Latvijas kazkopjiem šis gads ir bijis veiksmīgāks nekā iepriekšējais, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

«Droši vien, ka šis gads ir bijis labāks, jo pieprasījums pēc produkcijas ir pieaudzis. Vienīgi mums kārtējo gadu pietrūkst piena, jo pieprasījums pēc [kazas piena] produkcijas aug un izskatās, ka nākotnē pieaugs vēl vairāk,» stāstīja Piliena, piebilstot, ka arī ārvalstīs pēc Latvijā ražotās produkcijas ir pieprasījums, tāpēc arvien vairāk kazkopjiem nākotnē būtu jāiesaistās biznesā, lai varētu sākt kazas piena produktu eksportu.

Vienlaikus viņa norādīja, ka citās valstīs ir pieaugošs pieprasījums arī pēc Latvijas vaislas dzīvniekiem. «Ārvalstīs ir pieprasījums arī pēc mūsu vaislas dzīvniekiem, līgumi tur ir noslēgti jau trīs gadus uz priekšu, tā kā arī kazu [Latvijā] trūkst un varētu būt vairāk. Pieprasījums pēc vaislas dzīvniekiem viennozīmīgi pārsniedz piedāvājumu par kādiem 30%,» sacīja biedrības vadītāja.

Latvijas cūkkopjiem Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ ir grūti atrast jaunus tirgus, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Pēc viņas teiktā, lai arī ĀCM lielākajā daļā Latvijas nav atklāts un cūkkopjiem produkcijas realizācija Eiropas Savienības (ES) robežās ir atļauta, eksports uz trešajām valstīm ir liegts. «Pilnīgi jaunus eksporta tirgus ir ļoti grūti atrast, jo valstij ir kopumā jābūt brīvai no ĀCM. Tas ir ļoti smags nosacījums. (..) Mēs no valsts varam izvest dzīvas [cūkas] vai gaļu tikai un vienīgi ES ietvaros - uz to pašu Poliju, Lietuvu, Igauniju, visām Eiropas valstīm. Ja mēs runājam par trešo valstu tirgiem, tad saskaņotajā sertifikātā ir nosacījums, ka valstij ir jābūt brīvai no ĀCM. Tā kā, tas [produkcijas tirgošana ārpus ES] principā ir liegts,» sacīja Lejniece.

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā nedaudz pieaugušas cūkgaļas cenas, kas ir saistīts ar nelielu cenu kāpumu Eiropas tirgū, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) vadītāja Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka cūkkopības sfērā pēdējo nedēļu laikā situācija nav pasliktinājusies, bet iezīmējas pozitīva tendence - neliels cenu pieaugums. «Lēnām iezīmējas tādas patīkamas tendences kopējā Eiropas tirgū. Es vienmēr atgādinu, ka mēs esam kopējā Eiropas tirgū un kopējā Eiropas tirgū mazliet ir pacēlusies cena,» sacīja Lejniece, piebilstot, ka cenu kāpums, iespējams, ir saistīts ar Krievijas paziņojumu, ka tā plāno uzsākt sarunas ar dažām Eiropas dalībvalstīm pār cūkgaļas importa atsākšanu.

«Tas paziņojums bija pirms pāris nedēļām. Tiklīdz tas izskanēja, tā lēnām sāka celties cenas. Šobrīd cena gaļai [kautsvarā] jau ir paaugstinājusies par desmit eirocentiem. Tas priekš mums ir daudz. (..) Ja kaimiņu tirgos - Polijā un citos tā bija 1,22 eiro, nupat [cena] ir pacēlusies līdz 1,35. Tas jau mūs priecē, mēs priecājamies par katru centu,» sacīja Lejniece, piebilstot, ka Latvijas cūkkopjiem vēl aizvien nākas strādāt zem pašizmaksas, taču pateicoties nelielam cenu kāpumam zaudējumi ir nedaudz samazinājušies.

Lai palīdzētu nozarei uzturēt ražošanu sarežģītajā situācijā saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, jau līdz šā gada beigām cūkkopji valsts atbalstā varētu saņemt kopumā apmēram piecus miljonus eiro, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Cūkkopjiem ganāmpulku atjaunošanai paredzētais finansējums ļaus atsākt uzņēmējdarbību. Atbalsta intensitāte būs no 80% līdz pat 100%, tāpēc tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts,» sacīja Dūklavs.

Kā apliecināja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, cūkkopjiem šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs situācijā, kad ĀCM izplatās gan mežacūku, gan mājas cūku vidū, neraugoties uz stingrajiem biodrošības pasākumiem.

«Šis finansējums būs ļoti labs atspaids, turklāt jau šogad, jo pieteikšanās plānota jau augusta vidū. Tikmēr situācijā, kad ĀCM strauji pieaug mežacūku vidū, nav prāta darbs pilsētā noķertos dzīvniekus vest atpakaļ uz mežu, kā tas tiek darīts Rīgā. Savukārt zemniekiem, īpaši bioloģiskās cūkgaļas ražotājiem, būtu jāaizliedz laist cūkas āra aplokos, kā tas patlaban tiek atļauts. Stingrajiem noteikumiem jāpakļaujas visiem - gan mazajiem, gan lielajiem ražotājiem, citādi mēra izplatībai nebūs robežu,» sacīja Lejniece.

Āfrikas cūku mēra dēļ Latgales lauksaimnieki apsver iespējas pievērsties kazkopībai, aģentūrai BNS atzina Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Viņa norādīja, ka daļa Latgales lauksaimnieku Āfrikas cūku mēra dēļ ir pārtraukuši nodarboties cūkkopību un izrāda interesi par kazkopību, tāpēc ar laiku reģionā varētu palielināties kazkopju skaits. «Āfrikas cūku mēra dēļ daudzi Latgales pusē ir izkāvuši cūkas un tur parādās vēlme šo nozari attīstīt. Redzēsim, kā būs,» sacīja Piliena.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka Rēzeknes puses zemnieki, kas nodarbojas ar kazkopību vai plāno to darīt, apsver iespējas veidot kooperatīvu piena nozarē. «Pieciem zemniekiem Latgales pusē ir iniciatīva dibināt kooperatīvu, bet man ir grūti spriest, vai viņi to realizēs līdz galam," sacīja Piliena, piebilstot, ka zemnieki patlaban vāc informāciju par iespējamo atbalstu kooperatīva veidošanā un nākamajā gadā izlems, vai kooperatīvu dibināt.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Rīgas Centrāltirgus teritorijas atjaunošana izmaksās par 18 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji plānots.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien lēma par līdzfinansējuma piešķiršanu Rīgas Centrāltirgus teritorijas atjaunošanas projektiem. Līdzekļi jāpiešķir diviem atsevišķiem projektiem - Centrāltirgus pazemes pagrabu pārbūvei, kā arī Centrāltirgus kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanai. Kopējā abu projektu vērtība ir 30 miljoni eiro, taču daļu finansējuma piešķirs arī valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Līdz ar komitejas šodienas lēmumu, pašvaldības līdzfinansējums būs 21,61 miljona eiro apmērā.

Aģentūras LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka vēl aizvadītajā gadā abu projektu izmaksas bija plānotas 12,04 miljonu eiro apmērā. Pēc Pilsētas attīstības departamenta pārstāves Oksanas Dumpes teiktā, šie aprēķini bija balstīti uz atjaunošanas būvprojekta minimālo sastāvu un ievērojamais sadārdzinājums radies, izstrādājot būvprojektu pilnā sastāvā, kā arī noslēdzot būvniecības iepirkumus.

Āfrikas cūku mēris mežacūku vidū joprojām izplatās. Latvijas cūkkopju galvenais uzdevums patlaban ir nosargāt saimniecības, lai slimība neieviešas mājas cūku saimniecībās, trešdien raksta laikraksts Diena.

Cūkkopji šodien pulcēsies īpašā sanāksmē, lai spriestu, kā pareizāk apgūt no Lauku attīstības programmas solītos apmēram piecus miljonus eiro. Biodrošības pasākumu ieviešana saistībā ar Āfrikas cūku mēri ir jauna programma, tāpēc cūkkopjiem būs dota iespēja uzdot jautājumus par to, kā rakstīt finansējuma pieprasījuma projektus tik šauri mērķētām vajadzībām.

Paredzēts, ka cūkkopji naudu varēs saņemt līdz šī gada beigām. Saimniecības ar šo finansējumu drīkstēs ieviest tā sauktos biodrošības pasākums - izbūvēt žogus un dezobarjeras, iekārtot dezopaklājus un iegādāties dezinfekcijas iekārtas.

Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un lauksaimnieku organizācijas vienojās par 8,45 miljonu eiro sadali, ko Latvijai septembra vidū piešķīra Eiropas Komisija piena ražotāju un cūkaudzētāju atbalstam, kā arī par valsts subsīdijām lauksaimniekiem 2016. gadā, informē Zemkopības ministrija.

ES piešķirto atbalstu 8,45 miljonu eiro apjomā šā gada nogalē plānots izmaksāt gan piena ražotājiem – 7,15 miljonus eiro, gan cūkkopjiem – 1,30 miljonu eiro, pamatojoties uz zaudējumu apmēru.

Lauksaimniecības konsultatīvajā padomē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs arī informēja, ka 2016. gadā lauksaimnieki saņems nacionālās subsīdijas 8,6 miljonu eiro apmērā.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas kampaņa ir apkarojusi cūkaudzētājus, bet mēri – tikpat kā nemaz

Tā iepriekš DB sacīja cūkkopības uzņēmuma Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš, un tas bija laikā, kad cūku mēris vēl nebija ielavījies nevienā lielsaimniecībā. Tagad līdz ar vīrusa ievazāšanu centīgi apsargātajā SIA Ancers saimniecībā Rukas Krimuldas pusē dīvainās sērgas kaulainais pirksts ir savilcies līkumā vēl ciešāk, turot arī ikvienu lielo nozares dalībnieku uz grauda. Ar pilnu atveri šis «bioloģiskais ierocis» nu ir gatavs bliezt pa jebkura lieluma mērķi. Tādējādi vietējās cūkgaļas pastardienas vēstneši pieņemas spēkā, cūku mērim pārzveļoties pāri lielsaimniecību biodrošības augstajam slieksnim. Kura būs nākamā? Neskatoties uz visiem valdības pūliņiem, mēra fronte virzās uz priekšu, un neviens aizliegums vai ierobežojums to nav spējis aizkavēt, toties tiek lauztas rokas biznesam. Ja tā, jājautā, kam ir izdevīgi cūku sārti Latvijā? Tikmēr valdība, izdarot lāča pakalpojumu pašmāju cūkkopjiem un pamudinot importētājus, tērē miljonus tam, lai it kā kavētu ĀCM vīrusa gaitas Latvijas teritorijā. Valdības lielo bažu dēļ konsekventi tiek likti sprunguļi riteņos tradicionālajai tautsaimniecības nozarei. Valsts ir naska uz ierobežošanu, bet – kas tiek darīts, lai apturētu šo vīrusu mūsdienīgākām metodēm par cūku dedzināšanu, piemēram, lai izstrādātu vakcīnu? Kā redzams, dezinficējot kūts brienamos zābakus, vīruss nepazūd.

Lauku atbalsta dienests (LAD) šodien, 21.decembrī, izmaksā Eiropas Savienības ārkārtas atbalstu 8,45 miljonu eiro apjomā piena ražotājiem (7,15 miljonus eiro) un cūkkopjiem (1,30 miljonu eiro), informē LAD.

Dienests atbalstu aprēķina un izmaksā, pamatojoties uz LDC rīcībā esošajiem datiem. Atbalsta likme piena ražotājiem ir 11,71 eiro par vienu laika posmā no1.janvāra līdz 30.septembrim realizētā piena tonnu.

Atbalsta likme par sivēnmātēm ir 36,74 eiro par dzīvnieku, bet par no šā gada 1.janvāra līdz 30.septembrim kautuvē realizētu vai eksportētu dzīvu cūku - 3,89 eiro par dzīvnieku.

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Īpašā nodokļa ieviešana apturēs jaunas investīcijas enerģētikā, ievainos subsidētās elektroenerģijas ražotājus, sāpīgi sitīs pa siltumtarifiem, kaitēs cūkkopjiem .

Tādas ir iespējamās sekas valdības paustajam atbal­stam Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajai likumprojektu paketei tā saucamās subsidētās enerģijas (SEN) izmaksu pieauguma ierobežošanai. Tajā paredz, ka no nākamā gada 1. aprīļa sāks darboties mehānisms, kas Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām kompensēs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu. EM piedāvā elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes noteikt augstāku likmi (15%), bet atjaunojamo energoresursu ražotājiem – zemāku (10%).

Mārupes siltumnīcu vadītājs Jānis Bērziņš DB atzina, ka nodoklis var draudēt ar vairākām bīstamībām. Lai gan šis nodoklis tiks ieviests uz četriem gadiem, ražotājus tas neglābs. Uzņēmumiem nāksies savilkt jostas, jo pietrūks naudas jaunu tehnoloģiju ieviešanai, kas īpaši svarīgi dārzkopības uzņēmumiem. Agrofirmas Tērvete padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks jau izteicās, ka, ieviešot jauno nodokli, uzņēmumam pieaugs nodokļu slogs un var nākties strādāt ar zaudējumiem.

Jau otro mēnesi Latvijas mājputni savu darbalaiku spiesti pavadīt tumsā un nebrīvē. Ierobežojumi mājputnu turēšanas noteikumos ieviesti, ņemot vērā kaimiņvalstīs strauji izplatījušos saslimstību ar putnu gripu. Slimība kļuvusi par iemeslu stingru biodrošības pasākumu ieviešanai Latvijā. Roku mazgāšana, apavu dezinficēšana, maiņas apģērbs un apavi, bet, galvenais, jebkādas saskares ar savvaļas putniem izslēgšana – tie ir tikai daži no būtiskākajiem biodrošības pasākumiem. Aizliegta arī jelkāda mājputnu un inkubējamu olu tirdzniecība, kā arī tirgi, izstādes un skates ar mājputnu piedalīšanos. Taču svarīgākais – mājputni jātur iekštelpās un tie nedrīkst nonākt saskarē ar savvaļas putniem.

Mazie un vidējie uzņēmēji jau cēluši trauksmi par šiem ierobežojumiem, kas samazinājuši putnu dējību. Putniem ir grūtsirdība, tie paskatās pa logu, kur spīd saule, uzkāpj laktā, un viss; vistas neinteresējas ne par gaiļiem, ne cāļiem; neiešu putnus mocīt, tos visu pavasari turot iekšā, – šādi un līdzīgi komentāri atskan no zemnieku puses. Turklāt putniem nepieciešami gan zaļumi, gan citi vitamīni un minerālvielas. Lai spētu nodrošināt tos ar visu nepieciešamo, saimniekiem jāvelta dubultlielas pūles un, protams, ne mazums resursu. Te nu aktualizējies jautājums par iespēju tikt pie finansiālas palīdzības. Lai arī putnu gripa ir ne mazāk bīstama kā Āfrikas cūku mēris, biodrošības pasākumu īstenošanai pieejamais atbalsts ir krietni vien mazāks nekā cūkkopjiem. Salīdzinājumam – ja Āfrikas cūku mēra apkarošanai, tostarp biodrošībai, no 2010. gada līdz 2017. gadam piešķirti 17,22 miljoni eiro, tad institūtam BIOR putnu gripas sakarā šogad piešķirti vien 5400,16 eiro. Te der atgādināt, ka bīstamā cūku slimība jau krietnu laiku plosās Latvijā, bet putnu gripa, par laimi, nav konstatēta. Turklāt daļa putnkopju atzinuši, ka startēšana uz atbalstu biodrošībai ir birokrātijas klapatu pilna, tāpēc pat nepieteiksies uz šādu iespēju, iztiekot paši ar savu naudu. Daļa saimnieku tomēr nolēmuši laist vistas laukā par spīti aizliegumiem. Par to arī liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kontroles un novērojumi. Proti, aizlieguma laikā līdz šim veikta 491 pārbaude, un 61 gadījumā konstatēti pārkāpumi un neatbilstības. Pēc atkārtotām pārbaudēm gan pārkāpumi vairs nav konstatēti. Pagaidām PVD nav apkopojis informāciju, vai pārkāpējiem piemērots kāds sods un cik daudz šādu gadījumu bijis, – tas kļūs zināms pēc aizlieguma beigām 1. jūnijā. Taču PVD pārstāvji norāda – mērķis nav sodīt, bet izteikt brīdinājumu, nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai. Taču skaidrs arī, ka nav iespējams konstatēt visus pārkāpējus, jo saimniece ar pāris vistām, iespējams, par šādiem aizliegumiem pat nav dzirdējusi. Katrā ziņā līdz 1. jūnijam putniem vēl jāpaciešas kūts tumsā, un tad tie varēs tikt brīvībā un dēt uz nebēdu. Jācer, ka grūtsirdība nebūs putnus nomocījusi un tie turpinās attaisnot saimnieku cerības uz pilniem olu groziem. Un jācer, ka līdz šim brīdim nekāda vistu dumpja kā populārajā filmā ar šādu pašu nosaukumu tomēr nebūs.

Labrīt!

Vai tu zini, kur atrodas tava pensijas nauda? Labāk padomā divreiz! - Tā intervijā DB brīdina finanšu analīzes kompānijas AlphaMetrics (ASV) dibinātājs un vadītājs, otrās paaudzes Amerikas latvietis Aleksis Kīns. Viņš plāno Latvijas programmētājus iesaistīt fundamentālu finanšu tirgu problēmu novēršanā.

DB šorīt raksta par draudošiem zaudējumiem dažādās uzņēmējdarbības sfērās. Subsidētās elektrības nodokļa ieviešana apturēs jaunas investīcijas enerģētikā, ievainos elektroenerģijas ražotājus, sāpīgi sitīs pa siltumtarifiem un kaitēs cūkkopjiem .

Savukārt Eiropas Komisijas rosinātā pārkāpumu procedūra par prasību neizpildi mēslošanā draud ar zaudējumiem valstij un zemniekiem.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Otrdien, 24. novembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai. Izmaiņas noteikumos paredz palielināt atbalstu cūkkopjiem, lai mazinātu Āfrikas cūku mēra dēļ radītos zaudējumus.

Izmaiņas valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz palielināt atbalsta likmi no 101,28 eiro līdz 131,28 eiro par tādas sivēnmātes ģenētiskas kvalitātes noteikšanu un produktivitātes novērtēšanu, kas atražo vaislas jauncūkas.

Pārejas posma valsts atbalsts ļaus saglabāt ražošanas apjomu un nodrošinās augstvērtīgu sieviešu kārtas lauksaimniecības dzīvnieku saglabāšanu ganāmpulka ciltskodolā.

Eiropas Komisija (EK) Covid-19 seku mazināšanai Latvijā piešķirs 183 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Eiropas Komisija Vācijai, Francijai un Latvijai kopumā piešķirs 311 miljonus eiro, mainot četras Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmas "REACT-EU" ietvaros. Šie darbības programmu grozījumi palīdzēs konkrētajām dalībvalstīm un reģioniem pārvarēt koronavīrusa pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un veicināt taisnīgu zaļo un digitālo atveseļošanu.

No minētās summas Latvijā 183 miljoni eiro papildu resursu galvenokārt tiks ieguldīti daudzdzīvokļu ēku renovācijā, lai palielinātu to energoefektivitāti, veselības aprūpes sistēmas kapacitātes palielināšanai un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam.

Vācijā Šlēsvigā-Holšteinā 35 miljoni eiro tiks ieguldīti veselības nozares stiprināšanā, paplašinot digitalizāciju, stiprinot jaunuzņēmumu un inovācijas ekosistēmas, paātrinot digitālo pārveidi zinātnē un ekonomikā un tūrisma nozares atlabšanā. Zāras reģionā papildu resursi 24,1 miljona eiro apmērā atbalstīs reģiona atveseļošanu, piemēram, ieguldot pētniecības projektos un universitātēs.

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem 

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike 

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem 

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....