Jaunākais izdevums

Rīgā, Kalnciema ielā 33 Nr.2 pašlaik tiek veikta fasādes un iekštelpu renovācija – ēkā tiks izveidots Koka arhitektūras centrs Kalnciema kvartāls, kas būs atvērts Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu tūristiem, ar mērķi popularizēt Pārdaugavas un Latvijas koka arhitektūru.

Koka arhitektūras centrā iecerēts praktisko darbnīcu, lekciju, prakšu un ekskursiju formā informēt un izglītot sabiedrību par koka ēku saglabāšanu, kultūrvēsturisko vērtību, apsaimniekošanu un atjaunošanu.

Topošais Koka arhitektūras centrs Kalnciema kvartāls ir valsts nozīmes aizsargājams koka arhitektūras piemineklis, kas celts 1895.gadā, bet vēlāk pārbūvēts 1930.gadā. Tā renovācija notiek saskaņā ar LR kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, saglabājot tā kultūrvēsturisko vērtību un padarot to publiski pieejamu nākamajām paaudzēm. Renovācija tiek veikta saskaņā ar tradicionālās amatniecības un ekoloģiskas būvniecības tradīcijām, izmantojot tikai roku darbu bez rūpnieciskas iejaukšanās. Tiek izmantoti tikai dabīgi un otrreiz atjaunojami kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, dabīgas krāsas – ekoloģiskas lineļļas krāsas koka darbiem.

Ēkas iekšdarbu renovācijas procesa laikā, noņemot no ēkas iekšējās starpsienas papes kārtu, latojumu, dēļu klāju, skalus, kaļķa javas apmetumu un tapetes, renovācijas veicējiem atklājās siena ar dekoratīvo apdari, kas oriģināli saglabājusies no 19 gadsimta beigām - 1896. gada, kad 15. martā Fridrihs Valters, projektējot to arhitektam H.Šēlam, lūdza atļauju piebūvēt pie dzīvojamās ēkas piebūvi ar papes jumtu, kurā atrodas jaunatklātā starpsiena. Iekštelpu sienas dekoratīvā apdare ir tipiska 19.gs./20.gs. mijai un veidota tā laika valdošās neoromantiskās tradīcijas garā, tādēļ sienu nolemts atjaunot.

Renovācijas process norit SIA Kalnciema kvartāls realizētā projekta Koka arhitektūras centrs Kalnciema kvartāls ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds 50 % apmērā no kopējās summas 185 023.76 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmumu stāsti par dalību Kalnciema kvartāla tirdziņos

Laura Mazbērziņa, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartāla tirgus šobrīd ir iepirkšanās vieta, taču, ko paši tirgotāji domā par dalību tajā? Biznesa portāls db.lv aptaujāja tādus zīmolus kā - «TOOCHE», «Lucky Me», «Ecattus»,«Maruu» un «Korola».

Kalnciema kvartāls ir viens no Rīgas dzīvīgākajiem kultūras centriem, kurā regulāri notiek brīvdabas mūzikas koncerti, mākslas izstādes, pasākumi ģimenēm un bērniem, teātra izrādes, izglītojoši semināri un citi pasākumi. Zemnieku un amatnieku tirgus ir Kalnciema kvartāla senākā tradīcija, kas kopš 2008. gada piedāvā vietējo mājražotāju, zemnieku, amatnieku un dizaineru produkciju.

Attīstoties arvien jauniem radošiem uzņēmumiem Latvijā, tirgus ir kļuvis par platformu tiem, kas savas biznesa idejas vēlas pieteikt plašākai auditorijai pirmo reizi.

Uzņēmumi, kuri piedalījušies Kalnciema kvartāla rīkotajos tirgos pozitīvi vērtē darba organizāciju. «Organizatori vienmēr ļoti ātri atbild uz visiem jautājumiem – gan pasākuma dienā, gan pirms tās,» komentē zīmols «TOOCHE».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noslēgušies Kalnciema kvartāla sešu ēku ansambļa pēdējās ēkas atjaunošanas darbi

Lelde Petrāne, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies renovācijas darbi Kalnciema ielā 33, nr.2, Rīgā. Ēka bija pēdējā no Kalnciema kvartāla sešu ēku kompleksā ietilpstošajām mājām, kura vairāk nekā 10 gadus gaidīja savu kārtu renovācijas darbiem, informē projekta attīstītāji.

Atjaunotajai Kalnciema kvartāla ēkai, kas drīzumā vērs savas durvis kā Koka arhitektūras centrs Kalnciema kvartāls, ir dota otra dzīvība – moderna funkcija vēsturiskā ietvarā. Ārēji ēka turpinās kalpot kā dzīva liecība 19. gadsimta klasicisma ienākšanai Pārdaugavas koka apbūvē, kurai nav analoga nekur citur Eiropā, savukārt tās iekštelpas dzīvos mūsdienīgu un atvērtu dzīvi, ilgtermiņā veicinot padziļinātas dažādu sabiedrības grupu zināšanas un izpratni par Latvijas koka arhitektūras vēsturi un amatniecību.

Koka ēka atrodas krustojumā pie Kalnciema un Melnsila ielām un ar garenfasādi orientēta pret Melnsila ielu, veidojot vienotu ielas apbūves ansambli ar esošajām kvartāla ēkām. Tās renovācijas procesā tika saglabātas ēkas vēsturiskās formas, kas vairākkārt mainījušās aizgājušā gadsimta gaitā. Māja no vienstāva ēkas 20.gs vidū pārtapa par divstāvu ēku, līdz ar to arī ēkas autentiskie logi abos stāvos stilistiski atšķīrās. Atjaunotajā ēkā šī īpatnība tika ņemta vērā, izgatavojot gan pirmā, gan otrā stāva logus pēc esošajām vēsturiskajām kopijām, kas katra iezīmē sava laika perioda stilistiskās nianses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki

LETA, 18.05.2018

Kalnciema kvartāla īpašnieki - brāļi Kārlis (no kreisās) un Mārtiņš Dambergi

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela, paziņoja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Burovs žurnālistus informēja, ka izsoles komisijas locekļi šādu rezultātu apstiprinājuši vienbalsīgi.

Līdz īpašuma nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2021.gada 30.novembrim uzņēmumam par īpašuma nomu ik mēnesi būs jāmaksā 0,21 eiro kvadrātmetrā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt pēc īpašuma nodošanas ekspluatācijā, kam jānotiek ne vēlāk kā 2021.gada 1.decembrī, par īpašuma nomu uzņēmumam ik mēnesi būs jāmaksā 1,20 eiro kvadrātmetrā bez PVN. Papildus tam nomniekam būs jāmaksā arī zemes nomas maksa - 7460 eiro gadā bez PVN, informēja Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas Melnsila kvartālā, kas atgūst vēsturisko šarmu

Laura Mazbērziņa, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Melnsila kvartāls» atrodas Pārdaugavā, Melnsila un Kristapa ielas krustojumā, blakus Alīses ielas ūdenstornim un Kalnciema kvartālam. Īpašums atrodas aizsargājamā Āgenskalna vēsturiskās koka apbūves teritorijā. 3442 kvadrātmetru plašā un labiekārtotā pagalmā savā vēsturiskajā veidolā tiek atjaunoti divi mazstāvu dzīvojamie koka nami, kuros tiks izvietoti 32 dzīvokļi.

2016. gada sākumā tika sākta «Melnsila kvartāla» ēku renovācija. Labiekārtotā un privātā teritorijā savā vēsturiskajā veidolā līdz jūlija beigām tiks atjaunota viena koka ēka, tiks pabeigta visas teritorijas labiekārtošana un pirmās ēkas nodošana ekspluatācijā, savukārt otru ēku plānots pabeigt līdz vasaras beigām. Nākotnē blakus divām esošajām ēkām plānots būvēt modernā arhitektūras stilā ieturētu dzīvojamo ēku, kas iekļausies esošajā koka arhitektūras vidē.

1904. gadā tika uzcelta koka dzīvojamā ēka ar stiklotām verandām. 1908. gadā tika uzcelta vēl viena ēka, kurai drīzumā 1910. gadā tika uzcelta piebūve. Tagad, ēka atgūs ne tikai savu vēsturisko šarmu, tiekot pie jauna fasādes siltinājuma un apšuvuma, atjaunotiem koka fasādes dekoriem ar jauniem koka logiem, atjaunotām kāpņu telpām un iedzīvotāju ērtībām izmantojamu pagrabstāvu, bet arī bēniņu stāvā izbūvēti jauni dzīvokli ar plašām terasēm. Ēkas tehniski atbilst mūsdienu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Db.lv piedalās neformālajā diskusijā par Āgenskalna tirgus nākotni

Laura Mazbērziņa, 13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12.aprīļa vakarā Kalnciema kvartālā notika neformāla tikšanās, kurā tika apspriestas Āgenskalna tirgus nākotnes attīstības iespējas. Sanākušo viedokļi bija dažādi un arī krasi atšķirīgi. Tā, piemēram, izvērtās diskusija par to, vai Āgenskalna tirgum jākļūst par dārgu un ekskluzīvu preču tirdzniecības vietu, vai tomēr jāsaglabā tradicionālā tirgus funkcija, kur var aiziet un iegādāties lētās reņģes.

Šobrīd Kalnciema kvartāls gatavo pieteikumu Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātajai izsolei par Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesībām. Uz diskusiju bija ieradušies gan vietējie iedzīvotāji, gan dažādu nozaru pārstāvji, gan Rīgas domes pārstāvis.

Izsole par nomas līgumu notiks 18.maijā. Tas būs nomas līgums uz 30 gadiem. Nomas līgums paredz dažādus ierobežojumus, kas rada iespēju tikai tiem, kuri vēlas saglabāt Āgenskalna tirgus funkciju, kā arī nomas līgums paredz konkrētu termiņu.

Nomas līgumā iestrādātie noteikumi paredz, ka tam ir jābūt tirgum ar kultūras aktivitātēm, iedzīvotāju līdzdalību un dažādu apkaimes organizāciju iesaisti, akcentējot vietējo zemnieku produkciju un vietējās izcelsmes pārtiku, amatniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses investīcijas tautsaimniecībā - 1,5 miljardi eiro

Dienas Bizness, 11.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) dalībnieku ieguldītās investīcijas jaunu projektu attīstīšanā Rīgā un tās tuvumā sasniegušas 1,5 miljardus eiro, informē NNĪAA.

Minētās investīcijas veido NNĪAA biedri - SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA NCC Housing, SIA Ordo Group, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management un YIT Celtniecība.

«Nekustamo īpašumu projektu attīstīšana ir segments, kas piesaista vienas no lielākajām investīcijām Latvijas ekonomikā un valsts izaugsmē. Piesaistītās investīcijas pat ir daudzreiz lielākas, nekā to sniedz ražošana un citas nozares. Turklāt tām ir tieša ietekme uz saistīto nozaru, piemēram, būvniecības, būvmateriālu tirdzniecības un ražotāju, projektētāju, attīstību un tās praktiski pilnā apjomā nokļūst mūsu ekonomikā, apkārtējās vides un infrastruktūras uzlabošanā, bet ar nodokļu starpniecību - valsts kasē. Tāpēc no valsts puses ir ļoti svarīgi veidot pārdomātu un investīcijām labvēlīgu vidi, lai sekmīgi konkurētu ar Tallinu un Viļņu jaunu nekustamo īpašumu projektu īstenošanas jomā. Diemžēl šobrīd pēc jaunu projektu attīstīšanas rādītājiem Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, jo nespēj nodrošināt tikpat konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un nosacījumus jauno projektu attīstīšanai,» norāda NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartāls Rīgā rada pozitīvu impulsu biznesa attīstībai kaimiņos, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kalnciema iela - no Kalnciema kvartāla līdz tiltam pār dzelzceļu - ir nosēta ar dažādiem uzņēmumiem. Te ir gan gan kafejnīcas, gan bāri, netrūkst veikalu un darbnīcu, ir arī pa kādam ražotājam.

Liela rosība valda bijušās Bellacord Electro skaņuplašu fabrikas telpās, kura padomju gados bija pazīstama kā Melodija. Te iemitinājušies bērnu preču un rotaļlaukumu veikali, Lokāls Veldze un kaņepju sēklu pārstrādes uzņēmums – SIA Transhemp. Tāpat mājvietu bijušajā vinila plašu rūpnīcā raduši dažādi biroji un organizācijas, tostarp lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs. Protams, īpašu gaisotni šī ielas strēķa iemītniekiem piešķir blakus esošā Kalnciema kvartāla koka arhitektūra un tajā notiekošās radošās aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā ir savs Kalnciema ielas kvartāls – krāsainu koka ēku puduris ar zemnieku labumu tirdziņu, kurā saimnieko Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola kopā ar meitu Spāri.

Tas ir Kalnciema ielas gals blakus laika aszobainajā mutē iegrūstajai Majoru muižai. Kalnciema ielas, Jaunās ielas un – zīmīgi – Teātra ielas satikšanās ir savdabīga vieta, miera osta. Tās centrtieces spēka punkts nenoliedzami ir mūžvecais veikals krustojumā. To ieskauj Daces Vītolas izlolotā Jūrmalas laiskuma idille ar romantisku jumta terasi. Te jūtama cieņpilna attieksme pret vēsturiskās koka apbūves aprisēm un Daces sirsnīgā aizrautība – organizēt pašai savu Kalnciema kvartāla tirdziņu.

Atveda meitas piedzimšana

Daces un Spāres kvartālu veido Zaļā māja, Dzeltenā māja, Sarkanā māja un Lielā māja. Vecos laikos mājiņas tika izdotas vasarniekiem, taču daļa veikala mājas bijusi apdzīvojama visu gadu – vismaz tā stāstījuši veci ļaudis, kuri kādreiz tajā mitinājušies. Pēc papīriem mājas pieder Spārei, kura īpašumu mantoja no tēva Jāņa Vītola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Āgenskalna tirgus varētu kļūt par platformu jaunuzņēmumiem

Kristīne Stepiņa, 08.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā Pārdaugavas vēsturiskās koka arhitektūras vidi papildinās atjaunots īpašums – Melnsila kvartāls, kas atrodas starp Alīses ielas ūdenstorni un Kalnciema kvartālu, informē IMMOSTATE Home.

3442 m² plašā pagalmā vēsturiskajā veidolā tiek atjaunoti divi mazstāvu dzīvojamie koka nami, kuros izvietoti 32 dzīvokļi.

19. gadsimta beigās gruntsgabals Švarcmuižas ielā 14 piederēja uzņēmējam Ludvigam Ādolfam Jansonam. Pirms vairāk nekā 100 gadiem celtās dzīvojamās ēkas eleganto ārpilsētas rezidenču stilā projektējis arhitekts Jānis Alksnis.

Melnsila kvartāls atrodas Pārdaugavā, Melnsila un Kristapa ielas krustojumā, blakus gleznainajam Alīses ielas ūdenstornim un Kalnciema kvartālam. Īpašums atrodas aizsargājamā Āgenskalna vēsturiskās koka apbūves teritorijā.

2016. gada sākumā tika sākta Melnsila kvartāla ēku renovācija, lai labiekārtotā un privātā teritorijā savā vēsturiskajā veidolā līdz 2017. gada decembrim atjaunotu divas koka ēkas. Nākotnē blakus divām esošajām ēkām plānots būvēt modernā arhitektūras stilā ieturētu dzīvojamo ēku, kas harmoniski iekļausies esošajā koka arhitektūras vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 17. maijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns speciālizlaidumu – Pierīgas numuru.

Žurnāls Biznesa Plāns stāsta par darbu ārpus Rīgas, un šoreiz tas veltīts uzņēmējdarbībai Rīgas apkaimē. Pierīgas uzņēmējdarbības vide ir īpaša, tā atšķiras gan no citiem reģioniem, gan no galvaspilsētas. Tā ir sevišķa ar savu divdabību – uzņēmumi var izmantot Rīgas tuvuma priekšrocības, tajā pašā laikā domu lidojumam Rīgas reģionā ir plašāks skrejceļš.

Dinamisks miers – tāds ir Pierīgas uzņēmējdarbības šķērsgriezums, tā žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde. Pierīgā ir darba duna, kas atskan no galvaspilsētas, un provinces miers vienuviet.

Logi pasīvajām mājām Salaspils novadā, neprātīgi reklāmas projektu risinājumi Zaķumuižā, kosmētikas stendi lielākajiem kosmētikas ražošanas zīmoliem Jaunmārupē, elektroniskās «smadzenes» autobusiem un gudrajām mājām Salaspilī, māju būvniecība no kaņepēm Tīnūžos, jaunās paaudzes ģipškartons Sauriešos. Šo un citu inovatīvu produktu ražotāji no dažādiem Pierīgas novadiem satiekas žurnālā Biznesa Plāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī no sestdienas uz svētdienu aizvadīts festivāls Baltā nakts.

Šogad festivālu apmeklējuši aptuveni 40 tūkstoši cilvēku.

Šogad festivāls Rīgā tiek organizēts jau 10 gadu pēc kārtas, iesaistot galvaspilsētas aktīvākos kultūras un mākslas dzīves pārstāvjus, kā arī starptautiskus mūsdienu mākslas projektus.

Baltās nakts programmā tika ietverti ap 40 dažādu žanru kultūras un mākslas projektu, to vidū - kino, performances, izstādes, mūzika, dzeja, kā arī starpdisciplināri projekti.

Visi Baltās nakts pasākumi ir bez maksas un notiek dažādās pilsētas vietās. Šogad aktīvākie Rīgas punkti bija Spīķeru kvartāls Maskavas forštatē, Vecrīga, Miera ielas rajons, aktīvais Rīgas centrs, kā arī Pardaugava - Torņkalns, Mūkusalas ielas un Kalnciema ielas apkārtne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Dirty Deal Teatro pārceļas uz Āgenskalnu

Laura Mazbērziņa, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd norisinās telpu rekonstrukcija, taču, sākot ar šā gada 18.maiju, teātris «Dirty Deal Teatro» skatītājus uzņems Āgenskalnā, Talsu ielā 1, stāsta teātra vadītāja un producente Anna Sīle. Biznesa portālam db.lv bija ekskluzīva iespēja ielūkoties teātra jaunās mājvietas tapšanā.

«Dirty Deal Teatro» ir nevalstisks, profesionāls teātris, kurā satiekas gan pieredzējušie, gan arī jaunie režisori, dramaturgi, aktieri, horeogrāfi un citi skatuves mākslinieki, lai skatītājiem piedāvātu jaunu, laikmetīgu teātra pieredzi.

«Dirty Deal Teatro» šobrīd aizvada savu 11.sezonu, taču ienākšana teātra pasaulē bijis izaicinājums, jo tolaik teātra telpa Latvijā kopumā bija daudz tradicionālāka. «Tajā laikā bija grūti ieiet ar laikmetīgās mākslas darbiem. Jauniešiem, kuri pabeidza Latvijas Kultūras Akadēmiju, nebija iespēja veidot darbus, kas atbilst viņu izpratnei par laikmetīgu skatuves mākslu. Šo 10 gadu laikā teātra telpa ir ļoti atbrīvojusies. «Dirty Deal Teatro» atšķiras ar to, ka mēs cenšamies pārkāpt pāri sabiedrības stereotipiem, par ko var un par ko nevar runāt,» atklāj A.Sīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Maskavas forštate – vai jaunais klusais centrs

Neils Balgalis, pilsētplānotājs, Grupa 93, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas forštate vienmēr bijusi kā karsts kartupelis pilsētplānotāju, nekustamo īpašumu darboņu un pašvaldības rokās.

Neatrisinātais Rīgas tuvā centra jautājums. Vieta ar milzu attīstības potenciālu un tomēr pēdējo 30 gadu laikā faktiski bez jaunbūvēm. Pievilcīga, jo atrodas tuvu Rīgas centram, un labi nodrošināta ar sabiedrisko transportu, tomēr tik sarežģīta - vēsturisko notikumu aura, koka apbūves izaicinājumi un Maskačkas garša - iedzīvotāji, kas šajā teritorijā nodarbojas ar dažādiem rūpaliem. Tik krāsaina ir šī Rīgas daļa.

Pirmās ziņas par šo rajonu atrodamas ap 14. gadsimtu, kad to dēvēja par Lastādiju – apzīmējums, kas Hanzas Savienības pilsētās nozīmēja teritorijas saistību ar kuģiem un to kravām. Maskavas forštatē nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 19.gadsimtu, jo pēc Krievijas imperatora pavēles 1812. gada 24. jūlijā Daugavas labā krasta priekšpilsēta līdz ar citām Maskavas un Sanktpēterburgas piepilsētām tika nodedzināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdaugavā, «Melnsila kvartālā» starp Alīses ielas ūdenstorni un Kalnciema tirdziņu atjaunota un ekspluatācijā nodota pirmā no divām vēsturiskajām koka ēkām, informē projekta attīstītāji.

Kvartāls tagadējā izskatā veidojies pirms vairāk nekā simts gadiem, kad uz uzņēmēja Ludviga Ādolfa Jansona gruntsgabala toreizējā Švarcmuižas iela 14 tapa arhitekta Jāņa Alkšņa projektētās dzīvojamās ēkas elegantu ārpilsētas rezidenču stilā.

Ēkas rekonstrukcija tika uzsākta 2016.gadā un šī gada februārī nodota ekspluatācijā. Namā iekārtoti 8 dzīvokļi platībā no 24 līdz 112 m2. Katram dzīvoklim ir sava mantu glabātuve ēkas cokolstāvā, kā arī ir pieejama autostāvvietas slēgtā pagalmā, kura labiekārtošana 3442 m² platībā, pilnībā nomainot arī visu ārējo inženiertīklu, arī tika iekļauta rekonstrukcijas pirmajā kārtā.

Šobrīd rekonstrukcijas darbi tuvojas nobeigumam arī otrajā Melnsila kvartāla ēkā Melnsila ielā 14. Šo ēku ar erkeri uz paša Melnsila un Kristapa ielu stūra, kura iemūžināta nevienā vien vēsturiskā foto, ekspluatācijā plānots nodot šovasar, taču visi 24 ēkas dzīvokļi platībā no 19 – 108 m2 jau ir atraduši savus saimniekus. Pašlaik pieejamas vēl komerctelpas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Desmito gadu uz lineļļas viļņa

Biznesa Plāns, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartāls, Ludzas novadpētniecības muzejs, Lubānas amatnieku centrs - tās ir tikai dažas no sabiedriskām ēkām, kas ieguvušas izskatīgas un ilgmūžīgas fasādes, pateicoties Iecavas lineļļas pernicas krāsu ražotājam SIA Linum Color.

Uzņēmums Linum Color, kura produkcija tirgū tiek virzīta ar zīmolu Paint Eco, radies pirms deviņiem gadiem. Tolaik augu eļļu ražotājs SIA Iecavnieks, domājot, kā paplašināt lineļļas pielietojumu, izveidoja lineļļas krāsu ražotni, jaunajā projektā investējot aptuveni divus miljonus eiro. Tā radās videi un cilvēka veselībai draudzīga alternatīva ķīmisko krāsu industrijas piedāvājumam.

«Dzīvo» kopā ar koku

Mūsdienās lielāko daļu ēku krāso ar ķīmiskajām krāsām, kas nav ilgmūžīgas, plēves efekta dēļ šāds krāsojums bojā apdares dēļus, turklāt nav labvēlīgs ne videi, ne cilvēkiem. «Lineļļu prata izmantot mūsu senči, bet pēc kara, kad vajadzēja ātri atjaunot ēkas, tika radītas un popularitāti ieguva ķīmiskās krāsas no naftas pārstrādes pārpalikumiem. Jaunās krāsas sniedza iespēju pie rezultāta tikt ātrāk par tradicionālajām metodēm,» stāsta Linum Color direktore Rita Rancāne.

Komentāri

Pievienot komentāru