Jaunākais izdevums

Trīs militāro pilsētiņu būvniecība Lietuvā izmaksājusi ap 230 miljoniem eiro, un janvārī karavīri pārcelsies uz militāro bāzi Rokantišķē netālu no Viļņas, paziņoja aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

Anušausks žurnālistiem teica, ka trīs jaunas militārās bāzes uzbūvētas par apmēram 230 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības un citus nodokļus. Viņa rīcībā esošā informācija liecinot, ka cenu pieaugums salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto nepārsniedz 8%, lai gan būvniecības nozarē kopumā tās augušas par 25% un vairāk procentiem.

Pašlaik tiek plānots, ka līdz gada beigām pilnībā tiks pabeigti būvdarbi militārajā bāzē Rokantišķē un Kņaza Vaidota motorizētā strēlnieku bataljona karavīri, kas uz laiku izvietoti Marijampolē, uz to pārcelsies janvārī.

Anušausks norādīja, ka Vācijas brigādes karavīriem, kuru uzņemšanai gatavojas Lietuva, ir nepieciešama cita infrastruktūra, tādēļ viņus plānots izvietot trīs vietās - Viļņā, Rūdninkos un Ruklā.

"Infrastruktūra brigādei no Vācijas ir nedaudz atšķirīga, ir papildu prasības, viņu prasības atšķiras no mūsu prasībām, jo viņi ir profesionāli karavīri. Un, ja viņi dodas uz Lietuvu uz trim gadiem, viņiem ir citas vajadzības, citi dzīves apstākļi, cita veida kazarmas, citi izmitināšanas apstākļi, būs jābūvē vairāk telpu, un kazarmas nav vienāda lieluma," paskaidroja Anušauskas.

Viņš arī sacīja, ka "principiāls lēmums ir pieņemts" par vācu karavīru izvietošanu Viļņā, Rūdninkos un Ruklā, bet galīgie risinājumi vēl tiks apspriesti ar vācu kolēģiem.

17,7 hektāru platībā izvietotajā militārajā pilsētiņā Rokantišķē tiek izbūvēta gandrīz 11 000 kvadrātmetru plašas administratīvā un speciālo uzdevumu ēkas - kazarmas, ēdnīca, štābs, medicīnas punkts, kontrolpunkti, 4000 kvadrātmetru sporta būvju un laukumu, kā arī stadions.

Ir izbūvēti arī vairāk nekā 7000 kvadrātmetru plašas tehniskās ēkas: noliktavas, garāžas, degvielas uzpildes stacija, automazgātuve, nojume tehniskajam personālam, autostāvvieta, žogs, kā arī aptuveni 200 autostāvvietu un tehniskie laukumi.

Vēl divas militārās nometnes tiek būvētas pie Šauļiem un Šilales rajona Pajūrē.

Jauno militāro nometņu būvniecību plānots pabeigt šā gada beigās vai 2024.gada sākumā. Visās trijās jaunajās nometnēs varēs strādāt un dienēt līdz 2400 aizsardzības sistēmas karavīru vai civildienesta ierēdņu.

Aizsardzības ministrijas stratēģiskais projekts paredz uzbūvēt trīs militārās bāzes, lai stiprinātu Lietuvas kaujas spējas, nodrošinātu fizisko infrastruktūru Lietuvas Bruņoto spēku kaujas spēju pastāvīgai izvietošanai un valsts aizsardzības un savaldīšanas stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas rietumos, Šilales rajona Pajūrē, atklāta jaunuzbūvēta militārā pilsētiņa, kurā būs bāzēts brigādes ģenerāļa Motiejus Pečuļoņa Artilērijas bataljons.

"Priecājos, ka mūsu karavīriem tiek nodrošināti izcili apstākļi dienestam un kaujas apmācībām, kas neatpaliek no Rietumvalstīs esošajiem," militārās pilsētiņas atklāšanas ceremonijā ceturtdien teica Lietuvas armijas komandieris ģenerālis Valdemārs Rupšis.

Lietuvas, aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks norādīja, ka trīs jaunuzbūvētās militārās pilsētiņas nodrošina fizisku infrastruktūru Lietuvas armijas kaujas spēju pastāvīgai izvietošanai.

"Šodien atklājam Pajūres militāro pilsētiņu, drīz pēc tam atklāsim vēl vienu jaunu mājvietu Kunigaiša Vaidota mehanizēto strēlnieku bataljonam Viļņas rajona Rokantišķos un jaunu militāro pilsētiņu Šauļos. Šīs ir pirmās jaunuzceltās militārās pilsētiņas, kas nodrošina karavīriem NATO karaspēkam atbilstošus nepieciešamos apstākļus. Šādi infrastruktūras projekti tieši veicina mūsu nacionālo drošības un turpmākas atturēšanas politikas stiprināšanu," sacīja Anušausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu nozare gatava vairāk ieguldīt aizsardzības nozarē

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) šobrīd ir sarunu procesā ar Aizsardzības ministriju par to, kā finansētāji varētu vēl plašāk un sekmīgāk iesaistīties un veicināt militārās industrijas ekosistēmas attīstību Latvijā.

Latvijas komercbankas jau šobrīd finansē virkni projektu militārajā un aizsardzības sektorā, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, finanšu nozare ir atcēlusi agrāk vairāku desmitu gadu garumā pastāvojušos stingros ierobežojumus militāra rakstura projektu finansēšanai. Kā liecina statistika par banku piešķirto finansējumu, pērn valsts pārvaldes un aizsardzības projektiem finansējums pieauga par 15%. Tomēr redzam, ka šajā jomā ir liels potenciāls papildu finansēšanai, un šobrīd finanšu nozare sagaida, ka valsts un arī paši šīs jomas uzņēmumi no savas puses veicinātu šādu ilgtspējīgu un atbilstoši pārvaldītu projektu tapšanu un veicinātu vietējo komercbanku un arī citu finansētāju piesaisti militārā sektora finansēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šobrīd “Bite” nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls ir pieejams vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju, nodrošinot zibenīgu interneta savienojumu un stabilu pieslēgumu gan ikdienas, gan biznesa vajadzībām. “Bite”, tīkla kapacitātes un pārklājuma stiprināšanai, pilnveido esošās bāzes stacijas, aprīkojot tās ar modernākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām, kā arī būvē jaunas bāzes stacijas. Kā top nākamās paaudzes “Bite” 5G tīkls?

“Bite” tīkla attīstības pamatā – rūpīga plānošana un datu analīze

Lai nodrošinātu klientiem vislabākos mobilo sakaru pakalpojumus, “Bite” komanda veic padziļinātu datu analīzi, un tajās vietās Latvijā, kur nepieciešama tīkla stiprināšana, esošas bāzes stacijas tiek modernizētas, aprīkojot tās ar jaunām tehnoloģijām, vai tiek uzstādītas jaunas 5G bāzes stacijas.

Esošo bāzes stacijas modernizēšana, piemēram, uzstādot tām spēcīgākus signāla raidītājus, visbiežāk tiek veikta blīvi apdzīvotās vietās, tā palielinot ne vien tīkla pārklājumu, bet arī nodrošinot interneta ātruma pieaugumu par 30%. Savukārt jaunu 5G bāzes staciju izbūve notiek blīvi apdzīvotās teritorijās, kur ir liels patērēto datu apjoms un tīklā pieslēgto ierīču skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvas valdība militārās mobilitātes projektiem piešķir 276 miljonus eiro no aizņemtajiem līdzekļiem

LETA--BNS, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien piešķīra 276 miljonus eiro no aizņemtajiem līdzekļiem militārās mobilitātes un infrastruktūras projektiem.

"Likuma par solidaritātes iemaksām pieņemšana un tiesības aizņemties šogad ļāva izveidot investīciju paketi vairāk nekā 540 miljonu eiro apmērā," valdības sēdē sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste.

"Pirmajā gadā, kā jau minēju, tiks ieguldīti 276 miljoni eiro - 148 miljoni eiro ar Aizsardzības ministrijas starpniecību un 128 miljoni eiro ar Satiksmes ministrijas starpniecību," teica ministre.

Saskaņā ar valdības lēmumu šie līdzekļi tiks izmantoti jaunu ēku, munīcijas un sprāgstvielu noliktavu, poligonu, Rūdninku poligona iekšējā ceļu tīkla, valsts nozīmes ceļu un citu projektu projektēšanai un būvniecībai.

Valdība norādīja, ka šie 540 miljoni eiro tiks izlietoti projektiem militārās infrastruktūras un militārās mobilitātes jomā laikposmā no 2023. līdz 2025.gadam. No šiem līdzekļiem pagaidu solidaritātes ieguldījums būs 380 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tilta pār Salacu būvniecība varētu izmaksāt ap 18 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums "Par tilta pār Salacu Salacgrīvā pārbūvi".

Ziņojumā norādīts, ka pēc Limbažu novada pašvaldības pasūtījuma ir izstrādāts un apstiprināts būvprojekts, kura realizācijai nepieciešams ap 18 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat ziņojumā norādīts, ka būvdarbus ir iespējams veikt divu būvsezonu laikā, ja tiek veiktas nekavējošas darbības un no valsts puses sniegts speciālistu atbalsts pašvaldībai, kā arī nodrošināta iespēja šo finanšu apjomu piesaistīt.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir saņemt daļu finansējuma Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) 2023.gada 3.maijā izsludinātajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Militārās mobilitātes projektu konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO pieņemts lēmums par vairāk nekā 160 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai Liepājā Karostas teritorijā, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Atbilstoši projektam tikšot būvētas jaunas piestātnes, izveidota atbalsta infrastruktūra un veikti gultnes padziļināšanas darbi. Šis projekts būtiski uzlabos mūsu spējas ātri uzņemt NATO spēkus, vērtējis Sprūds.

Aizsardzības ministrija (AM) pagaidām sīkāku informāciju par tviterī izziņoto projektu nav izplatījusi.

Liepāju piektdien apmeklēja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba un Jūras spēku amatpersonām pārrunājusi militārās ostas attīstības plānus, aģentūru LETA informēja premjeres birojs.

"Tikko pieņemtais lēmums par 160 miljonu eiro NATO finansējumu Liepājas Karostas militārās ostas attīstībai nostiprinās mūsu valsts aizsardzības spējas un būs arī būtisks pienesums Liepājas ekonomikai," izteikusies Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietuvas budžetā iekasēta banku solidaritātes maksa 56 miljonu eiro apmērā

LETA/BNS, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā strādājošās bankas un citas kredītiestādes par šā gada otro ceturksni valsts budžetā iemaksājušas solidaritātes maksu 56 miljonu eiro apmērā, piektdien paziņoja Finanšu ministrija.

Saskaņā ar ministrijas datiem pirmo ceturkšņa avansa maksājumu līdz noteiktajam termiņam - ceturtdienai - veikušas 18 kredītiestādes.

Finanšu ministre Gintare Skaiste norādīja, ka ieņēmumi no solidaritātes maksas tiks izmantoti militārās mobilitātes un divējāda izmantojuma transporta infrastruktūras projektu finansēšanai.

Gaidāms, ka šogad valsts budžetā tiks iekasēta solidaritātes maksa 130 miljonu eiro apmērā, 2024.gadā - 230 miljonu eiro apmērā un 2025.gadā - 50 miljonu eiro apmērā, norādīja ministrija.

Lietuvā strādājošo banku kopējā peļņa šā gada pirmajā ceturksnī bija 258,4 miljoni eiro, kas ir gandrīz 2,6 reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, teikts ministrijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dibinās valsts uzņēmumu munīcijas ražošanai kopā ar starptautiskiem partneriem

LETA, 13.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dibinās valsts uzņēmumu munīcijas ražošanai kopā ar starptautiskiem partneriem, svētdienas vakarā vēsta raidījums LTV raidījums "de facto".

"de facto" noskaidrojis, ka tuvāko divu nedēļu laikā izskatīšanai valdībā varētu nonākt jautājums par valsts uzņēmuma veidošanu militārās ražotnes attīstīšanai. Tas nepieciešams, lai startētu konkursā par Eiropas Komisijas līdzfinansējumu militārās ražošanas attīstīšanai. Latvija to darīs kopā ar starptautiskiem partneriem no Francijas un Somijas.

13.decembrī noslēgsies pieteikšanās, lai pretendētu uz Eiropas Komisijas līdzfinansējumu militārās rūpniecības attīstīšanai. Valstis sacentīsies ar saviem projektiem. Lai to varētu izdarīt, Latvijai vispirms jālemj par attiecīgas valsts kapitālsabiedrības izveidi. Projekts, kas sagatavots jau iepriekšējās valdības laikā, tagadējās valdības dienaskārtībā vēl aizvien nav parādījies. Laika palicis maz, bet konkurence uz finansējumu ir liela, noskaidrojis raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas austrumu robežas pretmobilitātes plāna īstenošanai paredzēti 303 miljoni eiro

Db.lv, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets apstiprinājis austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu.

Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Aizsardzības nozare no šī gada marta turpinās praktiskus darbus pie austrumu robežas stiprināšanas, tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldot 303 miljonus eiro.

Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānas ražotāja ASUS klēpjdatoru sērija ExpertBook īsā laikā guvusi korporatīvo klientu atzinību, sevišķi novērtēts ražotāju vidū ir militārās izturības standarts.

Ar militārās izturības standartu MIL-STD-810H, kas apliecina ierīces izturību pret triecieniem, karstumu, aukstumu un putekļiem, aprīkotas visas ExpertBook sērijas ierīces. Kā norāda ražotājs, šis ir viens no galvenajiem aspektiem, kas atšķir šīs sērijas datorus no mājas lietošanai paredzētajiem. Tāpat ar papildu aizsardzību aprīkotas arī visas ieejas, izejas un eņģes, lai tās varētu izturēt biznesa darba vides slodzi ar lietošanas laiku 8-10 stundas dienā. Šo aspektu īpaši novērtējis arī SIA KVS, kas pirms pāris mēnešiem iegādājās savu pirmo ExpertBook sērijas datoru.

Izturīgs pret triecieniem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājis konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu, norādīts iepirkuma nolikumā.

Vienlaikus satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) tviterī uzsver, ka satiksme neviena brīdī netiks apstādināta, jo tiks uzstādīts pagaidu tilts, kā arī pēc LVC aprēķiniem tilta pārbūves izmaksas varētu būt 15,1 miljona eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

"Nākamā gada janvāra vidū uzzināsim, vai Limbažu pašvaldība saņems Eiropas Savienības (ES) Militārās mobilitātes fonda līdzfinansējumu tilta pārbūvei. Gadījumā, ja ES finansējumu nepiešķirs, tiltu pārņemsim valsts īpašumā un izmaksas segsim no valsts budžeta," atzīmē Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bite Latvija investējis 2,3 miljonus eiro tīkla modernizācijā Rīgā

Db.lv, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot attīstīt nākamās paaudzes 5G tīklu, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šī gada pirmajā ceturksnī tīkla modernizācijā Rīgā investējis 2,3 miljonus eiro.

Kopumā veikta 66 esošo bāzes staciju modernizēšana, tās aprīkojot arī ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja "Ericsson" tehnoloģijām un tādējādi nodrošinot Rīgas iedzīvotājiem vēl plašāku 5G tīkla pārklājumu un ātrāku datu pārraidi.

Uzņēmums 2022. gadā uzsāka tīkla modernizāciju, veicot pāreju uz jaunākajām "Ericsson" tehnoloģijām, kas kopumā ļauj nodrošināt līdz pat 10 % lielāku pārklājumu un līdz 30 % ātrāku datu pārraides ātrumu.

Šī gada pirmajā ceturksnī ar jaunajām tehnoloģijām aprīkotas bāzes stacijas Rīgas centrā, kā arī Ķīpsalas, Imantas, Šampētera, Pleskodāles, Andrejsalas, Skanstes, Sarkandaugavas, Ziepniekkalna, Dzirciema, Maskavas forštates, Dārzciema, Šķirotavas, Pļavnieku, Vecmīlgrāvja u.c. apkaimēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība atbalsta "Valsts aizsardzības korporācijas" izveidošanu

LETA, 21.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības SIA "Valsts aizsardzības korporācija" dibināšanu.

Pirms valdības lēmuma ministri sēdes slēgtajā daļā uzklausīja informatīvo ziņojumu par kapitālsabiedrības dibināšanu.

Kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis būs ieguldījumu pārvaldīšana valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšana, veicinot aizsardzības industrijas attīstību un tās piegādes ķēžu darbības nepārtrauktību, norādījusi Aizsardzības ministrija (AM).

Kapitālsabiedrība pārvaldīs visaptverošus ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā un koordinēs ar ražošanu saistītos procesus, kā arī īstenos un stimulēs Eiropas Savienības finansējuma instrumentu un fondu līdzekļu apguvi, veidojot nacionālu un pārrobežu sadarbību, tajā skaitā, ieguldot kapitālu jau esošajos Latvijas militārās ražošanas uzņēmumos, kuriem būtu nepieciešamas šādas investīcijas, lai celtu to ražošanas kapacitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās notiek ne tikai Latvijas iekšienē, bet arī Eiropas Savienībā kopumā, kur skaidri redzams, ka dažās valstīs darbaspēka atalgojums kļūst lielāks daudz ātrāk nekā Latvijā. Visprecīzākais salīdzinājums ir ar Lietuvu, kur pēc Eurostat datiem 2008. gadā darbaspēka atalgojums bijis tāds pats kā Latvijā, bet 2022. gadā Lietuvas nodarbinātais vidēji saņem par 90 centiem stundā vairāk.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) turpina publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība - stabila valsts, interesējoties par sabiedrības noslāņošanos, ko ievadīja ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos un secinājumu, ka bagātākie Latvijā kļūst bagātāki, bet trūcīgākie - trūcīgāki.

Metodoloģija un izmantotie dati

Eurostat piedāvā visai plaša spektra datu apjomu par atalgojumu dažādās nozarēs, un Dienas Bizness izvēlējās sadaļu, kas neapskata darbaspēka atalgojumu aizsardzībā, valsts pārvaldē un neskar sociālo apdrošināšanu, lai parādītu izmaiņas tieši to darbinieku ikdienā, kuri veido patiesos nodokļu ieņēmumus. Par atskaites punktu Dienas Bizness izvēlējās 2008. gadu, kas ir pēdējais gads pirms globālās finanšu krīzes, un tieši šajā mirklī divu Baltijas valstu – Latvijas un Lietuvas - darbinieku vidējie stundas ieņēmumi ir līdzvērtīgi – 5,9 eiro stundā. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2008. gadā ir 21,6 eiro stundā, bet 2022. gadā - 30,5 eiro stundā. Pieaugums ir par 41%. Vienīgā valsts, kurā šajā periodā piedzīvots darba samaksas kritums, ir Grieķija. Vidējā stundas darba samaksa 14 gadu laikā šajā valstī sarukusi par 14%. Līdztekus tā vēl aizvien ir lielāka nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados mēs piedzīvojam strauju digitalizāciju, kas iet roku rokā ar nepieciešamību pēc ātra interneta un tehnoloģijām, gan domājot par ikdienas dzīvi, gan biznesa vajadzībām. Lai nodrošinātu nākamās paaudzes mobilo sakaru pakalpojumus, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” šogad turpina pilnveidot tīkla infrastruktūru, tai skaitā attīstot jaudīgu 5G tīklu. To aktīvi sākuši izmantot privātpersonas un uzņēmumi visā Latvijā un, salīdzinot ar šī gada pavasari, mobilo datu patēriņš “Bite” 5G tīklā ir audzis par 83%.

“Bite” tīkls strauji aug, bāzes staciju skaitam pārsniedzot 1000

Tuvāko gadu laikā "Bite" tīkla attīstībā plāno investēt 70 miljonus eiro, nodrošinot modernākos tīkla sakarus gan pilsētās, gan lauku teritorijās visā Latvijā.

Lai stiprinātu sakaru un mobilā interneta pieejamību visā Latvijā, “Bite” šogad izbūvējusi 23 jaunas bāzes stacijas reģionos un Rīgā. Tagad “Bite” tīkla pieejamību nodrošina kopskaitā 1006 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos.

“Nemitīga tīkla infrastruktūras attīstība ir viena no “Bite” svarīgākajām prioritātēm, nodrošinot augstas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus mūsu klientiem. Būtiski, ka 5G attīstībā esam uzsākuši sadarbību ar mūsu stratēģisko partneri, Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju “Ericsson”. Šogad esam ne vien izbūvējuši jaunas bāzes stacijas, bet arī veikuši jau esošo bāzes staciju aprīkošanu ar modernākajām “Ericsson” tehnoloģijām, audzējot mobilā interneta ātrumu “Bite” tīklā par 30%, bet tīkla kapacitāti - par 10%,” stāsta “Bite Latvija” Tīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos 2023.gada 11 mēnešos iekasēti 12,307 miljardi eiro, kas ir par 358,9 miljoniem eiro jeb 3% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada 11 mēnešiem nodokļu ieņēmumi pērn 11 mēnešos pieauguši par 1,109 miljardiem eiro jeb 9,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2023.gada 11 mēnešos veidoja 11,601 miljardu eiro, kas ir par 352,8 miljoniem eiro jeb 3,1% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,655 miljardus eiro, kas ir par 249,6 miljoniem eiro jeb 2,7% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,945 miljardu eiro apmērā, kas ir par 103,2 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2023.gada 11 mēnešos bija 707,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,8 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru