ls), par 7 tūkst. Ls - Valmieras vadītājs Inesis Boķis (22,7 tūkst. Ls), nav bijis arī milzu pirkumu, darījumu un ienākumu kā pērn, kad, piemēram, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņas centrs) deklarēja 137,9 tūkst. Ls lielas dividendes no SIA Latgalija, - ir atsevišķi fakti, kas piesaista uzmanību.

Liepājas metalurgs esot gatavs jaunai ērai

Liepājas metalurgs maijā cer sākt elektrokrāsns montāžu, kas nomainīs vairāk nekā 100 gadu lietoto martena tehnoloģiju.

Privatizācija

Grib vētīt Ominasis Latvia paveikto

SIA NCC Konstrukcija rosina veikt padziļinātu auditu Ominasis Latvia.

Kokrūpniecība

Eksports turpina celt apgrozījumu

Eksporta ieņēmumu pieaugums ļauj kāpināt neto apgrozījumu un daudziem atgūt bijušos ienākumu līmeņus.

Pārtika

Lauku darbus kavē apstākļi

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksports ļauj atgūties no krīzes

Māris Ķirsons, 28.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta ienākumu pieaugums spējis atsvērt pašmāju mēbeļu tirgus ienākumu kritumu un ļāvis kāpināt neto apgrozījumu.

To liecina asociācijā Latvijas mēbeles ietilpstošo uzņēmumu apkopotie dati. Kopējais asociācijā ietilpstošo uzņēmumu neto apgrozījuma pieaugums šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn ir pieaudzis par 13% jeb 3,52 milj. Ls.

«Šāds pieaugums ir panākts, pateicoties saražoto mēbeļu noieta pieaugumam ārvalstu tirgū - kopumā par 22,1% jeb 3,64 milj. Ls, kas amortizējis vietējā tirgus patēriņa kritumu,» secina asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers. Viņš zina teikt, ka astoņi no 14 uzņēmumiem ir spējuši kāpināt savus ienākumus tieši uz eksporta darījumu rēķina. Visstraujāko pieaugumu procentuālā izteiksmē tieši no eksporta uzrāda SIA Oak - par 354%, Arta Telpa — par 144,2%, SIA Wenden Furniture - 80,2%, SIA Daiļrade koks - 66,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Milda šogad plāno augt par 50%

Sandra Dieziņa, 08.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz padomju laika konservu ceha bāzes dibinātais uzņēmums strauju izaugsmi piedzīvojis tieši pēdējos trīs gados, kad tajā ieguldītas vērienīgas investīcijas - ap trīs miljoniem eiro un izveidota moderna ražotne. Uzņēmuma valdes loceklis Andris Brikšķis to dēvē par trešo elpu, sakot, ka investīcijas un attīstība plānota mērķtiecīgi.

Pērn uzņēmums strādājis ar 1,7 miljonu Ls apgrozījumu, bet šogad to plānots kāpināt līdz 2,5 miljoniem. Plāni Mildai KM ir ambiciozi - sasniegt 50% pieaugumu pret iepriekšējo gadu gan eksportā, gan vietējā tirgū. A. Brikšķis teic, ka plāni ir ne tikai ambiciozi, bet izpildāmi - to parādot darbība šā gada pirmajā pusgadā - Mildas un GardiGan apgrozījuma pieaugums Latvijas tirgū pirmajā pusgadā ir 47%, savukārt eksporta pieaugums salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, pat sasniedzis 65%. «Skaidrs, ka neviens neļaus tāpat vien šo tirgus daļu iekarot, bet tos uzlabojumus, ko esam veikuši, pircējs, cerams, novērtēs,» klāsta uzņēmuma valdes loceklis. Tieši šopavasar pēc tirgus izpētes izveidota jauna produktu līnija, ar ko uzņēmumam saistās izaugsmes plāni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopējais noguldījumu apjoms bankās pieaug, tomēr par tiem izmaksātās peļņas apjoms samazinājies par 40%.

Tādējādi uzņēmumiem un privātpersonām par viņu noguldīto naudu, ko bankas parasti izmanto jaunu kredītu izsniegšanā, gada laikā gar degunu aizgājuši vismaz 60 miljoni latu, bet bankām tas ļāvis būtiski samazināt izdevumus, uzlabot peļņas rādītājus un pat palielināt darbiniekiem algas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par banku darbības rādītājiem šā gada 30. jūnijā.

Vācija atdziest

Vājie Vācijas ekonomikas dati Latvijai nenozīmē strauju eksporta kritumu, tomēr uzņēmumiem laiks piedomāt par noieta tirgu diversifikāciju.

Vācijas ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī tikpat kā apstājies, IKP pret šā gada pirmo ceturksni pieaudzis tikai par 0,1%, liecina jaunākie Vācijas Federālās statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vidējais Latvijas uzņēmums strādā ar 1 900 latu lielu peļņu

Māris Ķirsons, 30.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais Latvijas uzņēmums pērn, nodarbinot 13 strādājošos, sasniedzis 0,39 milj. Ls lielu apgrozījumu un nopelnījis nepilnus 1 900 Ls

To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija pēc iesniegtajiem 2010. gada pārskatiem. Latvijas vidējā uzņēmuma parametriem pēc neto apgrozījuma un tīrās peļņas līmeņa atbilst aptuveni 20 kompāniju. Latvijas uzņēmumu situāciju labāk raksturo vidējie rādītāji nekā kopējie - (neskaitot bankas un apdrošināšanas kompānijas) kopējie neto apgrozījuma (25,1 miljards Ls, kas ir nedaudz, par 0,3 miljardiem Ls mazāk nekā 2009. gadā) un tīrās peļņas (117 milj. Ls, kas pēc 945 milj Ls lieliem zaudējumiem 2009. gadā) rādītāji.

«Latvijā dominē sīkbizness un mazie uzņēmumi, tāpēc arī vidējā Latvijas uzņēmuma neto apgrozījums nesasniedz pat 0,4 milj. Ls,» skaidro SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņu nepārsteidz, ka šī Latvijas vidējā uzņēmuma pērnā gada neto apgrozījums ir sarucis salīdzinājumā ar 2009. g. iespēto. «6 500 Ls liels apgrozījuma kritums ir loģisks, jo iekšējā tirgus pieprasījums gan iedzīvotāju pirktspējas krituma, gan paaugstināto nodokļu dēļ ir sarucis, bet pārorientācija uz ārējo tirgu ne visiem ir bijusi pa spēkam,» secina A. Brūvelis. Jārēķinās, ka vidējais neto apgrozījums pērn bija mazāks nekā 2006. gadā, bet lielāks nekā 2005. gadā. «2010. g. vidējais apgrozījums vairs ir tikai 70% no tā, kāds tas bija 2008. gadā, kad Latvijas uzņēmumu vidējais apgrozījums nedaudz pārsniedza 0,55 milj. Ls.» stāsta A. Brūvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Metālapstrādātāji strauji atgūst krīzē zaudēto

Māris Ķirsons, 15.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālizstrādājumu pieprasījuma pieaugums ir būtiski uzskrūvējis nozares apgrozījumu - teju par 50%, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

Tā situāciju šā gada I pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn raksturo šīs nozares uzņēmēji, lai gan dažādos sektoros strādājošajiem nozares uzņēmējiem ienākumu pieauguma līmenis atšķiras. Tiesa gan, līdz 2008. gada rekordlīmenim pievilkusi tikai metālu ražošana, kamēr pārējām jomām vēl ir, kur audzēt ienākumus, lai atgūtu zaudētās 2008. gada virsotnes.

«Šā gada I pusgada apgrozījuma pieaugums nozarē par 49,5% un eksportā par 50,8% ir objektīvs situācijas novērtējums tirgū,» secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš zina teikt, ka kopumā rūpniecības apjomu pieaugums šogad pret analogu periodu pērn ir 24%, turklāt metālapstrāde un mašīnbūve ir vienīgās nozares, kurās šis pieaugums ir teju 50%. Viņš atgādina, ka 2009. gadā nozare piedzīvoja ienākumu sarukumu teju vai uz pusi salīdzinājumā ar 2008. gadu. «Pirmie atveseļošanās asniņi jau šogad rāda ļoti strauju atgūšanos no krīzes,» secina V. Rantiņš. Viņš gan atzīst, ka 2008. gada produkcijas realizācijai faktiskajās cenas pietuvojusies ir tikai metālu ražošana. «Šoruden Liepājas metalurgs atsāks metālu ražošanu - kausējot metāllūžņus pēc jaunas tehnoloģijas, un tādējādi ir lielas cerības pat jau šogad sasniegt 2008. gada apgrozījumu metāla ražošanā,» prognozē V. Rantiņš. Viņš norāda, ka pārējām nozares sfērām vēl ir, kur augt. «2008. gadā sasniegtie rādītāji nav nozares iespēju griesti,» tā uz jautājumu par perspektīvu atbild V. Rantiņš. Viņš lēš, ka pašreizējās aplēses rāda - nozare no ekonomiskās krīzes būs atguvusies aptuveni divu gadu laikā, kaut arī nozarē ir uzņēmumi, kuri dažādu iemeslu dēļ (specifiski produkti, tirgus situācija) uzrāda daudz lēnāku izaugsmes ātrumu nekā vidēji nozare. «Jārēķinās, ka, piemēram, kuģu būve, dzelzceļa vilcienu ražošana ir garš cikls, tāpēc dažu mēnešu rādītāji var objektīvi neatspoguļot situāciju,» skaidro V. Rantiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie kūdras ieguvēji un pārstrādātāji pērn kāpinājuši apgrozījumu. Šogad ienākumi turpinās celties, informē laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi apkopotie dati par Latvijas lielākajiem kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, pēc SIA Lursoft datubāzē iesniegtajiem nozares uzņēmumu gada pārskatu datiem, liecina par veiksmīgu pērno gadu. Tabulā ir redzami tikai 17 nozares uzņēmumi, kuru neto apgrozījums 2009. gadā bijis lielāks par vienu milj. Ls. Pēc Dienas biznesa aplēsēm šādu uzņēmumu nozarē ir vairāk, nekā norādīts tabulā, taču līderi ir tie paši. Lai arī šī nozare, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, pērn ir spējusi kāpināt savus ienākumus, tomēr to daudz būtiskāk ietekmē klimatiskie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta ienākumu pieaugums spēj atsvērt pašmāju mēbeļu tirgus ienākumu kritumu un ļauj kāpināt neto apgrozījumu. To liecina asociācijā Latvijas mēbeles ietilpstošo uzņēmumu apkopotie dati, ziņo Dienas bizness.

Kopējais asociācijā ietilpstošo uzņēmumu neto apgrozījuma pieaugums šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn ir pieaudzis par 10,1% jeb 1,96 milj. Ls. «Šāds pieaugums ir panākts, pateicoties saražoto mēbeļu noieta pieaugumam ārvalstu tirgū – kopumā par 23,4% jeb 2,69 milj. Ls, kas amortizējis vietējā tirgus patēriņa kritumu,» secina asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers. Viņš zina teikt, ka astoņi no 14 uzņēmumiem ir spējuši kāpināt savus ienākumus tieši uz eksporta darījumu rēķina.

Visstraujāko pieaugumu procentuālā izteiksmē tieši no eksporta uzrāda SIA Arta Telpa — par 150,2%, SIA Wenden Furniture – 88,2%, SIA Daiļrade koks – 87,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru