Jaunākais izdevums

Saeimā galīgajam lasījumam tiek virzīti grozījumi likumā Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kas 34% Latvijas teritoriālo ūdeņu jeb 437 tūkst. hektāru iekļaus Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000, raksta Neatkarīgā.

Jau pērn Eiropas Komisijas uzspiestā iecere izraisīja satraukumu par gaidāmajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, jo tie var apgrūtināt ostu darbu, traucēt zvejniekiem un vēja enerģijas ražotājiem. Lielākās bažas saglabājas par Irbes jūras šaurumu, kas uz un no Latvijas ceļojošajiem kravas kuģiem ir nozīmīgākā maģistrāle.

Šobrīd likumprojektā iekļauta atruna, ka aizsargājamās jūras teritorijās nosaka neitrālo zonu, bet apkārt spēkā esošie ierobežojumi uz to neattiecas. Šeit netiks noteikti arī ierobežojumi kuģošanai un darbiem, kas nepieciešami tās nodrošināšanai.

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece skaidro, ka tas ir kompromisa priekšlikums. Pašlaik Natura 2000 tīklu paplašina, pamatojoties uz Eiropas putnu direktīvu, kuras ieviešanas kavējuma dēļ Eiropas Komisija pret Latviju jau sākusi pārkāpuma procedūru. Taču D. Reizniece norāda, ka ierobežojumu spektrs nākotnē varētu paplašināties, ja tos saistītu ne tikai ar putniem, bet arī jūras augiem un dzīvniekiem: «Tad varētu būt problēmas.» Piemēram, varētu ieviest sankcijas par kuģu izmešu daudzumu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks atzīst, ka, neiezīmējot aizsargājamās teritorijās neitrālās zonas, ostu faktiski varētu slēgt. Taču arī koridori neesot nekāda drošā garantija: «Ir taču iespējami jauni Eiropas lēmumi, kas liks arī koridoros skaitīt zivju sugas. Var izrādīties, ka te atrodamas, piemēram, kādas retas aļģes.» Un jaunatklātas dabas bagātības var kalpot par ieganstu jauniem ierobežojumiem, tādējādi kaitējot Latvijas ekonomikai.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits atzīst, ka Irbes šauruma bagātīgie lomi zvejniekiem nav pieejami jau gadiem, taču, piemēram, Nidas ūdeņu iekļaušana Natura 2000 tīklā piekrastes zvejniekiem varētu traucēt darbu. Nekādas konsultācijas ar zvejnieku nacionālo organizāciju pirms lēmumu pieņemšanas nav notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperta viedoklis: Zemes īpašnieki – valsts nesakārtotās sistēmas ķīlnieki

Laima Klidziņa, z/s Klidziņa īpašniece, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži valsts makā samaksās 89,2 miljonus eiro, tai skaitā 71,4 milj. eiro dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu un 17,8 milj. eiro uzņēmumu ienākuma nodoklī.

Tā nolēmusi uzņēmuma akcionāru sapulce, apstiprinot 2021. gada pārskatu. Tas liecina, ka 2021. gadu uzņēmums noslēdza ar 405,3 miljonu eiro neto apgrozījumu un 111,5 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

6 milj. t oglekļa

Uzņēmuma informācija liecina, ka 2021. gadā Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem a/s Latvijas valsts meži realizējis 6,83 milj. m3 koksnes, tajā skaitā 6,64 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,19 milj. m3 augošu koku. Piegādātajos koksnes produktos piesaistīti 6 miljoni tonnu oglekļa.

Pērn LVM izkopa jaunaudzes 31,7 tūkst. ha platībā, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, kad jaunaudžu kopšana tika veikta 31,4 tūkst. ha. Savukārt mežs atjaunots un ieaudzēts 17,8 tūkst. ha, tai skaitā stādot atjaunoti 12,2 tūkst. ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā neapmaldīties biezoknī jeb dažas idejas saprātīgai mežu un cilvēku aizsardzībai

Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru