Colliers ir vadošais komercīpašumu konsultāciju pakalpojumu sniedzējs Baltijas reģionā jau gandrīz 20 gadus. Šogad atbildīgie partneri Baltijas valstīs ir apvienojušies, lai izveidotu Colliers Baltic SIA, kas kopā ar tās valdi ir apņēmusies uzlabot sadarbību visas Baltijas mērogā ar vienotiem standartiem un veicināt padziļinātu integrāciju starp Baltijas komandām.

Uzņēmums norāda, ka tas veicinās reģiona dziļāku iekļaušanos plašākā Colliers globālajā tīklā un apliecina uzņēmuma apņemšanos nodrošināt izcilu vērtību un kompetenci uzņēmuma klientiem šajā reģionā. Jaunā īpašumtiesību struktūra ļaus uzņēmumam labāk izmantot kolektīvās priekšrocības, piesaistīt vairāk talantu un izmantot daudzveidīgu pieredzi Colliers klientu labā.

"Šī pozitīvā pārmaiņa mūsu konsultāciju uzņēmuma īpašumtiesību struktūrā nozīmē izšķirošu brīdi mūsu darbībā. Colliers Baltic SIA, kurā visiem Baltijas partneriem pieder daļas, tika izveidota ar skaidru mērķi nodrošināt mūsu klientiem vienādi augsta līmeņa pakalpojumus visā reģionā. Apzināmies, ka mūsu klienti sagaida no mums vienādus standartus visās pakalpojumu jomās un valstīs, un vēlamies strādāt ar mūsu komandām vienlīdzīgos apstākļos Latvijā, Igaunijā un Lietuvā," skaidro Deniss Kairāns, Colliers Baltic vadošais partneris.

Rīgas biroju tirgū šobrīd ir viens no lielākajiem biroju fondu apjomiem būvniecības stadijā - patlaban tiek būvēti vairāk nekā 134 000 kvadrātmetri jaunu biroju platību, informē nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers" pārstāvji.

Attīstītāji ir piesardzīgi attiecībā uz jaunu būvniecību augsto būvniecības izmaksu salīdzinājumā ar potenciāli sasniedzamo nomas maksu un pieaugošo finansējuma izmaksu dēļ, tāpēc pēdējo 12 mēnešu laikā nav sākti liela mēroga spekulatīvie projekti.

"Colliers Baltic" partneris un aģentūras vadītājs Ēriks Bergmans norāda, ka, lai gan priekšiznomāšanas aktivitāte Rīgas tirgū ir uzlabojusies un daži biroji ir nodoti ekspluatācijā ar noslogotību virs 70%, tomēr impulss tiek sasniegts tikai tad, kad ēka ir pabeigta.

Lielākā daļa pieprasījuma nāk no vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas uzlabot savu biroju energoefektivitāti un darbinieku darba apstākļus, tirgū trūkst jaunpienācēju, izņemot kopstrādes operatorus, kas šobrīd ir nodrošinājuši atrašanās vietas gandrīz visos ievērojamākajos lielo biroju projektos, norāda Bergmans.

Skanstes apkaimē topošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis sadarbības līgumu ar meklētājoptimizācijas (SEO) un satura mārketinga aģentūru “SEOBROTHERS”.

Nomas līgums paredz, ka “SEOBROTHERS” nomās biroja telpas vienas “Elemental Business Centre” ēkas sestajā stāvā un to kopējā platība būs 500 m2.

“Priecājamies, ka “Elemental Business Centre” par savu biroju mājvietu izvēlējies tik mūsdienīgs un inovatīvs IT uzņēmums kā “SEOBROTHERS”. Arvien vairāk redzam, ka moderni, laikam līdzi ejoši uzņēmumi izvēlas nomāt kvalitatīvas biroju telpas, kas atbilst augstākajiem energoefektivitātes rādītājiem. Mūsdienās biroja telpas ir daļa no tā, kas parāda ne vien paša uzņēmuma vērtības, bet arī rūpes par darbiniekiem. Esam gandarīti, ka “SEOBROTHERS” savas jaunās telpas ir atraduši pie mums,” norāda “Elemental Business Centre” vadītājs Imants Krēsliņš.

Jaunu dzīvokļu iepriekšpārdošanas cena pērn palielinājusies par 30% salīdzinājumā ar 2021.gada beigām, liecina nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma "Colliers" jaunākajais dzīvojamo platību tirgus pārskats.

Pēc kara sākuma Ukrainā 2022.gadā tirgū piedāvāto un būvniecības stadijā esošo jauno projektu skaits ir samazinājies, kas liecina, ka 2023.gadā tirgū varētu nonākt mazāk dzīvokļu.

Reģistrētie pārdošanas apjomi 2022.gadā samazinājās par 10% salīdzinājumā ar 2021.gadu, tomēr samazinājumu veidoja tikai renovēto projektu pārdošanas apjomi.

Jaunu dzīvokļu pārdošanas apjomi Rīgā saglabājās nemainīgi - aptuveni 1400 dzīvokļu gadā, savukārt jaunu dzīvokļu pārdošana Pierīgā turpināja pieaugt, 2022.gadā sasniedzot 384 darījumus.

Pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 3000 dzīvokļu, tomēr 38% no tiem jau ir iepriekš pārdoti. Vienlaikus "Colliers" norāda, ka 2023.gada sākumā iepriekšpārdošanas rādītāji ir sākuši samazināties. Attīstītāji, kas turpina būvniecību, saskaras ar ievērojamu būvmateriālu sadārdzinājumu, kā rezultātā 2022.gada ceturtajā ceturksnī vidējā iepriekšpārdošanas cena bija par 30% augstāka nekā pirms gada.

Latvijas mazumtirgotājs Rimi Latvia par 8 miljoniem eiro no Linstow Baltic grupas uzņēmuma ir iegādājies 3.6 ha lielu zemesgabalu blakus t/c Alfa Akropole Rīgā.

Šis ir lielākais zemes darījums pēc platības un vērtības 2023. gadā Rīgā.

Colliers Zemes un Attīstības projektu komanda pārstāvēja pārdevēja - Linstow Baltic grupas uzņēmuma - intereses zemes gabala Brīvības gatvē 382 pārdošanā. Darījums tika reģistrēts š.g. 18. oktobrī.

"Darījums tika noslēgts par 8 miloniem eiro un atbilst Linstow Baltic nākotnes portfeļa stratēģijai. Mēs vēlamies pateikties Rimi Latvia un novēlēt viņiem veiksmīgi realizēt savus attīstības plānus, kā arī pateikt paldies Colliers par izcilu darījuma koordināciju un pārvaldību, un Cobalt Legal par efektīvu juridisko atbalstu," stāsta Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds.

Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū pašlaik pieejami vairs tikai 140 pilnībā pabeigti vidējās klases dzīvokļi, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati par oktobri.

Tas ir tieši divas reizes mazāk nekā šī gada jūnijā, kad pirmreizējā tirgū bija pieejami 280 pilnībā pabeigti dzīvokļi vidējās klases segmentā. Tiesa, situāciju drīzumā varētu mainīt vairāku lielo projektu pabeigšana un jaunu pabeigtu mājokļu iepludināšana tirgū.

Lai arī, salīdzinot ar 2021. gadu, šogad jauno mājokļu iegādes darījumu temps pirmreizējā tirgū ir samazinājies, tas nav traucējis pēdējā ceturksnī būtiski samazināt arī piedāvājumu pilnībā pabeigto vidējās klases mājokļu segmentā. Ja vēl jūnijā pirmreizējā tirgū bija pieejami 280 vidējās klases dzīvokļi, pašlaik tādu ir vairs tikai 140.

“Līdz šim 2022. gadā ekspluatācijā nodoti projekti, kuros lielākā daļa dzīvokļu pārdoti jau būvniecības stadijā. Tā kā tirgū valda pabeigtu jauno dzīvokļu trūkums, arī būvniecības laikā nepārdotie dzīvokļi ātri atrod jaunus saimniekus. Tādējādi pabeigto vidējās klases dzīvokļu skaits tirgū saglabājas neliels,” norāda “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Centrālās un Austrumeiropas industriālais un loģistikas tirgus atgriežas pie stabilitātes un pēdējā laikā vērojama Āzijas, galvenokārt Ķīnas un Dienvidkorejas, nomnieku interese par ražošanas telpām, teikts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers" jaunākajā "ExCEEding Borders" pārskatā.

Pārskatā aplūkota pašreizējā situācija 12 galvenajos industriālajā un loģistikas un ražošanas tirgos CAE-12 reģionā - Albānija, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija un Ungārija.

Industriālais un loģistikas nekustamo īpašumu sektors ir turpinājis attīstīties, un pēdējos trīs gados kopējais ražošanas un loģistikas nekustamo īpašumu fonds CEA-12 reģionā ir pieaudzis līdz vairāk nekā 65 miljoniem kvadrātmetru, no kuriem 25 miljoni kvadrātmetru atrodas 12 galvaspilsētu tirgos un to apkārtnē. Polija, kas ir lielākā valsts šajā ziņojumā aplūkotajā grupā, ir arī lielākais industriālais un loģistikas tirgus un tuvojas 30 miljonu kvadrātmetru robežai.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) aicina Latvijas Republikas Saeimu, lemjot par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, noteikt hipotekārā kredīta maksājumus kā attaisnotos izdevumus Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) aprēķinā, finansiālo ietekmi sedzot komercbankām paaugstināta uzņēmuma ienākuma nodokļa veidā.

Šāds risinājums būtu optimāls un saprotams gan kredītņēmējiem, gan pašām kredītiestādēm, vienlaikus nepasliktinot mājokļu kredītu pieejamību nākotnē.

Augsto banku aizdevumu procentu likmju ietekmē aizvien vairāk mājsaimniecību vairs nevar atļauties jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi. Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” apkopoto informāciju ikmēneša kredītmaksājums par divu istabu dzīvokli jaunajā projektā kopš 2022. gada jūnija, kad aizsākās starpbanku procentu likmes (Euribor) kāpums, ir palielinājies par vidēji 300 eiro [1], savukārt ikmēneša kredītmaksājums par trīs istabu dzīvokli pieaudzis par vidēji 400 eiro [2].

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RITA) pārskatīs un sistematizēs savu pieeju lēmuma pieņemšanā par sadarbību ar privātiem investoriem, kas vēlas investēt pilsētai nozīmīgos infrastruktūras objektos, informē konsultantu kompānijas "Colliers" pārstāve Anastasija Ruža.

RITA sadarbībā ar SIA "KPMG Baltics" un SIA "Colliers International Advisors" veiks esošo un potenciālo investoru aptauju ar mērķi izprast privātā sektora investoru un attīstītāju viedokli.

Tas tiks darīts esošās Rīgas infrastruktūras attīstības plānošanas sistēmas izvērtējuma ietvaros, lai sniegtu rekomendācijas procesa uzlabošanai, tajā skaitā uz abpusējiem ieguvumiem vērstam sadarbības modelim starp pašvaldību un privātajiem investoriem un citiem uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem.

Konkursa kārtībā izvēlētajam konsultantu tandēmam projekta īstenošanai tiks piesaistīts arī eksperts no Lielbritānijas Dr. Savvas Verdis, kuram ir pieredze vairāku šāda veida projektu izstrādē Eiropā un pasaulē.

Lai gan Rīgā un tuvajā Pierīgā kopējais potenciāli iegādei pieejamais zemes apjoms pašlaik ir aptuveni 5565 hektāri (ha), reāli tirgoti tiek vien nepilni 6%, vēstīts Dienas Biznesa speciālizlaidumā Nekustamais īpašums.

Apkopojot publiski pieejamo informāciju, kā arī veicot lielāko nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju skrīningu, esam secinājuši, ka pašlaik Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē iegādei pieejami 322 ha zemes, skaidro Radiks Landaus, Colliers zemes un attīstības projektu vecākais konsultants. Viņš norāda, ka kopējā summa, ko zemes īpašnieki pieprasa par pārdošanā esošo zemi, šobrīd veido 155 miljonus eiro jeb 48 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2).

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan...

Galvaspilsēta attīstās10% no potenciāli iegādei pieejamā zemes apjoma šobrīd pieder fiziskām personām, 8% - pašvaldībām, bet lielākā daļa jeb 82% - juridiskām personām, skaidro R.Landaus. Arī lielākie darījumi laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam liecina, ka visbiežāk tirdzniecībā esošā zeme nonāk tieši juridisko personu īpašumā. Viens no lielākajiem zemes darījumiem pēdējos gados saistīts ar Lietuvas attīstītāja Urban Inventors ienākšanu Latvijas tirgū, kad uzņēmums pērnā gada sākumā iegādājās 7,3 ha zemesgabalu, kas atrodas Lielirbes ielā, Rīgā. Zeme iegādāta par 5,5 miljoniem eiro jeb 75 EUR/m2, un publiski pieejamā informācija liecina, ka nākamajos gados investors šajā vietā plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas.

Tāpat vērienīgu darījumu veicis nekustamo īpašumu attīstītāja Linstow Baltic grupas uzņēmums, kas pērnā gada vasarā par 10,5 miljoniem eiro iegādājies īpašumu Rīgā, Sporta ielā 2. Linstow Baltic pārstāvji norāda, ka šo zemes gabalu viņi plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi. Lielus darījumus, iegādājoties zemi Rīgā, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam veikuši arī tādi ārzemju attīstītāji kā Eastnine, Estmak Capital, VPH, Estera Development un citi, liecina Colliers dati.

Pērk ārzemnieki

Arī vērtējot zemes darījumus ar dzīvojamo zemi, var novērot, ka tos galvenokārt iegādājas ārzemju attīstītāji - Bonava, Merks, Hausers, Kaamos, Estera Development un YIT. R.Landaus šo tendenci skaidro ar faktu, ka Latvijā trūkst profesionālu attīstītāju. “Tādu fondu, kas dibināti Latvijā un joprojām darbojas vietējā tirgū, ir ļoti maz - praktiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Pārsvarā Latvijā strādā lietuvieši, igauņi, zviedri un norvēģi, kas pēdējos gados aktīvi meklē īpašumus, ko iegādāties. Īpaši liela aktivitāte vērojama šobrīd, jo attīstītāji meklē veidus, kā izglābt savu naudu no arvien pieaugošās inflācijas. Jāsaprot, ka cilvēku skaits pasaulē katru dienu palielinās, taču zemes gabalu vairāk nepaliek, tāpēc uzņēmēji saprot, ka šāda veida īpašuma iegāde ir lieliska iespēja ieguldīt savu naudu. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju skaits nav tik liels, taču mēs redzam potenciālu - pie mums ierodas ārvalstu studenti, arī jaunās biroju ēkas piesaista jaunus nomniekus, kā rezultātā iedzīvotāju skaits varētu arī palielināties. Potenciāls zemes gabaliem, sevišķi tiem, kas atrodas Rīgā, ir ļoti liels un attīstītāji to apzinās. Piemēram, Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās brīvu, apbūvējamu zemes gabalu praktiski vairs nav, tā viņiem ir problēma, tāpēc lietuviešu un igauņu attīstītāji arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus Rīgā,” atzīmē R.Landaus, piebilstot, ka Rīga platības ziņā ir lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums. Dienas Biznesa abonenti žurnālu saņem bez maksas.

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Kopējais investīciju apjoms komerciālajā nekustamajā īpašumā Baltijas valstīs 2022. gadā joprojām sasniedza 1,27 miljardu eiro atzīmi, pārsniedzot miljardu eiro piekto gadu pēc kārtas kopš 2018. gada.

Tā liecina starptautisks nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma Colliers ikgadējais komerciālo nekustamo īpašumu pārskats, kas aptver tendences un prognozes 2023. gadam, kā arī jaunāko statistiku un atziņas par aizvadīto gadu Baltijas reģionā.

Lai gan 2022. gada apjoms nebija tik iespaidīgs kā 2 miljardi eiro 2021. gadā, apjomi 2022. gadā saglabājās saskaņā ar pirmskara prognozēm, pateicoties spēcīgākam 2. pusgada sniegumam.

Investīciju tirgū reģistrēti vairāki lieli un vidēji lieli vienoti un portfeļa darījumi: privātpersonu segments joprojām bija investoru galvenā izvēle, 2022. gadā piesaistot 37% no kopējā apjoma, kam seko biroju (25%) un rūpniecības sektors (22%). Uzmanība tādām jaunām aktīvu kategorijām kā dzīvojamo māju īres segments un senioru mājokļi turpināja palielināties.

Aizvadīta mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" organizētā diskusija "Pīķis sasniegts? Kad un cik strauji kritīs banku aizdevumu procentu likmes (Euribor)?", kurā eksperti no Latvijas Bankas, nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija "Colliers" un "Bonava Latvija" diskutēja par šī brīža banku likmēm un to ietekmi uz mājokļu tirgu.

Kā pieļauj eksperti, starpbanku procentu likme jeb Euribor jau tuvāko trīs, četru ceturkšņu laikā varētu sākt pakāpeniski samazināties, vienlaikus, ņemot vērā šī brīža būvniecības aktivitivāti jauno projektu segmentā, palielinoties pieprasījumam, jauno mājokļu cenas varētu atkal sākt kāpt.

Diskusijā piedalījās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās politikas analīzes daļas vecākais ekonomists Erlands Krongorns, nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija "Colliers" Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa un mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Kaspars Ekša.

Kā skaidro Erlands Krongorns, šī brīža augstās procentu likmes veicinājuši vairāki faktori - pandēmija, kas veicināja nesabalansētu pakalpojumu un preču pieprasījumu, karš, ietekmējot izejvielu cenas un radot neskaidrības par nākotni, inflācija, kas radās iepriekš minēto faktoru dēļ, un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar inflāciju. "Ir grūti paredzēt, kad procentu likmes samazināsies. Centrālās bankas oficiālie izteikumi ļauj secināt, ka procentu likmes visticamāk vairs nebūs nepieciešams paaugstināt, tomēr arī strauja procentu likmju samazināšanās šobrīd netiek paredzēta - lai Euribor strauji kristu, ekonomiskajai attīstībai Eirozonā būtu vēl jāpasliktinās. Finanšu tirgū prognozēts, ka procentu likmju kritumu varētu gaidīt nākamā gada otrajā pusē, taču arī to var ietekmēt dažādi riski, piemēram karadarbība Tuvajos Austrumos."

Trešo pušu loģistikas uzņēmumu grupa VIA 3L noslēgusi līgumu ar loģistikas nekustamā īpašuma attīstītāju Sirin Development par 24 000 m2 noliktavu un biroju telpu nomu Rumbulas loģistikas parkā Latvijā.

Šis uzskatāms par līdz šim lielāko nomas darījumu šogad Baltijas reģionā, norāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija Colliers, kuras Industriālo un Loģistikas platību aģentūras komanda ir palīdzējusi noslēgt šo nomas darījumu.

"Stratēģiskie ieguldījumi tehnoloģijās, aprīkojumā un darbinieku attīstībā ir radījuši stabilu pamatu izaugsmei. Līdz ar to kopā ar saviem darbiniekiem un ilggadējiem klientiem esam ieņēmuši līderpozīcijas konkurentu vidū, nepārtraukti pilnveidojot procesus, lai apmierinātu uzņēmējdarbības vides vajadzības. VIA 3L Latvia turpinās sniegt moderno noliktavu pakalpojumus Latvijā, un līdz ar jauno noliktavu uzņēmums var kļūt par centrālo Baltijas noliktavu, kas sniedz pilnu loģistikas pakalpojumu klāstu, tostarp muitas statusa noliktavas procedūras un starptautisko kravu ekspedīciju. Mūsu mērķis ir kļūt par centrālo noliktavu Baltijā ar galveno biroju Rīgā, un tagad mums ir iespējas šo mērķi īstenot," saka Raimonds Krampāns, VIA 3L Latvia izpilddirektors.

Rīgā šogad otrajā ceturksnī iegādes darījumu skaits ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem pirmreizējā tirgū pirmo reizi pārsniedza būvniecības stadijā esošo dzīvokļu rezervāciju skaitu, liecina nekustamo īpašumu konsultācijas kompānijas "Colliers" dati.

Pirmreizējā tirgū iegādei ir pieejami aptuveni 4000 dzīvokļu. No tiem aptuveni 1950 dzīvokļu ir nodoti ekspluatācijā un pieejami iegādei uzreiz, savukārt aptuveni 2000 dzīvokļu ir būvniecības stadijā un ir pieejami rezervēšanai. Saglabājoties esošajam jauno mājokļu pārdošanas tempam, lai iztirgotu šādu dzīvokļu daudzumu, būtu nepieciešami aptuveni divi gadi, liecina "Colliers" apkopotā informācija.

2023.gada otrajā ceturksnī Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū kopumā reģistrēti 540 dzīvokļu iegādes darījumu, kas ir par 4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada (519 darījumi), savukārt dzīvokļu rezervāciju skaits šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn (263 rezervācijas), samazinājies par 11% un veidoja 234 rezervācijas. Situācija, kad pirmreizējā tirgū mājokļu iegādes darījumu skaits pārsniedz dzīvokļu rezervāciju skaitu, nebija novērota ilgu laiku.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Tietoevry” kļuvis par Rīgas biroju kompleksa “Verde” lielāko B ēkas enkurnomnieku.

Abiem uzņēmumiem vienojoties, ir noslēgts līgums par “Tietoevry” Latvijas filiāles ofisa izveidi “Verde” B ēkas 4., 8. un 9. stāvā ar kopējo platību 4500 m2.

Šis darījums ir noslēgts aizvadītā gada nogalē, kļūstot par 2022. gada lielāko biroju nomas darījumu Latvijā.

Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore, saka: “Līdz ar “Tietoevry” ienākšanu “Verdē”, Skanste jeb Rīgas jaunais biznesa kvartāls pastiprināti kļūst par Latvijas galvaspilsētas tehnoloģiju nozares epicentru. Tagad un tieši šeit veidojas tāds nozaru mezgls, kas veicinās pilsētas un arī kopumā mūsu valsts ekonomisko attīstību un pievilcību starptautiskā mērogā. Šī darījuma rezultātā B ēka, kas vēl ir būvniecības stadijā, ir jau iznomāta par 68%”.

Hibrīda darba režīms, kad darbiniekam ir iespēja kombinēt darbu birojā ar attālināto darbu, nav jauninājums, bet COVID-19 pandēmijas ietekmē tieši šis darba modelis kļuva par teju populārāko starp biroju darbiniekiem visapkārt pasaulei.

Aptaujas liecina, ka lielākajai daļai darbinieku tagad ir iespēja strādāt gan birojā, gan attālināti, daudziem biroja darbiniekiem tā ir kļuvusi par jaunu realitāti. 90% Colliers aptaujāto biroja darbinieku komerciālajā un publiskajā sektorā atbildēja, ka viņiem ir iespēja izvēlēties strādāt gan uz vietas, gan attālināti. Paredzams, ka šāds hibrīdais darba stils, kam ir daudz priekšrocību gan privātpersonām, gan darba devējiem, būs populārs un plaši izplatīts vēl ilgu laiku.

Pandēmijas sākumā cilvēki būtībā atzina, ka birojā vēlas strādāt vairāk nekā pusi nedēļas, bet no mājām - 1-2 dienas nedēļā. Pēc diviem gadiem situācija ir pretēja un paradumu maiņa ir notikusi un attālinātā darba pusi un par šo laiku cilvēkiem ir izveidojusies rutīna, ko izjaukt un mainīt ir diezgan izaicinošs uzdevums. Turklāt mērījumi/dati liecina, ka ir vidēji 20% (1 darba diena) atšķirība starp to, cik dienas nedēļā cilvēki saka, ka vēlētos strādāt birojā un cik patiesībā strādā birojā. Pasaulē vidēji darbinieki saka, ka vēlas būt birojā 2,5 dienas nedēļā, savukārt no biroja sistēmām nolasītie dati liecina, ka patiesībā tās ir 1,5 dienas nedēļā. Šī tendence iezīmējusies arī Latvijā, un to norāda arī vairāku uzņēmumu kolektīvu vadītāji.

Nekustamo īpašumu nozare ir viens no tiem ekonomikas indikatoriem, kas savlaicīgi un kopumā precīzi vēsta par noskaņojumu biznesa vidē un pārliecības līmeni par turpmāko attīstību. Par to liecina gan investīciju apjoms jaunos nekustamo īpašumu projektos, gan pieprasījuma un piedāvājuma tendences, gan cenu dinamika.

Aizvadītie trīs gadi ir nesuši gana daudz jauninājumu, un nekustamo īpašumu nozare turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba tirgū, kā arī energocenu kāpumam. Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta biroju tirgum, un jautājumiem, kas ir un būs aktuāli biroju attīstītājiem, ēku īpašniekiem un telpu nomniekiem.

Biroji neizzūd, tie pārveidojas

Darbs no mājām vēl nesen šķita kaut kas ekskluzīvs un grūti realizējams, - šobrīd tā ir pašsaprotama un izplatīta parādība. Lai arī biznesa vadītāji savus darbiniekus cenšas pulcināt birojos, bet darbinieki labprātāk strādā attālināti, kovida laiks pierādīja - tie, kuri labi strādāja birojā, turpina labi strādāt arī no mājām (un otrādi). Biroja nozīme slēpjas citur - tas apvieno darbiniekus vienotā korporatīvajā un vērtību kultūrā, kas ir ikvienam uzņēmumam. Tāpēc biroji aizvien būs pieprasīti, vienlaikus piedzīvojot transformācijas.

Ēka Elizabetes ielā 2 kopā ar ēku Kronvalda bulvārī 6 var kļūt par pirmo valsts biroju, centralizējot publiskā sektora iestādes no desmit adresēm uz divām. Par šo nozīmīgās modernisma ēkas nākotnes attīstības ieceri tika diskutēts publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums”, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

6. oktobrī notikušajā publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums” tika diskutēts ne tikai par tiešās valsts pārvaldes iestāžu biroju telpu optimizācijas iespējām Rīgā, bet arī biroju centralizāciju kopumā, strādāšanas paradumu un darba vides maiņu, kā arī nepieciešamo pārmaiņu vadību saistībā ar topošo konceptuālo ziņojumu par publiskā sektora telpu optimizācijas iespējām. Šobrīd izstrādāti vairāki potenciālie scenāriji, kas līdz oktobra beigām tiks nodoti Finanšu ministrijai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai par turpmāko virzību valsts biroja veidošanā.

Viens no tiem paredz ēkās Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6 veidot aktivitātēs balstītus birojus un nodrošināt darba stacijas 920 darbiniekiem. Šādi trīs ministrijas, kuru kopējais darbinieku skaits ir vairāk kā 1500 cilvēki, pārceltos no desmit adresēm uz divām, pielāgojot un samazinot izmantoto telpu platību. Ilgtermiņā tas ļautu ietaupīt ievērojamus finanšu resursus, kurus varēs novirzīt valdībai prioritāru pasākumu veikšanai.

Ņemot vērā, ka 2023. gada pirmajā pusgadā netika novēroti lieli darījumi ar komercīpašumiem, tirgū šobrīd nav pietiekamu datu ienesīguma koriģēšanai. Turklāt pasliktinoties finansēšanas nosacījumiem, tas radījis arvien lielāku plaisu starp pārdevēju un pircēju gaidām, informē nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija "Colliers".

Rezultātā 2023. gada pirmajā pusgadā komercīpašumu darījumu apjoms Eiropā sasniedza 11 gados zemāko līmeni.

Turklāt nepieciešamība pēc aktīvu refinansēšanas pieprasīja vairāk pašu kapitāla, attiecīgi mazāk līdzekļu bija pieejami jauniem ieguldījumiem un attīstībai. Lai gan būvniecības izmaksas jau kādu laiku ir saglabājušās stabilas, ilgstoši augstā inflācija un enerģijas izmaksas ir samazinājušas jaunu attīstības projektu skaitu, tomēr būvniecībā esošie projekti tiek turpināti. Tā kā nav skaidrības par nākotnes pieprasījumu un iespējamo izmaksu pieaugumu, investoru noskaņojums attiecībā uz jaunām attīstības iniciatīvām ir pasliktinājies.

Lai gan makroekonomiskie faktori ir mazāk ietekmējuši Baltijas reģiona komercīpašumu tirgu salīdzinājumā ar ASV, Rietumeiropu un Ziemeļvalstīm, to ietekme joprojām ir acīmredzama. Tomēr iespējamā atveseļošanās var notikt agrāk mūsu reģionā.

Pēdējos gados palielinājusies cilvēku interese par iespējām iegādāties īpašumus tuvāk pilsētas centram, šo tendenci, lemjot par jauniem projektiem galvaspilsētā, ņem vērā arī būvnieki un attīstītāji, stāsta Aleksandra Strode, SIA LNK Properties valdes locekle.

Prestižākais un pieprasītākais Rīgas rajons pašlaik ir Klusais centrs, kas kā pilsētas centra vēsturiskā daļa iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atzīmē A. Strode. Tāpat lielu interesi novērojam par iespējām iegādāties īpašumus arī Skanstes rajonā, kur līdzās augstākās klases dzīvojamajiem kompleksiem iedzīvotājiem pieejami gan dažādi biznesa centri, gan sporta arēna, skolas, bērnudārzi un zaļie parki, gan ērta infrastruktūra, kas tiek aktīvi attīstīta, skaidro LNK Properties valdes locekle.

Taupa laiku

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēlas dzīvot tuvāk pilsētas centram, ir laika ekonomija, secina A. Strode. “Pēdējos gados Rīgas centrā un tā tuvumā attīstītas vairākas augstas klases biroju ēkas, kas nozīmē, ka liela daļa cilvēku ikdienā strādā tieši galvaspilsētas centrā. Izvērtējot ceļā pavadīto laiku uz un no darba, cilvēki bieži izdara izvēli iegādāties mājokli tuvāk savai darbavietai. Bez tam centrs sniedz arī citas priekšrocības – te pieejams gan plašs restorānu un kafejnīcu klāsts, gan dažādas izklaides un sporta iespējas. Mūsdienu straujajā ritmā ir svarīgi, ka viss, kas mums vajadzīgs, atrodas tepat netālu, tāpēc novērojam, ka pieprasījums pēc šāda tipa mājokļiem ik gadu aug,” skaidro LNK Properties valdes locekle.

Pārtikas un citu preču ātrās piegādes uzņēmums "Wolt Latvija" noslēdzis līgumu par galvenā Latvijas biroja pārcelšanu uz jauno biznesa centru "Novira Plaza", kas tiks atklāts šoruden.

"Mēs ar nepacietību gaidām iespēju pārcelt savu darbību uz mūsdienīgo, zaļo, ilgtspējīgo un aizraujošo projektu “Novira Plaza”," jauno nomas līgumu komentē Alisa Vēbere (Alisa Weber), “Wolt” nekustamo īpašumu un telpu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja.

"Sirsnīgi sagaidām mūsu jaunāko nomnieku - SIA "Wolt Latvija". Esam ļoti priecīgi, ka mūsu nomnieku sarakstu papildina 21. gadsimta modernākie un mobilākie uzņēmumi, kas dod pārliecību teikt, ka līdz ar atklāšanu "Novira Plaza" kļūs par īstu Baltijas biznesa centru,” teic Merts Mosārs (Märt Moosar), “Novira Capital” vadītājs Latvijā.

Nekustamo īpašumu brokeru kompānija "Colliers International" konsultēja SIA "Wolt Latvija" "Novira Plaza" nomas darījumā."Wolt" ir Somijā dibināts jaunuzņēmums, kas Latvijas tirgū ienāca 2017. gadā, un tā platformu ik dienu izmanto tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. “Wolt” savieno tirgotājus un klientus, kuri vēlas ietaupīt laiku. Šobrīd "Wolt" platforma aptver vairāk nekā 800 restorānus un 500 tirdzniecības vietas, un tā darbojas jau astoņās Latvijas pilsētās.

Ieguldot vairāk nekā 8 miljonus eiro, vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā savu pirmo tikai īrei paredzēto un speciāli šim mērķim projektēto daudzdzīvokļu ēku ar 96 energoefektīviem un funkcionāliem divu un trīs istabu īres dzīvokļiem.

Deviņu stāvu ēka atrodas Krasta masīva apkaimes iedzīvotājiem jau zināmajā jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls”, Grēdu ielā. Pateicoties saules paneļu stacijām, elektroauto uzlādes iekārtām un ilgtspējīgai lietusūdens apsaimniekošanas infrastruktūrai, jaunais īres nams uzskatāms par ilgtspējīgāko un zaļāko šādas funkcijas ēku Latvijā.

“Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” datiem šobrīd profesionālo īres tirgu Rīgā un Pierīgā veido nedaudz vairāk nekā 3500 mājokļu. Ja raugāmies tikai uz jaunajiem projektiem, šādu mājokļu ir aptuveni 1000. Līdz ar to man ir patiess gandarījums, ka ar mūsu pirmā īres nama pabeigšanu esam spējuši būtiski papildināt profesionālā īres tirgus mājokļu fondu, piedāvājot īrniekiem energoefektīvus, daļēji labiekārtotus pārdomāta plānojuma dzīvokļus, kuru augsto kvalitāti garantējam gan kā projekta autors un būvnieks, gan kā profesionāla īres servisa nodrošinātājs, šajā lauciņā aizgūstot labāko pieredzi no mūsu Skandināvijas kolēģiem,” saka “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Biroju kompleksā “Verde” atvērts šefpavāra Laura Aleksejeva jaunākais dienas restorāns “Dia 36.line”.

Jaunais biznesa pusdienu restorāns ir 537 m2 plašs un atrodas “Verde” A ēkas lobija līmenī jeb 0. stāvā. Tā dizains veidots saskaņā ar kopējo “Verde” arhitektūras stilistiku – gaišas telpas apvienojumā ar dabīgu zemes toņu mēbelēm un ļoti daudz telpaugu, kas restorānam piešķir īpašu “urbāno džungļu” noskaņu.

Ēdienkarte veidota tā, lai ļautu baudīt un izgaršot plašu ēdienu klāstu - gan mājas gaumē, gan pēc pasaules virtuves receptēm gatavotos.

Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore, valdes locekle saka: “Jaunajā “Dia 36.line” restorānā ir lieliska iespēja augsta līmeņa interjerā, taču par demokrātiskām cenām nobaudīt garšīgu un veselīgu ēdienu, kurš tapis neviena cita kā izcilā šefpavāra Laura Aleksejeva uzraudzībā. Šobrīd pats Lauris turpat katru dienu ir restorānā – pārliecinoties, lai viss atbilstu jaunradītajam “36.līnijas” dienas restorāna konceptam, kā arī pats pasniedzot ēdienu klientiem, lai uzreiz dzirdētu viņu atsauksmes un vēlmes. Nav šaubu, ka “Dia 36.line” kļūs ne tikai par “Verde” darbinieku, bet arī rīdzinieku iecienītu pusdienu un biznesa tikšanās vietu.”

Capitalica Green Logistics Fund, ko pārvalda SBA Group investīciju pārvaldes uzņēmums Capitalica Asset Management, iegādājies loģistikas centru netālu no Starptautiskās lidostas Rīga.

Šīs ir jau trešās investīcijas, kuras pēdējā gadā veicis Capitalica Green Logistics Fund. Tādējādi fonds turpina izvērst savu klātbūtni Baltijas loģistikas tirgū un turpmākajos gados plāno akumulēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Nomniekus meklē jauna koncepta biznesa centrs Marupe Smart Park 

Tapis jauna koncepta biznesa centrs «Marupe Smart Park», kas sniegs iespēju uzņēmējiem...

“Šis ir pirmais fonda iegādes darījums Latvijas tirgū. Komplekss Rīgas Mārupes novadā nevainojami iederas mūsu plānā radīt Baltiju aptverošu augstvērtīgu noliktavu centru tīklu. Tas ļauj palielināt fonda ienākumus un tādējādi pievienot vērtību mūsu investoriem,” norāda VERDE attīstītājs, Capitalica Asset Management vadītājs Andrius Barštis (Andrius Barštys).

2019. gadā celtā ēka atrodas pie Rīgas pilsētas robežas, tikai dažu minūšu attālumā no starptautiskās lidostas Rīga un ar ērtu piekļuvi valsts galvenajiem autoceļiem, kas ved uz Viļņu, Tallinu un Ventspils ostu. Mārupes novads pakāpeniski tiek attīstīts par loģistikas centru, un arvien vairāk uzņēmumu to izvēlas savām ražotnēm un noliktavām. Rail Baltica attīstības plānā ir iekļauts kravu dzelzceļa atzara pieslēgums starptautiskajai lidostai Rīga, tādējādi palielinot īpašuma vērtību nākotnē.

Ēka ir izcilā tehniskā stāvoklī ar kopējo iznomājamo platību 6 200 kvadrātmetri. Ēka, kas celta “stock office” formātā ar 3 veidu telpām – noliktava, birojs un mazumtirdzniecības telpa – paredzēta vietējiem maziem un vidējiem e-komercijas un vieglās ražošanas uzņēmumiem. Noliktavas īpašuma noslogojums ir 100 %.

“Lielais pieprasījums pēc “stock office” tipa telpām un daudzveidīgs īrnieku sastāvs īpašumā nodrošināja lieliskus apstākļus pandēmijas laikā un stabilu naudas plūsmu. Mēs varam piedāvāt elastīgus noteikumus ar telpu nomu sākot no 150 kvadrātmetriem, ko ir grūti atrast rajonā ap lidostu. Tas dod mums konkurences priekšrocības, jo parasti minimālais telpas vai bloka izmērs citos loģistikas centros šajā rajonā ir 1 000 kvadrātmetru,” komentē A. Barštis.

Walless sniedza konsultācijas saistībā ar darījuma juridiskajiem un nodokļu aspektiem, savukārt uzņēmums UAB “Statybos procesų valdymas” sniedza konsultācijas vides un tehniskajos aspektos. Colliers ir veicis komerciālo padziļināto izpēti un veiks ēkas uzturēšanas pārvaldību pēc darījuma.

Darījumu finansēja Citadele Latvijā. Pirkuma cena netiek izpausta.

Biroju kompleksa Verde pirmā ēka nodota ekspluatācijā  

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un...

Db.lv jau vēstīja, ka noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.