Jaunākais izdevums

Latvijas tranzīta nozares uzņēmēji lūgs Eiropas Komisiju (EK) vērtēt Lietuvas dzelzceļa rīcību, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Tranzīta biznesa asociācija (LTBA) vērsīsies pie EK, jo uzskata, ka Lietuvas dzelzceļš (Lietuvos Geležinkeliai, LtDz) varētu būt ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli kravu pārvadājumos Lietuvā. Šādi rīkoties LTBA biedri izlēma pēc tam, kad bija iepazīstināti ar advokātu biroja Kronbergs & Čukste (K&Č) pētījumu par LtDz piemērotajiem tarifiem. Iespējams, nepamatoti zemi un diskriminējoši tarifi Klaipēdas virzienā nozīmē to, ka austrumu kravas aiziet garām Latvijas ostām.

Pētījuma rezultātā skaidri iezīmējušies palielināti kravu pārvadājumu tarifi Kaļiņingradas virzienā un pazemināti kravu pārvadājumu tarifi Klaipēdas ostas virzienā, tai skaitā Baltkrievijas klientiem, norādīja K&Č partnere, zvērināta advokāte Vineta Čukste-Jurjeva. Piemēram, kravām, kurām netiek piemērotas īpašas atlaides, tarifs no Baltkrievijas uz Klaipēdu ir apmēram divas reizes zemāks nekā uz Kaļiņingradu. Tas pirmšķietami liecina, ka LtDz varētu izmantot virspeļņu no Kaļiņingradas virziena, lai šķērssubsidētu kravu pārvadājumus Klaipēdas virzienā, tādējādi palielinot šīs ostas konkurētspēju.

Visu rakstu Tranzītbiznesā brāļu nav lasiet 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, liecina LTV rīcībā esošā informācija.

Valsts policija (VP) aģentūrai LETA šādu informāciju nekomentē.

Arī Bunkus advokātu birojā aģentūrai LETA atteicās sniegt jebkādus komentārus.

Bunkus bija viens no juristiem-palīgiem, ko Trasta Komercbankas likvidators Armands Rasa bija piesaistījis likvidācijas procesam. Rasa aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus.

Bunkus par maksātnespējas administratoru strādājis kopš 2007.gada. Viņa vārds skaļi izskanēja medijos saistībā ar uzņēmuma Rego Trade maksātnespējas procesu, kurā Bunkus bija administrators un vērsās tiesā, lūdzot atzīt uzņēmuma īpašnieka izsniegtos aizdevumus par neatbilstošiem likuma normām.

Bunkus valsts amatpersonas ieņēmumu deklarācijā par 2016.gadu liecina, ka viņam pieder 2013.gada Range Rover automašīna. Tāpat viņam reģistrēti uzkrājumi 88 269 eiro apmērā Luminor bankā. 2016.gadā Bunkus arī saņēma dāvinājumus gan no sava brāļa 27 000 eiro apmērā, gan no tēva 71 998 eiro apmērā. Tāpat administrators 2016.gadā bija reģistrējis aizdevumus 1 297 286 eiro apmērā un 58 550 eiro apmērā, savukārt parādsaistības kopumā 527 374 eiro apmērā. Publiski pieejama informācija liecina, ka Bunkus dzīvojis Mežaparkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem liek slēgt kontus, meklēt citas bankas vai atdot kredītus; pieļauj, ka rit cīņa par tirgus pārdali

«Mūs neapmierina jūsu akcionāru sastāvs, ejiet uz citu banku vai atmaksājiet visas parādsaistības,» šādu vēstījumu no skandināvu bankām saņēmuši atsevišķi tranzītbiznesa uzņēmumi, kas nu ir neziņā, ko darīt.

Tranzītbiznesa spēlētāji gan pieļauj, ka, atbalstot pārlieku lielas prasības saistībā ar augsta riska klientiem vai t.s. čaulas kompānijām, skandināvu bankas varētu iegūt nerezidentus apkalpojošo banku «tīros» klientus.

Skandināvu finanšu institūcijas gan to kategoriski noliedz.

Vairs nederat

Kaut arī komersantiem iepriekš ir izsniegti ievērojami kredīti, tie pēkšņi izrādījušies bankām nepieņemami. No nozares spēlētāju teiktā gan ir skaidrs, ka arī citās bankās, tostarp pamatā nerezidentus apkalpojošajās, viņus nebūt negaida, jo saprot, ka šajā banku biznesa segmentā situācija tikai sarežģīsies. Turklāt šādā neapskaužamā situācijā ir arī uzņēmumi, kuru akcionāri nebūt nav čaulas kompānijas, bet atrodami, piemēram, Krievijā. Nozares spēlētāji pieļauj, ka vietējās skandināvu bankas vienkārši pilda skandināvu uzdoto mājasdarbu. Savukāt nozarei kopumā ir problēmas šobrīd piesaistīt kredītresursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Darba vīzas problēmu dēļ Porziņģa brāļi nevar atgriezties Ņujorkā

LETA, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba vīzas problēmu dēļ latviešu basketbola zvaigznes Kristapa Porziņģa brāļi Jānis un Mārtiņš nevar atgriezties ASV, vēsta «The New York Daily News».

Pašlaik abi brāļi vīzu nevar saņemt, jo ASV valdība ir pieprasījusi no viņiem pierādījumus, kāpēc viņi savam brālim ir tik svarīgi. Šāda nianse ASV likumdošanā parādījusies pēc prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā un tā attiecināma uz filozofiju «Pērc amerikāņu preci un pieņem darbā amerikāni.»

Pirms gada abu Porziņģa brāļu vīzas tika atjaunotas bez aizķeršanās.

Jānis ir Kristapa aģents, kamēr Mārtiņš - menedžeris. Tāpat viņi visi Ņujorkā dzīvo vienuviet un viņu attiecības ir tuvas.

«Ceru, ka brāļu vīzas tiks apstiprinātas. Domāju, tas notiks, lai gan tagad tas aizņem krietni vairāk laika nekā parasti,» izteicies Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas «Knicks» spēlētājs Kristaps Porziņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, notikusi zvērināta advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgt arī citas versijas, aģentūrai LETA norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kozlovskis apstiprināja, ka nogalinātais ir Bunkus. Visticamāk, notikusi pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību, teica ministrs.

Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā R. Kozlovskis teica, ka Bunkus slepkavība tiks izmeklēta ar visiem iespējamajiem Valsts policijas (VP) resursiem.

«Jādara viss, lai [noziegums] tiktu atklāts, un man nav šaubu, ka tas tiks darīts,» pauda ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka iepriekš ir bijušas gan atklātas, gan neatklātas pasūtījuma slepkavības, piemēram, pērn tika atklātas divas.

Kozlovskis arī uzsvēra, ka Bunkus profesionālā darbība bija plaša gan maksātnespējas jomā, gan kā advokātam, tādēļ ministrs uzskata, ka, visticamāk, notikusi profesionāla pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgta arī citus variantus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31. maijā Latvijas Ārstu biedrības telpās svinīgi tika pasniegtas piecas pasaulē izcilo ārstu brāļu Zariņu medicīnas studiju stipendijas, no kurām trīs tika piešķirtas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstu profesionālai attīstībai, izcilībai un studiju ceļojumiem. Zariņa stipendijas medicīnā pasniegt personīgi Rīgā bija ieradies Hārvarda universitātes ortopēdijas profesors Bertrams Zariņš.

Jauniedibināto stipendiju Akadēmiskā attīstība un izcilība 20 000 ASV dolāru vērtībā saņēma Aknu tranplantācijas vienība Stradiņa slimnīcas galvenā ķirurga Jāņa Vilmaņa vadībā. Kā norāda Jānis Vilmanis: «Komandas sastāvā ir ne tikai ķirurgi, bet arī gastroenterologi, anesteziologi un infektologs, kuri jau šogad dosies uz Portugāli, kur divu līdz trīs mēnešu laikā varēs piedalīties praktiskās operācijās. Šajā centrā ik gadu veic vairāk nekā 150 aknu transplantācijas. Šāds atbalsts ir ar īpašu pievienoto vērtību, jo pēc pirmās aknu transplantācijas Latvijā, kas notika pirms pieciem gadiem, šogad valsts ir apņēmusies uzsākt pirmo aknu transplantācijas operāciju apmaksu no valsts budžeta. Mūsu speciālisti jau pierādījuši, ka spēj sekmīgi veikt aknu tranpslantāciju Latvijā un atgriezt pacientu pilnvērtīgā dzīvē. Šī stipendija ir būtisks atbalsts, jo programmas ieviešanas izmaksās nav paredzēts īpašs finansējums mediķu apmācībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Biznesa ideja: Veiksmīgi lauž stereotipus par dārgiem premium pulksteņiem

Zane Atlāce - Bistere, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu lietuviešu, brāļu Daniela un Matas (Danielius and Matas Jakutis) radītais pulksteņu zīmols Filippo Loreti no sākotnēji pūļa finansējuma kampaņā pieteikta projekta kļuvis par atpazīstamu un pircēju novērtētu preci, raksta Business Insider.

Redzot 1000 un vairāk dolāru lielas cenas pulksteņiem, kas, brāļu ieskatā, izmaksā labi ja 100 dolāru, Danielam un Matam pirms vairākiem gadiem radās ideja ražot pašiem savus pulksteņus, kas izskatā it nemaz nebūtu sliktāki par premium klases rokaspulksteņiem, bet cenas ziņā būtu krietni pieejamāki. Tā radās zīmols Filippo Loreti, kura attīstīšanai brāļi nolēma startēt pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter.

Kampaņa tika uzsākta 2015.gadā. Lai gan puišu mērķis bija savākt 20 000 ASV dolāru, viena mēneša laikā viņi piesaistīja gandrīz miljonu dolāru. Pēc gada, uzsākot kampaņas nākamo posmu, brāļi nepilna mēneša laikā ieguva jau piecus miljonus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētiskās kravas zūd, graudi vēl plusos, kopumā gaida kravu apjomu kritumu; Latvijas bankas sarežģī dzīvi tranzītnozares uzņēmumiem

Tā apkopojams Dienas Biznesa uzrunāto tranzītbiznesa spēlētāju un ekspertu teiktais par nozares status quo un to, kas varētu būt gaidāms nākotnē. Pirmo trīs mēnešu rādītāji neko labu gada griezumā nesola, kaut arī atsevišķiem jomas uzņēmumiem patlaban ir grūti prognozēt pārvadājumu vai pārkraušanas apjomus ilgāk nekā mēnesi uz priekšu.

Mēs jau droši vien būsim pēdējie, kas nosprāgs, bet vēl kādus 10 gadus izturēsim, ironizē kādas ārvalstu loģistikas kompānijas pārstāvis, komentējot tranzītbznesa perspektīvas Latvijā. Šī uzņēmuma viena no darbības jomām ir konteinerpārvadājumi pa dzelzceļu. Īstermiņā un vidējā termiņā šī segmenta perspektīvas nav ultraspīdošas, taču maizītei un sviestam pietiekot. Lielo apjomu kravas – ogles un naftas produkti ‒ gan izzudīšot, jo Krievija uz to arī strādā. Turpretī konteineru segmentā esot nianses, kuras nav pārvaramas ar masīvu naudas ieguldīšanu. DB jau rakstījis, ka šajā segmentā loģistikas ķēdē iesaistītās ir lielā mērā privātās, turklāt ne Krievijas kompānijas (piemēram, kuģniecības, kravu saņēmēji, nosūtītāji). Nozares eksperts atzīmē, ka zināmā mērā situāciju šajā segmentā varētu uzlabot Ķīnas kravu piesaiste, jo Baltkrievijas‒Polijas robežšķērsošanas punkts Brestā netiekot ar pieaugošajiem dzelzceļa kravu apjomiem galā. Taču pastāv arī risks, ka ģeopolitisko spēlīšu rezultātā viens zvans no Vašingtonas šo vēl īsti neuzsākto biznesu varētu aizklapēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma lidosta SIA Sky Port līdz šim bijis perspektīvs, bet snaudošs biznesa aktīvs, kuras attīstību nosaka arvien pieaugošā aviācijas nozīme pārvadājumo, to intervijā DB stāsta naftas produktu pārkraušanas termināļa SIA Naftimpeks valdes priekšsēdētājs un degvielas uzpildes operatora RixJet Riga valdes loceklis Raimonds Kisiels.

Viņš atzīst, ka pašlaik vēl ir pāragri runāt par konkrētām iecerēm, jo primārais uzdevums ir veikt visaptverošu auditu par iegādātā aktīva pašreizējo stāvokli, tomēr mērķis ir lidostu un tai pieguļošo teritoriju attīstīt, izmantojot aviāciju.

Fragments no intervijas

Kā no naftas tranzītbiznesa nonācāt līdz lidlauka kompānijas kapitāldaļu iegādei?

Aviācija ir perspektīvs bizness, par to liecina ārzemju pieredze, un, lai arī Latvija ir maza valsts, tomēr pieprasījums pēc aviācijas pārvadājumiem pieaug. Turklāt aviācija ir pārvadātājs, tāpat kā citi transporta veidi. Naftas un tās produktu tranzītbiznesā dažādās kompānijās darbojos jau vairāk nekā 25 gadus, kuru laikā ir meklēti augstākas pievienotās vērtības pakalpojumi, un savulaik tāds tika atrasts un sekmīgi īstenots – degvielas uzpildes kompānija lidmašīnām sākotnēji lidostā Rīga, tagad arī Tallinas lidostā. Rīgas lidostā gaisa kuģu degvielas uzpilde tiek veikta ar hidrantiem, kas šo laiku saīsina līdz 30 minūtēm, bet Tallinā uzpilde notiek no autocisternām. Tādējādi aviācijas tēma nav pavisam sveša, kaut arī lidostu biznesa specifiskajās niansēs vēl nāksies iedziļināties. Tā kā viens no Tukuma lidosta SIA Sky Port līdzīpašniekiem – SIA Wings 4 Sky Group (iepriekš SIA K.S. Avia) piedāvāja iegādāties daļu no tai piederošajām kapitāldaļām par ļoti interesantu cenu, tad arī šis darījums tika uzsākts. Sākotnēji no šī pārdevēja tika nopirkti nepilni 20% Tukuma lidostas operatora kapitāldaļu, bet pašlaik ir parakstīts līgums par vēl 27% daļu iegādi. Kopā tas būs 47%, kas kopā ar Engures novada domei piederošajām 4,25% kapitāldaļu nodrošina vairākumu lidostas operatora kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DB klubs: Satricinājumi neļaus dzīvot pa vecam

Māris Ķirsons, 28.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzfunkcionāla infrastruktūra, kas ļautu ātri un efektīvi apstrādāt dažādus kravu veidus, ir viena no ostas konkurētspējas atslēgām

Tā nākotni DB Uzņēmēju kluba biedriem uzbūra jaunais (kopš šā gada 1. augusta) Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Jau vairākkārt ir rakstīts, ka tranzītbiznesā virmo pesimistiski piesardzīga noskaņa, kas ir saistīts ar lielu nekonkrētību saistībā ar Krievijas tranzīta kravām, un kas arī ir devis impulsu visai nozarei sašūpoties. «Domāju, ka ostas un visa tranzītbiznesa nozare ir pārmaiņu priekšā, bet, kā jau pie jebkurām pārmaiņām, izkristalizējas jauni virzieni, kuri var rezultēties arī jaunos pozitīvos projektos,» situāciju vērtē A. Zeltiņš. Viņš kā tēlainu salīdzinājumu minēja pagājušās nedēļas pirmdienu, kad visu dienu lija, un tas daudziem radīja problēmas un neērtības, bet ostā lietavu izraisītā ūdens līmeņa paaugstināšanās par vienu metru virknei piestātņu ļāva uzņemt lielākus kuģus, nekā to varētu izdarīt normālos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arnolds Babris stāsta, kāpēc kļuva par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem

Māris Ķirsons, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvijas tirgum ir raksturīgi daudzi tā saucamie pašnodarbinātie (freelancer) advokāti, kas staigā un piedāvā savus pakalpojumus par dempinga cenām.

Zvērinātu advokātu birojos tikai ar juristiem vien nepietiek un rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc datu analītiķiem, jau šobrīd rāda pasaules prakse

Tā, runājot par zvērinātu advokātu biroju (ZAB) nākotni, intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda zvērināta advokāte, BDO Law partnere Vita Liberte. Viņa uzsver, ka pasaulē aizvien biežāk birojus, kas sniedz juridisku palīdzību, izveido cilvēki, kuri paši nav juristi, piesaistot nozares speciālistus uz konkrētiem projektiem. Līdz Latvijai šī tendence vēl nav atnākusi, tomēr ar laiku arī konservatīvajai Latvijas juridiskajai nozarei būs jāmainās, lai apmierinātu prasīgos un aizvien vairāk zinošākos klientus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesai radušās aizdomas, ka Bunkus manipulējis ar informāciju Rego Trade maksātnespējas procesā

LETA, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Traucē lidostu kapacitātes trūkums

Egons Mudulis, 09.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošo pieprasījumu lidsabiedrībām apmierināt traucē lidostu kapacitātes trūkums - to dienu pirms 10.maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norādīja Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģionālo lietu un komunikāciju vadītājs Džeisons Sinklers.

Kāda ir situācija gaisa pārvadājumu biznesā salīdzinājumā ar citām nozarēm?

Tajā valda liela konkurece. Pasaulē darbojas vairāk nekā 600 lielu aviosabiedrību. Peļņas procents nav tik liels kā citās jomās. Aviācijai gan tagad klājas labāk nekā iepriekš. Puse no nozares peļņas veidojas Ziemeļamerikā. Eiropa, Āzija un Vidējie austrumi ir spēcīgi tirgi, bet Latīņamerika un Āfrika ir mazāki tirgi.

Naftas cenas turpina kāpt. Kas nozari gaida nākotnē?

Šis ir viens no avikompāniju biznesa galvenajiem aspektiem. Degviela un personāls ir galvenās izdevumu pozīcijas. Pēdējā pusotra gada laikā degvielas cenas ir kāpušas, taču ir grūti paredzēt, kāds būs to līmenis nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Skābekļa bads darbinieku skaita kāpienā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 04.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā «pazūd» tūkstošiem nodarbināto – Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā statistika par darba ņēmēju skaitu izgaismo lūzumpunktu

Iedzīvotāju, nodarbināto skaita un augsti kvalificētu darbinieku skaita ziņā pārāk maza valsts, lai saražotu pietiekamā apjomā, lai patērētu pietiekamā apmērā, lai uzturētu tirgu pietiekamā aktivitātē, lai eksportētu ar pietiekamu jaudu. DB intervētie uzņēmēji nereti pauduši līdzīgas atziņas, apzinoties nelielā iedzīvotāju skaita radītos šķēršļus ekonomikas attīstībai un uzņēmējdarbības iespējām. Kā DB jau ir vēstījis, VID apkopotā darba ņēmēju skaita statistika signalizē, ka šā gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada pirmo mēnesi, nodarbināto skaits sarucis vairāk nekā par 4 tūkst. Tomēr nākamie mēneši arī nenes pozitīvākas vēsmas. 2 tūkst. cilvēku iztrūkums februāra datos, martā – vairāk nekā 4 tūkst. sarukums un virs 2 tūkst. nodarbināto zaudējums aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Naudas vara brāļu attiecībās

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai savu nacionālo biznesa interešu protekcionisma mugurkauls ir stiprs, tas ir pat stingrāks par dzelzceļa sliedēm. Pirms gandrīz desmit gadiem it kā remontdarbu dēļ noņemtās sliedes pie Reņģes bija mērķtiecīgi raidīts signāls par tranzīta pārvadājumu ietekmes dalīšanu reģionā, kuru Latvija pareizi saprata, šķiet, tikai nupat. Bija jāpaiet vairāk nekā deviņiem gadiem, lai Latvija pārstātu gaidīt «sliežu remonta» beigas un celtu galdā oficiālu notu.

Lietuvu ar tiesas spriedumu starptautiski par patvaļīgu un varmācīgu konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū beidzot nokauninājusi arī Eiropas Komisija, liekot maksāt soda naudu, kas tikai pirmajā mirklī varētu šķist liela. 28 milj. eiro nav salīdzināma nedz ar kaimiņvalsts sliežu ceļos apgrozīto naudu, ne Latvijas pusei šajos garajos gados nodarītajiem zaudējumiem. Sliktākais ir tas, ka Eiropas Komisijas lēmums sodīt Lietuvu Latvijai var nedot nekādu taustāmu labumu. Sliežu nav un, var gadīties, ka to arī nebūs. DB (05.10. laikrakstā) aptaujātie Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, Satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis un Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška sliedes atjaunot nesola. Tajā pašā laikā Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckietis šonedēļ medijos izteicās, ka leišu nacionālajai dzelzceļa kompānijai «acīmredzot» būs jāatjauno Mažeiķu – Reņģes posms. Ar «acīmredzot» var arī nepietikt, lai sliedes reāli atjaunotu un kustība atkal notiktu. Nepieciešama ievērojami konkrētāka rīcība par izvairīgu spriešanu par to, kas kaut kad varētu vai nevarētu notikt. Pēc Seima spīkera vārdiem uzlikt atpakaļ sliedes varētu būt lētāk, nekā maksāt EK noteikto sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos divos gados Rīgā bērnu svinību vietas saradušās kā sēnes pēc lietus; cita par citu gaumīgāka un atraktīvāka.

«Ja salīdzina situāciju, kad sākām sava projekta realizāciju, un tagad, svinību vietu skaits varētu būt pat dubultojies. Pieprasījums rada piedāvājumu. Pēdējos gados svinēt bērnu svētkus ārpus mājām kļuvis populāri. Bērnu vecāki aktīvi meklē, interesējas, vērtē. Līdz ar to rodas arī piedāvājums. Pieprasījumu veicina vidējā dzīves līmeņa pieaugums, ekonomikas augšupeja un vēlme mainīt svinēšanas tradīcijas,» teic svētku un rotaļu telpas bērniem Wild One mārketinga vadītāja Līga Reinfelde.

Wild One savu darbību sāka 2018. gada augustā kā divu brāļu un to ģimeņu izveidots projekts. «Jau kādu laiku domājām par ģimenes biznesa sākšanu, apstākļu sakritību rezultātā nonācām pie domas par bērnu ballīšu telpas izveidi. Meklējot telpas svinībām ģimenes jaunākajam loceklim, vēl iepriekš secinājām, – lai gan telpu piedāvājums gana liels, daļa no tām izvēlētajā laikā bija jau rezervētas vai arī neatbilda vēlmēm,» atminas L. Reinfelde.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Labāk koalīcijas padomē, nevis zoodārzā

Anita Kantāne - DB galvenās redaktores vietniece, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam kāds medijs pievērš uzmanību Koalīcijas padomei, un vairumā gadījumu šis veidojums no preses puses tiek vērtēts kā nevēlams un antikonstitucionāls. Kā arguments padomes likvidēšanai tiek minēts, ka Satversme neparedz šādas padomes pilnvaras un arī vēlētāji nav nobalsojuši par cilvēkiem, kas ierodas uz Koalīcijas padomi.

Par Koalīcijas padomes idejas «tēvu» tiek minēts Andris Šķēle, kuram šāda padome bijusi nepieciešama, kļūstot par Ministru prezidentu. Bija nepieciešama vieta ar oficiālu pieskaņu, kur apvienot tik dažādās valsts partijas un sarunāties ar partijām pietuvinātajiem, ar cilvēkiem, kuri veido Latviju ārpus Saeimas.

Šodien tiek pārmests, ka Ministru prezidents ļauj diktēt dienaskārtību ietekmīgiem cilvēkiem, kuri pirmdienās, pirms Ministru kabineta sēdēm, slepenībā dod padomus Koalīcijas padomei.

Jāsaka – labāk, lai tiekas oficiāli, nevis zoodārzā vai pa kluso pirtīs. Ir taču skaidrs, ka darījumi ir jāapspriež, pirms tiek pieņemti gala lēmumi. Tas it sevišķi attiecas uz biznesa vidi un investīcijām, kur Saeima ar balsojumu nevar likt kādam ieguldīt privātu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju Ilzes un Ulda Pīlēnu dibinātā ģimenes fonda "Ola Foundation" ēku kompleksam Ķīpsalā nosvinēti spāru svētki.

"Ola Foundation" ēku komplekss būs pastāvīgā mājvieta ne tikai Integrālās izglītības institūtam, bet arī mākslai, mūzikai, diskusiju platformām, radošai rezidencei un izglītības atbalsta projektiem.

Arhitekta Ulda Pīlēna projektētajai betona un stikla ēkai ir olas forma, kas iemieso vizionāru domas skaidrību, alķīmisku negaidītību un tehnoloģiskas inovācijas. Pārfrāzējot K.G Jungu, ola ir dzīvības dīglis ar dziļu simbolisku nozīmi.

UPB holdings uzsāks multifunkcionāla ēku kompleksa būvniecību Ķīpsalā 

Noslēdzies divus gadus garais projektēšanas un saskaņošanas laiks un šodien SIA Gropius...

"Ola Foundation" mērķis ir kļūt par jaunu ideju un sinerģiju telpu Latvijā, tādējādi veicinot laikmetīgu sabiedrības transformācijas procesu. Iecerēts, ka nākotnē "Ola Foundation" mājvieta būs simbolisks ietvars, kurā notiek nemitīga, procesuāla kustība – ideju, domu, objektu, enerģiju, dažādu sinerģiju. Veidošana caur domāšanu un domāšana caur veidošanu. Teorētiķu un praktiķu mijiedarbība.

Līdz ar "Ola Foundation" izveidi notikušas izmaiņas arī Integrālās izglītības institūtā. No 5. novembra institūta vadību pilnībā pārņem Juris Rubenis, kļūstot par valdes priekšsēdētāju, savukārt Integrālā izglītības institūta līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Ilze Pīlēna, uzņemoties jaunus izaicinājumus, ir kļuvusi par "Ola Foundation" valdes priekšsēdētāju.

Kopš dibināšanas brīža 2017. gadā Integrālās izglītības institūtā ir notikuši 130 klātienes un tiešsaistes semināri, kuros piedalījušies vairāk nekā 4300 dalībnieki. Savukārt institūta veidotais I3 Klubs šobrīd apvieno jau vairāk nekā 400 domu biedrus. 1.novembrī Integrālās izglītības institūta mājas lapā publicēta kārtējā kursu programma 2021. gada pirmajam pusgadam.

"Man ir liels prieks, ka šajos gados mums izdevies ne tikai radīt izcilu un sabiedrībā pieprasītu izglītības programmu, bet arī padarīt Integrālās izglītības institūtu par finansiāli patstāvīgu un ilgtspējīgu vienību. Tas ļauj mums koncentrēties uz jaunā "Ola Foundation" infrastruktūras būvniecību un fonda attīstību, kura ēkā atradīsies arī Integrālās izglītības institūta pastāvīgā mājvieta. Mūsu abu ar Ilzi saikne ar institūtu joprojām būs ļoti cieša, kā arī es turpināšu darboties kā lektors Jura Rubeņa izveidotajās izglītības programmās,’’ saka Uldis Pīlēns.

"Integrālās izglītības institūta attīstība ir iegājusi jaunā fāzē, tāpēc šīs pārmaiņas ir likumsakarīgs solis, lai savas prasmes pilnībā veltītu tā tālākajai izaugsmei. Ar nepacietību gaidām brīdi, kad varēsim sākt darbību "Ola Foundation" jaunajā ēkā," saka Juris Rubenis.

Kaut "Ola Foundation" centrālā ēka atradīsies Rīgā, Ķīpsalā, fonds savu darbību neaprobežos tikai ar aktivitātēm galvaspilsētā un fonds savu darbību plāno izvērst arī ārpus tās.

"Ola Foundation’’ nesen iegādājies īpašumu Vecpiebalgas apkaimē – netālu no brāļu Kaudzīšu memoriālā muzeja "Kalna Kaibēni". Īpašumā atrodas arī 1882. gadā Reiņa un Matīsa Kaudzīšu celtās skolas drupas (Ogrēnu skola). Pīlēnu ģimene kā vienu no "Ola Foundation" darbības prioritātēm izvirzījusi kādreizējās skolas ēkas atjaunošanu, nākotnē padarot to pieejamu sabiedrībai un fonda radošām aktivitātēm.

"Šajā sarežģītajā laikā svarīgāk nekā jebkad agrāk ir apzināties savas saknes, lai, balstoties uz tām un jau gadsimtiem krātām zināšanām, veidotu mūsu nākotnes sabiedrību. Brāļi Kaudzītes ir daļa no Latvijas kultūras kanona, un mēs ar Uldi esam pateicīgi par iespēju jaunā, 21. gadsimtam atbilstošā kapacitātē cieņpilni atjaunot viņu atstāto mantojumu, mums tas ir liels gods un izaicinājums. Mēs apzināmies, ka olai nav iespējams status quo, tāpat kā dzīvības dīglis, kas no tās izšķiļas, nekad nav identisks. "Ola Foundation" ir telpa, kas attīstās kopā ar tajā esošajiem. Tā ir vieta, kas iemieso izziņas mākslu. Gan sevis, gan pasaules," saka Ilze Pīlēna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunais vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness - par to, vai abu valstu nīkulīgajās ekonomiskajās attiecībās var gaidīt pozitīvas pārmaiņas.

Fragments no intervijas:

Kanādiešu uzņemšanās komandēt NATO bataljonu Latvijā sakrīt ar airBaltic un Bombardier darījumu. Cik lielā mērā šie abi fakti Latviju «kanādiešu kartē» iezīmē stingrāk?

Pasaulē aviācijā ir laikam kādi četri lielie spēlētāji – Eiropas Airbus, ASV Boeing, Brazīlijas Embraer un Kanādas Bombardier. Izvēlēties tobrīd sarežģītā tirgus situācijā esošo kanādiešu kompāniju, nevis brāļu eiropiešu lolojumu vai stratēģiski svarīgo ASV milzi bija noteikti drosmīgi un, lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, reizē arī pareizi, jo visai bieži mazākie spēlētāji savā piedāvājumā, savā produktā zinātniskajā un tehnoloģiju attīstībā ieliek oriģinālākus, pat lielākus jauninājumus un attiecīgi dod lielāku pievienoto vērtību. Cik noprotu, tieši tas ir ar Bombardier jaunās paaudzes lidmašīnām, un to jauninājumi nu jau tiek ieviesti arī citur – konkurējošajos Boeing un Airbus. Vienlaikus ar šo mēs noteikti esam ieguvuši un, ejot uz zināmu risku, arī izrādījuši gudrību, atbalstot kompāniju, kas reāli atradās zināmā grūtību posmā. Tādai nelielai valstij kā Latvijai 20 lidmašīnu iegāde noteikti nav mazs skaitlis. Neviens mūsu kaimiņš, neskatoties uz vēlmēm, pašreiz tam nav pat tuvu, un lidošana tomēr ir ļoti smalka lieta – tā ir neizmērojama konkurence, tālredzība un drosme, nacionālo aviokompāniju ēra beidzas, un ne katrs to var celt. Ir arī svarīgi, ka mēs būsim pirmie, kas sāks globāli ekspluatēt tehnoloģiski progresīvo CS300 modeli. Jau oktobra beigās Air Baltic saņems pirmo lidmašīnu, un novembrī tā tiks izrādīta Latvijai. Esmu pārliecināts, ka tas mums visiem būs lepnuma mirklis, ko noteikti esam pelnījuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lielo zēnu spēlīšu atskaņas Latvijā

Egons Mudulis, DB žurnālists, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā abos Atlantijas okeāna krastos pieņemtie lēmumi attiecībā uz vilcienu un lidmašīnu ražotājiem neizbēgami atstās būtisku ietekmi uz abiem transportlīdzekļu un ar to saistīto tehnoloģiju tirgus segmentiem, skarot arī Latvijas intereses. Amerikāņu Boeing sūdzības par kanādiešu konkurentu Bombardier, kas esot guvis nepamatotu labumu no valdības subsīdijām, likušas ASV Tirdzniecības departamentam piemērot 219,6% kompensācijas maksājumu CS100 lidaparātu pārdošanas darījumam ASV lidsabiedrībai Delta Air Lines. Lai gan gala spriedums varētu tikt pasludināts tikai nākamā gada pavasarī, jau tagad kanādiešu un britu, kam rūp Bombardier ražotne Ziemeļīrijā, valdības faktiski piedraudējušas amerikāņiem ar tirdzniecības karu, kur pirmais cietējs būs pats Boeing, tostarp tā militāro lidmašīnu segments.

Nozares analītiķi un eksperti izsaka dažādas versijas par turpmāko notikumu gaitu. No vienas puses, tiek teikts, ka ASV tirgus kanādiešiem aizvērsies, jo kura lidsabiedrība gan gribēs maksāt tādas nodevas. Lai apslāpētu paniku par sešu miljardu USD vērtās pro-

grammas CSeries galu, pirms tā vēl sākusies, Kanādas varasvīri jau paziņojuši, ka savējos atbalstīs, ja tas būs nepieciešams. No otras puses, tiek norādīts, ka nav jau obligāti lidmašīnas jāpērk un ASV aviolīnijas taču var tās paņemt līzingā. Te gan jārēķinās, ka ASV iestādes nav Latvijas institūcijas, kam ar patieso labuma guvēju noskaidrošanu nevedas. Savukārt citi norāda, ka strīdā neiesaistīto valstu aviolīnijas bažījoties par konkurences samazināšanos un Boeing un Airbus duopola izveidošanos nākotnē, varētu lemt par labu apcelto jaunāko brāļu kanādiešu ražojumiem. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, skaidrs, ka pārāk jau nu diplomātiski apaļš ir AirBaltic teiktais, ka Latvijas nacionālās lidsabiedrības darbību un jaunās flotes ieviešanas plānu Bombardier un Boeing komercstrīds neietekmē. Bet ja nu jeņķi tiešām ir tik traki, ka parakstās uz saspīlējumu ar sabiedrotajiem Kanādā un Eiropā un CSeries aiziet pa skuju taku? Tai pašā laikā šis kašķis droši vien paver iespēju AirBaltic izkaulēt labākus nosacījumus nākamo lidmašīnu iegādei no kanādiešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru