Jaunu dzīvokļu iepriekšpārdošanas cena pērn palielinājusies par 30% salīdzinājumā ar 2021.gada beigām, liecina nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma "Colliers" jaunākajais dzīvojamo platību tirgus pārskats.

Pēc kara sākuma Ukrainā 2022.gadā tirgū piedāvāto un būvniecības stadijā esošo jauno projektu skaits ir samazinājies, kas liecina, ka 2023.gadā tirgū varētu nonākt mazāk dzīvokļu.

Reģistrētie pārdošanas apjomi 2022.gadā samazinājās par 10% salīdzinājumā ar 2021.gadu, tomēr samazinājumu veidoja tikai renovēto projektu pārdošanas apjomi.

Jaunu dzīvokļu pārdošanas apjomi Rīgā saglabājās nemainīgi - aptuveni 1400 dzīvokļu gadā, savukārt jaunu dzīvokļu pārdošana Pierīgā turpināja pieaugt, 2022.gadā sasniedzot 384 darījumus.

Pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 3000 dzīvokļu, tomēr 38% no tiem jau ir iepriekš pārdoti. Vienlaikus "Colliers" norāda, ka 2023.gada sākumā iepriekšpārdošanas rādītāji ir sākuši samazināties. Attīstītāji, kas turpina būvniecību, saskaras ar ievērojamu būvmateriālu sadārdzinājumu, kā rezultātā 2022.gada ceturtajā ceturksnī vidējā iepriekšpārdošanas cena bija par 30% augstāka nekā pirms gada.

Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū pašlaik pieejami vairs tikai 140 pilnībā pabeigti vidējās klases dzīvokļi, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati par oktobri.

Tas ir tieši divas reizes mazāk nekā šī gada jūnijā, kad pirmreizējā tirgū bija pieejami 280 pilnībā pabeigti dzīvokļi vidējās klases segmentā. Tiesa, situāciju drīzumā varētu mainīt vairāku lielo projektu pabeigšana un jaunu pabeigtu mājokļu iepludināšana tirgū.

Lai arī, salīdzinot ar 2021. gadu, šogad jauno mājokļu iegādes darījumu temps pirmreizējā tirgū ir samazinājies, tas nav traucējis pēdējā ceturksnī būtiski samazināt arī piedāvājumu pilnībā pabeigto vidējās klases mājokļu segmentā. Ja vēl jūnijā pirmreizējā tirgū bija pieejami 280 vidējās klases dzīvokļi, pašlaik tādu ir vairs tikai 140.

“Līdz šim 2022. gadā ekspluatācijā nodoti projekti, kuros lielākā daļa dzīvokļu pārdoti jau būvniecības stadijā. Tā kā tirgū valda pabeigtu jauno dzīvokļu trūkums, arī būvniecības laikā nepārdotie dzīvokļi ātri atrod jaunus saimniekus. Tādējādi pabeigto vidējās klases dzīvokļu skaits tirgū saglabājas neliels,” norāda “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RITA) pārskatīs un sistematizēs savu pieeju lēmuma pieņemšanā par sadarbību ar privātiem investoriem, kas vēlas investēt pilsētai nozīmīgos infrastruktūras objektos, informē konsultantu kompānijas "Colliers" pārstāve Anastasija Ruža.

RITA sadarbībā ar SIA "KPMG Baltics" un SIA "Colliers International Advisors" veiks esošo un potenciālo investoru aptauju ar mērķi izprast privātā sektora investoru un attīstītāju viedokli.

Tas tiks darīts esošās Rīgas infrastruktūras attīstības plānošanas sistēmas izvērtējuma ietvaros, lai sniegtu rekomendācijas procesa uzlabošanai, tajā skaitā uz abpusējiem ieguvumiem vērstam sadarbības modelim starp pašvaldību un privātajiem investoriem un citiem uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem.

Konkursa kārtībā izvēlētajam konsultantu tandēmam projekta īstenošanai tiks piesaistīts arī eksperts no Lielbritānijas Dr. Savvas Verdis, kuram ir pieredze vairāku šāda veida projektu izstrādē Eiropā un pasaulē.

Lai gan Rīgā un tuvajā Pierīgā kopējais potenciāli iegādei pieejamais zemes apjoms pašlaik ir aptuveni 5565 hektāri (ha), reāli tirgoti tiek vien nepilni 6%, vēstīts Dienas Biznesa speciālizlaidumā Nekustamais īpašums.

Apkopojot publiski pieejamo informāciju, kā arī veicot lielāko nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju skrīningu, esam secinājuši, ka pašlaik Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē iegādei pieejami 322 ha zemes, skaidro Radiks Landaus, Colliers zemes un attīstības projektu vecākais konsultants. Viņš norāda, ka kopējā summa, ko zemes īpašnieki pieprasa par pārdošanā esošo zemi, šobrīd veido 155 miljonus eiro jeb 48 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2).

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan...

Galvaspilsēta attīstās10% no potenciāli iegādei pieejamā zemes apjoma šobrīd pieder fiziskām personām, 8% - pašvaldībām, bet lielākā daļa jeb 82% - juridiskām personām, skaidro R.Landaus. Arī lielākie darījumi laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam liecina, ka visbiežāk tirdzniecībā esošā zeme nonāk tieši juridisko personu īpašumā. Viens no lielākajiem zemes darījumiem pēdējos gados saistīts ar Lietuvas attīstītāja Urban Inventors ienākšanu Latvijas tirgū, kad uzņēmums pērnā gada sākumā iegādājās 7,3 ha zemesgabalu, kas atrodas Lielirbes ielā, Rīgā. Zeme iegādāta par 5,5 miljoniem eiro jeb 75 EUR/m2, un publiski pieejamā informācija liecina, ka nākamajos gados investors šajā vietā plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas.

Tāpat vērienīgu darījumu veicis nekustamo īpašumu attīstītāja Linstow Baltic grupas uzņēmums, kas pērnā gada vasarā par 10,5 miljoniem eiro iegādājies īpašumu Rīgā, Sporta ielā 2. Linstow Baltic pārstāvji norāda, ka šo zemes gabalu viņi plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi. Lielus darījumus, iegādājoties zemi Rīgā, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam veikuši arī tādi ārzemju attīstītāji kā Eastnine, Estmak Capital, VPH, Estera Development un citi, liecina Colliers dati.

Pērk ārzemnieki

Arī vērtējot zemes darījumus ar dzīvojamo zemi, var novērot, ka tos galvenokārt iegādājas ārzemju attīstītāji - Bonava, Merks, Hausers, Kaamos, Estera Development un YIT. R.Landaus šo tendenci skaidro ar faktu, ka Latvijā trūkst profesionālu attīstītāju. “Tādu fondu, kas dibināti Latvijā un joprojām darbojas vietējā tirgū, ir ļoti maz - praktiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Pārsvarā Latvijā strādā lietuvieši, igauņi, zviedri un norvēģi, kas pēdējos gados aktīvi meklē īpašumus, ko iegādāties. Īpaši liela aktivitāte vērojama šobrīd, jo attīstītāji meklē veidus, kā izglābt savu naudu no arvien pieaugošās inflācijas. Jāsaprot, ka cilvēku skaits pasaulē katru dienu palielinās, taču zemes gabalu vairāk nepaliek, tāpēc uzņēmēji saprot, ka šāda veida īpašuma iegāde ir lieliska iespēja ieguldīt savu naudu. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju skaits nav tik liels, taču mēs redzam potenciālu - pie mums ierodas ārvalstu studenti, arī jaunās biroju ēkas piesaista jaunus nomniekus, kā rezultātā iedzīvotāju skaits varētu arī palielināties. Potenciāls zemes gabaliem, sevišķi tiem, kas atrodas Rīgā, ir ļoti liels un attīstītāji to apzinās. Piemēram, Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās brīvu, apbūvējamu zemes gabalu praktiski vairs nav, tā viņiem ir problēma, tāpēc lietuviešu un igauņu attīstītāji arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus Rīgā,” atzīmē R.Landaus, piebilstot, ka Rīga platības ziņā ir lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums. Dienas Biznesa abonenti žurnālu saņem bez maksas.

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Kopējais investīciju apjoms komerciālajā nekustamajā īpašumā Baltijas valstīs 2022. gadā joprojām sasniedza 1,27 miljardu eiro atzīmi, pārsniedzot miljardu eiro piekto gadu pēc kārtas kopš 2018. gada.

Tā liecina starptautisks nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma Colliers ikgadējais komerciālo nekustamo īpašumu pārskats, kas aptver tendences un prognozes 2023. gadam, kā arī jaunāko statistiku un atziņas par aizvadīto gadu Baltijas reģionā.

Lai gan 2022. gada apjoms nebija tik iespaidīgs kā 2 miljardi eiro 2021. gadā, apjomi 2022. gadā saglabājās saskaņā ar pirmskara prognozēm, pateicoties spēcīgākam 2. pusgada sniegumam.

Investīciju tirgū reģistrēti vairāki lieli un vidēji lieli vienoti un portfeļa darījumi: privātpersonu segments joprojām bija investoru galvenā izvēle, 2022. gadā piesaistot 37% no kopējā apjoma, kam seko biroju (25%) un rūpniecības sektors (22%). Uzmanība tādām jaunām aktīvu kategorijām kā dzīvojamo māju īres segments un senioru mājokļi turpināja palielināties.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Tietoevry” kļuvis par Rīgas biroju kompleksa “Verde” lielāko B ēkas enkurnomnieku.

Abiem uzņēmumiem vienojoties, ir noslēgts līgums par “Tietoevry” Latvijas filiāles ofisa izveidi “Verde” B ēkas 4., 8. un 9. stāvā ar kopējo platību 4500 m2.

Šis darījums ir noslēgts aizvadītā gada nogalē, kļūstot par 2022. gada lielāko biroju nomas darījumu Latvijā.

Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore, saka: “Līdz ar “Tietoevry” ienākšanu “Verdē”, Skanste jeb Rīgas jaunais biznesa kvartāls pastiprināti kļūst par Latvijas galvaspilsētas tehnoloģiju nozares epicentru. Tagad un tieši šeit veidojas tāds nozaru mezgls, kas veicinās pilsētas un arī kopumā mūsu valsts ekonomisko attīstību un pievilcību starptautiskā mērogā. Šī darījuma rezultātā B ēka, kas vēl ir būvniecības stadijā, ir jau iznomāta par 68%”.

Nekustamo īpašumu nozare ir viens no tiem ekonomikas indikatoriem, kas savlaicīgi un kopumā precīzi vēsta par noskaņojumu biznesa vidē un pārliecības līmeni par turpmāko attīstību. Par to liecina gan investīciju apjoms jaunos nekustamo īpašumu projektos, gan pieprasījuma un piedāvājuma tendences, gan cenu dinamika.

Aizvadītie trīs gadi ir nesuši gana daudz jauninājumu, un nekustamo īpašumu nozare turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba tirgū, kā arī energocenu kāpumam. Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta biroju tirgum, un jautājumiem, kas ir un būs aktuāli biroju attīstītājiem, ēku īpašniekiem un telpu nomniekiem.

Biroji neizzūd, tie pārveidojas

Darbs no mājām vēl nesen šķita kaut kas ekskluzīvs un grūti realizējams, - šobrīd tā ir pašsaprotama un izplatīta parādība. Lai arī biznesa vadītāji savus darbiniekus cenšas pulcināt birojos, bet darbinieki labprātāk strādā attālināti, kovida laiks pierādīja - tie, kuri labi strādāja birojā, turpina labi strādāt arī no mājām (un otrādi). Biroja nozīme slēpjas citur - tas apvieno darbiniekus vienotā korporatīvajā un vērtību kultūrā, kas ir ikvienam uzņēmumam. Tāpēc biroji aizvien būs pieprasīti, vienlaikus piedzīvojot transformācijas.

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.

“Projektu uzsākām 2020. gada novembrī, un, kā sākotnēji plānojām, pirmie nomnieki kompleksu sāks apdzīvot jau šovasar. Šī vienpadsmit stāvu A-klases biroju ēka atrodas uz 1,3 hektāru liela zemesgabala modernā Skanstes biznesa kvartāla perspektīvākajā vietā – Hanzas un R. Hirša ielu krustojumā. Sākot ar ilgtspējīgu arhitektūru un energoefektīviem risinājumiem līdz bagātīgiem apstādījumiem pieguļošajā teritorijā – “Verde” ir pārliecinoši viszaļākais biroju komplekss Latvijā,” uzsver Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors.

Nekustamo īpašumu pārvaldnieks "East Capital Real Estate" par 53 miljoniem eiro no "Hanner Group" iegādājies biroju kompleksu "Place Eleven", informēja "East Capital Real Estate" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka ēkas "Place Eleven" iegāde ir būtisks pagrieziena punkts "East Capital Real Estate" stratēģijā, jo tas ir 16 000 kvadrātmetrus plašs biroju komplekss, kas atrodas strauji augošā Rīgas centra apkaimē. Ēka ir diezgan blīvi apdzīvota, un tā ir viena no Rīgas energoefektīvākajām ēkām ar BREEAM izcilības sertifikātu.

Biroju ēka "Place Eleven", kas atrodas Skanstes biznesa centra rajonā, Sporta ielā 11, ekspluatācijā tika nodota 2017.gada nogalē. Ēkas attīstītāja "Hanner Group" kopējie ieguldījumi būvniecībā pārsniedza 20 miljonus eiro.

"Place Eleven" ēku kopumā veido 14 stāvi ar biroja telpām, ēkā ir apzaļumota jumta terase, kā arī daudzstāvu autostāvvieta 400 automašīnām un 80 velosipēdiem. Kopējā biroju centra platība ir 24 000 kvadrātmetru, bet kopējā biroju platība - 16 000 kvadrātmetru.

Pēdējos gados palielinājusies cilvēku interese par iespējām iegādāties īpašumus tuvāk pilsētas centram, šo tendenci, lemjot par jauniem projektiem galvaspilsētā, ņem vērā arī būvnieki un attīstītāji, stāsta Aleksandra Strode, SIA LNK Properties valdes locekle.

Prestižākais un pieprasītākais Rīgas rajons pašlaik ir Klusais centrs, kas kā pilsētas centra vēsturiskā daļa iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atzīmē A. Strode. Tāpat lielu interesi novērojam par iespējām iegādāties īpašumus arī Skanstes rajonā, kur līdzās augstākās klases dzīvojamajiem kompleksiem iedzīvotājiem pieejami gan dažādi biznesa centri, gan sporta arēna, skolas, bērnudārzi un zaļie parki, gan ērta infrastruktūra, kas tiek aktīvi attīstīta, skaidro LNK Properties valdes locekle.

Taupa laiku

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēlas dzīvot tuvāk pilsētas centram, ir laika ekonomija, secina A. Strode. “Pēdējos gados Rīgas centrā un tā tuvumā attīstītas vairākas augstas klases biroju ēkas, kas nozīmē, ka liela daļa cilvēku ikdienā strādā tieši galvaspilsētas centrā. Izvērtējot ceļā pavadīto laiku uz un no darba, cilvēki bieži izdara izvēli iegādāties mājokli tuvāk savai darbavietai. Bez tam centrs sniedz arī citas priekšrocības – te pieejams gan plašs restorānu un kafejnīcu klāsts, gan dažādas izklaides un sporta iespējas. Mūsdienu straujajā ritmā ir svarīgi, ka viss, kas mums vajadzīgs, atrodas tepat netālu, tāpēc novērojam, ka pieprasījums pēc šāda tipa mājokļiem ik gadu aug,” skaidro LNK Properties valdes locekle.

Capitalica Green Logistics Fund, ko pārvalda SBA Group investīciju pārvaldes uzņēmums Capitalica Asset Management, iegādājies loģistikas centru netālu no Starptautiskās lidostas Rīga.

Šīs ir jau trešās investīcijas, kuras pēdējā gadā veicis Capitalica Green Logistics Fund. Tādējādi fonds turpina izvērst savu klātbūtni Baltijas loģistikas tirgū un turpmākajos gados plāno akumulēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Nomniekus meklē jauna koncepta biznesa centrs Marupe Smart Park 

Tapis jauna koncepta biznesa centrs «Marupe Smart Park», kas sniegs iespēju uzņēmējiem...

“Šis ir pirmais fonda iegādes darījums Latvijas tirgū. Komplekss Rīgas Mārupes novadā nevainojami iederas mūsu plānā radīt Baltiju aptverošu augstvērtīgu noliktavu centru tīklu. Tas ļauj palielināt fonda ienākumus un tādējādi pievienot vērtību mūsu investoriem,” norāda VERDE attīstītājs, Capitalica Asset Management vadītājs Andrius Barštis (Andrius Barštys).

2019. gadā celtā ēka atrodas pie Rīgas pilsētas robežas, tikai dažu minūšu attālumā no starptautiskās lidostas Rīga un ar ērtu piekļuvi valsts galvenajiem autoceļiem, kas ved uz Viļņu, Tallinu un Ventspils ostu. Mārupes novads pakāpeniski tiek attīstīts par loģistikas centru, un arvien vairāk uzņēmumu to izvēlas savām ražotnēm un noliktavām. Rail Baltica attīstības plānā ir iekļauts kravu dzelzceļa atzara pieslēgums starptautiskajai lidostai Rīga, tādējādi palielinot īpašuma vērtību nākotnē.

Ēka ir izcilā tehniskā stāvoklī ar kopējo iznomājamo platību 6 200 kvadrātmetri. Ēka, kas celta “stock office” formātā ar 3 veidu telpām – noliktava, birojs un mazumtirdzniecības telpa – paredzēta vietējiem maziem un vidējiem e-komercijas un vieglās ražošanas uzņēmumiem. Noliktavas īpašuma noslogojums ir 100 %.

“Lielais pieprasījums pēc “stock office” tipa telpām un daudzveidīgs īrnieku sastāvs īpašumā nodrošināja lieliskus apstākļus pandēmijas laikā un stabilu naudas plūsmu. Mēs varam piedāvāt elastīgus noteikumus ar telpu nomu sākot no 150 kvadrātmetriem, ko ir grūti atrast rajonā ap lidostu. Tas dod mums konkurences priekšrocības, jo parasti minimālais telpas vai bloka izmērs citos loģistikas centros šajā rajonā ir 1 000 kvadrātmetru,” komentē A. Barštis.

Walless sniedza konsultācijas saistībā ar darījuma juridiskajiem un nodokļu aspektiem, savukārt uzņēmums UAB “Statybos procesų valdymas” sniedza konsultācijas vides un tehniskajos aspektos. Colliers ir veicis komerciālo padziļināto izpēti un veiks ēkas uzturēšanas pārvaldību pēc darījuma.

Darījumu finansēja Citadele Latvijā. Pirkuma cena netiek izpausta.

Biroju kompleksa Verde pirmā ēka nodota ekspluatācijā  

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un...

Db.lv jau vēstīja, ka noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.

Finanšu sektora uzņēmumu īpatsvaru Skanstes biznesa rajonā palielinās biroju kompleksa “Verde” un alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēja “VIA SMS Group” noslēgtais biroja nomas līgums.

“VIA SMS Group” birojs tiks iekārtots “Verde” A ēkas 6. stāvā ar kopējo platību virs 350 m2. Darbiniekiem būs pieejama arī koplietošanas virtuve un terase 5. stāvā ar āra darba vietām un panorāmas skatu uz Rīgas centru, riteņu novietnes, autostāvvieta un elektro auto uzlādes vietas, mantu glabāšanas skapīši un dušas, apzaļumots pagalms un citas darba labbūtību veicinošas ekstras.

“Mūsu biznesa mērķis ir nodrošināt klientiem mūsdienīgus, pieejamus un ērtus finanšu risinājumus. Šādas īpašības vēlamies nodrošināt arī mūsu galvenā jeb Rīgas biroja darbiniekiem viņu jaunajā darbvietā. “Verde” biroju komplekss lieliski atbilst meklētajam. Domājot par personāla komfortu, kompleksa atrašanās vieta un apkaimes perspektīva arī bija nozīmīgs kritērijs. Ar uzņēmuma valdes locekļiem Denisu Šerstjukovu un Eduardu Lapkovski uzskatām, ka darbs “Verde” birojā mūsu darbiniekiem radīs saistošu un produktīvu vidi, kas attiecīgi atspoguļosies arī mūsu biznesa rezultātos,” komentē Georgijs Krasovickis, “VIA SMS Group” valdes loceklis.

Pabeigti biroja kompleksa "Verde" otrās jeb B ēkas apjomīgākie būvdarbi, informē projekta attīstītāja "Capitalica Asset Management" pārstāvji.

B ēkā ir pilnībā pabeigta otrās būves nesošā karkasa celtniecība, tai skaitā arī jumta metāla konstrukciju izbūves darbi, un drīzumā tiks uzsākta arī jumta hidrolizācijas izbūve. Gluži kā pirmā, arī otrā ēka ir 11 stāvus augsta, un tās izbūves darbos ir izmantotas vairāk nekā 3 000 tonnas stiegrojuma un 12 000 kubikmetri betona.

Pašreiz B ēkā tiek veikti vispārīgie būvdarbi, kā arī notiek tādu iekšējo inženiertīklu izbūve kā elektrības tīkli un aukstuma apgādes sistēma. Tuvākajā laikā pilnā apjomā tiks veikta arī pārējo inženiertīklu izveide. Paralēli noslēgumam tuvojas arī būvdarbu procesi, kas saistīti ar ēkas sagatavošanu darbiem ziemas periodā.

Šogad pirmssvētku laikā iedzīvotāju aktivitāte tirdzniecības centros un internetā ir augsta, atklāja aptaujātie nozares pārstāvji.

Tirdzniecības centra "Domina Shopping" direktore Dina Bunce pauda, ka precīzus datus par decembri pagaidām nevar sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies, tomēr jau tagad vērojamas pozitīvas tendences.

"Ja vērtējam apmeklētāju plūsmas rādītājus, tad precīzus datus par decembri pagaidām nevaram sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies. Taču jau skaidri redzam pozitīvu tendenci, kurai piekrīt arī mūsu nomnieki – ņemot vērā, ka jau decembra pirmajās divās nedēļās sasniedzām aizvadītā gada teju visa decembra rezultātu, mēneša beigās rādītāji būs vēl augstāki. Savukārt, ja atskatāmies uz novembri, kas sakrita ar brīdi, kad veikalos sāka parādīties sezonālās Ziemassvētku preces, pircēju plūsma tad bija par +101% lielāka nekā 2021. gada novembrī," norāda D.Bunce.

Rīgas zaļākajā biroju kompleksā “Verde” tiks izveidota “Veselības centrs 4” jaunākā filiāle – “premium” klases estētikas un veselības klīnika.

Tās galvenā iezīme būs moderni vēnu ārstniecības un estētiskās medicīnas risinājumi, inovatīva vielmaiņas diagnostika, kā arī efektīvākās metodes dažādu kosmētisko problēmu risināšanai. Kopējās investīcijas jaunajā filiālē ir tuvu vienam miljonam eiro, un lielākā daļa jeb 750 tūkstoši eiro tiks ieguldīti klīnikas aprīkošanā ar augstvērtīgas terapeitiskās un estētiskās medicīnas tehnoloģijām.

Jaunā “Veselības centrs 4” filiāle būs 370 m2 plaša un atradīsies “Verde” A ēkas 5. stāvā.

"Augstākā līmeņa pakalpojumi ir neatņemama A-klases biroju sastāvdaļa. Tāpēc patiesi lepojamies, ka par mūsu pirmo nomnieku pakalpojumu kategorijā ir kļuvis tieši “Veselības centrs 4”. Šī darījuma rezultātā “Verde” pirmā ēka ir iznomāta jau par 80%. Plānojam, ka klīnika savas durvis atvērs jau 2023. gada pavasarī," saka Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore.

Līdz ar izejmateriālu un būvniecības izmaksu kāpumu jaunajos projektos cenu samazināšanās nav paredzama, bet energoefektīvi mājokļi rudenī būs deficīts.

Šobrīd Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū pieejami vairs tikai nedaudz vairāk par 300 pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem ekonomiskās un vidējās klases segmentā, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas Colliers jūnija dati.

Tas ir skaidrojams gan ar līdz šim gauso jauno projektu attīstību, gan ar joprojām augsto pieprasījumu pēc energoefektīviem un ilgtspējīgiem mājokļiem. To, ka cilvēki vēlas dzīvot mūsdienīgā, sakārtotā vidē un energoefektīvā mājoklī, liecina arī bankas Citadele veiktais pētījums kreditēšanas jomā. Kopīgā diskusijā ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociāciju (LANĪDA) par jauno projektu tirgus realitāti un nākotnes prognozēm secināts – nav iemesla domāt par cenu kritumu mājokļu tirgū.

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums deviņos mēnešos bija 580,268 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna neto peļņa sasniedza 96,578 miljonus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada deviņos mēnešos sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem deviņu mēnešu finanšu rezultātiem.

Deviņos mēnešos šogad "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5,975 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir par 43,6% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ.

Krievijas invāzija Ukrainā un sekojošās 10 sankciju paketes ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, tomēr medikamentu segmentā, kas pagaidām nav ticis pakļauts sankcijām, kaimiņvalsts tirgū Eiropas un ASV lielās farmācijas kompānijas sekmīgi turpina savu produktu realizāciju.

Lai arī kopš pērnā gada 24. februāra ir bijuši daudzi aicinājumi pilnībā pārtraukt jebkāda veida darījumu attiecības ar Krievijas kompānijām, tādējādi ne tikai vājinot tās ekonomiskās iespējas, bet arī radot produktu, tehnoloģiju iztrūkumu daudzu būtisku sfēru sekmīgā funkcionēšanā, tomēr kara gadadiena rāda, ka darījumi ar Krieviju notiek un no šīs valsts joprojām tiek saņemta nauda par precēm, kuru tirdzniecība nav pakļauta sankcijām.

Viena situācija, ja Krievijas tirgū radušos deficītu savā labā cenšas izmantot to valstu kompānijas, kuras nepievienojās ES un ASV noteiktajām sankcijām, bet tomēr citāda ir situācija, ja šo izmanto sankciju ieviesējvalstu kompānijas. Nenoliedzami, ka no biznesa skatupunkta viss ir loģiski un saprotami — tirdzniecība ar Krieviju notiek tikai tajās preču grupās, uz kurām sankcijas neattiecas. Tomēr sīvas konkurences apstākļos, šķiet, daudzās sfērās vismaz pašlaik nav panākta vienota pozīcija, tāpēc, piemēram, Latvijas uzņēmēju aiziešana no Krievijas tirgus, ja tajā turpina strādāt Eiropas un ASV kompānijas, nekādu būtisku ļaunumu kaimiņvalstij neradīs.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.