Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Mājas sporta zāles ir jaunās fitnesa studijas. Galvenais ir atrast savai telpai, budžetam un apņemšanās līmenim piemērotāko mājas treniņu aprīkojumu, un šeit daudzi cilvēki iestrēgst – ir svarīgi pieņemt, ka Tu veido mājas sporta zāli, nevis komerciālu fitnesa centru. Kādi ir efektīvākie mājas trenažieri un aprīkojums individuālajiem treniņiem? Par to plašāk – šajā rakstā!

Aprīkojums un mājas trenažieri individuālām vajadzībām – ko apsvērt?

Pats svarīgākais, ko atcerēties – nav jāpārblīvē mājoklis ar neskaitāmām komerciāla līmeņa iekārtām vai aprīkojumu. Tikai viens augstas kvalitātes skriešanas trenažieris, piemēram, skrejceļš, var būt Tavas treniņu vietas zvaigzne. Ja tas nav iespējams, jogas paklājiņš vai kāds pretestības aprīkojums joprojām var palīdzēt sasniegt sporta zāles kvalitātes treniņu, nesperot kāju sporta zālē. Lai saprastu, kādi sporta trenažieri ir pieejami un ko apsvērt, lasi turpinājumā!

#1 Skriešanas trenažieris

Ja Tev mājoklī ir pietiekami daudz vietas, skrejceliņš var būt lielisks kardio aprīkojums mājās. Šādi trenažieri ir salīdzinoši dārgi, tāpēc pirms iegādes izvērtē, kādas funkcijas Tev ir svarīgas – iespēja to salocīt, regulē slīpumu, ātrumu u.c. Jo mazākas būs variācijas iespējas, jo lētāks būs ieguldījums. Šādā situācijā var noderēt arī lietots trenažieris, jo tas, visticamāk, ja tiks pārdots, kādam citam mājās būs vairāk krājis putekļus nekā likts lietā aktivitātēm.

Baltijas fitnesa klubu operators My Fitness atvēris Eiropā pirmo sporta zāli, kas atrodas Tallinas lidostas pasažieru zonā, informē My Fitness valdes priekšsēdētājs Erki Torns (Erkki Torn).

Sporta zāle ir bezmaksas un tā atrodas tieši blakus lidostas iekāpšanas vārtiem. «Šāda Pop Up sporta zāle noteikti ir lieliska iespēja pasažieriem izkustēties laikā, kamēr jāgaida lidojums. Ja laika nav daudz, tā var būt vien 10 minūšu pastaiga uz mehāniskā skrejceliņa vai pāris piegājieni uz trenažiera,» saka E.Torns. Viņš piebilst, ka lidostas arvien vairāk līdzekļu iegulda tieši pasažieru izklaidei, tāpēc drīzumā līdzīgas sporta zāles visticamāk tiks atvērtas arī citu Eiropas lielāko pilsētu lidostās.

Lidostas sporta zālē pieejami tādi trenažieri kā mehāniskais skrejceliņš, eliptiskais trenažieris, airēšanas trenažieris, velotrenažieris un kāpņu trenažieris. Visi trenažieri ir aprīkoti ar ekrānu un interneta savienojumu. Tāpat ir pieejami četri trenažieri, kas paredzēti pēdu, plecu, krūškurvja un muguras vingrinājumiem.

Slovākijā naktī no sestdienas uz svētdienu Tatros gājušas bojā divas sievietes no Latvijas, atsaucoties uz Slovākijas Kalnu glābšanas dienestu (HZS), ziņo vietējie mediji.

Sievietes, domājams, nosalušas.

Viņas bija 50 cilvēku grupā, kas no kalnu kūrorta devās pārgājienā, bet ceļā pazuda un neatgriezās kopā ar pārējiem.

Glābēji sāka viņas meklēt sestdienas naktī un atrada kāda kalna pakājē jau mirušas.

Ceļojumu aģentūras Impro valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs aģentūrai LETA apstiprināja, ka bojāgājušās sievietes ir no Latvijas un ceļojumā devušās Impro grupā.

Oficiālajā paziņojumā Impro profilā sociālajā tīklā Facebook publicēts grupas vadītājas ziņojums par šīs nelaimes apstākļiem.

«26.septembrī plkst.9.30 ar kalnu tramvaju no Starijsmokovecas uzbraucām kalnā. Laika apstākļi piemēroti kāpšanai, nedaudz apmācies, bet nelīst. Aizgājām ar grupu līdz ūdenskritumiem, pēc tam nonācām vietā, kur trases sadalās zilajā un zaļajā. Tā kā jau autobusā biju izstāstījusi, ka zaļā trase ir stāvāka, tad norunājām, ka pa to kopā ar mani ies tikai tie, kuriem spēki atļauj. Pārējie paiesies pa zilo līdz kalnu būdiņai, paēdīs un nāks atpakaļ. Lielākā daļa grupas, īpaši seniori, tā arī darīja,» teikts paziņojumā.

Bijušās izgāztuves teritorijā Rīgā, Augusta Deglava ielā tiks izveidots viens no lielākajiem galvaspilsētas parkiem, kurā jau nākamgad ierīkos bērnu rotaļu laukumu un valstī lielāko pikniku zonu. Par to trešdien, iepazīstoties ar paveikto izgāztuves sakārtošanā, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Bijušās izgāztuves vietā starp Pļavnieku un Purvciemu apkaimēm vairāk nekā 20 hektāru platībā kopš pagājušā gada tiek veikta teritorijas sakārtošana, kuras gaitā jau izveidots teju 36 metrus augsts mākslīgs kalns, kas ir viens no augstākajiem punktiem galvaspilsētā, informē Rīgas dome.

«Projekts ir līdzfinansēts ar Eiropas Savienības naudu, tā galvenais mērķis ir vides sakārtošana un nosacījumi paredz, ka vairākus gadus nedrīkst veikt kapitālu būvniecību. Tāpēc kalnu pagaidām izmantot nevarēs un pacēlāju slēpotājiem vēl nebūs. Tomēr rīdzinieki jau ziemā tiks pie distanču slēpošanas trases, vasarā izgāztuvei blakus esošajā teritorijā izveidos jaunu bērnu rotaļu laukumu, kā arī tiks izveidota Latvijā lielākā piknika zona – ar 40 galdiem un griliem. Tiks uzstādīta Ziemassvētku egle un vasarā varēs notikt līgošanas pasākumi,» norādīja N. Ušakovs.

«Problēmas ar drošību Latvijas kalnos ir aktuālas. Līdz nākamajai slēpošanas sezonai mēs plānojam veikt slēpošanas trašu sertificēšanu pēc skandināvu shēmas. Tas nozīmē, ka būs izanalizēta trašu pacēlāju un kalnu drošība. Analīzi veiks, ņemot vērā apkopoto slēpotāju traumu daudzumu un veidus,» laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas slēpošanas trašu asociācijas valdes priekšsēdētājs un slēpošanas kompleksa Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

Viņš arī atklājis, ka jau rudenī sāktas sarunas par slēpošanas trašu sertificēšanas iespējām, bet Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) ziņojums par nedrošajiem trošu pacēlājiem ir tikai aktualizējis kalnu sertificēšanas nepieciešamību.

J. Žagars skaidro, ka sertificēs slēpošanas kalnus, kur būs izpildīti noteiktie drošības nosacījumi: «Kā piemēru varu minēt to, ka slēpošanas vietās jābūt drošības nožogojumiem, kā arī uz vietas jāatrodas medicīniskajam personālam. Tie ir tikai daži no risinājumiem, kas novērstu nelaimes gadījumus trasēs.»

PTAC patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde skaidrojusi, ka slēpošanas kalnu trošu pacēlāji klasificējami kā bīstamas iekārtas, tāpēc tagad notiek ikgadējā pārbaude. «Līdz šim pārbaudītas 12 trases, kurās kopā ir 38 trošu ceļi. No pārbaudītajām kalnu trasēm piecās konstatēti pārkāpumi un kopumā 15 trošu pacēlājiem apturēta darbība.»

Nākamo divu gadu laikā, no 2016.gada līdz 2017.gadam, Cēsis iegūs jaunu, modernu, labiekārtotu un daudzfunkcionālu stadionu, kas piemērots vairākām sporta disciplīnām – vieglatlētikai, futbolam, pludmales un klasiskajam volejbolam, basketbolam, tenisam, badmintonam, florbolam un hokejam, informē Cēsu novada pašvaldība.

Projekta īstenošanai divu gadu laikā valsts piešķirs 1,5 miljonus eiro, kā arī tiks piesaistīts pašvaldības līdzfinansējums.

Stadiona rekonstrukcija tiks veikta tā, lai tas atbilstu starptautiskajām vieglatlētikas stadiona prasībām. Tajā būs seši skriešanas celiņi pa esošo 400 metru apli, kā arī astoņi celiņi 100 metru taisnē. Celiņu segums būs veidots no gumijas granulu sistēmas.

Futbola laukuma segums arī būs sintētisks un atbilstošs UEFA standartiem. To piešķirs Latvijas Futbola federācija. Futbolu varēs vērot atvērtās tribīnēs, kur pietiks vietas ap 300 cilvēkiem un kas tiks izbūvētas uzbērumā pie privātīpašumā esošajām dzirnavām.

Aviokompānija Wizz Air, Ungārijā, Budapeštā, atklājusi jaunu, 3800 kvadrātmetru plašu mācību centru, informē uzņēmuma pārstāvji.

Wizz Air mācību centru uzbūvējis Ungārijas lielākais nekustamo īpašumu uzņēmums WING, un tajā atrodas divi Airbus A320 CAE 7000XR sērijas pilnie lidojumu trenažieri. Saskaņā ar 10 gadu līgumu CAE sniedz Wizz Air arī mācību centra ekspluatācijas pakalpojumus, nodrošinot lidsabiedrībai mācību iekārtu komplekta darbību un uzturēšanu jaunajā objektā. Mācību centrā būs arī TFCsalona ārkārtas evakuācijas trenažieris, kā arī Flame Aviationnākamās paaudzes ugunsdzēsības trenažieris V9000 Commander. Tas ir mācību komplekss, kur var mācīties gan piloti, gan stjuarti.

Pilnīgi noslogots, mācību centrs var uzņemt līdz 300 izglītojamo dienā no visa Wizz Air tīkla un nodrošināt mācību nodarbības, kā arī pilotu un stjuartu treniņus. Mācību piedāvājumā ir arī sākotnējās un periodiskās mācības uz zemes un tipa kvalifikācijas.

Transporta un sakaru institūts (TSI) šodien pabeidzis mācību trenažiera Aerosim, kas apkalpo Airbus A320 lidmašīnas, uzstādīšanu informē institūts.

Uzstādītais 2D trenažieris realizē virtuālās lidmašīnas koncepciju un ļauj aviācijas studiju programmu studentiem iegūt pilnīgu, lai gan virtuālu, pieeju populārajam aviolaineriem, norāda TSI.

Simulatora izmantošana studentiem ļaus apgūt visas Airbus A320 lidmašīnas apkopei nepieciešamo procedūru veikšanas iemaņas, dokumentāciju, kā arī dos iespēju orientēties ierīču panelī un agregātu nodalījumā.

Trenažieris ir precīza aviolainera virtuālā kopija, kas ļauj ieslēgt un izslēgt jebkuru slēdzi, nomainīt ierīces, apgūt visas tehniskās realizācijas nianses un diagnostikas darba un remonta īpatnības. Turklāt tas notiek, nepakļaujot riskam pasažierus, uzsver TSI.

Lidsabiedrība «Wizz Air» paziņojusi, ka šogad netālu no Budapeštas Ferenca Lista lidostas tiks atvērts jauns mācību centrs. Jaunajā objektā būs divi jauni un moderni pilnie lidojumu trenažieri, viens nekustīgais trenažieris, kā arī jauns salona ārkārtas evakuācijas trenažieris un ugunsdzēsības iekārtas.

Tā kā «Wizz Air» turpina izaugsmi Eiropā ar vairāk nekā 20% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kā arī nākamajā desmitgadē grasās trīskāršot avioparku, jaunais centrs ļaus «Wizz Air» palielināt mācību iespējas līdz 100 apkalpes locekļiem dienā, kas nākotnē pieaugs līdz vairāk nekā 250 personām.

Šis mācību centrs atradīsies piecu minūšu attālumā no Budapeštas Ferenca Lista lidostas un būs lielākais ar aviāciju saistītais mācību centrs reģionā. Līdztekus trim pilotu trenažieriem un salona apkalpes trenažierim 3800 kvadrātmetrus plašajā centrā atradīsies 14 mācību telpas, biroju zona, liels vestibils un kopējā atpūtas telpa.

Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO datiem, šoziem visvairāk atlīdzību pieteikumi saņemti no slēpotājiem un snovbordistiem, kuri guvuši dažādas traumas slēpojot, turklāt visbiežāk «ziemas traumas» gūtas, slēpojot Itālijā.

ERGO speciālisti norāda, ka kopumā visbiežāk gūtās traumas ir kāju lūzumi, muguras un sejas ievainojumi.

Lielāko atlīdzību 2011./2012. gada ziemas sezonā ERGO izmaksājis Baltijas kalnu slēpošanas vairākkārtējai čempionei, talantīgajai jaunajai Latvijas sportistei Leldei Gasūnai, kura guva smagu savainojumu slēpošanas trasē Itālijā. Izmaksātās atlīdzības apmērs sastāda ap 9800 eiro un lielākās izmaksas no tās sastāda izdevumi par traumētās kājas operāciju, un uzturēšanos slimnīcā Itālijā (ap 7050 eiro), kā arī aviobiļetes ar papildus vietu (2171 eiro), jo kāju pēc operācijas nedrīkstēja locīt.

Šoziem, laikā no decembra līdz februārim, ERGO ceļojumu apdrošināšanā slēpotājiem un snovbordistiem atlīdzībās ir izmaksāja par vairāk 15% vairāk salīdzinot ar pagājušo gadu. Tāpat ERGO novērotā tendence liecina, ka šogad vairāk nekā iepriekšējā gada ziemā iedzīvotāji devušies slēpot vai snovot ārzemēs.

Viens no veikalu tīkla Burusports īpašniekiem Māris Birzulis ir pārņēmis 80ha lielo slēpošanas un atpūtas kompleksu Mežezers, kas šoziem atsāk darbu jaunā kvalitātē.

Atpūtas kompleksā Mežezers ir investēti 500 tūkstoši lati, apliecināja Db Māris Birzulis. «Redzot, ka šāds komplekss ar tik daudz un dažādām atpūtas iespējām tik skaistā vietā tiek atstāts nolemtībai, nolēmu tā attīstības un apsaimniekošanas jautājumus pārņemt savā ziņā," atzīst Māris Birzulis.

Mežezers atrodas 120 km no Rīgas uz Latgales pusi, Odzes ezera krastā un bāze izveidota jau tālajos padomju gados. Padomju gados tā kalpojusi kā šahistu pulcēšanās vieta. Papildus vasaras atpūtai septiņdesmito gadu nogalē uzstādīts arī pacēlājs kalnu slēpotājiem.

Šogad kalnu saimniekiem Latvijā lielākās bažas sagādā iespējamais apmeklētāju trūkums, vēsta laikraksts Neatkarīgā. Cerības tiek liktas uz slēpotājiem un snovbordistiem no kaimiņvalstīm.

Tomēr ziemai trašu saimnieki gatavojoties bez lieka pesimisma – intensīvi tiek domāts, kā padarīt kalnus pieejamākus, lai cilvēki varētu un vēlētos atļauties tur pavadīt savu brīvo laiku. Šogad Latvijas trasēs gaidāms jūtams cenu kritums par pacēlāju izmantošanu, tiek veidoti piedāvājumi ģimenēm un domāts par izsalkušajiem ziemas baudītājiem, noskaidrojis laikraksts.

Kalniem, kas atrodas Latvijas reģionos, klājoties grūtāk, jo apmeklētāji biežāk izvēlas trases tuvāk dzīvesvietai, tāpēc attālākās slēpošanas trases mēģina klientus pievilināt ar zemākām cenām. Piemēram, Lido kalns šogad darba dienās pieejams par trim latiem, bet nedēļas nogalēs – par pieciem latiem visas dienas garumā.

Kalnu slēpošanas sporta bāzēm Covid-19 noteiktie ierobežojumi radījuši papildus izdevumus, taču klientu pieprasījums šoziem ir liels, un sezona varētu rezultēties ar peļņu, atzina aptaujāto slēpošanas trašu pārstāvji.

Kā norādīja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, lieli izdevumi ir bijuši arī sniega ražošanai, taču, ja sezona martā vēl turpināsies, tad tā varētu būt finansiāli veiksmīga.

Arī Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis atzīst, ka darbs ārkārtējā situācijā prasījis papildu līdzekļu, taču kopumā sezona vērtējama kā finansiāli veiksmīga, jo ziema šogad ir labvēlīga nozarei.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" direktors Viesturs Ošinieks atzīst, ka šīs sezonas finansiālais rezultāts varētu būt pozitīvs, un peļņa varētu segt daļu no pagājušās sezonas zaudējumiem, neskatoties uz ārkārtējās situācijas radītajām papildu izmaksām.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Dzintars Lerhis, sporta preču veikalu SKIBOX īpašnieks un atpūtas kompleksa Kaķītis līdzīpašnieks. «Uzņēmumu unikalitāte ir sirdslieta. Ir patiesi jāmīl tas, ko dari, vai arī jābūt pilnīgi trakam, lai Latvijā strādātu jomā, kas saistīta ar sniegu, ņemot vērā to, ka Latvijā sniegs ir reti, patiešām reti. Līdz ar to ir jāstrādā divtik cītīgi,» par savu darbības jomu saka Dz. Lerhis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man gribētos domāt, ka neesmu viens no trakajiem, kam pieder pasaule, bet daru to, ko patiešām mīlu - sniegs, kalni, aktīvā atpūta ir mana kaislība. Es pats esmu kaislīgs slēpotājs ziemā, savukārt vasarā aizraujos ar golfa spēli, kas Latvijā kļūst arvien populārāka. Daudz tiekos ar cilvēkiem, runāju par aktīvo atpūtu – varu ieteikt un palīdzēt izvēlēties piemērotāko apģērbu, aksesuārus un inventāru aktīvajai atpūtai, kā arī rekomendēt vietas, kur vislabāk aktīvi pavadīt brīvo laiku un baudīt dabu. Ne vienmēr ir jābrauc tālu prom, lai atpūstos un ļautos ziemas sporta veidiem, plašs piedāvājums ir arī tepat uz vietas Latvijā.

Kompetence starpkultūru izpratnē ir veiksmīga starptautiskā biznesa priekšnoteikums.

Saskaroties ar vietējā tirgus ierobežotību, daudzi Latvijas uzņēmumi ir nonākuši pie atziņas par to, ka ir nepieciešams eksportēt, un daudzi jau to veiksmīgi vai ne tik veiksmīgi dara. «Lai Latvijas uzņēmumi varētu attīstīties un nopelnīt, ir jāiet «ārā» – jāeksportē. Jebkurš eksports vistiešākajā mērā ir saistīts ar komunikāciju ar citas valsts pārstāvi. No tās ir atkarīgs sadarbības ātrums, kas finālā ietekmē arī peļņu,» norāda konsultāciju kompānijas Amber Training International partneris, farmācijas uzņēmuma Lundbeck Latvia vadītājs Andris Dieviņš.

30% neveiksmju eksportā ir izsaucis kompetences trūkums starpkultūru izpratnē, saka kompānijas Intercultural Network Consulting vadītāja Elizabete Aldera-Vuerera (Elisabeth Alder-Wuerrer), kura pati, savulaik vairāk nekā desmit gadus strādājot starptautiskajā organizācijā OPEC un pēc tam arī citos uzņēmumos, ir pārliecinājusies par to, kā kultūra ietekmē savstarpējo komunikāciju.

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Jauni sniega lielgabali nopirkti, pacēlāji pārbaudīti un kalnu īpašnieki gaida salu, lai varētu sākt slēpošanas sezonu.

Iepriekšējā slēpošanas sezona beidzās ar bažām par to, cik droši ir Latvijas slēpošanas kalni. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pavasara pusē veica trošu ceļu jeb, tā saukto, pacēlāju pārbaudes. Pusē no 24 slēpošanas trasēm centrs konstatēja būtiskus pārkāpumus, tāpēc neatbilstošo pacēlāju darbība tika apturēta.

«23 pacēlāji nebija reģistrēti Bīstamo iekārtu reģistrā, līdz ar to vispār nebija veiktas tehniskās pārbaudes. Astoņiem nebija veiktas kārtējās tehniskās pārbaudes, kas jāveic ik gadu,» galvenos pārkāpumus min PTAC Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane. Viņa uzsver: visi pārkāpumi tika novērsti, un šogad slēpošanas trases no PTAC viedokļa ir labākā līmenī gatavas slēpošanas sezonai, jo arī tie pacēlāji, kas iepriekš nebija tehniski pārbaudīti, tagad ir.

Silto laikapstākļu dēļ šosezon slēpošanas kalnu apgrozījums varētu sarukt par 30%-40%, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, atzīst aptaujāto slēpošanas trašu pārstāvji.

Tukuma novadā esošās slēpošanas trases Jēkaba grava pārstāvis Mairis Mežinskis norāda, - pat ja šonedēļ sāksies ziemai raksturīgāki apstākļi ar salu un sniegu, apgrozījuma kritums jebkurā gadījumā saglabāsies 30-40% apmērā.

Arī Cēsu novadā esošā Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars un Amatas novada Ozolkalna pārstāve Līga Rokpelne piekrīt, ka kalni šajā sezonā noteikti piedzīvos apgrozījuma kritumu.

«Ja laikapstākļi būs labvēlīgi un mums izdosies izvilkt sezonu līdz pat aprīļa beigām, apgrozījuma kritums, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, varētu būt ap 30%, bet, ja tas neizdosies, tad kritums būs mērāms 40% apmērā,» stāsta Žagars.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Saldus novada uzņēmums SIA Kalnu piens izsludinājis iepirkumu vairāku iekārtu iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānija par 700 tūkstošiem eiro vēlas iegādāties siera iepakošanas iekārtu. Konkursam pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 4.decembrim.

Tāpat par 500 tūkstošiem eiro uzņēmums plānojis iegādāties piena pārstrādes ražotnes iekārtas. Šim konkursam pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 27.novembrim.

Paredzamais iekārtu piegādes datums ir 2018.gada 14.decembrim.

Uzņēmums SIA Kalnu Piens reģistrēts 2011. gada 21. februārī. Veicot jau bijušā siera ražošanas uzņēmumā vērienīgu rekonstrukciju un pielāgojoties mūsdienu tehnoloģijām, uzņēmums siera ražošanu uzsāk 2012. gada jūnijā. Kā pamata receptūra tiek ņemts puscietā nogatavināt siera ražošanas standarts, kas ir pielāgots SIA Kalnu Piens tehnoloģijām, kā rezultātā ir izveidojies tikai šim uzņēmumam raksturīgs siers – Kalnu siers.

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Daudzus interesē, vai tiešām iespaidīgie, miljonus vērtie objekti ir sabūvēti vienreizējiem, septiņpadsmit dienu gariem sporta svētkiem ar nosaukumu - olimpiskās spēles. Taču buldozeri pēc spēlēm nebrauks - Soču kalnu ciematiņa olimpiskie objekti nonāks Krievijas izlases sportistu rīcībā, noskaidrojis laikraksts Diena.

Bobsleja, kamaniņu un skeletona kompleksā Sanki satiktais krievu kolēģis Kirils Beļakovs laikrakstam stāstījis, ka pēdējā pusotra gada laikā Sočos kļuvis gandrīz vai par pastāvīgo iedzīvotāju - tik regulāri esot bijis jāgatavo materiāli olimpiādes kontekstā. «Par objektiem kalnu ciematiņā bažu nav - pēc spēlēm tajos saimniekos Krievijas izlases sportisti. Mums taču nebija ne savas pienācīga līmeņa kamaniņu trases, jo uzbūvētā Piemaskavā, Paramonovā, ir izpelnījusies daudz kritisku atsauksmju no sportistu puses, ne arī normāla tramplīna, arī ne pasaules līmeņa kalnu slēpošanas trases,» skaidrojis Kirils.

Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Krievijas vadošie bobslejisti, kamaniņnieki un skeletonisti turpmāk retāk mērošot ceļu uz Siguldu, jo pie Sanki trases sportistu rīcībā esot nodots arī ērts atpūtas komplekss. Tāpat nacionālās biatlona izlases bāzes vieta turpmāk būšot olimpiskajā kompleksā Laura.

Par labāko šo ziemas sezonu dēvē sporta preču tirgotāja Gandrs valdes priekšsēdētājs Edgars Ražinskis, uzsverot, ka šī bijusi ļoti gara ziema un decembris, kad piedzīvojām aukstumu un lielu sniega daudzumu, bijis vislabākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē.

Pateicoties ziemas sportam piemērotiem laika apstākļiem un aizvien lielākai cilvēku interesei par aktīvu dzīvesveidu, aizvadītajā sezonā par 15 – 20 procentiem palielinājies pieprasījums pēc ziemas sporta precēm arī Elkor veikalos. Savukārt Buru sports vadītājs Māris Birzulis, lai arī neatklāj pieauguma rādītājus, uzsver, ka ziema bijusi laba un pieprasījuma kritums nav bijis vērojams nevienā no ziemas inventāra segmentiem.

Visvairāk pārdošanas rādītāji uzlabojušies distanču slēpēm, kalnu slēpošanas inventārs pirkts nedaudz vairāk, savukārt snovborda un ragavu tirdzniecības apjomi saglabājušies tādi paši kā pērn, skaidro tirgotāji. Pārsteidzoši liels pieprasījums bijis pēc premium jeb dārgā segmenta precēm, savukārt vidējās cenu klases inventārs šogad maksājis lētāk nekā pērn un no tā pircēji izvēlējušies lētāko, zin stāstīt E. Ražinskis.