Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, ir nemitīgi jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.
Valsts uzņēmumiem nav jāatdarina privātā sektora biznesa modeļi, bet tie var izmantot mūsu atziņas, lai uzlabotu savu darbību soli pa solim. Ne vienmēr ir nepieciešama revolūcija un grandiozas pārmaiņas – reizēm pietiek ar domāšanas maiņu, nelieliem praktiskiem soļiem vai kādu jaunu inovatīvu risinājumu, lai padarītu uzņēmuma darbu efektīvāku. Valsts uzņēmumi ir jāpārvalda kā savi, izvirzot priekšplānā efektivitāti – darīt nevis darīšanas pēc, bet ar jēgu, un ik uz soļa izaicinot iepriekšējās normas ar mērķi kļūt efektīvākiem, stiprākiem, labākiem.Piedāvāju trīs jomas, kur privātā sektora pieredze var sniegt nozīmīgu pienesumu valsts uzņēmumiem.
1. Tehnoloģijas un inovācijas gan pakalpojumos, gan iekšējās darbībās
Digitālo risinājumu un inovāciju ieviešana privātajā sektorā nu jau ir kļuvusi par konkurētspējas pamatu. Publiskajā sektorā un valsts uzņēmumos tas ir vienlīdz būtiski. Pētījumi rāda, ka Latvija ir starp līderēm digitālo publisko pakalpojumu jomā, taču joprojām ir vieta izaugsmei – ir jāpaātrina digitālā transformācija un jāuzlabo digitālās prasmes gan pakalpojumu saņēmēju, gan valsts sektorā strādājošo pusē.
75 % Latvijas iedzīvotāju norāda, ka valsts un privāto uzņēmumu ikdienas pakalpojumu digitalizācija ir padarījusi viņu dzīvi vieglāku, bet 20 % atzīst, ka tā viņu dzīvi padarījusi grūtāku . Tas nozīmē, ka digitālā transformācija nedrīkst būt pārāk ambicioza un pašmērķīga – tai jābūt vienkāršai un orientētai uz cilvēkiem, proti, lai tas, ko ievieš, ir ikvienam saprotams un kalpo sabiedrībai. Valsts uzņēmumiem tas ne vienmēr nozīmē milzu investīcijas un centralizētus digitalizācijas megaprojektus – bieži pietiek arī ar datu kvalitātes uzlabošanu un vienotu datu plūsmu starp struktūrām, kā arī ikdienas darba procesu automatizāciju, lai mazinātu darbu ar papīriem un darbinieku resursus varētu izmantot tādiem uzdevumiem, ko tehnoloģijas nevar paveikt.
Mēs arī savā komandā veicinām inovāciju kultūru, iedrošinot darbiniekus iesaistīties, eksperimentēt un īstenot savas idejas. Svarīgi, ka mēs atļaujamies kļūdīties un mācāmies no savām kļūdām – ne visas inovācijas izdodas ieviest ar pirmo piegājienu, taču katrs mēģinājums dod vērtīgas atziņas nākamajai reizei. Arī valsts uzņēmumos iespējams stiprināt darbinieku iesaisti, ļaujot viņiem nākt klajā ar relatīvi vienkāršiem uzlabojumiem, kas neprasa jaunus iepirkumus, bet spēj uzlabot ikdienas darbu un motivēt darbiniekus.
Taču jāatceras, ka tehnoloģijas bez prasmēm (un otrādi) nekur tālu neaizvedīs – ieviešot jaunus un dārgus rīkus un risinājumus, nedrīkst aizmirst par atbilstošām un atkārtotām darbinieku apmācībām. Ieradumam ir liels spēks, tāpēc ir aktīvi jāstrādā pie tā, lai darbinieki jaunās tehnoloģijas patiešām sāktu izmantot. Pretējā gadījumā var rasties situācija, ka uzņēmums iegādājas, piemēram, desmitiem tūkstošu vērtas mākslīga intelekta rīka licences, bet pēc laika izrādās, ka tās no simtiem darbinieku kaut reizi izmantojuši ir vien daži.
2. Pārskatāmāki rezultāti un komunikācija, kas vērsta uz visām sabiedrības grupām
Privātajā sektorā mērķi, KPI un rezultāti ir uzņēmuma darbības mugurkauls. Valsts uzņēmumiem šie rādītāji var būt spēcīgs instruments, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos un skaidrāk parādītu, ko un kāpēc tie dara, un kādi ir rezultāti. Šī pieeja ir vienkārša un efektīva: ja uzņēmums pats mērīs rezultātus un tos regulāri skaidros, sabiedrība šo uzņēmumu vērtēs godīgāk un objektīvāk, spējot ieraudzīt ne tikai problēmas, bet arī progresu.
Valsts uzņēmumi šo aspektu var uzlabot, piemēram, padarot regulārās atskaites un darbības rezultātus vieglāk atrodamus un labāk uztveramus. Piemēram, veidojot atskaites saprotamā valodā un vizuāli pārskatāmas, uzrunājot dažādas sabiedrības grupas tām piemērotā valodā un kanālos. Īpaši svarīgi ir vērsties pie jauniešiem, kas būs lēmumu pieņēmēji un veidos valsts ekonomiku nākotnē.
Mēs, Balcia, esam ieviesuši ceturkšņa individuālo mērķu sistēmu, kas ne tikai ļauj visiem skaidri apzināties savas prioritātes, bet arī atvieglo lielo nākotnes mērķu sasniegšanu un rezultātu mērīšanu.
3. Klienta vajadzības un skatījums kā galvenais vadmotīvs
Privātajā sektorā klients ir absolūtais centrs – lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz klienta vajadzībām, pretējā gadījumā pakalpojums nav efektīvs. Tas nozīmē, ka uzņēmumi ne tikai domā par ērtībām, pieejamību un kvalitāti, bet arī sistemātiski mēra apkalpošanas kvalitāti un klientu pieredzi, ievieš regulāri mērāmus servisa līmeņa standartus (SLA) un pielāgo pakalpojumu, vadoties pēc šiem datiem.
Publiskajā sektorā “klients” ir visa sabiedrība, tāpēc valsts uzņēmumiem ir īpaši svarīgi “iekāpt klienta kurpēs” un, atkāpjoties no birokrātijas rāmjiem, palūkoties uz sniegtajiem pakalpojumiem ar sabiedrības acīm. Cilvēki novērtē vienkāršu un saprotamu komunikāciju , tāpēc būtiski ir ne tikai regulāri mērīt klientu apmierinātību, bet arī vērtēt apkalpošanas kvalitāti un klientu pieredzi kopumā – cik ātri, saprotami un ērti pakalpojums tiek saņemts. Būtiski ir domāt arī par paaudžu maiņu – ir jāseko līdzi jaunākās paaudzes paradumiem, prasībām un vajadzībām.
Vienkārši veidi, kā padarīt pakalpojumus klientiem draudzīgākus, ir izmantot vienkāršu, saprotamu valodu, padarīt informāciju pieejamāku, definēt un regulāri pārskatīt servisa līmeņa standartus, kā arī pakalpojumu plānošanā vai uzlabošanā iesaistīt reālus lietotājus vai lietotāju pieredzes ekspertus. Tas palīdz objektīvi novērtēt esošo pieeju un atrast konkrētus uzlabojumus. Piemēram, Balcia 2026. gadā ieviesīs vieglo valodu visos iekšējos un ārējos dokumentos, tā padarot mūsu pakalpojumus un noteikumus sabiedrībai saprotamākus.
Ja valsts uzņēmumi uz sabiedrību skatīsies tāpat kā privātie uzņēmumi uz saviem klientiem un savā darbībā sistemātiski izmantos klientu vajadzībās balstītus lēmumus un mērāmus servisa standartus, tie ne tikai uzlabos savus pakalpojumus, bet arī ilgtermiņā veicinās sabiedrības uzticību valstij.
Valsts un privātie uzņēmumi nav konkurenti – tie ir sadarbības partneri, kas kopā veido Latvijas ekonomikas pamatus. Mācīšanās no privātā sektora pieredzes tehnoloģiju ieviešanā, pārvaldības praksēs un klientu pieredzes uzlabošanā var dot būtisku ieguvumu valsts kapitālsabiedrībām. Jo efektīvāk, caurspīdīgāk un cilvēcīgāk strādās valsts uzņēmumi, jo stiprāka būs sabiedrības uzticība valstij un tās spējai mūsu kopējos resursus izmantot iedzīvotāju labā.
Plašāku diskusiju par valsts kapitālsabiedrību efektivitātes uzlabošanu ir aktualizējis arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, uzsākot kampaņu “Celt valsti, nevis nodokļus” un aicinot diskutēt par veidiem, kā valsts uzņēmumiem saimniekot gudrāk. Arī es atbalstu šo kampaņu, jo uzskatu – ja valsts uzņēmumi strādātu caurspīdīgāk, aktīvāk izmantotu finanšu tirgus un pietuvotos privātā sektora pārvaldības standartiem, valstij būtu mazāk jāiegulda tiešs finansējums tajos un uzņēmumi spētu vairāk nopelnīt paši. Tas ļautu novirzīt valsts finansējuma līdzekļus citām būtiskām jomām, piemēram, drošībai, veselībai un izglītībai.
Valsts uzņēmumu iesaiste biržā sniegtu iespēju arī sabiedrībai iesaistīties to pārvaldībā. Pat neliels ieguldījums ļautu ikvienam kļūt par daļu no uzņēmuma nākotnes, tādējādi stiprinot atbildību, caurspīdību un interesi par valsts ekonomikas attīstību.Gudra un efektīva valsts uzņēmumu pārvaldība ir ceļš uz stiprāku valsti un lielāku labklājību mums visiem.
