NATO gaidāma "ļoti slikta" nākotne, ja ASV sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt globālajam naftas eksportam svarīgo Hormuza šaurumu, intervijā laikrakstam "Financial Times" svētdien sacīja ASV prezidents Donalds Tramps.

Kā norādīja Tramps, viņš sagaida, ka tāpat kā ASV ir palīdzējušas Ukrainai karā ar Krieviju, Eiropa palīdzēs Hormuza šaurumā.

"Ja nebūs atbildes vai tā būs negatīva, es uzskatu, ka tas būs ļoti slikti NATO nākotnei," sacīja Tramps.

Kā pieļāva ASV prezidents, gaidāmais samits Pekinā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu varētu tikt atlikts.

Tramps mudinājis Ķīnu sniegt palīdzību Hormuza atbloķēšanas lietā.

"Mēs gribētu zināt pirms" šī samita, sacīja Tramps, norādot, ka Ķīna, kā arī daudzas Eiropas valstis vairāk nekā ASV ir atkarīgas no naftas, kas tiek transportēta no Persijas līča.

"Ir tikai pareizi, ka cilvēki, kas gūst labumu no šī šauruma, palīdzēs nodrošināt, lai tur nenotiktu nekas slikts," sacīja Tramps.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja par muitas tarifu samazināšanu Indijas preču importam, jo Indijas premjerministrs Narendra Modi piekritis izbeigt naftas pirkšanu no Krievijas.

Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social" pieminēja tā sauktā "savstarpējā tarifa" samazināšanu Indijai no 25% līdz 18%.

Tramps uzskata muitas tarifus par līdzekli, lai kompensētu nelīdzsvarotību un neizdevīgo stāvokli Savienotajām Valstīm starptautiskajā tirdzniecībā.

Savukārt Modi kādā telefonsarunā esot apsolījis samazināt muitas tarifus un citas tirdzniecības barjeras ASV produkcijai līdz nullei, kā arī pirkt ievērojami vairāk ASV preču - tai skaitā enerģiju, tehnoloģiju un lauksaimniecības produktus vairāk nekā 500 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Tramps to nosauca par "tirdzniecības darījumu" un arī pateica, ka Indija vairs nepirks naftu no Krievijas.

ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru apmēram stundu pirms Irānai izvirzītā ultimāta termiņa, un Teherāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu.

Irāna raksturoja šo pamieru kā savu uzvaru un pavēstīja, ka ir piekritusi sarunām ar ASV, kas piektdien sāksies Pakistānā, par ceļu uz kara izbeigšanu.

Tramps sacīja, ka ir runājis ar Pakistānas līderiem, kuri "lūdza, lai es atliktu postošā spēka sūtīšanu uz Irānu šonakt".

"Ja Irānas Islāma Republika piekrīt Hormuza šauruma pilnīgai, tūlītējai un drošai atvēršanai, tad es piekrītu apturēt bombardēšanu un uzbrukumu Irānai uz divu nedēļu periodu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči apstiprināja drošu kuģošanu caur Hormuza šaurumu uz divām nedēļām.

"Ja uzbrukumi Irānai tiek apturēti, mūsu varenie bruņotie spēki izbeigs savas aizsardzības operācijas," sacīja Aragči.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka viņš pagarina pamieru ar Irānu, lai dotu tai vairāk laika sarunām, bet ASV armija turpinās Irānas ostu blokādi.

Tramps ierakstīja sociālajos medijos, ka viņš "pagarinās pamieru", līdz Irāna nāks klajā ar priekšlikumu par bruņotā konflikta izbeigšanu, tomēr viņš "norīkojis mūsu armiju turpināt blokādi".

Tramps pagarināja divu nedēļu pamieru dažas stundas pirms tam, kad tas trešdien būtu beidzies.

Baltais nams otrdien paziņoja, ka ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss nedosies uz Pakistānu, kur bija paredzēts rīkot otro kārtu sarunās ar Irānu.

ASV prezidents izskaidroja sarunu pārtraukšanu ar Irānas iekšējām nesaskaņām, piebilstot, ka Pakistānas līderi viņam lūguši pagarināt šo pamieru.

"Balstoties uz faktu, ka Irānas valdība ir nopietni sašķelta, kas nav negaidīti, un pēc Pakistānas [armijas štāba vadītāja] feldmaršala Asima Munira un premjerministra Šehbaza Šarifa pieprasījuma, mēs esam lūgti apturēt mūsu uzbrukumu Irānas valstij līdz tādam laikam, kad tās līderi un pārstāvji varēs izteikt vienotu priekšlikumu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Pamiers starp Izraēlu un Libānu tiks pagarināts par trim nedēļām, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Sākotnēji bija paredzēts, ka pamiers beigsies jau sestdien.

Tramps sacīja, ka vienošanās tika panākta pēc viņa tikšanās ar Izraēlas un Libānas vēstniekiem un pārstāvjiem Ovālajā kabinetā.

"Tikšanās noritēja ļoti labi! ASV sadarbosies ar Libānu, lai palīdzētu tai aizsargāt sevi no "Hizbollah". Pamiers starp Izraēlu un Libānu tiks pagarināts par trim nedēļām," rakstīja Tramps. "Bija liels gods būt šīs ļoti vēsturiskās tikšanās dalībniekam!"

"Es domāju, ka ir ļoti labas izredzes panākt mieru. Es domāju, ka tam vajadzētu būt viegli," žurnālistiem sacīja Tramps. Tomēr iepriekš viņš izteicās, ka nesteigsies izbeigt karu ar Irānu, piebilstot, ka Tuvajos Austrumos ieradies trešais amerikāņu aviācijas bāzeskuģis.

Vašingtonā ir pabeigta Baltā nama Austrumu spārna nojaukšana, lai atbrīvotu vietu ASV prezidenta Donalda Trampa iecerētās deju zāles uzcelšanai par 300 miljoniem ASV dolāru, ceturtdien liecināja satelītattēli.

Nojaukšanas darbi tika pabeigti laikā, kad Baltais nams publicēja deju zāles ziedotāju sarakstu, kurā ir uzņēmumi "Apple", "Google" un "Meta".

Vietā, kur atradās Austrumu spārns, tagad ir redzama pelēkbrūna gruvešu kaudze.

Pirms nepilna mēneša uzņemtos satelītattēlos bija redzams tolaik neskartais Austrumu spārns, kurā atradās ASV pirmās lēdijas biroji.

Austrumu spārna pilnīga nojaukšana notika daudz plašākā apmērā, nekā iepriekš bija paziņojis Tramps.

Kad bijušais nekustamo īpašumu magnāts Tramps jūlijā pavēstīja par saviem plāniem, viņš sacīja, ka iecerētā deju zāle "netraucēs esošajai ēkai" un atradīsies "tuvu tai, bet neskars to".

Kad šonedēļ sākās nojaukšanas darbi, Tramps trešdien paziņoja, ka pēc konsultēšanās ar arhitektiem izlēmis dot priekšroku Austrumu spārna pilnīgai, nevis daļējai nojaukšanai.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti pavēstīja, ka nolēmis atteikties no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

"Pamatojoties uz ļoti produktīvo tikšanos, kas man bija ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, mēs esam izveidojuši nākotnes vienošanās ietvaru attiecībā uz Grenlandi un faktiski visu Arktikas reģionu," platformā "Truth Social" pavēstīja Tramps.

"Šis risinājums, ja tas tiks īstenots, būs liels ieguvums Amerikas Savienotajām Valstīm un visām NATO valstīm. Pamatojoties uz šo vienošanos, es neieviesīšu tarifus, ko bija plānots ieviest 1. februārī."

Rite, atbildot uz ziņu aģentūras AFP jautājumu par provizorisko vienošanos, atteicās sniegt komentārus.

Tramps vēlāk žurnālistiem sacīja, ka vienošanās būs "viss, ko mēs vēlējāmies", un tā būs spēkā "uz visiem laikiem".

Eiropas Savienība (ES) sagaida, ka ASV ievēros pagājušajā gadā panākto tirdzniecības vienošanos, svētdien paziņoja Eiropas Komisija (EK), reaģējot uz situāciju saistībā ar Savienoto Valstu ievedmuitas tarifiem pēc ASV Augstākās tiesas sprieduma, kas daļu prezidenta Donalda Trampa agrāk noteikto tarifu atzīst par nelikumīgiem.

"Vienošanās ir vienošanās. ES kā Savienoto Valstu lielākā tirdzniecības partnere sagaida, ka ASV ievēros kopīgajā paziņojumā noteiktās saistības - tāpat kā ES ievēro savas saistības," norādīja EK.

Tās paziņojumā arī teikts, ka "EK pieprasa pilnīgu skaidrību par pasākumiem, ko Savienotās Valstis plāno veikt pēc nesen pieņemtā Augstākās tiesas sprieduma par Starptautisko ārkārtējo ekonomisko pilnvaru likumu".

Tramps sestdien paaugstināja līdz 15% pagaidu globālo muitas nodevu ASV importam, radot jaunu neskaidrību tikai dienu pēc tam, kad Augstākā tiesa atzina lielu daļu viņa starptautisko tarifu par nelikumīgu un Tramps paziņoja par 10% pagaidu globālo tarifu.

ASV prezidents Donalds Tramps šodien brīdinājis Teherānu, ka to gaida jauni pārsteigumi.

"Skatieties, kas šodien notiks ar šīm nenormālajām padibenēm," savā platformā "Truth Social" pavēstīja Tramps.

Neraugoties uz iepriekšējiem izteikumiem, ka karš pret Irānu drīz varētu beigties, Tramps šodien uzsvēra, ka ASV militārais spēks ir nepārspēts un ASV ir neierobežots daudzums munīcijas un daudz laika.

Viņš apgalvoja, ka Irānas jūras un gaisa spēki ir iznīcināti, tāpat kā tās raķetes, droni un citi aktīvi.

Tramps jau otrdien piedraudēja Irānai ar smagu bombardēšanu, ja tā mēģinās bloķēt Hormuza šaurumu, kas ir viens no pasaulē svarīgākajiem naftas eksporta ceļiem.

Izraēla un ASV 28. februārī sāka raķešu triecienus Irānai, kas veikusi atbildes triecienus Izraēlai un objektiem Persijas līča reģionā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti gatavojas atlikt Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās apstiprināšanu, ņemot vērā ASV Augstākās tiesas spriedumu, kas daļu prezidenta Donalda Trampa agrāk noteikto tarifu atzīst par nelikumīgiem.

EP sarunu vedēji tiksies pirmdienas pēcpusdienā, lai oficiāli vienotos atlikt pērn panāktās ES un ASV tirdzniecības vienošanās apstiprināšanu.

EP Tirdzniecības komitejai otrdien bija paredzēts atbalstīt šo vienošanos, taču likumdevēji no dažādām parlamenta politiskajām grupām norāda, ka atbalsta šīs vienošanās apstiprināšanas atlikšanu, līdz būs skaidrība par to, ko ASV Augstākās tiesas spriedums nozīmē ES.

ES un ASV pagājušajā gadā noslēdza vienošanos, kas paredz ASV muitas tarifus maksimāli 15% apmērā lielākajai daļai ES preču.

Tramps sestdien paaugstināja līdz 15% pagaidu globālo muitas nodevu ASV importam, radot jaunu neskaidrību tikai dienu pēc tam, kad Augstākā tiesa atzina lielu daļu viņa noteikto starptautisko tarifu par nelikumīgu un Tramps paziņoja par 10% pagaidu globālo tarifu.

ASV iznīcinās spēkstacijas Irānā, ja Irāna 48 stundu laikā pilnībā neatvērs stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu, sestdien brīdināja ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV iznīcinās "dažādas spēkstacijas, vispirms sākot ar lielāko", brīdināja Tramps.

Iespējams, viņš ar to domāja Būšehras kodolspēkstaciju, kas ir Irānas lielākā kodolspēkstacija, vai Damavanas gāzes spēkstaciju netālu no Irānas galvaspilsētas Teherānas.

Ja Tramps īstenos savus draudus un uzbruks Irānas spēkstacijām, Irāna veiks triecienus visai Tuvo Austrumu enerģētikas infrastruktūrai, kas saistīta ar ASV un Izraēlu, brīdināja Irānas vadības pārstāvji.

Irānas ietekmīgais parlamenta spīkers Mohammads Bagers Galibafs svētdien piedraudēja neatgriezeniski iznīcināt svarīgu infrastruktūru visā reģionā, ja ASV un Izraēla uzbruks Irānas infrastruktūrai.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien draudēja ar lieliem pretpasākumiem, ja Eiropas valstis, lai izdarītu spiedienu uz Vašingtonu, pārdotu ASV Valsts kases obligācijas.

"Ja tas notiktu, no mūsu puses būtu lieli pretpasākumi, un mums ir visas kārtis," Tramps sacīja telekanāla "Fox Business" raidījumā.

Viņš atzina, ka Eiropas valstīm ir daudz ASV valsts obligāciju.

Starp ASV un Eiropu saasinājusies spriedze saistībā ar Vašingtonas pretenzijām uz Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi, kā iemeslu minot Savienoto Valstu nacionālās drošības intereses.

Trampa draudi piemērot muitas tarifus Eiropas valstīm par to, ka tās nepiekrīt viņa prasībai iegūt Grenlandi, šonedēļ satricināja pasaules finanšu tirgus.

Taču Pasaules Ekonomikas forumā Davosā Tramps trešdien atkāpās no draudiem ar spēku atņemt Grenlandi Dānijai un paziņoja, ka tomēr nenoteiks jaunus tarifus Eiropas valstīm.

ASV finanšu ministrs Skots Besents trešdien paziņoja par ASV sankciju noteikšanu pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina "atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu" Ukrainā.

ASV prezidents Donalds Tramps mēģina panākt šī kara izbeigšanu, kas sākās ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī.

Sankcijas noteiktas dienu pēc tam, kad tika atcelta plānota Trampa un Putina tikšanās Budapeštā, Vašingtonai paužot vilšanos par progresa trūkumu pamiera sarunās ar Maskavu. Par jaunām sankcijām pret Krieviju trešdien vienojās arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.

"Ņemot vērā Putina atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu, Finanšu ministrija nosaka sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām, kuras finansē Kremļa kara mašīnēriju," paziņoja Besents.

Viņš brīdināja, ka Finanšu ministrija ir gatava "tālākai darbībai, ja nepieciešams", lai atbalstītu Trampa centienus izbeigt karu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, savukārt naftas cenas palielinājās par vairāk nekā 5% pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps noteica sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām, mēģinot panākt kara beigas Ukrainā.

Akciju cenas Volstrītā atguvās no trešdien piedzīvotā krituma pēc tam, kad Baltais nams apstiprināja, ka Tramps plāno nākamnedēļ tikties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, lai apspriestu tirdzniecību.

Tramps trešdien paziņoja par jaunām sankcijām "Rosņeftj" un "Lukoil", atzīstot, ka viņa sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu nav nekādas virzības.

Tajā pašā dienā Eiropas Savienība vienojās par jaunām sankcijām Krievijai, lai panāktu kara izbeigšanu Ukrainā.

"Ir gaidāms, ka šīm jaunajām sankcijām būs reāla ietekme," sacīja "Global Risk Management" analītiķis Arne Lomans Rasmusens.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,3% līdz 46 734,61 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 6738,44 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,9% līdz 22 941,80 punktiem.

Aprīļa priekšpēdējā nedēļa Latvijas degvielas tirgum paliks atmiņā vismaz ar četriem notikumiem:

Nedēļas sākumā Tramps pagarināja pamieru ar Irānu.

Saeimā sāk izskatīt degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumu.

Platts kotācijas pieauga par 207 USD/t dīzeļdegvielai un par 126 USD/t benzīnam, kas perspektīvā nozīmē litra cenas pieaugumu attiecīgi par vairāk nekā 20 un 10 centiem.

Nedēļas beigās Tramps atcēla savu pārstāvju braucienu uz sarunām ar Irānu.

Šķiet, kāds tam visam sakars: Tramps, konflikts Tuvajos Austrumos un likuma izskatīšana Saeimā? Patiesībā šo notikumu saikne ir tieša: ASV intervence Irānā > Hormuza šauruma slēgšana > cenu pieaugums pasaules tirgū > cenu pieaugums DUS pilonos vietējā tirgū > solidaritātes maksājuma likums…

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja, ka aptur tirdzniecības sarunas ar Kanādu saistībā ar Ontārio provinces valdības pret tarifiem vērstu reklāmu, kurā iekļauti bijušā Savienoto Valstu prezidenta Ronalda Reigana 1987. gadā izteikti komentāri.

"Ronalda Reigana Fonds nupat paziņoja, ka Kanāda ir krāpnieciski izmantojusi reklāmu, kas ir neīsta, kurā Ronalds Reigans negatīvi izsakās par tarifiem," ierakstā savā sociālo mediju platformā "Truth Social" norādīja Tramps.

"Viņi tā rīkojušies tikai tāpēc, lai ietekmētu ASV Augstākās tiesas un citu tiesu lēmumus. Tarifi ir ļoti svarīgi ASV nacionālajai drošībai un ekonomikai," raksta Tramps. "Ņemot vērā viņu drausmīgo rīcību, visas tirdzniecības sarunas ar Kanādu tiek apturētas."

Ontārio provinces premjerministrs Dags Fords oktobrī paziņoja, ka Kanādas province tērēs 75 miljonus Kanādas dolāru (46,2 miljoni eiro), lai ASV izvietotu reklāmas ar fragmentiem no Reigana 1987. gada uzrunas radio, kurā viņš raksturoja tarifu radītās problēmas.

Gada sākumā tika pārbaudīta vispārējā tirgus riska apetīte: tādas vienkāršas lietas kā metāli kļuva dārgāki, bet sarežģītākas lietas - tehnoloģijas un kriptoaktīvi - kļuva lētāki. Tikmēr pārmaiņas tradicionālajos akciju un obligāciju tirgos bija nelielas.

Optimistiskās prognozes 2026. gadam saglabājas, taču satraukums ir liels, un metāla cenas vēl nav atradušas līdzsvaruJanvārī turpinājās 2025. gada beigās novērotās tendences, proti, akciju vērtība nedaudz pieauga, obligāciju ienesīguma likmes mainījās maz, un metālu cenas turpināja pieaugt nepieredzēti strauji, lai gan mēneša pēdējās dienās tās ļoti būtiski samazinājās. Eiro izteiksmē sudraba vērtība mēneša laikā pieauga vēl par 18 %, zelta vērtība pieauga par 12 %, bet ASV dolāra vērtība samazinājās par 1 %.

Lai gan tehnoloģiju nozares uzņēmumi ziņoja par labākiem finanšu rezultātiem, piesardzīgāki mākoņpakalpojumu un datu centru attīstības novērtējumi noveda pie Microsoft un Oracle akciju cenu krituma attiecīgi par 11 % un 15 %.

ASV prezidenta Donalda Trampa attēls drīz parādīsies arī dažās ASV pasēs, otrdien paziņoja amatpersonas.

Pasaulē, sevišķi demokrātiskās valstīs, ir maz precedentu, kad esošais valsts līderis tiek attēlots pasēs. Tramps būs pirmais ASV prezidents, kas tiks šādi pagodināts savas prezidentūras laikā.

Valsts departaments paziņoja, ka piedāvās šādas pases ierobežotā metienā, lai atzīmētu ASV Neatkarības deklarācijas 250 gadu jubileju šogad.

Valsts departaments, kas vēsturiski uzskatījis sevi par ārpus partiju politikas stāvošu institūciju, sociālajos medijos publicēja šādas pases paraugu. Tajā redzams Tramps ar bargu seju uz 1776. gada 4. jūlijā pieņemtās deklarācijas fona, bet apakšā greznojas Trampa paraksts zelta krāsā.

Ir paredzēts izlaist arī otru ierobežotu pasu metienu, kurās būs attēlota vēsturiska ASV diibinātāju glezna.

Pagaidām ir pāragri spriest, vai Latvijas un Eiropas Savienības (ES) uzņēmumus ietekmēs ASV prezidenta Donalda Trampa paziņotie 25% tarifi Irānas tirdzniecības partneriem, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Viņa atzīmēja, ka ārējās tirdzniecības politika ir ES ekskluzīva kompetence, un ĀM sagaida, ka tiks veidota vienota un koordinēta bloka nostāja.

Eglīte apliecināja, ka ASV prezidenta paziņojumu gan Latvija, gan Eiropas Komisija ir pieņēmusi zināšanai. Tāpat ĀM rīcībā nav informācijas, ka ASV jau būtu pieņemti kādi tiesību akti, kas formalizētu šo lēmumu.

"Latvijas interesēs ir konstruktīva politiskās un ekonomiskās sadarbības turpināšana ar ASV, tai skaitā tirdzniecības jautājumos," pauda ĀM pārstāve.

Kā liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē, Latvija 2025. gada 11 mēnešos no Irānas ir importējusi preces aptuveni 694 000 eiro apmērā.

Dabasgāzes cena otrdien samazinājusies par aptuveni 15% pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV un Irānas karš noslēgsies ātrāk, nekā gaidīts.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien sarukusi līdz aptuveni 48 eiro par megavatstundu pēc straujā kāpuma iepriekšējā dienā.

Tramps pirmdien intervijā telekanālam CBS sacīja, ka ASV un Izraēlas karš ar Irānu lielā mērā ir beidzies.

"Es uzskatu, ka šis karš ir beidzies, lielā mērā. Viņiem nav flotes, nav sakaru, viņiem nav gaisa spēku," Tramps telefonintervijā sacīja CBS, atkārtojot Irānas zaudējumu novērtējumu, ko viņš bija paudis iepriekšējās dienās.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien pēc telefonsarunas ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu paziņoja, ka Eiropas Savienībai (ES) līdz 4. jūlijam ir jāratificē tirdzniecības vienošanās ar ASV, pretējā gadījumā ASV būtiski paaugstinās ievedmuitas tarifus importam no ES.

Ierakstā savā platformā "Truth Social" Tramps pavēstīja, ka par šo jautājumu runājis ar Leienu un "piekritis dot viņai laiku līdz mūsu valsts 250. dzimšanas dienai, pretējā gadījumā diemžēl tarifi viņiem nekavējoties pieaugs līdz daudz augstākam līmenim". 4. jūlijā tiks svinēta ASV neatkarības 250. gadadiena.

Savukārt Leiena pēc telefonsarunas ar Trampu uzsvēra, ka ES ir panākusi "labu progresu", lai līdz jūlija sākumam ratificētu vienošanos.

"Abas puses joprojām esam pilnībā apņēmušās to īstenot," viņa piebilda ierakstā platformā "X".

ES un ASV pagājušā gada jūlijā noslēdza tirdzniecības vienošanos, kas paredz, ka lielākajai daļai ES preču ievedmuitas tarifs ASV būs 15%.

Pirmdien Šveices kalnu kūrortā Davosā sākas ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums (WEF), kurā piedalīsies arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šī gada WEF uzmanības centrā acīmredzami atradīsies ASV prezidents Donalds Tramps, kurš tā priekšvakarā izraisījis kārtējo ģeopolitisko satricinājumu, draudot aplikt importu no vairākām Eiropas valstīm ar papildu muitas tarifiem, ja tās pretosies viņa iecerei pārņemt savā kontrolē Grenlandi.

Foruma kuluāros iespējama arī viņa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Šogad forums pulcēs aptuveni 3000 pasaules politiskās, ekonomiskās, sabiedriskās un zinātnes elites pārstāvju. Paredzēts, ka trešdienas pēcpusdienā tos uzrunās Tramps.

Šī būs jau ceturtā Trampa dalība WEF un trešā reize, kad viņš forumā piedalīsies ASV prezidenta statusā.

ASV nedēļas žurnāla "Time" tituls "Gada cilvēks" šogad piešķirts mākslīgā intelekta arhitektiem.

Žurnāls atzinis 2025. gadu par gadu, kad mākslīgā intelekta potenciāls ir izlaists brīvībā, norādot, ka atpakaļceļa vairs nebūs.

"Par domājošu mašīnu laikmeta atnākšanu, par cilvēces pārsteigšanu un satraukšanu, par tagadnes pārveidošanu un iespējamā pārsniegšanu - mākslīgā intelekta arhitekti ir "Time" 2025. gada personība," sociālajos tīklos paziņoja žurnāls.

Žurnāls ik gadu nosauc pasaules ietekmīgāko cilvēku. Pērn par "Time" gada cilvēku tika atzīts ASV prezidents Donalds Tramps, kas šo titulu saņēma arī 2016. gadā.

2023. gadā, pēc "Time" domām, tā bija popzvaigzne Teilora Svifta, kamēr 2022. gadā par gada cilvēku žurnāls atzina Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Izraēla un ASV veic uzbrukumu Irānai, sestdien pavēstīja Izraēlas Aizsardzības ministrija un ASV prezidents Donalds Tramps.

Irāna veic atbildes triecienus Izraēlai, kā arī ASV armijai Bahreinā un citās Persijas līča reģiona valstīs.

Irānā notikuši sprādzieni Teherānā un vairākās citās valsts pilsētās.

Pēc visa spriežot, noticis raķešu trieciens, vēsta Irānas ziņu aģentūra "Fars".

"Izraēlas valsts ir uzsākusi preventīvu triecienu Irānai. Aizsardzības ministrs Israels Kacs ir izsludinājis īpašu un tūlītēju ārkārtas stāvokli visā valstī," teikts Izraēlas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Tramps platformā "Truth Social" pavēstīja, ka ASV armija sākusi "plašas kaujas operācijas Irānā", lai izskaustu "Irānas režīma draudus".

ASV plāno vairāku dienu operāciju pret Irānu, ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja ASV amatpersona.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka pacels muitas tarifus dažādām Dienvidkorejas precēm līdz 25%, jo šī valsts "nepilda" iepriekš noslēgtu tirdzniecības paktu ar ASV.

"Tā kā Korejas Likumdošanas sapulce nav ieviesusi mūsu vēsturisko tirdzniecības vienošanos, kas ir viņu prerogatīva, es ar šo palielinu tarifus Dienvidkorejas auto, kokmateriāliem, farmācijas produkcijai, un visus pārējos savstarpējos tarifus" no 15% līdz 25%, Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Vašingtona un Seula pirms vairākiem mēnešiem noslēdza tirdzniecības un drošības vienošanos pēc mēnešiem ilgām saspīlētām sarunām.

Vienošanās tika galīgi izstrādāta pēc Trampa tikšanās ar Dienvidkorejas prezidentu Li Džemjunu oktobrī. Tā ietvēra Dienvidkorejas solījumus par investīcijām līdztekus ASV tarifu samazināšanai.

Saskaņā ar šo vienošanos Vašingtona saglabātu muitas nodevas līdz 15% Dienvidkorejas precēm, tostarp automašīnām, auto daļām un farmācijas produkcijai. Muitas tarifi Dienvidkorejas automašīnām tiktu samazināti no 25% līmeņa.