Eksperti

Topošajai valdībai jāveicina ārzemju investīciju piesaiste

Māris Zoltners - Volkswagen komerctransporta zīmola vadītājs Baltijas valstīs, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

13. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā atkārtoti pārskatījām partiju programmas, atsaucām atmiņā politiķu solījumus, atskatījāmies uz padarīto un apdomājam, kādas pārmaiņas valstī vēlētos. Kā uzņēmējs uz nākotni raugos no savas prizmas, proti, no uzņēmējdarbības attīstības dzimtajā valstī viedokļa.

Neizbēgams ir Latvijas salīdzinājums ar kaimiņvalstīm – kāds varbūt teiktu, ka jāpārstāj šī salīdzināšana, – taču es uzskatu, ka tas ir veselīgi – paraudzīties, kā kaimiņvalstis attīstās līdzvērtīgos ģeopolitiskajos apstākļos un apdomāt, ko mēs varam mācīties no kaimiņu pieredzes.

Pievērsu uzmanību vienkāršam, bet patiesībā ļoti nozīmīgam rādītājam ikvienas valsts ekonomiskās izaugsmes kontekstā – ārvalstu investīciju apjoms un tendences Baltijā. Un aina ir šāda: kamēr abās kaimiņvalstīs šīs investīcijas vidēji pārsniedz simtus miljonu eiro, Latvijā te ir daži desmiti miljonu eiro*. Pavērtēt šos rādītājus mudināja nesenā saruna ar igauņu un lietuviešu kolēģiem, kad pārrunājām katras valsts ekonomisko izaugsmi un nākotnes prognozes. Nācās atzīt, ka šajā ziņā Latvija visā trio pagaidām izskatās visbēdīgāk. Ir vairāki indikatori, kas norāda uz nepieciešamību pilnveidot uzņēmējdarbības vidi valstī. Viens no rādītājiem – izmaiņas jaunu komerctransportu reģistrācijas apjoma dinamikā. Jaunākie rādītāji liecina, ka Latvijā šā gada pirmajos astoņos mēnešos, salīdzinot ar analoģisku laika periodu pērn, tas pieaudzis par 6%, kamēr Lietuvā – par 19 % un Igaunijā – par 10%**.

Salīdzinājumam - kopējais pieaugums par 2017. gadu Latvijā veidoja 12 %. Tāpat vērtīgi ir atskatīties uz 2018. gadu, pavērtējot, cik daudz firmas šajā laikā atvērušas ražotni vai servisa nodrošinājuma centru Latvijā. Uzreiz prātā nāk milzis “Ikea”, kura ienākšana bija stratēģiski izplānots skandināvu uzņēmuma solis uz paplašināšanos Baltijā. Piedzīvojām arī “Yandex taxi” ienākšanu. Kā tad izskatāmies starptautiskā arēnā, ja vērtējam uzņēmējdarbības attīstības vidi? Latvija World Bank “Ease of doing business” 2018. gada pārskatā ierindojusies 19. vietā.***

Kā izskatāmies Baltijas mērogā? Atkal mums priekšā “lēnīgie” igauņi ar 12. vietu un apsviedīgie lietuvieši, kas pārskatā ieņēmuši 16. vietu. Jāsecina, ka kaut kādu iemeslu dēļ mums nesekmējas ar apstākļiem biznesa attīstībai tik labi kā kaimiņiem – 19. vieta pasaulē nudien nav slikti, bet skaidri redzams, ka varam labāk. Kas ir šie iemesli? Pēc paša pieredzes teiktu, ka, pirmkārt, tā ir infrastruktūras un elektrības pieejamība, otrkārt – lielie birokrātijas apjomi būvvaldē un īpašuma reģistrā. Šīs jomas vajadzētu un ir iespējams pilnveidot. Jāatzīst, ka kandidējošo politisko spēku vēlēšanu programmās fokuss nav uz biznesa vides uzlabošanu, veicinot ārvalstu investīciju plūsmu. Toties ir apņemšanās palielināt minimālo algu, nodrošināt mazo lauksaimnieku izdzīvošanu, veikt izglītības reformas, bruņot armiju utt. Un, protams, ka šīs pārmaiņas sabiedrībai ir nepieciešamas.

Tas, uz ko vēlētos aicināt topošo valdību – mērķtiecīgāk paraudzīties arī uz uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu un attīstību, neaizmirstot par ārvalstu investīciju nozīmību. Varbūt ir vērts kā sasniedzamo mērķi noteikt Latvijas ierindošanu “Ease of doing business” TOP 10. Galu galā jau sen ir pierādīts, ka katrs ārvalstu investētais eiro atnes atpakaļ piecus un veicina blakus biznesu attīstīšanos. Ticu, ka ar šādu pieeju reiz varēsim spriest nevis kā ietaupīt un tērēt prātīgāk, bet gan – kur visefektīvāk ieguldīt pieaugošos ieņēmumus. Tā teikt - domāt, kā vēl var celt dzīves līmeni, nevis savilkt jostas.

* Avots: https://tradingeconomics.com/country-list/foreign-direct-investment

** Avots: AutoTyrimai

*** Avots: http://www.doingbusiness.org/en/rankings

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sarucis ārvalstu investīciju projektos radīto darba vietu skaits

Db.lv, 11.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) tiešu līdzdalību šogad apstiprināti jau 20 investīciju projekti, kuros tiks radītas 1160 darba vietas, bet ieguldījumu apjoms sasniegs 371,5 miljonus eiro.

„Latvijas ekonomikas transformācijas īstenošanai būtiska ir uz izaugsmi vērsta uzņēmējdarbības vide un pārdomāta investīciju piesaistes stratēģija, lai uzņēmējiem Latvija būtu interesanta kā valsts, kur veikt ieguldījumus augstas pievienotās vērtības ražošanā, inovācijās un cilvēkkapitālā. Tāpēc kopā ar LIAA, kam ir nozīmīga loma ārvalstu investīciju piesaistē, turpinām pilnveidot iesāktās iniciatīvas stratēģisko investoru piesaistē, domājot gan par normatīvā regulējuma uzlabošanu un birokrātisko šķēršļu novēršanu, gan valsts tēla atpazīstamību un konkurētspējas celšanu. Tādējādi panāksim straujāku ekonomisko aktivitāti, palielināsies arī investīciju apjomi un jaunu, labi apmaksātu darba vietu skaits reģionos,” saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā pērn tika uzsākti 5 578 jauni tiešo investīciju projekti, kas ir par 13% mazāk kā 2019. gadā, kad reģionā tika uzsākti 6 412 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (iepriekš - Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

“Pandēmijas kontekstā šis ir vērtējams kā ļoti labs investīciju piesaistes sniegums, ņemot vērā, ka daudzās Rietumeiropas valstīs pērn IKP samazinājums bija 7 - 11% robežās. Pagājušā gada jauno projektu skaits ir zemākais pēdējo piecu gada laikā, taču tas joprojām ir augstāks kā jebkurā gadā laikā no 2005 – 2015 gadam. Eiropas pozīcijas investīciju piesaistē patiesībā ir īpaši spēcīgas tieši krīzes laikā, jo tieši starptautisku satricinājumu laikā investori it sevišķi meklē politiski stabilu, lielu un turīgu tirgu ar izglītotu un prasmīgu darba spēku, un attīstītu infrastruktūru,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk kā gadu iepriekš, kad tika uzsākti 24 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk kā gadu iepriekš.

“Latvijai šis ir izcils rezultāts laikā, kad Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits samazinājās par 13%. Ļoti labi rezultāti ir arī Lietuvā, kurā pērn uzsākti 53 jauni investīciju projekti, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (60), bet Igaunijai pagājušais nav bijis labākais gads un reģistrēts 59% jaunu investīciju projektu kritums. Salīdzinot Baltijas valstu sniegumu, interesanti atzīmēt, ka iezīmējas valstu specializācija, proti, Latvijā ir izteikti daudz jaunu investīciju ražošanā – 20 jauni projekti, kamēr Lietuvā vairāk ir investīciju izpētes un attīstības projektos, kādi bijuši 19. Abās valstīs ir aptuveni līdzīgas citu virzienu investīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīciju piesaistē ir vērojamas pozitīvas tendences, kuras ietekmēs ne tikai šā gada, bet arī turpmāko gadu rādītājus, informē Ekonomikas ministrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir sniegusi atbalstu 31 investīciju projektam, kopējā plānoto ieguldījumu summa Latvijas ekonomikā pārsniegs 500 miljonus eiro un tiks izveidotas vismaz 2224 jaunas darba vietas.

“Neskatoties uz smago un izaicinājumiem sarežģīto gadu, mūsu uzņēmēji ir demonstrējuši izcilu sniegumu eksportā, ko ir veicinājušas arī Ekonomikas ministrijas atbalsta iniciatīvas. Vienlaikus liels fokuss bija arī investīciju piesaiste kopā ar LIAA. Jau iepriekšējā gadā, kad investīciju apjomi Eiropā kritās, spējām uzrādīt labākos rādītājus pēdējo septiņu gadu laikā. Šis gads investīciju piesaistē uzrāda vēl lielāku uzrāvienu, kur veiksmīgi nostrādāja arī valdības īstenotā politika, ieviešot “Zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem. Pirmajos deviņos mēnešos piesaistīto investīciju apjoms ir divas reizes lielāks kā iepriekšējā gadā, sasniedzot jau 500 miljonu eiro,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ārvalstu investoru padome: Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā

LETA, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīciju piesaistē Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Mārtiņš Panke.

Viņš norādīja, ka Latvija jau ilgstoši ārvalstu investīciju piesaistes jomā atpaliek no kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijā uzkrāto investīciju apmērs veido 23,7 miljardus eiro, Lietuvā - 18 miljardus eiro, bet Latvijā - 16,1 miljardu eiro.

Panke arī minēja, ka Baltijas valstis būtiskākajās lietās, kas ietver nodokļu sistēmu, ekonomikas attīstības tempu, tirgus lielumu, cilvēku resursu pieejamību un kvalitāti, ir samērā līdzīgas, lai gan, protams, Lietuvā iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks un līdz ar to arī šīs valsts ekonomikas mērogs ir nedaudz lielāks.

Tapā pašā laikā viņš norādīja, ka investīciju piesaistē svarīgs faktors ir Igaunijas un Somijas tuvās attiecības, kas ļāvis Igaunijai piesaistīt investīcijas no Somijas un citām Ziemeļvalstīm, kamēr Lietuvai ir ciešas attiecības ar tās kaimiņvalsti Poliju, kas arī sekmējis ārvalstu investīciju piesaistīti. «Tad pa vidu ir Latvija. Mēs esam centušies darboties visos virzienos,» pauda Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Rail Baltica projektu, lidostā Rīga noslēdzies būtisks infrastruktūras būvniecības posms – pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas un līdzās esošo estakāžu pāļu izbūve.

Tie kalpos kā stingrs pamats pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūvei Baltijā. Topošajai Rail Baltica stacijai un estakādei pie lidostas Rīga kopumā izbūvēti 534 pāļi.

Pa estakādi, uzbērumu un pārvadiem nākotnē kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju un Rīgas centru, veidojot savienojumu ar Baltiju un visu Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, paceļot 4.5 kilometrus garu sliežu ceļu virs zemes, lai netraucētu auto satiksmi uz lidostu. Konkrētajā zonā pie lidostas sliedes pacelsies 13 metrus virs zemes. Arī izteiksmīgais jaunās Rail Baltica stacijas ēkas siluets sliesies augstu virs zemes.

“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir labs progress - aktīvi būvdarbi notiek abās starptautiskajās stacijās, kas ātrgaitas dzelzceļa līnijā ir inženiertehniski sarežģītākās būves un infrastruktūras kopums,” skaidro uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazāk jaunu investīciju projektu, bet vairāk darba vietu

Db.lv, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 25% mazāk kā 2020. gadā (43), taču šajos projektos radīts vairāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 2662 pērn, pretēji 2583 jaunām darba vietām 2020. gadā.

Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 41 jauns tiešo ārvalstu investīciju projekts, kas ir par 23% mazāk kā 2020 gadā (53), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti, pretēji 11 gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3374 jaunas darba vietas, bet Igaunijā – 2500.

“Latvija pagājušajā gadā parādījusi atzinīgu sniegumu ārvalstu investīciju piesaistē, turpinot iepriekšējā gadā uzsākto pozitīvo kursu. Taču mūsu reģiona ģeopolitiskās situācijas iespaidā tuvākā nākotnē Latvijai visdrīzāk gaidāmi papildu izaicinājumi, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Karš Ukrainā rada jūtīgu vidi, kas investoriem liek pārvērtēt savus attīstības lēmumus, taču tā nav tikai Latvijas problēma – ar to saskaras visas mūsu reģiona un Centrāleiropas valstis,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ziemassvētki Eiropā maksā mazāk? Speciālisti dalās ar idejām, kā ietaupīt vai pat uzsākt savu biznesu!

Sadarbības materiāls, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistākajos un gaidītākajos svētkos vēlamies pārsteigt savus tuviniekus ar izsapņotām dāvanām, bet bieži vien rodas dilemma – kur meklēt un iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai nebūtu krietni jāpārmaksā. Salīdzinot cenas ar ārzemju interneta veikaliem, var pamanīt, ka to pašu preču cenas mūsu zemē bieži ir daudz augstākas, bet preču sortiments ne tik plašs. Daudziem ārzemju e-veikaliem nav piegādes uz Latviju, bet apķērīgi pircēji ir raduši risinājumu, kā iegādāties preces par labāku cenu un reizēm pat uzsākt savu biznesu.

Par risinājumu ir kļuvusi preču pārsūtīšanas platforma „PercEU”, kas veiksmīgi darbojas jau piecus gadus. Tā piedāvā lielisku iespēju dažādas preces no ārzemju interneta veikaliem atvest lētāk. „PercEU” darbību sāka ar sūtījumu piegādi no Vācijas e-veikaliem, bet tagad piedāvā iepirkšanos jau 8 valstīs! Pavasarī sākta sūtījumu piegāde no Spānijas, bet šoruden valstu sarakstu papildināja Nīderlande.

Toms Bacis, kas dibinājis un vada SIA PERCEU, „PercEU” projekta pārvaldītāju, apgalvo, ka populārākais sūtījumu virziens ir no Vācijas un Polijas interneta veikaliem, kas var piedāvāt labākas cenas ne tikai izpārdošanu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijā pērn uzsākts lielākais tiešo investīciju projektu skaits pēdējo desmit gadu laikā

Db.lv, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Visvairāk jaunu ārvalstu investīciju projektu uzsākti Rīgā, Daugavpilī un Valmierā

Db.lv, 07.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn visvairāk jaunu investīciju projektu – 21 – ir realizēti Rīgā, kam seko Daugavpils un Valmiera ar 3 jauniem investīciju projektiem katrā. Tā liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Vēl divi jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā ir īstenoti Ogrē un pa vienam Dobelē, Madonā un Mārupē. Rīgā no 21 projekta 16 ir bijuši jauni, bet 5 ir esošo uzņēmumu darbības paplašināšanas.

“Rīgas vadība jauno investīciju piesaistē ir dabiska, ņemot vērā gan darbaspēka tirgus lielumu, gan loģistikas un infrastruktūras pieejamību. Taču šie rādītāji ir signāls, ka Latvijā daudzām pilsētām ir jāpieliek pūles, lai atrastu savu īpašo piedāvājumu investoriem, kā arī valstiskā līmenī ir jādomā, kā mērķtiecīgi virzīt investorus uz reģioniem. Jāņem vērā, ka pat viens ārvalstu investīciju projekts salīdzinoši nelielā pilsētā rada pilnīgi jaunu, pozitīvu ekonomisko dinamiku pilsētas iedzīvotājiem,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar LIAA iesaisti šogad realizēti 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iesaisti 2023.gadā realizēti kopumā 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā un ar plānoto darbavietu skaitu - 2513, informē LIAA pārstāvji.

No realizētajiem 46 projektiem 24 īstenoti Rīgā un Pierīgā, 12 - Kurzemē, četri Vidzemē, bet pa trim projektiem realizēti Latgalē un Zemgalē. Tostarp pārstāvētas tādas nozares kā bioekonomika - 12 projekti, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) - desmit projektu, viedā enerģētika - septiņi projekti, fotonika un viedie materiāli - seši projekti, kā arī biomedicīna - trīs projekti.

Investīciju piesaistē aģentūra fokusējas uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, lai ienākošais ārvalstu kapitāls stimulētu straujākas pārmaiņas ekonomikā.

LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde atzīmē, ka ārvalstu uzņēmumu interese par ienākšanu Latvijā ir pietiekami liela, un kopumā šogad strādāts ar 182 projektiem, kuru potenciāls sasniedz piecus miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pusvadītāju nozare Latvijā: pārāk liela iespēja, lai to palaistu garām

Renāts Lokomets, Edgars Poga, Venture Faculty, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā1.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā2.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģenerālprokuroru rosina rūpīgāk izvērtēt FID rīkojumus

Zvērināta advokāte Daiga Siliņa, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, zvērināts advokāts Lauris Liepa, zvērināts advokāts Oskars Rode, zvērināts advokāts Aivo Leimanis, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūrai uzraudzības kārtībā nekavējoties ir jāpārtrauc nepamatoti uzsāktie kriminālprocesi. Nav pieļaujama Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) nekritiska viedokļa akceptēšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jautājumos, atklātā vēstulē ģenerālprokuroram Jurim Stukānam norāda vairāki Latvijā ievērojami advokāti.

Turpinājumā advokātu atklātā vēstule:

A. god. J. Stukāna kungs! Iepazīstoties ar 2020. gada 14. decembra publikāciju portālā Nra.lv "Finanšu izlūkošanas dienests vispirms publisko, tad paslēpj”, vēlamies izteikt atbalstu Jūsu paustajam viedoklim par Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) vadības mēģinājumiem mūsdienās pieņemtus normatīvos aktus attiecināt uz notikumiem pirms desmit un divdesmit gadiem: "Mums ir jāatceras, ka ir sācies tā sauktais finanšu remonts. Nav jēgas uz notikumiem 2000. gadā attiecināt šodienas prasības pret līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli. Tur ir jāaizmirst, jāpiedod un jāatdod tā nauda, ja mēs nevaram pierādīt citus noziedzīgus nodarījumus.”

Komentāri

Pievienot komentāru