Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

No 13. līdz 16. novembrim 10 Latvijas medicīnas nozares uzņēmumu piedalīsies pasaules vadošajā medicīnas nozares izstādē MEDICA 2023. Šī būs vēsturiski plašākā Latvijas medicīnas nozares ražotāju dalība savas nozares vadošajā starptautiskajā izstādē Diseldorfā. Pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam, šogad līdzās mūsu valsts medicīnas preču ražotāju individuālajām ekspozīcijām pirmo reizi Diseldorfā tiks būvēts Latvijas nacionālais stends.

Pasaules medicīnas produktu un tehnoloģiju tirgus ir dinamiski mainīgs, jaunu tehnoloģiju izstrāde un ražošana ietekmē medicīnas aprūpes nozari kopumā. Energoresursu cenu kāpums, izejvielu sadārdzinājums, izmaksu pieaugums pakalpojumiem un precēm no vienas puses un daži ļoti būtiski tehnoloģiski lēcieni, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kas liek investēt jaunos procesos, no otras puses, situācijā, kad veselības aprūpes budžeti ir ierobežoti, jo īpaši daudzu valstu valsts finansētajās veselības nozarēs. Ņemot vērā šos vispārējos nosacījumus, ir svarīgi, lai ikviens, kas pieņem lēmumus veselības aprūpes nozarē, būtu lietas kursā un izmantotu pasaulē vadošās medicīnas nozares izstādes MEDICA 2023 un starptautiskās augsto tehnoloģiju risinājumu un piegāžu medicīnā izstādes COMPAMED 2023 piedāvātās profesionālā dialoga, biznesa partnerības un tīklošanas platformas iespējas.

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ izstāžu rīkotājsabiedrība "BT 1" šogad prognozē apgrozījuma kritumu par 55%, atzina "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"Pēc 12.martā izsludinātās ārkārtējās situācijas valstī esam apturējuši mūsu saimniecisko darbību, bet tieši marts un aprīlis ir izstāžu biznesa visaktīvākais periods gadā, kas atstāj vislielāko ietekmi gan uz "BT 1", gan saistītajiem uzņēmumiem, gan mūsu klientiem un viņu ieguldījumiem," sacīja Tīle.

Viņš piebilda, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 30 uzņēmuma darbinieku, bet aprīlī - 42. Gandrīz visiem darbiniekiem bija maksimālā pabalsta summa. Patlaban "BT 1" nodarbina 59 darbiniekus, neviens nav atlaists.

Tāpat Tīle minēja, ka ik gadu "BT 1" rīkotās izstādes ģenerē ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā. "Pārceļot tikai trīs izstādes, "BT 1" zaudējumi veidoja 1,6 miljonus eiro, nemaz nerunājot par atceltajām izstādēm," viņš pauda.

Latvijas degvielas tirgotājs Latvija Statoil nav fiksējis būtisku degvielas patēriņa pieaugumu stacijās, kas atrodas uz tranzīta ceļiem, lai gan kravu pārvadājumu apjomi ar auto ir strauji pieauguši, jo tranzītnieki degvielu pērk, kur tā ir lētāka, - Lietuvā, norāda jaunā Latvija Statoil izpilddirektore Ilze Siliņa.

Viņa skaidro, ka tranzītnieki ļoti rūpīgi skatās, kādas ir degvielas cenas. «Pamatā viņi izmanto dīzeļdegvielu, un tā vislētākā ir Lietuvā, kur arī degviela tiek pildīta, un tad var izbraukt cauri Latvijai,» skaidro izpilddirektore.

Dīzeļdegviela Lietuvā esot lētāka, jo tai akcīzes nodoklis ir zemāks, tāpat arī pievienotās vērtību nodoklis (PVN) esot zemāks. Lietuvā PVN ir 21%, Latvijā - 22% un Igaunijā - 20%.

Kā ziņots, Siliņa uzņēmumā Latvija Statoil strādā jau 13 gadus, no tiem pēdējos četrus vadīja lielāko struktūrvienību uzņēmumā - Mazumtirdzniecības departamentu. Statoil viņa vada no pagājušā gada 1.oktobra.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Noslēdzot 2004./2005.gada izstāžu sezonu, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 ģenerāldirektors Viesturs Tīle pauž prieku gan par kompānijas izaugsmi, gan par izstāžu biznesa attīstību kopumā Latvijā un Baltijā. 2005.gadā BT 1 pavisam realizēs 29 izstāžu projektus, kas aptver visplašāko tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru spektru, kā arī virkni izklaides un dzīvesstila pasākumu. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka vairākas izstādes ir līderes Baltijas valstīs un BT 1 stratēģiskais mērķis ir tuvākajā nākotnē nozīmīgu daļu no projektiem izveidot par dominējošajiem Baltijas valstu telpā. Gada pirmajā pusē BT 1 piedāvāja virkni labi pazīstamus projektus – “Balttour”, “Skola”, “Māja I” un citus. Ķīpsalā notika arī starptautiskā automobiļu izstāde Rīgā “Auto 2005”, kas uzskatāma par Baltijas reģiona nozīmīgāko gada notikumu autonozarē. Šoruden, tāpat kā pērn, izstāde “Mēbeles” notiks vienlaikus ar izstādi un mēbeļu ražošanas nodrošinājuma profesionālo kontaktu forumu “Kokapstrāde. Iekārtas. Tehnoloģijas. Instrumenti 2005”. Savukārt rudens sezonā vienlaikus tiks organizētas pat trīs izstādes – “Māja. Dzīvoklis 2005”, “Vide un Enerģija 2005” un “Drošam darbam 2005”. Šogad pirmoreiz tiks organizēti divi jauni projekti – novembra sākumā notiks Pirmais Baltijas apvienotais skaistumkopšanas projekts “Baltic Beauty World 2005”, savukārt novembra beigās – Starptautiskā rūpnieciskās ražošanas materiālu un tehnoloģiju, mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas un instrumentu izstāde “Tech Industry 2005”. Neapšaubāmi pārmaiņas pasaules politiskajā un ekonomiskajā kartē ienesušas izmaiņas arī izstāžu biznesā. Gandrīz visās izstādēs strauji pieaug ārvalstu dalībnieku skaits, šogad kopumā par aptuveni piektdaļu palielinājies gan dalībnieku, gan izstādes ekspozīciju platību apjoms. Tas liecina, ka mūsu rīkotās starptautiskās izstādes ārvalstu uzņēmējiem ir lielisks starta punkts mūsu reģiona tirgus iepazīšanai un iekarošanai. Piemēram, izstādē “Riga Food 2004” vairāk nekā puse bija ārvalstu dalībnieku, “Balttour 2005” – aptuveni 45 %, “Intertextil Balticum 2005” – aptuveni 50 %. Ar katru gadu nacionālo uzņēmumu dalība izstādē kļūst arvien profesionālāka – lielākoties dalībnieki zina, kāpēc viņi piedalās izstādēs un ko no šīs dalības viņi iegūst. Lielākajai daļai dalībnieku ir skaidri saplānots katra par dalību izstādē ieguldītā lata ceļš. Kā stāsta Viesturs Tīle, “šobrīd informācijas apjoms milzīgos tempos pieaug ik dienu, tā ir viegli pieejama, tās pat ir par daudz, un apjoma dēļ ir jāiegulda liels darbs, lai atsijātu “graudus no pelavām”. Vecā tipa izstādes, kas pēc būtības bija informācijas platforma, zaudē savu vietu un lomu. Tāpēc tiek veidotas jauna tipa izstādes, kuru pamatvērtība ir kontaktu platforma”. Izmantojot šo kontaktu platformu, tiek atjaunoti iepriekšējie kontakti, stiprināti esošie un dibināti jauni. Šī kontaktu platforma sniedz plašas iespējas prezentēt jaunus produktus, palielināt noietu, atrast sadarbības partnerus un veidot kopējus projektus. Un pats galvenais – izstādē iedibinātie kontakti ir tas efektīvais filtrs, kas katram uzņēmumam vai galapatērētājam ļauj drošāk orientēties ikdienas milzīgajā un brīžiem pat uzbāzīgajā bezpersoniskās informācijas apjomā. Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 jau desmit gadus organizē augsta līmeņa starptautiskas, nacionālas un reģionālas izstādes. Desmit gadu laikā BT 1 organizētās izstādes ir apmeklējuši 2 998 024 apmeklētāju, liecina BT 1 apkopotā statistika. Šogad nozīmīgi palielinājies apmeklētāju skaits no Igaunijas un Skandināvijas valstīm, kas vēlreiz apliecina Rīgas kā nozīmīgas darījumu vietas statusu. “Esam gandarīti, ka arvien vairāk gan Latvijas, gan Baltijas un ārvalstu apmeklētāju izmanto mūsu izstāžu sniegtās iespējas. Prognozes liecina, ka savu trīsmiljono apmeklētāju sagaidīsim izstādes “Riga Food 2005” laikā, kas notiks no 7. līdz 10.septembrim, un pasniegsim viņam īpašu dāvanu,” norāda Viesturs Tīle.

Līdz ar ES paplašināšanos Austrumeiropas tūrisma ģeogrāfija kļūst interesanta arī Rietumiem, jo paveras jaunas ceļojuma iespējas austrumu un rietumu virzienā. Balttour izstāde apliecina šo tendenci. Nākošajā gadā Latvijas tūrisma industrijai līdz ar ES paplašināšanos būs jāstrādā jaunos apstākļos. Tūrisma nozare saņems no valsts kases vairāk kā vienu miljonu latu, lai uzlabotu šī tautsaimniecības sektora konkurētspēju globālajā Eiropas tirgū. Viens no tūrisma biznesa dzīves indikatoriem ir tūrisma izstādes un gadatirgi, kur vienkopus satiekas tūrisma profesionāļi, reklāma, mediji un klienti, lai iepazīstos ar jaunās sezonas tūrisma produktiem un piedāvājumiem. Rietumeiropas tūrisma gadatirgos pašlaik ir vērojama tendence, ka tieši tūrisms uz Austrumeiropu kļūst šajās izstādēs aizvien populārāks. Bijušās socvalstis aktīvi piedalās ne tikai Rietumvalstu lielākajās tūrisma izstādēs, bet bieži izmanto arī šo valstu reģionālās tūrisma izstādes. Līdzīga tendence ir vērojama arī Rietumvalstu tūrisma politikā, kad tās aizvien intensīvāk iepazīt Austrumeiropu kā potenciālo avottirgu. Baltijas reģionā viena no lielākajām tūrisma izstādēm ir Balttour (13.-15.02.2004), kuru jau vienpadsmito gadu organizē Latvijas Tūrisma aģentu asociācija sadarbībā ar izstāžu rīkotājsabiedrību BT1. Balttour izstādē tiek plānoti jauni pasākumi un gaidīti vēl neredzēti ciemiņi šajā reģionā. Pēc izstādēs rīkotāju informācijas galvenie jaunumi Balttour 2004 izstādē būs: Pirmo reizi izstādē tiks pārstāvēta Francijas un Ķīnas tūrisma delegācijas, taču arī citas valstis ir izrādījušas interesi par Latvijas tūristiem. Pirmo reizi Somija piedalīsies ar valsts stendu, kurā būs pārstāvēti vairāk kā 15 tūrisma uzņēmumi. Ņemot vērā pagājušā gada izstādes dalībnieku ieteikumus – tiek veidots jauns un ērtāks zāles plānojums. Izstādes ietvaros tiek plānoti divi semināri: “ES valstu pieredze ienākošā un izejošā tūrisma veidošanā” un “Tūrisms kā viena no Latvijas izvirzītajām prioritātēm”. Lai padarītu izstādes apskati interesantāku apmeklētājiem, tiek gatavota īpaša pārsteiguma loterija, kur biļešu īpašnieki izspēlēs pārsteidzošas balvas. Savukārt dalībniekiem būs iespēja iegūt veicināšanas balvu par visinteresantāk un krāšņāk noformēto stendu. Agrāko skatuvi nomainīs jaunums - “Interaktīvā kafejnīca” pārrunām un atpūtai ar speciāli veidotu programmu. Tajā dalībniekiem būs iespēja prezentēt sevi vizuālā, interaktīvā formā (reklāmas klipi, filmas u.c.). Tāpat kāds patīkams pārsteigums kafejnīcā gaidīs arī apmeklētājus. Ņemot vērā aizvien pieaugošo tūrisma uzņēmumu skaitu, tiek pievērsta uzmanība jauno tūrisma industrijas pārstāvju atbalstam, nodrošinot dažādus reklāmas bonusus par piedalīšanos izstādē. Latvijas tūrisma uzņēmēji savu dalību Balttour izstādē motivē ar iespēju klātienē satikt nozares kolēģus un dalīties pieredzē kā arī iegūt informāciju par ceļotāju vēlmēm. Piemēram, Domina Travel Latvia valdes priekšsēdētāja Olga Slaugotne Balttour izstādi vērtē ļoti augstu, jo tā ir “iespēja iepazīt jaunus klientus un tikties ar savas nozares profesionāļiem”. Šajā reizē tūroperators veidos savu stendu divās daļās – publiskā telpa un pārrunu vieta, kas ļaus intensīvāk un kvalitatīvāk komunicēties ar klientiem. Savukārt BTI Latvia direktore Natālija Sukure izsakās, ka Balttour izstādē nepiedalās jau vairākus gadus un min sekojošus iemeslus: “pirmkārt, firmas pakalpojumu struktūra ir mainījusies no atpūtas tūrisma uz darījuma cilvēku apkalpošanu. Otrkārt, firma nestrādā ar ceļojuma paketēm, bet gan apkalpo katru klientu individuāli. Treškārt, aktīvi darbojamies ienākošā tūrisma jomā, tāpēc tiek akcentētas ārzemju tūrisma izstādes. Taču mēs aktīvi piedalāmies izstādes darbā arī bez sava stenda.” Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Jenzis informē, ka Balttour izstādei tiek gatavots jauns stends un šīs izstādes galvenais mārketinga uzdevums būs “iedrošināt Latvijas ied

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Atzīmējot trīs gadu jubileju kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Romas līgumu 50.gadadienu un Eiropas dienu, visos Latvijas reģionos no 4. līdz 11. maijam tiek rīkoti īpaši svinību pasākumi. Informatīvi izklaidējošus pasākumus rīko Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Eiropas Savienības informācijas aģentūra (ESIA), Eiropas Parlamenta informācijas birojs ciešā sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā un partneriem.

Centrālo pasākumu kalendārs

- Piektdiena, 4. maijā, plkst. 13:00 - 16:00, Liepājā, Rožu laukumā

Piedalīsies grupa Ēnas, FAME, Emīls, IndyGo, Laimis Rācenājs. Pasākumā piedalīsies arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, uzaicināts Liepājas mērs Uldis Sesks. Svinīgās uzrunas un balonu palaišana plānota plkst. 13.30.

- Sestdiena, 5. maijā, plkst. 13:00 - 16:00, Daugavpilī, Vienības laukumā

Piedalīsies grupa Ēnas, Laimis Rācenājs, uzstāsies Daugavpils mākslinieki. Pasākumā piedalīsies arī Daugavpils mērs Rita Strode. Svinīgās uzrunas un balonu palaišana plānota plkst. 13.30.

- Svētdiena, 6. maijā, plkst. 15:00 - 18:00, Rēzeknē, Raiņa parkā

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.

Šogad 10. - 11. oktobrī Liepājas latviešu biedrības namā jau 11.gadu pēc kārtas notiks izstāde Liepājas uzņēmējs 2008. Ieejot jaunā desmitgadē, izstādes apmeklētājus gaida dažādi pārsteigumi un nebijuši pasākumi izstādes laikā, kas piešķirs izstādei sava veida rozīnīti un padarīs to apmeklētājiem interesantāku, sola izstādes rīkotāji.

Šogad izstādei savu dalību ir pieteikuši ap 70 dažādu nozaru uzņēmumi, taču pirmo reizi izstādes pastāvēšanas laikā tajā piedalīsies arī uzņēmēji, kas darbojas kultūras un mākslas nozarēs. Dažādos veidos tiks parādīta gan Liepājas uzņēmēju vēsturiskā attīstība, gan arī dažādas aktualitātes, kad kultūra izpaužas kā pakalpojums vai kā produkts,” stāsta LTRK Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs. „Ceram ka nebijušās aktivitātes piesaistīs ne tikai jaunus dalībniekus, bet arī pulcēs vairāk apmeklētājus. Ja iepriekšējos gadus apmeklētāju skaits bija vidēji ap 5000, tad šogad ceram uz lielāku iedzīvotāju aktivitāti un aicinām visus ne tikai nākt un aplūkot uzņēmēju piedāvātos produktus, bet arī tos iegādāties!” saka Ģ.Kronbergs.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls top līdz šim vērienīgākā un apjomīgākā Vācijas mūsdienu vizuālās mākslas izstāde Latvijā, informē izstādes pārstāvji.

Izstādes kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne) ir pasaulē pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators. Laikmetīgās mākslas izstāde Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts būs skatāma no 17. jūnija.

Izstāde, kurā tiks eksponēti 53 dažādu autoru darbi , kopumā 77 mākslas darbi, kas radīti periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām, ir tapusi, apkopojot darbus no 45 dažādām kolekcijām: no Vācijas izstāžu zālēm un muzejiem, kā arī no vairāku mākslas kolekcionāru privātajām krājumiem Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī izvēlēto mākslas darbu vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro.

Stenda atrašanās vietai izstādē ir liela nozīme, taču tā nebūt nav vienīgais veiksmes faktors, jo bez cītīga darba pirms pasākuma un tā laikā panākumi nav gaidāmi.

Izstāžu stendu un laukumu cenas ietekmē dažādi faktori, tostarp, piemēram, pasākuma formāts, nepieciešamie resursi tā organizēšanai, arī ekspozīcijas vietas lielums un sadarbības ilgums ar dalībnieku.

«Mūsu pieredze liecina, ka dalībniekiem atdeve būtiski ir atkarīga no tā, kā tas pats ir gatavojies izstādei, kā un cik aktīvi piedalās tajā un kā strādā ar sarīkojumā iegūtajiem kontaktiem pēc tam. Protams, svarīga arī kopējā situācija ekonomikā, nozarē vai darbības nišā,» teic izstāžu kompleksa Rāmava (SIA A.M.L.) valdes loceklis Gusts Lūsis. Viņš ir novērojis, ka Latvijas izstādēs redzamās tehnoloģijas, iespējamie risinājumi un piedāvājums strauji attīstās, bet izstāžu rīkošanai nepieciešamie resursi un izmaksas ar katru gadu pieaug.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociāciju (MASOC) un astoņiem Latvijas uzņēmumiem piedalīsies lielākajā industriālajā gadatirgū Hannover Messe - 2012.

Lielākajā starptautiskajā inženiernozaru izstādē Latvijas uzņēmumi piedalās jau 15 gadus. Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Piegādes un kooperācija Latvijas nacionālajā stendā šogad piedalīsies astoņi uzņēmumi: AS Baltijas Gumijas Fabrika, SIA Belmast, AS Ditton Pievadķēžu rūpnīca, SIA Eltus, biedrība Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA NOOK Serviss, SIA Silmor un SIA VAR C.

LIAA un MASOC nodrošinās savu darbinieku – inženiernozaru un investīciju piesaistes ekspertu klātbūtni izstādes stendā visā izstādes laikā, kā arī LIAA pārstāvniecības Vācijā pakalpojumus uzņēmumiem stenda mārketinga kampaņas realizēšanā, potenciālo partneru uzaicināšanā un uzņēmumu individuālo programmu sagatavošanā.

No 19. līdz 21.aprīlim Tartu izstāžu centrā notiks Igaunijas lauksaimniecības izstāde Maamess, kas ir Baltijas valstu lielākais un pazīstamākais lauksaimniecības tēmai veltītais pasākums. Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ieviestā Igaunijas - Latvijas programmas projekta DELBI 2 ietvaros tiek atbalstīta trīs Latvijas uzņēmumu dalība šajā izstādē un tiek rīkota uzņēmumu tirdzniecības misija izstādes ietvaros.

Šogad izstādē piedalās 470 lauksaimniecības, mežsaimniecības, dārzkopības un pārtikas nozares uzņēmumi. Aizvien pieaug arī Latvijas uzņēmumu interese par šo izstādi. Kā pastāstīja lauksaimniecības izstādes projekta vadītājs Marguss Kikuls, pēdējo gadu laikā izstādes dalībnieku skaits, atkarībā no ekspozīciju laukumu izmēriem, ir svārstījies robežās no 450 līdz 500 uzņēmumiem.

Izstādes organizētājs skaidro latviešu pieaugošo interesi par Maamess ar faktu, ka ir kopumā palielinājusies Igaunijas un Latvijas iedzīvotāju interese par tuvāko kaimiņu rīkotajiem pasākumiem un brīvā laika pavadīšanas iespējām. Uzņēmēji apzinās, ka ir svarīgi būt informētiem par kaimiņos notiekošo, tādēļ arī ir pašsaprotama dalība abu valstu lauksaimniecības izstādēs un to apmeklēšana, uzsvēra Igaunijas lauksaimniecības izstādes rīkotājs, piebilstot, ka Tartu atrodas mazāk nekā 100 kilometru attālumā no robežas, kas ļauj vienas dienas laikā gan apmeklēt izstādi, gan iepazīties ar Tartu pilsētu.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto „Informatīvo ziņojumu par nepieciešamību aizstāt vienotā platības maksājuma shēmu ar vienotā maksājuma shēmu”. Ziņojumā norādīts, ka 2006.gadā Latvijā jāturpina piemērot vienotā platības maksājuma shēma. Aizstāt vienotā platības maksājuma shēmu ar vienotā maksājuma shēmu nepieciešams jo, Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma paredz, ka visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir jābūt ieviestai vienotā maksājuma shēmai. Dalībvalstīs, kuras piemēro vienoto platības maksājumu, šī shēma jāievieš vēlākais līdz 2009.gada 1.janvārim. Pašreiz Latvija piemēro vienotā platības maksājuma shēmu. Nākamgad Latvijā turpināt piemērot vienotā platības maksājuma shēmu būtu izdevīgi, jo lauksaimniekiem varētu sekmīgāk apgūt tiešos maksājumus un labāk apzināt gaidāmās pārmaiņas. Lai pārietu uz vienotā maksājuma shēmu, tāpat ir nepieciešams papildināt Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu (IAKS) ar maksājumu tiesību reģistru un savstarpējās atbilstības kontroles sistēmu, kas ir laikietilpīgs process. Lai būtu iespējams pieņemt sabalansētu lēmumu par vienotā maksājuma shēmas ieviešanas optimālo laiku un metodēm, ZM pašreiz aktīvi informē sabiedrību, organizējot seminārus dažādām interešu grupām. ZM līdz šā gada 1.decembrim plānojusi iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietvaros paredzētās vienotā maksājuma shēmas ieviešanas gadu Latvijā.

Šodien, 24. oktobrī, divu dienu darba vizītē Latvijā ierodas Vienotā noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane (Joanne Kellermann).

Vizītes laikā plānots pārrunāt galvenās Vienotā noregulējuma mehānisma prioritātes un Latvijas banku sektora aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāju Nadeždu Karpovu un ekspertiem. 25. oktobrī Joanne Kellermane tiksies arī ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, informē FKTK.

«Viena no finanšu krīzes mācībām ir atbilstošas banku darbības atjaunošanas un noregulējuma plānošanas nepieciešamība. Vienotā noregulējuma valde ir gandarīta par ciešo un labo sadarbību ar nacionālajām noregulējuma iestādēm, tai skaitā FKTK. Ar kopīgu darbu mēs nodrošinām efektīvu banku glābšanu, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz reālo ekonomiku, dalībvalstu finansēm, kā arī eirozonu kopumā,» teica Vienotās noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

12. martā ārkārtējās situācijas dēļ būvniecības izstāde "Māja I 2020" tika pārtraukta un uz trīs mēnešiem "iesaldēta" Izstāžu centrā Ķīpsalā. Ņemot vērā dalībnieku lojalitāti un vēlmi piedalīties, pēc valsts līmeņa ierobežojumu atcelšanas tā atkal atvērta apmeklētājiem.

90% dalībnieku - aptuveni 350 uzņēmumu - turpina dalību izstādē "Māja I 2020", biznesa portālam db.lv pastāstīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"No dalības izstādē atteicās tie uzņēmumi, kas piedāvā sezonālas preces vai pakalpojumus, kā arī uzņēmumi, kuriem visas preces jau iztirgotas un jaunas nav piegādātas. Bija uzņēmumi, kas nenoticēja, ka tiks izstrādāts speciāls regulējums biznesa attīstības izstāžu drošības prasībām un izstādes varēs notikt. Skaidrība par regulējumu pēc ārkārtējās situācijas radās pēdējā brīdī. Un faktiski šī viena nedēļa, kad gaidījām regulējuma pieņemšanu, "BT 1" izmaksāja 80 000 eiro. Ilgi nācās skaidrot, ka Izstāžu centra Ķīpsalā kapacitāte un infrastruktūra ļauj nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos drošības pasākumus – informēšanu, distancēšanos, dezinfekciju. Turklāt mēs cilvēku skaita un plūsmas kontroli varam nodrošināt labāk nekā atsevišķos lielveikalos. Ir uzņēmumi, kas pārceļ savu dalību uz nākamo gadu. Dalību "Māja I 2020" ir pieteikuši arī jauni uzņēmumi, kas martā nevarēja piedalīties," stāstīja V. Tīle.

17. un 18. septembrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks 6. starptautiskā mājdzīvnieku un zooindustrijas izstāde “Pet Ekspo 2005”, kas ietver starptautiskās kaķu un suņu izstādes, dažādus paraugdemonstrējumus un šovus, kā arī iespēju klātienē apskatīt eksotiskus mīluļus. Būs iespēja skatīties arī sivēnu skriešanās sacīkstes. Izstādes apmeklētāji varēs vērot suņus, kaķus, zirgus, sekot līdzi šķirnes dzīvnieku vērtēšanai, apskatīt pundurtrušus, pērļu vistiņas, runājošus papagaiļus, jūrascūciņas, fretkas un skrējējzosis, kā arī daudzus citus dzīvniekus. Savukārt izstādes ekspozīcijas daļā ikviens varēs iepazīties ar suņu un kaķu barību un to jaunumiem, izvēlēties savam mīlulim jaunus aksesuārus, kā arī iegūt izglītojošu informāciju par mājdzīvnieku veterināriju un citiem jautājumiem. Izstāde ir domāta ne tikai profesionāļiem, galvenais mērķis ir radīt iespēju atpūsties kopā visai ģimenei. Izstādē piedalās dzīvnieku barību tirgotāji, veterinārās klīnikas un zāļu lieltirgotavas, aksesuāru ražotāji un tirgotāji, zvēraudzētavas un dzīvnieku mīļotāju klubi. Interesenti Ķīpsalā varēs uzzināt, kā un kur iegādāties suni vai kaķi, kā rūpēties par dzīvnieciņu, kādu pārtiku mīlulim izvēlēties, kur un kādu veterināro ārstu meklēt. Izstādi organizē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sadarbībā ar Latvijas Kaķu mīļotāju klubu “Mooncat” un Latvijas Kinoloģisko klubu “Favorīts”. Starptautiskā kaķu izstāde Starptautiskajā kaķu izstādē divu dienu laikā piedalīsies vairāk nekā 400 kaķu, pārstāvot 24 šķirnes no 35 Latvijas kaķu audzētavām. Pārstāvētās kaķu šķirnes: Persijas kaķi (19 krāsas), Bali kaķi, Sibīrijas kaķi, Meinas pavalsts jenotveidīgie kaķi, Somālijas kaķi, turku angoras kaķi, Abesīnijas kaķi, Britānijas īsspalvainie kaķi, Burmas kaķi, Devonas rekss kaķi, eksotiskie (9 krāsas), krievu zilie kaķi; Kanādas sfinksi; orientālie (7 krāsas), Siāmas kaķi, Ņevas maskarādes, Snowshoe, Skotijas nokareno ausu kaķi, Kornvolas rekss kaķi, Peterbold, Donas un Kanādas sfinksi un citi. Izstādē piedalīsies kaķi ne vien no Latvijas, bet arī no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Polijas, Somijas, Krievijas. Būs redzami arī dresēti cirka kaķi. Jaunums izstādē šogad – bobteili (bez astes) un mančkini (ar ļoti īsām kājām), kas Latvijā vēl nav redzēti! Starptautiskā suņu izstāde Šogad starptautiskajā suņu izstādē piedalīsies vairāk nekā 1000 suņu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Polijas. Suņu audzētāji sola atvest pat tādas šķirnes, kas Latvijā vēl nav sastopamas. Izstādes laikā notiks suņu šovi, kuros tiks prezentēta netradicionālā dresūra, kā arī tiks demonstrētas izcilas īpašības. Būs arī plašs kucēnu tirgus. Tāpat paredzēts arī suņu modes šovs, kas prezentēs modes aktualitātes un tendences. Jauno kinologu nometnes dalībnieku paraugdemonstrējumi 17.septembrī no plkst.11.00-16.00 apmeklētāji varēs vērot jauno kinologu vasaras nometnes grupas paraugdemonstrējumus, augstākās sarežģītības pakāpes paklausības paraugdemonstrējumus, kad saimnieks kontaktējas ar suni tikai ar kustību valodu. Ikvienam būs iespēja vērot, ko var panākt darbā ar suni, ja ir izveidots pareizs darba mīlestības kontakts. Tāpat būs iespēja vērot pasaku tēlu tērpu šovu, kurā piedalīsies gan suņi, gan viņu saimnieki. Skolas dalībnieki uzstāsies arī ar dejām - ģimenes mīluļi dejos kopā ar saviem saimniekiem mūzikas pavadībā. Tāpat bērni varēs samīļot suņus un ar viņiem kopā nofotografēties. Latvijas sivēni, atsaucieties! 18. septembrī plkst. 12.00 notiks sivēnu skriešanās sacensības. Sivēni cīnīsies par Ātrākā Latvijas sivēna titulu, kā arī Smukulīša titulu, kuru noteiks mazie skatītāji. Būs balvas gan sivēniem, gan viņu īpašniekiem, gan līdzjutējiem. Šobrīd sacensībām pietikti seši sivēni. Aicinām pieteikties visus brašos Latvijas sivēnus! Sivēnu īpašnieki var pieteikt savus mīluļus sacensībām pa tālr. 7065028. Loterija zinātkārajiem Visiem izstādes “Pet Ekspo” apmeklētājiem būs iespēja piedalīties loterijā, kurā, atbildot uz jautājumiem, varēs laimēt dažādus suvenīrus, dzīvnieku barību un aksesuārus, par kuriem parūpējus

Mīksto mēbeļu izvēle ir tieši saistīta ar savu un mājas ciemiņu komforta līmeni. Vai pēc garas darba dienas nav patīkami ieslīgt mīkstā, ērtā dīvānā vai saņemt viesu komplimentus par stilīgajiem atpūtas krēsliem? Šajā rakstā piedāvājam smelties iedvesmu mīksto mēbeļu izvēlei, kas ļaus atsvaidzināt dzīvojamo telpu un priecēt visus, kas tajā ienāks!

Izvēlies vienotu tematiku

Pirms sākt šķirstīt katalogus vai apmeklēt veikalus meklējot konkrētu mēbeli, būtu jāsāk ar mājokļa kopējās tematikas un stila izvēli. Tā vietā, lai katru istabu skatītu iekārtotu atsevišķā stilā, prātīgs lēmums būs izvēlēties vienotu tematiku un pie tās pieturēties visā mājoklī, radot vienotu dizainu. Šādā veidā būs daudz vieglāk atrast mēbeles, kuras stilistiski papildinās viena otru un centrālās tematikas izvēle ir vieglākais veids kā to panākt. Piemēram, mūsdienīga stila mēbelēm ir raksturīgi metāliski elementi, ikdienišķam – ērtums un praktiskums, eklektiskam – amatnieciski vai etniski elementi, tradicionālam – antīkas formas, sarkankoks utt. Lai arī kāda estētika tiks izvēlēta, vienota vadlīnija atvieglos piemērotu mēbeļu meklēšanas procesu.

Eiropas Savienības (ES) atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs būtu jāpiešķir arī lielajiem pārtikas ražotājiem, intervijā teica graudu pārstrādes uzņēmuma «Rīgas dzirnavnieks» direktore un valdes locekle Anita Skudra.

Viņa norādīja, ka ES atbalsts lielajiem pārtikas ražotājiem dalībai starptautiskās izstādēs ir jau daudzus gadus nesakārtots jautājums. «Patlaban atbalsts pienākas mazajiem un vidējiem ražotājiem, kas ir ļoti labi, bet viņi pat visi kopā neveido vērā ņemamus eksporta apjomus, kas sniegtu pienesumu valsts eksportam. Tieši lielie ražotāji spēj valsts iekšzemes kopproduktu būtiski palielināt un sasniegt vērā ņemamus eksporta apmērus. Tāpēc atbalsta loks būtu jāpaplašina ar lielajiem pārtikas ražotājiem,» pauda Skudra.

Viņa atzīmēja, ka lielajiem uzņēmumiem atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs ir svarīgs, jo šīs izstādes arī Latvijas lielajiem pārtikas ražotājiem ir ļoti dārgs prieks, taču nozīmīgākais instruments kontaktu veidošanai.