Citas ziņas

TP sola politisko stabilitāti, bet pieprasa tikšanos ar Dombrovski

Guna Gleizde, 10.03.2010

Premjerministrs Valdi Dombrovskis (no kreisās) un TP valdes priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Lita Krone; LETA

Jaunākais izdevums

Tautas partija (TP) uzskata, ka ekonomikas atveseļošanās ir neatliekami darbi un, lai par tiem vienotos, TP pieprasījusi tikšanos ar premjerministru Valdi Dombrovski, žurnālistiem sacīja TP valdes priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Viņš uzsvēra, ka «politisko stabilitāti mēs garantējam», bet ekonomisko stabilitāti vēl ir jānodrošina. Šķēle šodien TP valdei prezentēja savu tautsaimniecibas atveseļošanas plānu, tomēr viņš neprecizēja tā detaļas žurnālistiem, jo vēlas to pārrunāt ar ministru prezidentu. Viņš norādīja, ka galvenie virzieni ir darbavetu radīšana, nodokļu politika, un ekonomikas un tautsaimniecības stimulēšana.

A. Šķēle ir pārliecināts, ka valdības darbu nevar vērtēt kā labu, jo par panākumiem nevar saukt 200 tūkstoši bezdarbnieku esamību Latvijā un otru straujāko recesiju pasaulē. Kā piemēru saviem ekonomikas stimulēšanas risinājumiem viņš minēja iespēju tā saukto 100 latu stipendiju vietā maksāt kompensācijas uzņēmējiem par jaunu darbvietu radīšanai. Viņaprāt, darbi, kas jāveic cilvēiem, lai saņemtu šos 100 latus, ir pazemojoši, turklāt šīs personas zaudē kvaifikāciju. A Šķēle risinājums paredz uzņēmumiem par katru jaunu darbavietu maksāt 1000 latus gadā ar nosacījumu, ka šis cilvēks tiek nodarbināts piecus gadus, tādējādi valsts ietaupītu 200 latus un nodarbinātie saņemtu pieņemamu algu.

Tikšanās ar premjerministru pieprasīta saskaņā ar koalīcijas līgumu, kas paredz, ka Dombrovskim jāpiekrīt tikties ne vēlāk kā 48 stundas pēc rakstiska uzaicinājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es uzņemtos lielāku drosmi par to, ka labāk mēs samazinām nodokļus, labāk pieļaujam lielāku budžeta deficītu, bet skaidri zinām, ka tauta, strādājoša tautsaimniecība nākamajos mēnešos budžetā dos naudu,» atzīmēja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

«Latvija ir iekritusi slazdā. Tas slazds ir ļoti dziļš. Šobrīd nedrīkst raustīties, ir jāveic labojumi. Ir jāsāk sarunas ar valūtas fondu no citām pozīcijām,» LTV1 raidījumā 100. Pants skaidroja A. Šķēle, iebilstot valdības realizētajai nodokļu pacelšanai. Mācību grāmatās neviens neraksta, ka krīzes laikā jāceļ nodokļi, tā ekspremjers.

Pēc A. Šķēles domām PVN ir jāmazina kā minimums līdz 18% likmei, jo ir nepieciešams atjaunot iekšējo patēriņu. Mazumtirdzniecības kritumu viņš salīdzināja ar «tuvu kara apstākļiem». «Jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis, lai cilvēki tos niecīgos, kas nu tomēr šobrīd ir, pabalstus, algas un varbūt iekrājumus, varētu lietot un apgrozīt lielāku preču masu,» teica A. Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos politikā vērtē pozitīvi un uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijā nepieciešama ekonomiski domājoša personība un A. Šķēle tāds ir, raksta Neatkarīgā.

Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norāda: «A. Šķēles atgriešanos politikā vērtēju pozitīvi. Jo, lai vadītu valsti krīzes laikā, nepieciešamas spēcīgas personības un Andris Šķēle tāds nenoliedzami ir. Ja viņam pietiek ieinteresētības un enerģijas uzņemties atbildību par valsti tik sarežģītā ekonomiskajā situācijā, tad es priecājos, ka cilvēks ar tik lielu kompetenci atgriežas.»

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norāda, ka A. Šķēle nenoliedzami ir saimnieciski domājošs cilvēks. Tomēr jāņem vērā, ka viņš ir personība, par kuru sabiedrībā valda pretēji uzskati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man nav kauns, es neesmu neko zadzis,» atbildot uz Latvijas Televīzijas skatītāja jautājumu, vai viņam nav kauns nākt atpakaļ politikā norādīja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

LTV1 raidījumā 100. pants viņš prognozēja, ja, vēlēšanām tuvojoties, vekseļa lietas pieminēšana un citi pārmetumi droši vien izskanēs arvien vairāk un vairāk, taču ekspremjeram nav kauna atgriezties politikā. «Andris Šķēle maksā nodokļus pilnīgi precīzi saskaņā ar Latvijā paredzēto nodokļu likumdošanu. Esmu pārbaudīts krustām un šķērsām un nav bijis nekad neviena iebilduma,» teica Tautas partijas vadītājs, atbildot uz jautājumu, cik lielu summu nomaksājis nodokļos no slavenā vekseļa.

«Septiņi gadi, kopš esmu bijis projām, un tā valsts eiforiskā izaugsme, kas ir bijusi, un tagad tas milzīgais kritums, kas ir, protams, ļoti lielā mērā tiek asociēts ar Tautas partiju, un tā kā Tautas partiju no Andra Šķēles cilvēki nespēj nodalīt, tad arī šie septiņi gadi, ja tā var teikt, gribi vai negribi, ir manas atbildības gadi. Es, protams, neesmu priecīgs par šo situāciju un tādēļ domāju, ka tas ir jāvērš par labu, jo tā bedre, tas kritums, kur mēs esam šobrīd – Latvija to nav pelnījusi,» tā A. Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šķēle: lata devalvācijas jautājums nebūs dienaskārtībā vismaz līdz vēlēšanām

Guna Gleizde, Db, 27.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balsojumā par pilnvarojumu valdībai sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem Saeima izšķīrusies par skaidru ceļu. Tas no dienas kārtības vismaz līdz vēlēšanām noņem lata devalvācijas jautājumu, raidījumā Kas notiek Latvijā? teica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Pilnvarojuma balsojums neļaus krīzes risināšanā izmantot monetāros instrumentus, un valdībai būs jārīkojas tikai ar fiskālajiem instrumentiem.

Viņš norāda, ka nebija iespējams variants, ka Saeima valdībai pilnvarojumu nesniegtu, jautājums bija tikai par konstruktīvāko risinājumu. Bet TP nostāšanos pret Jauno laiku pārējām koalīcijas partijām A.Šķēle sauc par «valdības motivēšana kaut kam pozitīvākam».

Maijā TP sola izstrādāt savu ekonomikas atveseļošanas programmu, pagaidām A.Šķēle deklarē, ka TP ir pret tālāku nodokļu celšanu. Tāpat esot jāmaina PVN likme, piemēram, tūrisma un viesnīcu sektorā, jo, viņaprāt, šobrīd Latvijā ir viens no nekonkurētspējīgākajiem PVN. Viņš pauž viedokli, ka, samazinot nodokļus, vairāk uzņēmēju maksātu nodokļus un mazinātos ēnu ekonomikas daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir iespējas paplašināt lata koridoru, saglabājot to pašu lata piesaistes kursu pret eiro.

Tā uzskata Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, kurš Neatkarīgajai Rīta Avīzei atzīst, ka vairs nav iespējams atbrīvot lata kursu, kas bijis iespējams 2008. gada beigās. Lata koridora paplašināšana ļautu celt iekšējo patēriņu. «Ja plus mīnus 15 % robežās svārstīsies lats, kas ir pieļaujams pēc Māstrihtas kritērijiem, iekšējais patēriņš tiks stimulēts,» norāda A.Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šķēle neatklāj savus ienākumus

Baiba Rulle speciāli Db, 27.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle nevēlas atklāt gan to, vai viņš atprečojis pirms aptuveni desmit gadiem saņemto 29 miljonus ASV dolāru vekseli no ārzonā reģistrēta trasta, gan to, kādi ir viņa ienākumi.

A. Šķēle uz Dienas jautājumu, sacīja, ka tie ir viņa «privātie jautājumi». Viņam kā TP priekšsēdim uz tiem neesot jāatbild. «Tiklīdz būs mana amatpersonas deklarācija, jūs to redzēsiet,» sacīja A.Šķēle. 2002.gadā iesniegtā amatpersonas deklarācija liecināja, ka no 29 miljonu dolāru lielā vekseļa viņa bija saņēmis 2.5 miljonus dolāru.

Jautāts, kā viņš savienos biznesu ar politisku amatu un noņems bažas, ka varu izmantos savās biznesa interesēs, A.Šķēle noraidīja, ka kaut kas tāds varētu būt iespējams. «Kā vienmēr precīzi ievērošu likumu par interešu konfliktu novēršanu.»

A. Šķēle un viņa ģimenes locekļi laikā, kad A.Šķēle bija ārpus aktīvās politikas, ir ieguvuši vērienīgus īpašumus. Viņa sievai un meitai pieder uzņēmums Privāto aktīvu pārvalde, kas veicis plašus ieguldījumus dažādu nozaru uzņēmumos - atkritumu apsaimniekošanā, nekustamajos īpašumos, pārtikas ražošanas uzņēmumā. Savukārt pašam A.Šķēlem pieder firma TA Sabiedrība, kas investējusi nekustamos īpašumos Rīgas centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saprotot to, ka 2010. gada budžets tiks pieņemts ar Starptautisko Valūtas fondu saskaņotajā versijā, Andris Šķēle, par kura atgriešanos Tautas partijas priekšsēža amatā šodien lemj partijas kongress, ir kļuvis skeptisks pret lata devalvācijas ātru efektu.

«Man šķiet, ja tā (devalvācija) notiktu rīt, tad jāprasa jau būtu dubulta atbildība no Latvijas Bankas. Gan par to, ka neveica devalvāciju savlaicīgi, gan par to, ka izdarīja devalvāciju sliktākajā brīdī,» uzrunājot savus partijas biedrus sacīja A. Šķēle.

A. Šķēle pauda, ka Latvija patlaban ir parādu cietumā, kam par sargu nolīgts Starptautiskais Valūtas fonds un ar aizdevējiem noslēgtās vienošanās esot izdevīgas tikai Skandināvijas bankām, nevis Latvijas tautsaimniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi, ka cilvēki, kas strādā politikā, spētu tai ziedoties pilnībā. «Es domāju, ka premjeri Latvijā nestrādā algas dēļ,» tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Tautas partijas vadītājs Andris Šķēle.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd politikā ir svarīgi tieši jaunu un neatkarīgu ekspertu viedoklis no malas, jo tie spēj vislabāk redzēt, kas notiek politiskajā vidē Latvijā.

Savukārt uz jautājumu vai tuvākajā laikā viņš plāno apmeklēt koalīcijas sanāksmes, A.Šķēle atbildēja noraidoši. «Es nekādā ziņā negribētu redzēt avīžu virsrakstus – Šķēle aizgāja uz koalīcijas padomi un tur atkal kas tiek tulkots. Es negribu traucēt Ministru prezidentam, tik tālu, cik tālu mēs varam atrast kopīgus punktus tālākam darbam,» sacīja A.Šķēle, atgādinot, ka viņam bija tikšanās V. Dombrovski.

Viņš arī norādīja, ka tuvākajās dienās TP netaisās nāk ar «skaitļiem ar budžetu», tomēr atzīmēja, ka jāņem vērā, ka jau šobrīd uzņēmēji protestē pret izmaiņām nodokļos, piemēram, transporta nodokli. «Tās ir lietas, ko mēs iesniegsim, precizēsim,» piebilda A.Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šķēle: 2010. būs vēl slikts, es to negribu redzēt

Baiba Rulle, speciāli Db, 27.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle uzskata, ka Valda Dombrovska vadītās valdības izveidotais 2010.gada budžets ir slikts sabiedrībai un pilnīgi nepieņemams uzņēmējiem.

Neskatoties uz to, TP balsos par budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā, jo tāds ir aizdevējiem dotais solījums. Taču jau tūlīt pēc budžeta pieņemšanas A.Šķēle kā partijas līderis plāno tikties ar premjeru un iesniegt priekšlikumus izmaiņām nodokļu likumos.

A. Šķēle atzina, ka TP būs gatava «palīdzēt valdībai šinī ļoti smagajā brīdī neiekrist vēl dziļākās lamatās par kurām man ir nepārprotama sajūta, ka valdība lēnām slīd». TP līderis uzskata, ka, lai arī vairākas valdības amatpersonas paudušas, ka smagākais krīzes punkts ir sasniegts, viņš ir pārliecināts, ka «2010. gadā vēl nebūs atsitiena».

Kā piemēru viņš minēja PVN atmaksas kārtību uzņēmējiem, kas pēc šobrīd sagatavotajiem grozījumiem no 1.jūlija tiks mainīta, paredzot garu pārmaksātā PVN atmaksas termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Varu droši apliecināt, ka mēs nākamgad atkal būsim viedokļu un iniciatīvu līderi,» savā apsveikumā Ziemassvētkos un Jaunajā gadā Tautas partijas biedriem norāda partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Viņš akcentē, ka «nākamajam gadam jākļūst par pārmaiņu gadu. Mēs mobilizējamies, attīrāmies, pārstrukturējamies.»

«Es novēlu cauri šīs dienas grūtībām saskatīt gaišu nākotni. Grūtības dod pieredzi un spēj darīt mūs stiprākus,» biedrus mierina partijas priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas ierindas biedrs Andris Šķēle, kas jau drīzumā plāno kļūt par Tautas partijas priekšsēdētāju, kategoriski iebilst pret jebkādiem centieniem saistīt viņa vārdu ar korupcijas skandālu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

«Politiskie konkurenti ar vislielāko nepacietību gaida katru iespēju kā nomelnot mani, tāpēc ar jo lielāku atbildības sajūtu apliecinu, ka esmu ieinteresēts katra šāda pārkāpuma operatīvā, godprātīgā, profesionālā un objektīvā izmeklēšanā,» teikts A. Šķēles izplatītajā paziņojumā presei.

«Es uzskatu, ka tā ir novecojusi, feodāla sistēma, kad katra valsts iestāde, katrs valsts uzņēmums rīko savas iepirkumu procedūras. Medicīnas, valsts drošības, izglītības un citās jomās visi konkursi par valsts iepirkumiem un pasūtījumiem jāorganizē centralizēti, nodrošinot visaugstākā līmeņa uzraudzību, pieņemto lēmumu pamatotību un procedūru caurskatāmību. Ar mērķi samazināt subjektīvā faktora ietekmi, pilnībā jāievieš un jāizmanto elektronisko iepirkumu sistēma,» pauž trīskāršais ekspremjers, norādot, ka aicinās Tautas partijas Saeimas deputātus jau tuvākajās dienās sagatavot likumdošanas iniciatīvas iepirkumu sistēmas maiņai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tautas partijas valde lems par Šķēles atgriešanos aktīvajā politikā

, 12.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partija (TP) šo pēcpusdien pārrunās par partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos aktīvajā politikā, Db apliecināja TP preses sekretārs Arno Pjatkins.

Viņš paskaidroja, ka pēdējā laikā no partijas biedriem un reģionālajām nodaļām izrādīta liela interese par šo jautājumu, ko nevar atstāt bez ievērības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patiesā labuma guvēja rekordisti labumu gūst 68 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka rekordisti patiesā labuma guvēja statusa ziņā ir divi uzņēmēji – Guntis Rāvis (attēlā) un George Rohr – abi ir patiesā labuma guvēji 68 uzņēmumos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais politiskais darbinieks Jānis Jurkāns, komentējot politisko situāciju, uzskata, ka Tautas partija (TP) bruģē ceļu uz varu un tās vadītājs Andris Šķēle spēlē K. Ulmani.

Analizējot A. Šķēles uzrunu nesenajā Tautas partijas kongresā, Jurkāns atzīst, ka tā daudziem iedūrās smadzenēs un sirdī. «Varētu pat teikt, ka daudzi viņā mēģina saskatīt K. Ulmani. Katrā gadījumā kongresā viņš trāpīja gandrīz desmitniekā. Rodas iespaids, ka šodien Šķēle spēlē K. Ulmani. Bet daudz cietāk vārītu. Oranžie ierindnieki staro – vadonis ir atgriezies. Nu Šleseram nopietns konkurents, kas var atsist apetīti uz ministrēšanu,» norāda Jurkāns intervijā Latvijas Avīzei.

Tomēr nākamajās Saeimas vēlēšanās politiķis uzvaru paredz Saskaņas centram, kas varētu savākt ap 30 balsu, bet otrie varētu būt zemnieki. Nākamajā Saeimā pieklājīgi varētu būt pārstāvēta arī Vienotība ar labi aizlienētu saukli «Latvieti, nepadodies», norāda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Block saskaras ar ievērojamu izmaksu pieaugumu

Lelde Petrāne, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotājs «Baltic Block» šā gada pirmajā pusgadā ir pārdevis 70366 m3 gatavās produkcijas, kas ir par 42,17% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā 2018. gadā. Uzņēmuma direktors Andis Šķēle norāda, ka, neraugoties uz labajiem pārdošanas tempiem, pirmais pusgads nav bijis tik veiksmīgs kā gadu iepriekš.

«Jau gada sākumā, vērtējot notiekošos un prognozējamos procesus Eiropas lielajās ekonomikās, bija skaidrs, ka šis gads mums liks meklēt un rast efektīvus risinājumus uz daudziem izaicinājumiem. Piemēram, Vācijas ekonomika, kas ir lielākais «Baltic Block» eksporta tirgus un veido aptuveni 1/4 daļu no eksporta kopapjoma, šobrīd ir principā stagnējoša. Un to izjūt gandrīz visas Latvijas eksportējošās nozares,» par pirmo pusgadu norāda A. Šķēle.

Neraugoties uz ievērojamo pārdošanas apjomu kāpumu, uzņēmuma peļņa ir samazinājusies par 17,1%. Attiecīgi šā gada pirmajos sešos mēnešos tā bija 354 000 eiro, bet pagājušā gada pirmajā pusgadā tika nopelnīti 427 000 eiro. Savukārt 2019. gada pirmajos sešos mēnešos «Baltic Block» ir apgrozījis 10,6 miljonus eiro, salīdzinot ar 8,3 miljoniem eiro gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļi būtu jāsamazina, jāatstāj tikai septiņas ministrijas, sarunas ar Starptautisko valūtas fondu jāveic no citām pozīcijām… Visus šos apgalvojumus savās pēdējā laikā publiskās uzstāšanās tēzēs ir paudis ekspremjers, Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle, kurš nu jau atkal ir atgriezies, lai strādātu.

Jāteic kā ir — klausoties viņa uzskatus, ar lielām grūtībām var atrast kādu, kam nevarētu piekrist. Uzņēmēji jau ilgstoši sūkstās par nepārdomāto nodokļu politiku, kas tiek realizēta Latvijā, pārāk lielu klanīšanos starptautiskajiem naudas aizdevējiem utt. Tikai…

Jāatgādina, ka 2002. gadā tika izveidota Einara Repšes (JL) valdība, un tā tad arī bija vienīgā, kurā nebija iekļauta Šķēles pārstāvētā TP. Visās pārējās — bija! Turklāt divas no tām vadīja tieši TP pārstāvis Aigars Kalvītis. Protams, var teikt, ka gandrīz visu šo laiku Šķēle nav bijis ne kādā no valdībām, ne arī partijas vadībā, esot vien ierindas biedra statusā. Tomēr nebūsim naivi — diez vai izdosies atrast daudz tādus Latvijas iedzīvotājus, kas noticēs, ka Šķēlem uz notiekošo TP nebija nekādas ietekmes. Taču pat tad, ja pieturamies pie formalitātēm, uzskatot, ka Šķēle partijas darbu sāka ietekmēt vien šogad, jāteic, ka TP vadītāja postenī viņš tika ievēlēts šā gada 21. novembrī, bet nākamā gada valsts budžetu Saeimā akceptēja 1. decembrī, un par to balsoja arī TP (kas šobrīd, starp citu, ir lielākā Saeimas frakcija) deputāti. Un tieši 2010. gada valsts budžeta kontekstā tika pieņemta virkne dažādu normu, kas ir pretrunā ar pēdējā laika aktīvi paustajiem Šķēles izteikumiem. Tātad te ir kāds no trīs iespējamajiem variantiem, bet uzreiz jāteic, ka neviens no tiem nav kaut cik pozitīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jo ilgāk un cītīgāk šī valdība turpinās esošo sašaurināšanas, samazināšanas un iesaldēšanas politiku, jo mērķtiecīgākai, drosmīgākai un saprātīgākai būs jābūt nākamajai valdībai un tās vadītājam,» šodien paziņoja Tautas partijas ilggadējais līderis Andris Šķēle.

Jāatgādina, ka jau pagājušajā nedēļā, paziņojot par savu atgriešanos uz politiskās skatuves, trīskāršais ekspremjers paziņoja, ka ir gatavs uzņemties valdības vadītāja pienākumus.

Bijušais Tautas partijas biedrs Aigars Štokenbergs (Sabiedrība citai politikai) intervijā laikrakstam Telegraf pieļāvis, ka A. Šķēle var mēģināt gāzt Valda Dombrovska vadīto valdību jau pēc 2010. gada valsts budžeta likuma pieņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai motivētu darbiniekus palikt strādāt savos reģionos, tādējādi garantējot ienākumus arī novada budžetam un uzlabojot sadzīves apstākļus vietējai sabiedrībai kopumā, darba devējiem ir jārēķinās ar Rīgai ekvivalentu algu un sociālo garantiju nodrošināšanu, uzskata kokskaidu palešu bloku ražotāja «Baltic Block» un uzņēmuma direktors Andis Šķēle.

«Baltic Block ir uzņēmums, kas ražo kompozītpalešu blokus un mēs esam izvēlējušies savu ražotni jau no paša sākuma attīstīt Madonas novadā, turklāt relatīvi īsā laikā esam kļuvuši par vienu no lielākajiem darba devējiem reģionā. Līdzīgi kā citur Latvijā, arī Madonas novadā ir visnotaļ sarežģīti piesaistīt darbam jau sākotnēji kvalificētu darbaspēku, un tieši šī iemesla dēļ katrs cilvēks uzņēmumam ir īpaši vērtīgs. Tā, protams, ir vispārēja Latvijas problēma, kas radusies demogrāfijas un lielā mērā arī neparedzamās nodokļu politikas ietekmē, un šobrīd rezultējas tajā, ka laukos gluži vienkārši vairs nav cilvēku. Uzņēmumi pat no nesaistītām nozarēm nereti konkurē savā starpā par darbspējīgajiem iedzīvotājiem,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas prezidijā iesniedz jaunu pilnvarojuma lēmumprojektu; TP joprojām neatbalsta

Baiba Rulle, speciāli Db, 20.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas prezidijā izskatīšanai ceturtdienas sēdē tā sauktās labējo spēku partijas, to vidū Jaunais laiks (JL), Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai, kopā ar Zaļo un zemnieku savienību iesniegušas jaunu Saeimas lēmumprojektu, ar kuru pilnvaro valdību parakstīt vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Jaunais lēmumprojekts iesniegts ar 34 deputātu balsīm.

Tiesa, nosaukt par jaunu šo dokumentu var nosacīti, jo atšķirībā no pagājušo ceturtdien Saeimā jau izskatītā lēmumprojekta tā nosaukumā nomainīts tikai viens vārds – «pilnvarojums» aizstāts ar «uzdevumu».

Pirms nedēļas Saeimā iesniegtais lēmumprojekts, kuru bija paredzēts pieņemt rīt, bija «Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros», savukārt trešdien iesniegtajā dokumentā teikts «Par uzdevumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros».

Attiecīgi arī lēmumprojekta tekstā vārds «pilnvarot» aizstāts ar «uzdot».

Pēc JL frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa teiktā, šo jauno lēmumprojektu var uzskatīt par kompromisu, kas ir juridiski korektāks. Savukārt Tautas partija (TP) nedomā, ka šāda jauna lēmumprojekta iesniegšana atrisina domstarpības koalīcijā par to, kādā juridiskā formā jābūt pilnvarojumam. Pēc TP frakcijas vadītāja vietnieka Venta Armanda Kraukļa sacītā, jaunais lēmumprojekts ir «acu aizmālēšana» un TP to neuzskata par kompromisu un neatbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šķēle grib pārreģistrēt partijas biedrus

Baiba Rulle, speciāli Db, 27.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas līderis Andris Šķēle lūgs valdi atbalstīt viņa piedāvājumu veikt Tautas partijas biedru pārreģistrāciju, kas ir viens no pieteiktās TP rindu tīrīšanas pasākumiem.

Pārreģistrācija būs jāveic TP nodaļām, izvērtējot katra biedra aktivitāti partijā, kā arī to, vai viņiem nav «citas problēmas». Sagatavojot jaunu Goda tiesas nolikumu, priekšsēdis arī plāno vairāk šajā procesā iesaistīt Goda tiesu, kuras vadītājs Valdis Ģīlis kongresā atzina, ka par Saeimas deputāta Dzintara Ābiķa izslēgšanu no partijas esot uzzinājis no medijiem.

A.Šķēle piekrīt, ka Goda tiesai nāktos izvērtēt arī Bērnu slimnīcas lietā apcietinātā Aivara Lisenko piederību partijai. Tāpat rindu tīrības izvērtēšanā TP priekšsēdis plāno aktīvāk iesaistīt valdi. Viņš arī paskaidroja, kāpēc ar medijiem nolēmis tikties tikai sestajā dienā pēc partijas kongresa. A.Šķēle teica: «Ir pagājuši septiņi gadi, bet ceru, ka man izdosies uzturēt to attiecību formātu, pie kāda biju radis agrāk. (..) Nav pieņemams, ka žurnālisti skrien pa ielu pakaļ, ķer pavārtēs un bāž mikrofonu sejā. Es tā nestrādāšu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nāksies uzpasēt Dombrovska valdību, lai tā šogad nekrīt un lai nekarājas tik nepārliecinoši kā pēdējās rudens lapas.

Tā intervijā Latvijas Avīzei norāda ekspremjers Andris Šķēle, piebilstot, ka bažām par to, ka, iespējams, tiek gatavota Dombrovska valdības krišana, nav pamata. Šķēle pats ir gatavs atgriezties politikā, jo «valstī iestājies demoralizējošs klimats un dziļākā ekonomiskā stagnācija, kādu savā dzīvē esmu pieredzējis. Tas mani spiež nestāvēt malā.»

Jau ziņots, ka Šķēle gatavs atgriezties aktīvajā politikā un šosestdien Tautas partijas kongresā viņš ir gatavs pretendēt uz partijas priekšsēdētāja amatu. Paredzēts, ka kongresā tiks pārvēlēta partijas valde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šķēle iesaka Dombrovskim samazināt ministriju skaitu līdz vēlēšanām

Dienas Bizness, 03.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle, tiekoties ar premjeru Valdi Dombrovski (JL), piedāvājis vairākas izmaiņas nodokļu likumdošanā, kuras nekonkretizēja, kā arī aicināja pasteidzināt centrālās varas institūciju reformu, pārejot uz astoņām, deviņām ministrijām.

Turpretī premjers pēc tikšanās norādīja, ka valdība jau ir izskatījusi A. Šķēles vietnieka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) plānu par ministriju skaita samazināšanu un to noraidījusi, ziņo Diena.lv. Taču viņš apzinās, ka ir ministrijas, kuras varētu apvienot, piemēram, Labklājības un Veselības ministrijas. Dombrovskis arī atgādināja, ka arī premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības darbības beigās partijas vairākas nedēļas strīdējās par to, kurš ministriju skaita samazinājums ir labāks - Godmaņa vai Zalāna -, kā dēļ arī valdība krita.

Lai arī V. Dombrovskis bija skeptisks par ministriju reorganizāciju līdz Saeimas vēlēšanām, A. Šķēle teica, ka tas atvieglotu arī iecerēto valsts pārvaldes funkciju konsolidāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šķēle: jaunās saistības pret SVF bremzēs Latvijas tautsaimniecības atdzimšanu

Madara Fridrihsone, Db, 15.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle uzskata, ka valdības vadītāja sagatavotais saistību dokuments Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) turpinās bremzēt Latvijas tautsaimniecības atdzimšanu tuvākajos gados.

«Tautas partija nevar atbalstīt dokumentu, kas tapis steigā un slepenībā, neapspriežoties nedz ar politiskajiem, nedz sociālajiem partneriem un kurā paustās apņemšanās neatbilst Latvijas tautsaimniecības atlabšanas interesēm.

Tautas partijai nav pieņemama vēstulē paustā apņemšanās tuvāko divu gadu laikā nesamazināt nodokļus. Tas iezīmē ilgstošas stagnācijas ceļu. Lai veicinātu Latvijas ekonomikas atveseļošanos, ir jāstimulē uzņēmējdarbība, tieši pazeminot nodokļus, nevis paaugstinot,» pausts Tautas partijas priekšsēža paziņojumā presei.

A. Šķēle uzskata, ka valdībai būtu jāstāda par mērķi nevis tuvākajos pāris gados samazināt budžetu vēl par 700-800 milj. Ls, bet gan orientēties uz to, lai nepietiekamais finansējums ienāktu valsts budžetā ekonomikas aktivizēšanās rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šķēle iebilst pret valsts parāda palielināšanu bez Saeimas mandāta

Vēsma Lēvalde, Db, 15.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas valdības apsolījumu vēstules starptautiskajiem aizdevējiem ir Latvijas valsts nākotnes apķīlāšana,» teikts Tautas partijas līdera Andra Šķēles izplatītajā paziņojumā.

Jau 2008. gada nogalē, saskaņojot kopējo aizdevuma summu Latvijai, I.Godmaņa valdība devusi vairākus nepārdomātus solījumus aizdevējiem. Savukārt V.Dombrovska valdība, saņemot atsevišķu aizdevumu daļu, nav kautrējusies būtiski kāpināt cenu, ko valsts maksās par kredītu saņemšanu, un I.Godmaņa pieļauto jau vairākkārt «pārsolījusi,» pauž Šķēle. Viņš uzskata, ka valdība šobrīd gatava ieķīlāt jebko, lai tikai turpinātu uz parāda finansēt valsts tēriņus līdz vēlēšanām.

Tautas partijas līderis arī iztirzā visu iepriekšējo valsts ārējā parāda veidošanās vēsturi, galveno pārmetumu izvirzot E.Repšem, kas savulaik esot ņēmis lielus kredītus un mudinājis tāpat rīkoties arī citus. «Šo visaugstākajā līmenī izteikto pamudinājumu vislabprātāk sadzirdēja bankas, plaši atverot vieglas kreditēšanas durvis ikvienam,» apgalvo TP līderis. Viņš gan atzīst arī nelielu A. Kalvīša vainu, kurš «nebija gatavs iestāties pret pārmērīgi vieglo privātsektora kreditēšanu, acīmredzot, ticot, ka ar sabalansētu valsts budžetu būs gana pietiekami ilgtermiņa stabilitātei. Tāpēc privātā sektora milzu parāda eiro valūtas riski netika nekādi «apdrošināti» jeb novērsti, jo tas būtu prasījis krasu pretī stāvēšanu Latvijas Bankai monetārās politikas un komercbanku regulācijas jomās».

Komentāri

Pievienot komentāru