Jaunākais izdevums

Patiesie labuma guvēji no 1. decembra būs jāatklāj ne tikai komercsabiedrībām, bet arī arodbiedrībām, sabiedriskajām organizācijām, politiskajām partijām; ir jautājumi par to, kā varētu tikt kontrolēta informācijas atbilstība, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izmaiņas patieso labuma guvēju identifikācijā, kā arī noteikts ziņu apjoms, kas jāatklāj par patiesajiem labuma guvējiem, kā arī informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pieejamību nosaka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. No šā gada 1. decembra Uzņēmumu reģistrs (UR) sāk šo jauno normu piemērošanu. Tiem subjektiem, kas jau ir reģistrēti UR reģistros, ir dots laiks – trīs mēneši patieso labuma guvēju «sameklēšanai» un noskaidrotās informācijas paziņošanai UR. Informācija par patiesajiem labuma guvējiem, ja tā būs reģistrēta, būs pieejama jau no 1. decembra, taču no nākamā gada 1. aprīļa tā būs pieejama arī tiešsaistē.

Arī tāpat kā līdz šim par patiesajiem labuma guvējiem tiek uzskatītas fiziskās personas, kuras tiešas vai netiešas līdzdalības veidā kontrolē vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāldaļām vai balsstiesīgajām akcijām, vai arī kura šo uzņēmumu tieši vai netieši kontrolē. «Ja līdz šim prasība attiecās uz komercsabiedrībām – SIA, a/s, pilnsabiedrībām un komandītsabiedrībām –, tad tagad juridisko personu loks paplašināts, aptverot arī biedrības, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un nodibinājumus,» subjektu paplašināto loku iezīmē UR eksperte Laima Letiņa. Patieso labuma guvēju noskaidrošanas funkcija ir uzticēta uzņēmumu un arī biedrību, nodibinājumu, politisko partiju, reliģisko organizāciju valdei.

Visu rakstu Trīs mēneši patieso labuma guvēju atrašanai lasiet 30. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patiesā labuma guvēja rekordisti labumu gūst 68 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka rekordisti patiesā labuma guvēja statusa ziņā ir divi uzņēmēji – Guntis Rāvis (attēlā) un George Rohr – abi ir patiesā labuma guvēji 68 uzņēmumos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

EY: Ļoti reti nav iespējams noteikt uzņēmuma patieso labuma guvēju

LETA, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumi, kad juridiskajai personai nav iespējams noteikt patieso labuma guvēju, ir tiešām ļoti reti, sacīja auditorkompānijas EY asociētā partnere, Juridiskās nodaļas vadītāja Latvijā Liene Cakare.

Viņa norādīja, ka, reaģējot uz «Moneyval» iepriekšējo ziņojumu, kurā Latvija saņēma pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patieso labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību šajā jomā par mazefektīvu, sekoja jauni grozījumi vairākos likumos, kā rezultātā diezgan agresīvā veidā tika realizēta patieso labuma guvēju atklāšana. Vienlaikus ir atstāta atvērta opcija atsevišķiem komersantiem, tā teikt, nerast veidu, kā nonākt pie patiesā labuma guvēja, bet, protams, pierādot, ka ir izdarīti visi nepieciešamie un iespējamie soļi, bet nav iespējams noskaidrot šo patiesā labuma guvēju.

«Tad, kad šie grozījumi tika veikti, vairāk nekā 900 komersantiem bija neatklāti patiesie labuma guvēji, bet šobrīd šis skaitlis ir ievērojami krities -, ja nemaldos, pašlaik ir mazāk nekā 300 komersantu, kas nav norādījuši patieso labuma guvēju. Noteikti ir redzams liels progress. Tāpat jāpiebilst, ka nav arī masveidā uzsāktas uzņēmumu likvidācijas. Kopumā varētu teikt, ka ar diezgan agresīvu juridisku metodi ir panākts efekts palielināt caurskatāmības principu komersantu patieso labuma guvēju atklāšanai,» sacīja Cakare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patieso labuma guvēju atklāšana nedrīkst aprobežoties tikai ar informācijas apkopošanu

Rosita Zvirgzdiņa, Biznesa augstskolas Turība profesore, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No februāra beigām kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņēma paziņojumu no Uzņēmumu reģistra (UR) ar aicinājumu nekavējoties atklāt patiesos labuma guvējus. Pēc šī paziņojuma virkne uzņēmumu ir iesnieguši prasīto informāciju, un tas publiskajā telpā ļāvis parādīties arī dažādiem nepatīkamiem faktiem.

Skaļākais no tiem ir «Rīgas Satiksmes» degvielas piegādātāja «RDZ Energy» gadījums, jo uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir divi Monako dzīvojoši itāļi, kuru vārdi starptautiskā izmeklējošo žurnālistu pētījumā tiek saistīti ar noziedzīgo pasauli. Patieso labuma guvēju atklāšana ir parādījusi gan loģiskas un likumsakarīgas lietas, gan atnesusi dažus nepatīkamus pārsteigumus. Jēga no patieso labuma guvēju atklāšanas būs tikai tad, ja pēc informācijas iegūšanas sekos arī tālāki soļi – sankcijas un stingrāka uzraudzība, kas rezultātā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Patieso labuma guvēju atklāšana nav jaunums

Savulaik pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzēja, ka UR sāka reģistrēt patiesos labuma guvējus jau no 2017. gada 1. decembra. Tāpat šāda informācija tika pieprasīta kredītiestādēs, pie zvērinātiem notāriem vai revidentiem. Šobrīd jautājumam pievērsta pastiprināta uzmanība, jo termiņš, kura laikā jānorāda nepieciešamā informācija, tuvojas beigām, un klajā nākuši arī nepatīkami fakti par vairākiem uzņēmumiem. Jāatgādina, ka maija beigās gaidāmi atkārtoti grozījumi jau pieminētajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredzēs iespēju gadījumos, ja nav iesniegti patiesie labuma guvēji, uzņēmumu likvidāciju veikt vienkāršotā kārtībā bez tiesas iesaistes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iespējas pārbaudīt uzņēmumu uzrādītā patiesā labuma guvēja īstumu ir ierobežotas

LETA, 15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējas pārbaudīt, vai uzņēmumu sniegtā informācija par to patiesajiem labuma guvējiem atbilst realitātei, šobrīd ir ierobežotas, intervijā atzina Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Viņa informēja, ka 97% uzņēmumu pašlaik ir atklājuši savus patiesos labuma guvējus. «Šajos 97% ietilpst gan tie, kuri ir speciāli atnākuši uz UR un paziņojuši, kuri ir patiesie labuma guvēji, gan tie, kuriem likums nemaz neparedzēja nākt uz UR - fiziskas personas, kuri paši ir īpašnieki un patiesie labuma guvēji,» paskaidroja galvenā valsts notāre.

Vienlaikus viņa atzina, ka UR iespējas pārbaudīt uzņēmumu sniegto informāciju par to patiesajiem labuma guvējiem ir ierobežotas. «Ja ķēde sastāv no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, tad mēs, protams, savos reģistros varam izsekot, vai ķēdes ir korekti norādītas un pēdējā persona tiešām ir patiesais labuma guvējs. Taču gadījumos, kad ķēdes aiziet ārpus Latvijas robežām, tad datus nav iespējams pārbaudīt,» sacīja Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neatklājot patiesā labuma guvējus, teju 600 uzņēmumi balansē uz pastāvēšanas robežas

Māris Ķirsons, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl joprojām 591 Latvijā reģistrētajā SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, uzņēmumu reģistrā nav iesniegusi informāciju par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, tā balansējot uz pastāvēšanas robežas.

DB jau vēstīja, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā būtībā tiem, kuri ir paslēpušies, izmantojot dažādas uzņēmumu ķēdes pat vairākās valstīs, liek izvēlēties – atklāt patiesā labuma guvējus vai arī piedzīvot likvidāciju. SIA Lursoft pētījums* rāda, ka 591 SIA vidū ir gan veiksmīgi uzņēmumi ar vairāku miljonu apgrozījumu un peļņu, kā arī nodarbinātiem vairākiem desmitiem darbinieku, gan arī tādi, kuriem jau uzsākts likvidācijas process. Apkopotie dati parāda, ka to uzņēmumu vidū, kuri vēl aizvien nav atklājuši patiesā labuma guvējus un to dalībnieku sastāvā ir ārvalstu juridiskās personas, ir atrodami tādi, kas veic aktīvu saimniecisko darbību. Par to galvenokārt liecina gan šo uzņēmumu finanšu dati, gan strādājošo skaits. «Tādējādi var secināt, ka gadījumā, ja tiks uzsākta šo uzņēmumu vienkāršotā likvidācija, tas ietekmēs arī citus Latvijas uzņēmumus, kuriem kā klientiem, piegādātājiem vai sadarbības partneriem ar šādiem uzņēmumiem ir noslēgti darījumi,» situāciju ieskicē Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmā decembra patiesā labuma guvēji jāatklāj ne tikai komercsabiedrībām, bet arī arodbiedrībām, sabiedriskajām organizācijām un politiskajām partijām.

Trīs mēneši patieso labuma guvēju atrašanai

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Patieso labuma guvēju slēpšana noliks zem āmura

Māris Ķirsons, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 1000 Latvijā reģistrētajām SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām; ja tas netiks izdarīts, attiecīgie uzņēmumi tiks likvidēti

«Pašlaik aptuveni 97% no visām Latvijā reģistrētajām SIA ir iesniegušas patieso labuma guvēju – fizisko personu - sarakstu vai arī izmantojušas normatīvajos aktos dotās iespējas, kad informācija Uzņēmumu reģistrā tika uzskatīta par iesniegtu uz noklusējuma pamata, taču atlikušie 3% nav izpildījuši šo prasību,» skaidro UR galvenā valsts notāre Guna Paidere. Sākotnēji tika identificētas aptuveni 5000 augsta riska SIA, kurām nebija norādīti patiesie labuma guvēji, pašlaik šis skaits sarucis līdz aptuveni 1000.

Jāatgādina, ka ārvalstu kompānijas bez norādītiem patiesajiem labuma guvējiem tiek uzskatītas par potenciālo riska zonu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanai. Prasība atklāt patiesos labuma guvējus stājās spēkā jau 2017. gada novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Biedru revidentu gaidot

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 01.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. decembra patiesie labuma guvēji būs jāatklāj ne tikai komercsabiedrībām un partijām, bet arī biedrībām un to apvienībām, arodbiedrībām, sabiedriskajām organizācijām un pat reliģiskajām organizācijām (plašāk – 30.11.2017. DB). Valsts devusi trīs mēnešus, lai pielāgotos jaunajām prasībām patieso labuma guvēju identifikācijā līdz ar izmaiņām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Virziens uz caurspīdīgāku naudas pasauli neapšaubāmi ir pareizais virziens, un, kā to rāda arī plašāki notikumi Eiropā, sabiedrība tiek vesta šajā virzienā un Latvija pēc inerces seko jaunajai pasaules kārtībai. Caurspīdīgums samazina mahināciju iespējas dažādās jomās, tiklab finanšu nozarē, kā, acīmredzot, arī uzņēmēju biedrībā un pat baznīcā. Atklātība ir laba lieta, un tās it kā nevar būt par daudz, ja vien tā netiek piesārņota ar informāciju, kas par atklātību saucama tikai formāli, bet drīzāk tā ir burta kalpība bez jebkādas pievienotās vērtības vai atdeves. Tas, kas rada bažas, ir aizdomas par to, ka laba ideja šajā reizē pasniegta dikti pliekanā mērcē, turklāt tā nav žēlota, tāpēc trāpījusi pilnīgi visiem - no baznīckungiem līdz īstiem patiesajiem labuma guvējiem, par kuru reģistrāciju jautājumu nav. Iespējams, Latvija atkal skrien pa priekšu direktīvu prasībām un pārcentībā ir gatava ņemt pie dziesmas kā baznīckungus, tā arī, piemēram, daudzskaitlīgās uzņēmēju organizācijas, kā LDDK vai LTRK. Pēc analoģijas izriet, ka patiesā labuma guvējs Romas katoļu baznīcā ir Zbigņevs Stankevičs, savukārt LTRK – Jānis Endziņš. Meklējot patiesā labuma guvējus biedrībās un sabiedrības nodibinājumos, veidojas ārkārtēja situācija, jo patieso labuma saņēmēju loks tiek izvērsts milzīgi un, iespējams, nevajadzīgi plašs. Tas liek domāt, ka šajā atklātībā noslēpties būs nevis sarežģītāk, bet varbūt pat vieglāk, nekā tas bijis līdz šim. Laba iecere ar pārcentību raust datu gūzmu faktiski degradējusies. Iespējams, Latvija varēs ziņot par to, cik aktīvi «izķeram» patiesos labuma guvējus, tomēr vai tam būs arī reāls segums? Nav skaidrības arī par to, kā patiesie labuma guvēji (reālie, nevis, teiksim, izdomātie) tiks izsijāti ārvalstu kapitāla uzņēmumos, kuri pieder «mammām» un «mammu mammām» kaut kur tālās zemēs. Palielināsim datu apjomu, aktīvi iekasējot nodevu, bet atdeves vietā, var gadīties, būs sēnalas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedaudz vairāk kā 2000 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz patiesie labuma guvēji – fiziskās personas; ja tas netiks izdarīts, attiecīgie uzņēmumi tiks likvidēti.

«Uzņēmumu reģistrs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmu, ir izsūtījis atgādinājumu 2000 uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu, kuros nav neviena īpašnieka – fiziskās personas, iesniegt to patiesos labuma guvējus,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka prasība visām juridiskajām personām atklāt patiesos labuma guvējus stājās spēkā jau 2017. gada novembrī. Viņa uzskata, ka kopumā ir progress, jo pērn šādu uzņēmumu, kuri nav atklājuši patiesos labuma guvējus, kopējais skaits sasniedza teju 5000, bet pašlaik ir tikai nedaudz vairāk par 2000. Jāatgādina, ka ārvalstu kompānijas bez norādītiem patiesajiem labuma guvējiem tiek uzskatītas par potenciālo riska zonu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārsteidz ieraksta dzēšana Uzņēmumu reģistrā

Māris Ķirsons, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāru strīdu gadījumos ļoti liela nozīme ir Uzņēmumu reģistram – kā tas pieņem un reģistrē, atliek reģistrāciju, pieprasa precizējumus vai paskaidrojumus. Sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta AS Olainfarm akcionāru strīdam.

Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briti nav ieinteresēti, lai viņu jurisdikcijā reģistrētās kompānijas radītu problēmas pašmājās un ārzemēs

Tā sarunā ar DB saka Apvienotās Karalistes (AK) vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon).

Pēc FKTK datiem, AK un Britu Virdžīnās ir reģistrēts 50,1% no Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita. Šo banku klientu sektoru līdz ar ASV naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādes FinCEN sankcijām pret ABLV Latvijas valdība ir lēmusi samazināt astoņas reizes.

Jautāts, cik tas ir taisnīgi, ka AK reģistrētu kompāniju dēļ nepatikšanas ir citiem, vēstnieks atbild, ka AK un tās aizjūras teritorijās reģistrēto komandītsabiedrību (limited liability partnerships) pastāvēšanai ir leģitīmi iemesli, tomēr pēdējos pāris gados jau pirms FinCEN globālajām aktivitātēm briti paši aizvien pamatīgāk pievēršas čaulas kompāniju regulēšanai un to īpašnieku un darbības caurskatāmībai. Lai novērstu čaulas kompāniju nelietīgu izmantošanu, briti patlaban maina savus regulējumus pašā AK un arī aizjūras teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

900 Latvijā reģistrētām SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, mēneša laikā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, pretējā gadījumā tās tiks likvidētas.

Tas notiks, pat neraugoties uz to, ka tās kopumā valsts budžetā 2018. gadā samaksājušas daudzus desmitus milj. eiro.

Tādu iespējamo nākotni redz Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā tiem, kuri paslēpušies, izmantojot dažādas uzņēmumu ķēdes pat vairākās valstīs, liek izvēlēties – atklāt patiesā labuma guvējus vai piedzīvot likvidāciju. «Šīs izmaiņas nosaka, kā Uzņēmumu reģistrs skatīsies uz uzņēmumiem un tos sadalīs divās lielās grupās – mazi uzņēmumi, kur jau no reģistrētajiem datiem ir redzamas fiziskās personas, kas aiz tiem stāv un ir uzskatāmas par patiesā labuma guvējiem, un otra grupa, kuru īpašnieki ir ārvalstīs reģistrēti vai arī garas īpašnieku ķēdes,» skaidro G. Paidere. Viņa norāda, ka būs atšķirīga attieksme pret šo divu grupu klientu kompānijām. Tas nozīmē, ka faktiski problēmu nebūs un arī nekādi papildu dokumenti nav jāiesniedz Latvijā reģistrēto pašmāju kapitāla kompānijām, kur īpašnieki ir fiziskās personas. Savukārt pavisam cita attieksme ir pret kapitālsabiedrībām, kur nav zināmas fiziskās personas, kam tās pieder. «Par paaugstināta riska juridiskajām personām ir atzītas SIA, kuru īpašnieki ir ārvalstu kompānijas, kuru skaits 2017. gada rudenī pārsniedza 5000, taču 2019. gada jūlijā to skaits ir sarucis līdz 900. «Šīs SIA Uzņēmumu reģistrs ir informējis visādos veidos, gan izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS, gan arī tiks sūtītas vēstules,» uz jautājumu, vai šīs kompānijas ir informētas par tām draudošajām briesmām, atbild G. Paidere. Viņa atzīst, ka šīm kompānijām atlicis ļoti maz laika, jo brīdinājuma vēstulēs noteiktais termiņš laboties būs mēnesis, tātad šā gada augusts. «Ja patiesā labuma guvēji netiks atklāti, tad augusta otrajā pusē tiks piemērota vienkāršotā likvidācija,» brīdina G. Paidere. Šāda kārtība tiks attiecināta uz SIA un akciju sabiedrībām, bet neattieksies uz zemnieku saimniecībām, individuālajiem komersantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visvairāk patieso labuma guvēju – ārvalstnieku ir finanšu un apdrošināšanas nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patiesie labuma guvēji atklāti 35 tūkstošiem uzņēmumu, un piektā daļa no visiem patiesajiem labuma guvējiem ir ārvalstnieki, izpētījis Lursoft.

Visaugstākais patieso labuma guvēju – ārvalstnieku īpatsvars fiksēts starp uzņēmumiem, kas darbojas finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē.

Dati rāda, ka nozarē strādā 2 769 komersanti, no kuriem patiesos labuma guvējus atklājuši 40%. Trešā daļa no tiem ir ārvalstnieki.

Visvairāk patiesā labuma guvēji Latvijas uzņēmumos reģistrēti no Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Vācijas.

Dienas Bizness 4.martā vētīja, ka nedaudz vairāk kā 2000 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz patiesie labuma guvēji – fiziskās personas; ja tas netiks izdarīts, attiecīgie uzņēmumi tiks likvidēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrs (UR) likvidējis 413 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), par kurām noteiktajā termiņā netika atklāti patiesie īpašnieki, trešdien žurnālistus informēja UR valsts galvenā notāre Guna Paidere.

Viņa norādīja, ka uzņēmumiem laika periodā no 2017.gada decembra līdz šā gada novembrim bija pienākums atklāt patiesos labuma guvējus. Kopumā patiesos labuma guvējus atklāja 83% juridisko personu, bet no SIA tādu bija 97%.

Tādējādi UR lēmis likvidēt 413 augsta riska SIA, kuras nebija atklājušas patiesos labuma guvējus.

Paidere skaidroja, ka augsta riska SIA lielākoties ir tādas, kuru īpašnieki ir reģistrēti ārvalstīs.

Tāpat viņa atzina, ka situācija ar augsta riska SIA Latvijā ir atrisināta.

"Neraugoties uz to, ka ir gadījumi ar sarežģītām īpašnieku ķēdēm un ārvalstu personu iesaisti, Latvijā tomēr var runāt par samērā caurredzamu uzņēmējdarbības vidi un godprātīgiem uzņēmējiem. Par to liecina fakts, ka par lielāko daļu jeb 91 000 SIA informācija par patiesajiem labuma guvējiem UR jau bija iesniegta un bija iespējams to reģistrēt uz noklusējuma pamata," stāstīja Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patiesā labuma guvēju reģistrā iekļautā informācija būs pieejama visiem, nevis kā pašlaik – tikai tiesībaizsardzības iestādēm

Tas kļūs par realitāti, ja Ministru kabinets atbalstīs rīt darba kārtībā iekļauto Finanšu ministrijas sagatavoto grozījumu redakciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Lai efektīvi ierobežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, veicinātu uzticēšanos juridisko personu veiktajiem darījumiem un finanšu sistēmai un uzņēmējdarbības videi kopumā, mazinātu iespēju juridiskās personas izmantot prettiesiskām darbībām (it īpaši koruptīvos darījumos un nodokļu nemaksāšanai) un aizsargātu citu personu tiesības, turpmāk būs pieejama informācija par darījumu partneru – juridisko personu – patiesajiem labuma guvējiem. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra rīcībā esošo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem varēs iegūt tiešsaistes formā par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā. DB jau arī vēstīja par Eiropas parlamenta (EP) deputāta Krišjāņa Kariņa pausto EP viedokli, ka šāds patiesā labuma guvēju reģistrs ir pieejams arī citām personām, kurām ir leģitīma interese un mērķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Uzņēmēj, pasaule ir mainījusies!

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Latvijas finanšu sektora aktualitātēm nenoliedzami ir Moneyval prasību izpilde, ar ko cieši ir saistītas banku striktās prasības kontu atvēršanai.

Dzirdētas daudzas sūdzības no uzņēmējiem, ka netiek atvērti konti Latvijas bankās. Daudziem sāk šķist, ka tā ir kāda teju sazvērestība un ļaunās bankas un tikpat ļaunās amerikāņu prasības liedz uzņēmumiem normāli strādāt un iet eksporta tirgos. Nenoliedzot, ka ir gadījumi, kad banku prasības, iespējams, ir pārspīlētas, jāteic, ka pasaule ir stipri mainījusies un prasības saistībā ar ES sankciju ievērošanu un naudas atmazgāšanu ir daudz stingrākas nekā vēl tikai 2015. gadā. Un tas nav tikai Latvijas fenomens.

Bankām ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ka tās neatver norēķinu kontus darījumiem ar kādiem uzņēmumiem, kas iekļauti sankciju sarakstā. Turklāt svarīga ir visa produktu piegādes ķēde, ieskaitot transporta pakalpojumus. Tāpat bankām ir jāzina uzņēmuma, kurš vēlas atvērt kontu, sadarbības partneru patiesie labuma guvēji. Šīs banku prasības var patikt vai nepatikt, un vēl pirms dažiem gadiem tā varētu šķist neiedomājama rīcība, jo banku noslēpums bija svēta lieta, bet tāda ir šā brīža ģeopolitiskā situācija un starptautiskā prakse. Ja nu kāds trešo valstu uzņēmējs izvēlas slēpties aiz ārzonas, neatklājot patiesā labuma guvēju, tad mūsu uzņēmējam tagad ir pašam jāsaprot, ka tas nav labākais sadarbības partneris, neatkarīgi no banku prasībām. Turklāt savus ārzemju sadarbības partnerus, tostarp to, vai tie nav sankciju sarakstā, mūsu uzņēmēji var pārbaudīt ar Altum starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Iespēja Dienas Bizness lasītājiem: uzdod jautājumu Uzņēmumu reģistram

Māris Ķirsons, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Uzņēmumu reģistrā nebūs iesniegta informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, tad attiecīgie uzņēmumi tiks pakļauti vienkāršajai likvidācijai. Lai informētu par šīm izmaiņām, Dienas Bizness podkāstā viesosies Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas likumā būtiski maina situāciju ar patiesā labuma guvēju neatklājējiem – uzņēmumiem.

G. Paidere skaidros, ko nozīmē jaunā kārtība, kā tā izpaudīsies un kā tā varētu ietekmēt Latvijā reģistrēto uzņēmumu darbību.

Ja vēlies uzdot jautājumu saistībā ar prasībām par patiesā labuma guvēju identifikāciju, reģistrāciju, iespējamām soda sankcijām un ko darīt, ja darījumu partnerim nav reģistrēts patiesā labuma guvējs, kā arī uzzināt, cik drošs var būt šāds biznesa partneris, tad sūti jautājumu uz epasta adresi [email protected] vai raksti jautājumu komentāros līdz šā gada 1. jūlija pulksten 12.00.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā top jauna direktīva noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, kurā tiks skarti kriptovalūtu un trastu jautājumi, iespējama noziedzīgi iegūtu līdzekļu uzraudzības centralizācija, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šonedēļ sāks skatīt valdības akceptētos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuri paredz liegumu sadarboties ar tā dēvētajām čaulas kompānijām. Savukārt Eiroparlamentā jau šonedēļ paredzētas debates saistībā ar naudas atmazgāšanu un jaunām direktīvas prasībām. Šāda risinājuma ieviešanā Latvija varot būt sava veida pioniere visā ES. DB jau 11.04.2018. vēstīja, ka iecerētā tā dēvēto čaulas kompāniju ierobežošana tikai ar normatīvo aktu izmaiņām, bez katra konkrēta uzņēmuma faktisko apstākļu noskaidrošanas un pārbaudes, var radīt papildu problēmas godīgajiem uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta likvidācija 380 Latvijā reģistrētajām SIA, kuru īpašnieki simtprocentīgi ir ārvalstīs reģistrētas kompānijas un kuras nav iesniegušas informāciju par patiesā labuma guvējiem.

Plašāk lasāms: Likvidē 380 patiesā labuma guvēju neatklājējus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumam AS «Smiltenes piens» mainījušies īpašnieki - par uzņēmuma patieso labuma guvēju kļuvis Armands Kovaldins, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma patiesie labuma guvēji caur SIA «2 GMS Investīcijas», kam piederēja 96,3% AS «Smiltenes piens» akciju (pārējie 3,7% AS «Smiltenes piens» akciju piederēja 40 privātpersonām), bija ilggadējā uzņēmuma vadītāja un padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un padomes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Strads.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 16.augustā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīta AS «Smiltenes piens» padome - līdzšinējie akcionāri Gita Mūrniece un Ģirts Strads to atstājuši.

Par uzņēmuma jauno padomes priekšsēdētāju iecelts Armands Kovaldins, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Kaspars Freimanis.

Līdzšinējais AS «Smiltenes piens» padomes loceklis Egils Mūrnieks pārapstiprināts amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai, lai veicinātu kredītiestāžu spēju konstatēt aizdomīgus darījumus, tādējādi palīdzot cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, informē FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums nosaka, ka par aizdomīgu tiek uzskatīts tāds darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Tomēr tā kā NILLTFN likumā sniegtā aizdomīgā darījuma definīcija ir vispārīga, un citi normatīvie akti nesniedz sīkāku skaidrojumu vai konkrētas pazīmes aizdomīgu darījumu konstatēšanai, FKTK izstrādāja Ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai.

Šo ieteikumu mērķis ir veicināt aizdomīgu darījumu konstatēšanu kredītiestādēs, tajos ietvertas pazīmes, kas var liecināt par aizdomīgu darījumu. Pazīmes veidotas, lai kalpotu kā praktisks rīks kredītiestādēm, veicot klientu darījumu uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patērētāju kreditētājiem jāizveido klienta riska novērtēšanas sistēma

Elīza Grīnvalde, AML speciāliste (CAMS), VILGERTS, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019.gada patērētāju kreditētājiem būs obligāta prasība izveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai mazinātu iespēju, ka caur uzņēmumu plūst noziedzīgi iegūtā nauda. Šādas iekšējās kontroles sistēmas esamība būs priekšnosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var sodīt atbildīgo darbinieku un uzņēmumu par noteikumu prasību neievērošanu ar soda naudu līdz pat 1 miljonam eiro.

Prasības patērētāju kreditētajiem

Noteikumi paredz, ka patērētāju kreditētājiem līdz 2019.gada 1.janvārim:

1) Jāizstrādā un jāievieš riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma;

2) Jānorīko atbildīgais darbinieks vai jāpiesaista speciālists par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Patērētāju kreditētājiem jānodrošina, ka atbildīgajam darbiniekam ir pienākumi, no kuriem būtiskākie ir finanšu noziegumu novēršanas prasību izpilde, ziņošana par finanšu noziegumu risku pārvaldību augstākai vadībai, kā arī finanšu noziegumu novēršanas darbību kvalitātes kontrole. Līdz ar to par atbildīgo darbinieku parasti ieceļ risku kontroles vai atbilstības novērtēšanas speciālistu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Saistībā ar naudas atmazgāšanas izmeklēšanu Igaunijā no amata atkāpjas par Baltiju atbildīgais Danske Bank valdes loceklis

LETA, 05.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Larss Merks, kurš Dānijas bankā «Danske Bank» kopš 2012.gada bijis atbildīgs par uzņēmumu apkalpošanu, starptautisko filiāļu darbību un bankas operācijām Baltijas valstīs, ceturtdien atkāpies no bankas valdes locekļa amata saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu bankas Igaunijas filiālē.

Par to ceturtdien paziņojusi «Danske Bank».

«Es cienu Larsa Merka lēmumu atkāpties. Lai arī pašreizējā izmeklēšana saistībā ar jautājumiem attiecībā uz Igaunijas nerezidentu portfeli vēl nav pabeigta, šobrīd ir skaidrs, ka bankai bija agrākā posmā jāīsteno krietni rūpīgāka izmeklēšana. Šāda izmeklēšana būtu ļāvusi mums agrāk izprast pilnīgu problēmas apmēru un ātrāk īstenot attiecīgus pasākumus. Mēs šo situāciju pēdējās nedēļās esam apsprieduši ar Larsu Merku,» norāda bankas direktoru padomes priekšsēdētājs Ole Andersens.

Viņš uzsver, ka direktoru padome joprojām ir apņēmusies pilnībā noskaidrot situāciju saistībā ar slēgto Igaunijas nerezidentu portfeli un prezentēt izmeklēšanā gūtos secinājumus, kad tie būs gatavi.

Komentāri

Pievienot komentāru