Šovasar varēs sēdēt galvaspilsētas centra zālienos, aizliegts to darīt tikai kanālmalā un apstādījumos ar īpašu aizlieguma zīmi.

Tā tika nolemts 20. aprīļa Rīgas domes sēdē. Līdz šim sabiedriskās kārtības noteikumi aizliedza sēdēt Rīgas kultūrvēsturiskā centra apstādījumos. Zālienā bija atļauts uzturēties Ziedoņdārzā, Viesturdārzā un parkos ārpus Rīgas centra.

DB jau rakstīja, ka pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktors Agnis Kalnkaziņš uzskata, ka tūristiem un rīdziniekiem tas nebūs liels apgrūtinājums, ja tiks aizliegts uzturēties 1% Rīgas zaļās teritorijas. Iepriekš veiktie eksperimenti, atļaujot sēdēt Rīgas centra zālienos, esot beigušies ar izsmēķu, košļājamo gumiju un citu atkritumu klājienu. Turklāt šādā gadījumā ciešot arī augsne, un nepieciešami ieguldījumi, lai zālāju atjaunotu. Arī šogad noteikti nāksies tērēt papildu summas, lai saglābtu nostaigātos zālājus, pieļāva A. Kalnkaziņš.

Šovasar būs atļauts sēdēt Rīgas zālienos, tikai kanālmalā to nedrīkstēs darīt, LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis Rīga mērs Nils Ušakovs.

Šobrīd Rīgas centra zālienos ir aizliegts sēdēt. To atļauts darīt, piemēram, Ziedoņdārzā un Viesturdārzā, kā arī parkos, kuri atrodas ārpus Rīgas centra.

Pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki vadītājs Agnis Kalnkaziņš par šādu ziņu nav iepriecināts, bet – ja reiz pilsētas vadība tā lēmusi, nākšoties vien ar to samierināties. Viņaprāt, ja tiktu atļauts sēdēt kanālmalā, būtu visbriesmīgāk. Esot jau šāds eksperiments bijis, un visi zinot, pie kā tas novedis. Tas, ka savulaik tika aizliegts sēdēt galvaspilsētas zālienos, noticis ne jau tikai ar viņa ziņu, bet tāds bijis profesionāļu viedoklis. A. Kalnkaziņš arī pieļāva, ka šāds lēmums prasīs papildu izdevumus parku zālienu kopšanai.

Rīgas domes deputāti, vēloties aizliegt sēdēšanu pilsētas centra zālienos, kļūdas dēļ to atļāvuši, liecina Rīgas domes dokumenti.

Sagatavotajā lēmumprojektā sākotnēji bija paredzēts, ka iedzīvotāji varētu atrasties visos zālienos, izņemot kanāla nogāzes un vietas, kur to neatļauj attiecīgas zīmes.

Vides komiteja ierosināja izslēgt no lēmumprojekta punktu, kas aizliedza sēdēt zālienā, rezultātā tagad drīkstēs sēdēt zālienā jebkurā Rīgas parkā. Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns Db paskaidroja, ka tā noticis steigā, jo komitejā jautājums skatīts pavisam nesen. Tomēr viņš uz šo faktu lūkojās optimistiski un teica, ka tagad tauta varēs līksmot un sēdēt zālienā - tieši kā vēlējušies daļa rīdzinieku.

Komitejā gan bija nobalsots pret sēdēšanu zālienā.

Rīgas mērs Jānis Birks nolēmis 6. jūnijā pašvaldību vēlēšanu rezultātus sagaidīt, sēžot zālienā.

Lai pašvaldības policija nevarētu mēru sodīt, viņš uzdevis SIA Rīgas dārzi un parki direktoram Agnim Kalnkaziņam līdz 7. aprīlim izvēlēties vietas, kur sēdēt zālienā būs atļauts. „Tagad atliek izsludināt pilotprojektu, atļaujot zālienos arī cept desiņas un dzert alu no pudelēm,” mēra nodomus atklāja kāda no viņa padomniecēm, kas lūdza savu vārdu neminēt.

Pēc viņas teiktā, pastāv bažas, ka A.Kalnkaziņš varētu sabotēt J.Birka ieceri, izraugoties sēdēšanai nomaļus zālienus, piemēram, Spilves pļavās vai Getliņos.

Jaunais laiks (JL) ir atkārtoti iesniedzis Rīgas domei lūgumu veikt grozījumus Sabiedriskās kārtības noteikumos, lai turpmāk atļautu Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem atrasties Rīgas parku zālienos.

Partijas Sabiedrisko attiecību konsultante Katrīna Leiškalne atgādina, ka Rīgas domes iepriekšējā sasaukuma laikā jau Modris Jaunups (JL) iesniedza priekšlikumu, kas paredzēja atļaut atrasties zālienā, izņemot pilsētas kanāla nogāžu apstādījumos un apstādījumos, kuros ir pašvaldības uzstādītas pagaidu zīmes, piemēram, zāliena atjaunošanas laikā vai liela sausuma laikā, tomēr tas tika noraidīts.

Ņemot vērā to, ka Rīgas dome aktīvi piedalās Rīgas tūrisma attīstības biroja rīkotajās akcijās, un ir ieinteresēta piesaistīt Rīgai arvien vairāk tūristu, JL uzskata, ka iesniegto grozījumu apstiprināšana būtu viens no veidiem, kā veicināt ārzemju viesu ieinteresētību vasaras periodā atpūsties Rīgas pilsētā. Kā zināms, ārzemēs viens no populārākajiem atpūtas veidiem pilsētā ir atpūta pilsētas parku zālienos.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

10:00 Rīgas domes ārkārtas sēde par grozījumiem Rīgas domes saistošajos noteikumos "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā", ar kuriem tiktu atļauts sēdēt atsevišķos zālienos Rīgas centrā.

11:00 Uzraudzības komitejas sēde.

11:00 Valsts policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcija informēs par darbu pirms Jāņu brīvdienām un to laikā. Preses konferencē piedalās Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš, Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors Andris Lukstiņš, kā arī Baltijas izklaides aģentūras direktors Andris Jēkabsons.

12:30 AS Liepājas autobusu parks akcionāru sapulce.

Noslēdzas piedāvājumu iesniegšana AS Liepājas metalurgs izsludinātaiā konkursā rūpnīcas modernizācijas projekta ilgtermiņa fiansējuma nodrošināšanai 160 miljonu eiro apjomā uz 10 gadiem.

Turpmāk Rīgā varēs sēdēt visu parku zālienos, izņemot Rīgas pilsētas kanāla nogāžu apstādījumus.

Šādu normu apstiprināja Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas deputāti, lemjot par Rīgas pašvaldības policijas sagatavotajiem grozījumiem Sabiedriskās kārtības noteikumos.

Kad Rīgas kultūrvēsturiskās daļas zālienam būs nepieciešams veikt apsaimniekošanas vai labiekārtošanas darbus, attiecīgā pašvaldības iestāde varēs uzstādīt pagaidu aizlieguma zīmes.

Jaunajos noteikumos tiks precizēts arī aizliegums atrasties publiskās vietās ar atvērtu alkoholiskā dzēriena iepakojumu vai alkoholisko dzērienu jebkurā tarā, tā lai minētais formulējums atbilstu Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksam. Jaunā noteikumu punktā paredzēts aizliegums «atrasties ar atvērtu vai vaļēju alus vai cita alkoholiskā dzēriena iepakojumu vai alkoholisko dzērienu, kura absolūtā spirta daudzums pārsniedz 0.5 tilpumprocentus jebkurā vaļējā tarā, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība».

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Latvijas valdībai ir lielas ilūzijas par nodokļu pacelšanas iespējām, savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumi ekonomikas glābšanai ir bērnišķīgi.

Tā izteicies Pacifika luterāņu universitātes (ASV) profesors Gundars Ķēniņš – Kings intervijā Latvijas Avīzei. «Bīstami ir domāt tikai ekonomiskās kategorijās. Jādomā plašāk!» saka profesors. «/../ieejam jaunu ideju, pārmaiņu laikmetā, un ļoti grūti ko droši pateikt par nākotni. /../ Man liekas, Latvijas valdībai ir lielas ilūzijas par nodokļu pacelšanas iespējām. Simtiem gadu latvieši nav maksājuši nodokļus, izņemot apgrozības nodokli – pirkuši par bargu naudu sāli – un tad vēl svešinieku uzspiesto galvasnaudu. Pret nodokļiem ir lielas antipātijas gan Latvijā, gan Amerikā,» atzīst profesors.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros Mārtiņš Mielavs kopā ar mākslinieku Andri Eglīti bijušās tekstilrūpnīcas «Boļševička» teritorijā izveidojuši «Brick bar». Visbiežākie bāra apmeklētāji šobrīd ir mākslinieki, un tas būs atvērts tik ilgi, cik Latvijas laikapstākļi to ļaus.

«Jāatzīst, man bija doma, ka gribētos savu kafejnīcu nekurienē, ar neskaidriem noteikumiem un ārpus ierastā, bet es neteiktu, ka man bija mērķis šo ideju realizēt,» biznesa portālam db.lv atzīst M. Mielavs.

Bārs darbojas kopš maija. «Ja paliek auksts, tad nav vērts te sēdēt. Apmeklētāju skaits ir mazliet samazinājies. Skaidrs, ka jārīko pasākumi, jo šī vieta nav pa ceļam uz mājām. Mēs bijām pārliecināti, ka te vispār neviena nav, bet pēc skaļās atklāšanas nedēļas izrādījās, ka blakus ir dzīvojamā ēka un jārespektē kaimiņi. Taču tas ir labi, jo šī vieta nepaliks par dzertuvi,» stāsta M.Mielavs.

Viņš norāda, ka šī vieta ir ar citu uzstādījumu un demokrātiskām cenām. Bārs ir atvērts no trešdienas līdz sestdienai un papildu dzērieniem piedāvā arī dažādas sporta aktivitātes. Piemēram, galda tenisu, basketbolu, volejbolu, pludmales tenisu un mini futbolu. «Tā doma ir, lai šī vieta ir aktīva, dzīva un pašiem būtu interesanti. Viss inventārs šeit ir, lai cilvēki nāk un sporto,» aicina «Brick Bar» līdzīpašnieks.

Rīgas dome plāno atkārtoti iecelt Agni Kalnkaziņu pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktora amatā uz pieciem gadiem.

Deputātiem jālemj par A.Kalnkaziņa atkārtotu iecelšanu, jo ir beidzies viņa pilnvaru laiks. Pirmo reizi amatā A.Kalnkaziņu iecēla 2004. gadā, kad Rīgas dārzus un parkus no pašvaldības bezpeļņas organizācijas pārveidoja par aģentūru. A.Kalnkaziņš šo organizāciju vada jau kopš 1997.gada.

Rīgas domes Vides komiteja par A. Kalnkaziņa atkārtotu iecelšanu aģentūras direktora amatā lems 24.martā. Galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē.

A.Kalnkaziņš ir arī Rīgas domes deputāts (TP) kopš 2001. gada un ir Vides komitejas loceklis. Pēdējā laikā A.Kalnkaziņš izcēlies, aktīvi iestājoties pret sēdēšanu zālienos, ko atbalstīja Rīgas mērs Jānis Birks.

Lietuvas viesnīcas un restorāni, kas apkalpo EDSO parlamentārās asamblejas sesiju Viļņā, 29. jūnija vakarā organizē protesta akciju pret nodokļu paaugstināšanu, no plkst. 22 līdz pusnaktij atslēdzot elektrību, ziņo Lenta.

Viesnīcu un restorānu asociācija tādā veidā mēģina pievērst uzmanību nozares problēmām, kas radušās, valdībai atceļot nodokļu atvieglojumus - pretkrīzes pasākumu ietvaros pievienotās vērtības nodoklis viesnīcām un restorāniem pacelts no 5 % līdz 19 %.

«Ja mūs prasības paliks nesadzirdētas, tad par to, kā valdība gremdē biznesu, uzzinās visa pasaule,» 11.jūnijā paziņoja nozares asociācija.

Elektrības izslēgšana 11. un 29. jūnijā ir tikai brīdinājuma akcijas, norāda organizatori. Ja valdība uz to nereaģēs, tad varētu sākties vispārēja nozares protesta akcija 5. un 6. jūlijā, kad Lietuva atzīmēs savu tūkstošgadi un valstī ieradīsies daudz ārvalstu delegāciju.

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Valsts kanceleja izpētījusi, ka likums par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas novēršanu aizliedz dienesta auto izmantot privātām vajadzībām. Sākot maksāt jaunieviesto nodokli, nāktos atzīt, ka likums tiek pārkāpts, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Jau aptuveni mēnesi valstī ir jauna kārtība - ja darbinieks ar darba mašīnu brauc arī privātās vajadzībās, viņam par to jāmaksā nodoklis, taču valsts amatpersonas ar nodokļa maksāšanu nesteidzas.

Valsts kancelejas direktore uzskata, ka braukšana uz mājām nebūtu uzskatāma par privātu vajadzību. Ja to atbalstīs arī citi, vairākas valsts amatpersonas varēs izvairīties no šī nodokļa maksāšanas,» norādīja raidījuma veidotāji.

No valdības nama vislielāko attālumu katru darba dienu no mājām Tukumā ar dienesta auto mēro ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņa melnais Audi A-6 tādējādi katru darba dienu nobrauc aptuveni 120 kilometrus. Ministrs raidījuma veidotājiem apstiprinājis, ka nodokli par dienesta automašīnas izmantošanu nešaubīgi maksās, tikai nezinājis, cik tas būs.

Gada sākumā spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, un lielākā daļa pludmaļu pārgāja vietvaru valdījumā, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas paspārnē palikušas vien dabas un nacionālo parku dabas liegumos, kā arī ainavu aizsardzības zonās esošās pludmales. Tas nozīmē, ka tagad piejūras liedagi ir attiecīgo pašvaldību saimnieciskuma spoguļotāji, un kārtība tām jānodrošina par saviem līdzekļiem, jo valdība neatbalstīja valsts budžeta naudas piešķiršanu šim mērķim, pirmdien raksta laikraksts Diena.

VARAM gan atzīmē, ka papildu ienākumus apsaimniekošanas vajadzībām pašvaldības var gūt, iznomājot pludmales vasaras kafejnīcām.

Varētu šķist, ka bagātākās piejūras pašvaldības, kuru pludmalēs ir liels tirdzniecības nojumju un arī atpūtnieku blīvums, vairāk gādā par komfortu pludmalēs. Dienas izpēte liecina par pretējo – piemēram, kūrortpilsētā Jūrmalā jau gadiem nav pieejamas bezmaksas labierīcības. Pašvaldībā skaidro, ka visās 11 oficiālajās jūras krasta peldvietās izvietots kopumā 17 maksas sabiedrisko tualešu, un katrā no šīm konteinera tipa nojumēm atrodas darbinieks, kas «ķemertiņus» uztur kārtībā, vienlaikus pasargājot tos no vandāļiem, tomēr galvenais pienākums ir maksas – 0,25 eiro – iekasēšana. No tās atbrīvoti pirmsskolas vecuma bērni un invalīdi. Tomēr, ilgāku laiku uzturoties pludmalē, redzams, ka maksas tualeti izkonkurē krūmiņi un daudzos gadījumos, iespējams, arī līcis.

Vācijas valdība aizliegusi roka grupas Rammstein jaunā albuma publisku izstādīšanu veikalos, jo tajā kultivēts sadomazohisms, ziņo Reuters.

Valdības pārstāvjiem aizvainojošas šķitušas gan atsevišķas Rammstein diesmas, gan arī paša albuma dizains. Uz albuma vāciņa priekšpusē redzami grupas dalībnieki un kāda kaila sieviete, kura guļ uz galda. Vienam no grupas dalībniekiem rokā ir asmens, ar kuru viņš it kā grasās griezt sievietei.

Rammstein albums Liebe ist Fuer Alle Da (Love is For All) kopš tā izdošanas aptuveni pirms mēneša pasaulē ir bijis pārdotāko albumu augšgalā, ieņemot pirmo vietu Vācijā, Šveicē, Austrijā, Dānijā, Čehijas Republikā, Somijā un Nīderlandē.

Šveices privātās bankas sākušas aizliegt saviem augstākā ranga vadītājiem ceļot uz ārvalstīm, ieskaitot pat Franciju un Vāciju, jo pastāv bažas, ka viņus varētu aizturēt, ņemot vērā globālos pasākumus, kas vērsti pret banku noslēpumiem, raksta Financial Times.

Vienas no Ženēvas vadošajām bankām vadītājs, kura vārds netiek minēts, norādījis, ka pieaug tādu valstu skaits, kas, cenšoties apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vēlas iejaukties citu banku noslēpumos. Tas bankām liek pieņemt attiecīgus lēmumus, lai aizsargātu savus darbiniekus.

Ceļojumu aizliegumi, kurus nav ieviesušas visas bankas, ieviesti pēc Šveices lielākās bankas UBS baņķiera aizturēšanas ASV saistībā ar ASV federālo izmeklēšanu nodokļu jautājumā.

Vairākas lielākās pasaules kompānijas, saistībā ar cūku gripas epidēmiju, pieņēmušas lēmumu uz laiku atteikties no ārvalstu komandējumiem, ziņo Lenta.ru.

Kompānija Honda paziņojusi, ka tā visiem saviem darbiniekiem aizliegusi doties komandējumos līdz 6. maijam.

ASV kompānija Genzyme aizliegusi saviem darbiniekiem doties komandējumos uz Meksiku, bet tie, kas jau atrodas tur, kompānija aizliegusi pārvietoties vai arī izbraukt no tās.

Savukārt kompānija Nokia saviem darbiniekiem, kuri atgriezušies no Meksikas, aizliegusi ierasties darbā agrāk kā 72 stundas no ierašanās brīža valstī.

Līdzīgi rīkojušās arī tādas kompānijas kā Xerox, Ernst & Young, Adidas, Swiss Re, Lufthansa un Reuters.