Citas ziņas

Trīs universitātes tiks pie 47 miljoniem latu

Sandra Dieziņa, 17.05.2010

Jaunākais izdevums

Šodien tiks parakstītas vienošanās par vairāk nekā 47 miljonu latu piešķiršanu trijām augstskolām – Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) un Latvijas Universitātei (LU).

Finansējums universitātēm tiks piešķirts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) apakšaktivitātes «Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā, nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem» ietvaros.

RSU plānots izveidot pirmo inovatīvo izglītības tehnoloģiju centru Baltijā, lai medicīnas studiju procesā sekmētu jaunāko tehnoloģiju izmantošanu. Projekta finansējums ir 5,2 miljoni Ls. Savukārt RTU īstenos projektu «Rīgas Tehniskās universitātes vienotā teritoriālā kompleksa izveide». Tas paredz Ķīpsalā izveidot spēcīga inženierzinātņu studiju centra kodolu, izvietojot tur 5 RTU fakultātes. Projekta finansējums – 19,88 miljoni latu.

LU uzsāks īstenot projektu Latvijas Universitātes infrastruktūras modernizācija prioritāro virzienu studiju programmu attīstībai. Atbilstoši LU attīstības stratēģijai nozīmīgākais LU modernizācijas virziens ir jauna, mūsdienīga vienota studiju un zinātniskā darba centra (Akadēmiskā centra) izveide Rīgā, Torņakalna rajonā. Projekta mērķis ir nodrošināt LU kā Latvijas lielākās plaša profila universitātes attīstību, lai palielinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju. Projekta finansējums – 22,7 miljoni latu.

Kopējais ERAF finansējums šajā aktivitātē ir nedaudz vairāk kā 100 miljoni latu. Pirmās vienošanās par līdzekļu saņemšanu jau parakstītas ar 8 koledžām, ar Ventspils Augstskolu, Vidzemes Augstskolu, kā arī tuvāko nedēļu laikā tās tiks parakstītas ar citām augstskolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Durvis vērs jaunais Daugavpils Universitātes Dzīvībaszinātņu un tehnoloģiju korpuss

Lelde Petrāne, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neliels laika sprīdis ir atlicis līdz brīdim, kad durvis vērs jaunais Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un inženierzinātņu laboratoriju korpuss, kas tapis ERAF projekta Daugavpils Universitātes studiju programmu kvalitātes uzlabošana un vides pieejamības nodrošināšana ietvaros.

24. jūlijā Daugavpils Universitātes un projekta vadība kopā ar jaunā korpusa būvniecības pārstāvjiem veica būvobjekta noslēguma pārbaudi pirms būves nodošanas ekspluatācijā, kas paredzēta jūlija beigās.

Blakus Daugavpils Universitātes mācību korpusam Parādes ielā 1 ir uzcelta jauna un mūsdienīga ēka. Tā kļūšot par šodienas nostādnēm atbilstošu zināšanu un jaunu tehnoloģiju apguves un izpētes vietu. Ēka būs pieejama cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, jo ir izveidota uzbraukšanas vieta un lifts cilvēkiem ratiņkrēslos, izvietoti uzraksti Braila rakstā, kontrastējošas krāsas orientieri u.c. rīki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā neefektīvi izlietoti 14,5 miljoni eiro ERAF līdzekļu

LETA, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam neefektīvi izlietoti 14,5 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK revīzijā konstatējusi, ka ES fondu apguves sistēma nemotivē atbalsta saņēmējus sasniegt plānotos atbalsta mērķus un veicināt attīstību. Tā vietā sistēma ir orientēta galvenokārt uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu.

VK atgādina, ka no ERAF 2004.-2006.gada plānošanas periodā atbalstītajiem projektiem uzņēmējdarbības un inovāciju jomā vismaz 30% komersantu, kas saņēma atbalstu 50,5 miljonu eiro apmērā, darbību neturpina. Jaunākajā revīzijā VK atzīst, ka atbildīgās iestādes - Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) - nav pietiekami ņēmušas vērā 2004.-2006.gada periodā «gūtās mācības», jo arī ERAF 2007.-2013.gada perioda atbalsts uzņēmējdarbības un inovāciju jomā nav nodrošinājis iespējami maksimālo ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, jo nav pievērsta pietiekama uzmanība atbalstīto projektu ilgtspējai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielākā interese par ERAF finansējumu ražošanas telpu attīstīšanai – Rīgas plānošanas reģionā

Žanete Hāka, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātā projektu iesniegumu atlasē par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai ir saņēmusi 77 projektu iesniegumus, un kopējais pieprasītais ERAF finansējums par gandrīz 19 miljoniem eiro pārsniedz programmā pieejamo, informē CFLA.

Sīvākā konkurence par ERAF finansējuma piesaisti ir Rīgas plānošanas reģionā, savukārt Latgales reģionam pieejamais finansējums ir lielāks par komersantu paredzētajām investīcijām ražošanas telpu attīstībai.

Projektus ERAF finansējuma piesaistei CFLA pieņēma līdz 3.augustam. Pēc projektu iesniegšanas termiņa beigām, lai pārliecinātos par faktiskajiem īstenošanas apstākļiem, CFLA ir veikusi sākotnējās pārbaudes visās paredzētajās projektu īstenošanas vietās, un pašreiz ir uzsākta projektu iesniegumu vērtēšana.

Lielākā konkurence par ERAF finansējuma piesaisti projektu īstenošanā ir Rīgas plānošanas reģionā, kur projektu iesniegumos pieprasītais ERAF finansējums četrkārt pārsniedz reģionam pieejamo apjomu. Arī Kurzemes plānošanas reģionā projektu iesniedzēji bijuši aktīvi - pieprasītais ERAF finansējums ir divkārt lielāks par reģionam paredzēto, Vidzemē iesniegtajos projektos kopējais ERAF finansējums ir aptuveni līdzīgs pieejamajam apjomam, savukārt Latgales plānošanas reģionā projektu iesniedzēju aktivitāte ir viszemākā - pieejamais ERAF finansējums pat trīskārt pārsniedz pieprasīto līdzfinansējumu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība dod zaļo gaismu teju 2,6 miljonu latu ieguldīšanai Rīgas Austrumu slimnīcā

LETA, 28.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) lūgumu par teju 2,6 miljonu latu ieguldīšanu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pamatkapitālā.

Valdības sēdes slēgtajā daļā valdība izskatīja un nolēma atbalstīt VM iesniegto informatīvo ziņojumu par stāvokli Rīgas Austrumu slimnīcā, bet gala lēmums par līdzekļu ieguldīšanu vēl jāpieņem Saeimā.

RAKUS valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka pašreiz plašākus skaidrojumus par finanšu izlietojumu nevarēja sniegt, vien sacīja, ka līdzekļi tiks izlietoti atbilstoši gala lēmumā noteiktajam mērķim.

Kā ziņots, 14.augustā valdība nolēma ieguldīt desmit miljonus latu otras Latvijas lielākās slimnīcas - Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas - pamatkapitālā finanšu situācijas stabilizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: LU Biznesa inkubators sāk jaunu sezonu ar 50 biznesa idejām

Ilze Žaime, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot astoto sezonu, LU studentu Biznesa inkubatora programma pulcējusi vairāk nekā 100 jauniešus no Latvijas augstskolām, kas ir gatavi īstenot inovatīvu produktu un pakalpojumu idejas tūrisma, veselības, modes, izglītības un IT jomās

Sezonā, kas ilgs līdz 2020.gada vasarai, Latvijas Universitātes studenti inkubatorā darbosies komandās ar Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa Universitātes, SSE Riga, Banku augstskolas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un RISEBA kolēģiem.

Pirms-inkubācijas programmā notiks biznesa idejas dzīvotspējas pārbaude 3 mēnešu garumā, kas ir balstīta uz «Lean Startup» metodoloģiju. Pēc tās, pateicoties ERAF līdzfinansētajam projektam «Latvijas Universitātes Inovāciju granti studentiem», jaunie uzņēmēji, kuri veiksmīgi izies pirmo etapu un piedalīsies inkubatora organizētajā «Demo Dienā» februārī, varēs saņemt līdz 5000 EUR lielu naudas atbalstu savam biznesam un iespēju turpināt attīstību inkubatorā, piedaloties inkubācijas programmā nākamos 9 mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērsīsies Eiropas Komisijā

Lelde Petrāne, LETA, 08.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērtēs Eiropas Komisijā, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un Administratīvajā rajona tiesā, šodien izplatītā paziņojumā norāda Skonto būve.

«Iespējams, LU jaunā Akadēmiskā centra iepirkuma organizēšana saistīta ar apzinātu rīcību gūt personīgu labumu un projekta realizēšanu nāksies atmaksāt no valsts budžeta, nesaņemot paredzēto ES finansējumu, tāpēc Skonto Būve pieņēmusi lēmumu vērsties uzraugošajās institūcijās,» skaidro Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Lai izvērtētu LU Akadēmiskā centra rīkotā konkursa Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā, Rīgā, 1.kārtas tehniskā projekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība objektivitāti, Skonto Būve vērsīsies Eiropas Komisijā un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Kā arī Administratīvajā rajona tiesā tiks pārsūdzēts Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) lēmums, kas tika pieņemts pēc iepirkumā piedāvājumus iesniegušo pretendentu sūdzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jaunas ERAF fondu līdzekļu iespējas ļauj RSU pētniekiem izstrādāt projektus Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmā Horizon2020 un citās pētniecības programmās

, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitātē šī gada novembra beigās noslēgsies ERAF projekts «Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskās kapacitātes attīstība un veicināšana kopējā Eiropas pētniecības telpā», kas pirmo reizi pētniekiem nodrošinājis finansējumu projekta iesniegumu sagatavošanai dalībai ES pētniecības programmās. Līdz šim finansējums tiks piešķirts tikai jau apstiprinātu projektu īstenošanai nevis projekta izstrādei, kas prasa lielu darba un laika ieguldījumu.

Minētā projekta mērķis bija palielināt RSU zinātniskās kapacitātes attīstību un iesaisti Eiropas kopējā pētniecībā telpā veselības, sociālo un humanitāro zinātņu jomās, tādējādi veicinot RSU kā zinātniskās institūcijas atpazīstamību.

Projekts sastāvēja no četrām aktivitātēm, kas ietvēra projekta iesniegumu izstrādi ES pētniecības un inovācijas programmās, ar to sagatavošanu saistītos komandējumus, darba braucienus uz informatīvajām dienām, brokerage pasākumiem, tikšanām ar sadarbības partneriem, kā arī iespējas pieaicināt apmācībām ekspertus ar pieredzi ES pētniecības un inovāciju programmas projekta iesniegumu izstrādē un īstenošanā. Projekts deva iespēju arī RSU pētniekiem piedalīties Latvijas Prezidentūras laikā organizētajās IZM konferencēs “EuroNano Forum 2015” un 10. Baltijas jūras zinātnes konferencē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par miljonu eiro uzsāk Ķemeru ūdenstorņa pārbūvi

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Noslēgti pirmie ES fondu līgumi par ražošanas telpu un infrastruktūras izveidi vai rekonstrukciju

Žanete Hāka, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ar pieciem uzņēmumiem ir noslēgusi līgumus par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu programmā, kas paredz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai. Plānoto investīciju amplitūda šo projektu ietvaros ir no 780 tūkstošiem eiro līdz 1,8 miljoniem eiro, informē CFLA.

Ar SIA M.P. Socks, kas ir Dānijas uzņēmuma AS MP Denmark meitas uzņēmums, noslēgtais līgums paredz ražošanas paplašināšanu un ražošanas jaudas palielināšanu visos ražošanas posmos. Projekta ietvaros plānots radīt vismaz 11 jaunas darba vietas. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas - 963 634.38 eiro, tai skaitā ERAF ieguldījums - 433 635.47 eiro.

Metāla izstrādājumu un metāla konstrukciju ražotājs AS Mārupes Metālmeistars ar CFLA noslēgtā līguma ietvaros būvēs jaunu ražošanas ēku, lai ieviestu ražošanā jaunu produktu – lielgabarīta un lielsvara metāla konstrukcijas. Jaunbūves kopējā platība būs 5 584,6 m2. Tāpat projekta ietvaros tiks radītas vismaz 20 jaunas darba vietas. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 776 623.87 eiro, tai skaitā ERAF - 799 480.74 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Universitāšu rektoriem pērn ienākumi samazinājušies

Elīna Pankovska, 10.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts universitāšu rektoriem maksātās algas aizvadītajā gadā pierāda, ka arī augstskolu vadītājiem samazinājušies ienākumi. Tie, kuri ir papildus darbojušies arī savā specialitātē, par ienākumiem gan nevar sūdzēties.

Absolūts rekordists ienākumu ziņā starp rektoriem ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis, raksta Neatkarīgā. Viņam pērn kopumā bijuši 146,52 tūkst. Ls lieli ienākumi, no kuriem trešo daļu veidoja pensiju fonda izmaksas. Pārējie līdzekļi gūti algā par darbu RSU un Stradiņa slimnīcā.

Salīdzinājumā ar 2009.gadu RSU rektoram pērn teju uz pusi samazināta alga, jo iepriekšējās 4,42 tūkst. Ls mēnešalgas vietā pērn viņš saņēma 2,9 tūkst. Ls. Turīgākajam Latvijas rektoram ir salīdzinoši nelielas parādsaistības – 28,51 tūkst. eiro jeb aptuveni 20 tūkst. Ls. RSU rektoram nepieder auto, taču uz viņa vārda ir reģistrēts zemes gabals Jaunauces pagastā un trīs zemes gabali ar vienu māju Mārupes novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmumiem un universitātēm jāsadarbojas

Anda Asere, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie ieguvumi no uzņēmumu un universitāšu sadarbības ir inovāciju ieviešana dzīvē, tomēr arvien sadarbība nav tik aktīva, kā varētu vēlēties.

«Lai universitāte sabiedrībā būtu nozīmīga, ir vajadzīgs iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai viņi justu, ka no universitātes tiešām kaut ko iegūst. Tā tiek veidota ietekme sabiedrībā. Piemēram, mēs uzņemam pie sevis pirmās klases skolēnus, lai parādītu, ka zinātne un matemātika ir jautra, jo citādi tad, kad viņi jau ir pusaudžu vecumā un neizvēlas padziļināti mācīties matemātiku, viņi universitātei ir zuduši. Mums ir startup konkursi jau trešās klases skolēniem, viņi sacenšas vienā konkursā kopā ar vidusskolēniem,» stāsta Katre Purga, Tallinas Tehnoloģiju universitātes jaunuzņēmumu centra vadītāja.

Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna norāda, ka izpratne par universitāšu lomu ir šaura. Cilvēki domā, ka to galvenā loma ir sagatavot speciālistus, lai pēc tam strādātu kādā noteiktā nozarē. Tā tas bija pirms simt gadiem. Tagad modernā pasaule ir apzinājusies, ka universitātes var radīt ne vien jaunus darbiniekus un nodarboties ar zinātni, bet ir ļoti veiksmīgs modelis, kā palīdzēt biznesam attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

RTU par velti tiek pie vairākiem valsts nekustamajiem īpašumiem

LETA, 04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atbalstīja rīkojumu, kas paredz bez atlīdzības Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) īpašumā nodot vairākus valsts nekustamos īpašumus, kas ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda RTU personā.

Lai nodrošinātu stratēģisko attīstību, efektīvu īpašumu apsaimniekošanu, veicinātu resursu koncentrāciju, vienotas studentu pilsētiņas izveidi, dalību Eiropas struktūrfondu un citos universitātei pieejamos projektos, universitātes Senāts šā gada 26.jūnija sēdē pieņēma lēmumu lūgt Ministru kabinetu nodot universitātes īpašumā bez atlīdzības divdesmit trīs valsts nekustamos īpašumus.

Izvērtējot universitātes Senāta lēmumu, ministrija nolēma nodot universitātes īpašumā bez atlīdzības vienpadsmit valsts nekustamos īpašumus. Lai lemtu par pārējo universitātes Senāta lēmumā minēto valsts nekustamo īpašumu nodošanu bez atlīdzības universitātes īpašumā, ministrija ierosina izveidot komisiju, tajā pieaicinot arī Finanšu ministrijas pārstāvjus. Vienlaikus ar rīkojuma projektu tika atbakstīta šādas komisijas izveidošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien svinīgi tika prezentētas Latvijas Universitātes (LU) bibliotēkas ēkas Rīgā, Kalpaka bulvārī 4, renovētās telpas, kur turpmāk atradīsies Kerkoviusa nams - Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu pētījuma centrs un bibliotēka.

Atklāšanā klātesošajiem bija iespēja pirmajiem doties izpētīt renovētās telpas, aplūkojot ne tikai lasītavu, bet arī pagrabu, izstāžu zāli un piebūvi, kurā būs darba vietas jaunajiem pētniekiem. Savām acīm aplūkot jaunās telpas bija ieradušies vairāki desmiti cilvēku.

LU rektors Mārcis Auziņš pauda prieku par jaunatklātajām telpām un pateicās visiem, kas piedalījās to veidošanā. Viņaprāt, ēka ir skaisti restaurēta. Rektors jokojās, ka celtniekiem jāpateicas divreiz - pirmo reizi, ieraugot telpas, un pēc dažiem gadiem, kad var redzēt, kādas tās ir ekspluatācijā.

«Es domāju, šīs dienas pasākums Latvijas Universitātes bibliotēkā un tagad jau arī humanitāro zinātņu centrā lieku reizi pierāda, ka Latvijas Universitāte nav tikai mācību iestāde, ka tā nav tikai pētniecības iestāde, bet tā ir arī noteiktu kultūras funkciju realizētāja gan Rīgā, gan Latvijā kopumā,» teica Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vairāk nekā 109 tūkstošus latu, pabeigta Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes renovācija.

Ēka ir viens no īpašumiem, kas iekļauts tā sauktajā ebreju īpašumu sarakstā.

Projektu Liepājas Universitātes infrastruktūras un mācību aprīkojuma modernizācija prioritāro virzienu studiju kvalitātes uzlabošanai, nodrošinot vienlīdzīgu iespēju principu un universālu vides pieejamību līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Projekta ietvaros nomainīta siltumapgādes sistēma ēkā, logi, durvis, daļēji atjaunots jumts, kā arī veikta fasādes atjaunošana. Kopumā remonts izmaksājis 109,3 tūkstošus latu.

Būvniecības uzņēmums Pro Dev ēkas remontu sāka pagājušā gada beigās, taču sarežģīto ēkas fasādes atjaunošanas darbu dēļ renovācija ieilga un tika pabeigta šā gada oktobrī. Iepriekšējā plānošanas periodā Kūrmājas prospekta ēka tika daļēji renovēta, izmantojot ERAF līdzekļus, EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzekļus. Liepājas Universitātes Projektu daļas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis uzsver, ka gaida no projekta nozīmīgu atdevi. Jau, tikai nomainot logus, enerģijas patēriņš ir samazinājies par 10 %. Tomēr galvenais projekta mērķis ir pilnveidot studiju kvalitāti, veicināt zinātnes un infrastruktūras attīstību un paaugstināt Universitātes konkurētspēju Latvijas, Eiropas un pasaules mērogā, uzsver Atis Egliņš-Eglītis. Pašreiz ēkā Kūrmājas prospektā 13 darbojas Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte, Kurzemes Humanitārais institūts un Mākslas pētījumu laboratorija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Stradiņa slimnīcai izdevies apgūt visus ERAF piešķirtos 28 miljonus eiro jaunā korpusa būvniecībai

LETA, 23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai izdevies apgūt Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) piešķirtos līdzekļus slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai un papildu līdzekļi nebūs jāmeklē, aģentūrai LETA apliecināja slimnīcā.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle, lai izlietotie līdzekļi tiktu attiecināti uz jaunā korpusa būvniecības izmaksām, līdz šī gada beigām no kopējā 28 miljonu eiro lielā līdzfinansējuma bija vēl nepieciešams apgūt sešus miljonus eiro.

Ņemot vērā būvniecības darbu izpildi novembrī un decembrī, Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums ir apgūts.

To aģentūrai LETA apstiprināja arī Stradiņa slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls, norādot, ka ERAF līdzekļi netiks zaudēti un šobrīd vien jāveic pēdējie maksājumi.

Lai finansējuma apguve tiktu atzīta pilnībā, līdz gada beigām slimnīcai jāveic maksājums saskaņā ar izpildītajiem darbiem un attiecīgi līdz 2016.gada 15.janvārim jāiesniedz Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā (CFLA) maksājuma pieprasījums. CFLA veic pārbaudi par finansējuma izlietojumu atbilstoši ERAF līgumam, un, to akceptējot, pārskaita attiecīgo finansējumu slimnīcai, skaidroja Sīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Klasteru programmas ietvaros ERAF atbalstu varētu saņemt 13 projektu iesniegumi

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu sākotnējo vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu klasteriem. Izvērtējot iesniegumus, 13 projekti apstiprināti ar nosacījumu, un tajos plānotais kopējais ERAF finansējums pārsniedz 5,3 miljonus eiro, informē CFLA.

Atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām un nodibinājumiem par sadarbības tīkla jeb klastera veidošanu kādā no tautsaimniecības nozarēm CFLA izsludināja 16. maijā. Līdz projektu iesniegšanas termiņa beigām 18.jūlijā CFLA saņēma 17 projektu iesniegumus dažādās atsevišķās nozarēs (kokapstrāde, mašīnbūve un metālapstrāde, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas un dzērienu ražošana, vieglā rūpniecība, papīra ražošana un poligrāfija, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (tūrisms), veselība un sociālā aprūpe, transports), bet 6 projektu iesniegumi bija plānoti starpnozaru sadarbības veicināšanai, veidojot starpnozaru klasterus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmas par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā otrās projektu atlases kārtas ietvaros, informē CFLA.

Kopumā apstiprināti 28 projektu iesniegumi, kuros plānotais ERAF ieguldījums - 34 miljoni eiro.

No otrajā kārtā 28 apstiprinātajiem projektiem viens ir apstiprināts bez nosacījuma, savukārt pārējie 27 projekti ir apstiprināti ar nosacījumu, proti, to iesniedzējiem ir jāveic precizējumi un jāizpilda izvirzītie nosacījumi, lai varētu slēgt līgumus par ES fondu projektu īstenošanu.

Otrajā kārtā apstiprinātie projekti papildinās to ES fondu projektu kopu, kuri jau tiek īstenoti šajā ES fondu programmā un ir apstiprināti pirmajā kārtā. Tās ietvaros uzņēmumi veic ieguldījumus ražošanas un inovāciju attīstībā kopumā vairāk kā 60 miljonu eiro apjomā (t.sk. vairāk kā 22 miljoni – ERAF atbalsts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Latvijā izveidotā ES fondu sistēma nemotivē sasniegt projektu pieteikumos solīto

Dienas Bizness, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības fondu projektu atlase un uzraudzība nav nodrošinājusi plānoto atbalsta mērķu sasniegšanu un nav pietiekami veicinājusi tautsaimniecības attīstību. Tā vietā sistēma galvenokārt ir orientēta uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK), divās revīzijās pārbaudot, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītie projekti ir ilgtspējīgi un sasniedz tiem izvirzītos mērķus.

Revīzijās tika pārbaudīti 2007. – 2013.gada un 2004. – 2006.gada projekti. VK uzskata, ka iepriekšējo periodu trūkumu rūpīga analīze patlaban ir īpaši svarīga, jo jaunais 2014.-2020.gada plānošanas periods ir pašā sākumā, un vēl ir iespēja novērst līdz šim pieļautās kļūdas.

30% komersantu, kuri atbalstu saņēma no 2004.–2006.gada ERAF finansējuma kopumā 50,5 milj. EUR apmērā, savu darbību vairs neturpina vai „nīkuļo”. Līdzīga situācija tika konstatēta ar ELFLA 2004. –2006.gada finansējumu „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšanai”, kurā faktiski zaudēti 1,7 milj. EUR, savukārt par aptuveni piektdaļu no tūrisma projektiem nav pārliecības, ka uzņēmējdarbība vispār tiek veikta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstskolas rektors pērn nopelna 105 tūkstošus latu

Dienas Bizness, 03.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13 000 līdz pat vairāk nekā 100 000 latu lielus ienākumus pērn guvuši valsts augstskolu rektori, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē atrodamā informācija. Salīdzinot ar 2010. gadu, dažu augstskolu vadītāju atalgojums pērn palielinājās par vairākiem tūkstošiem latu gadā, savukārt citiem – tikpat liels kritums, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta avīze.

Absolūts rekordists ienākumu ziņā starp rektoriem pērn bija Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadītājs Jānis Gardovskis – viņa ienākumi 2011. gadā kopumā sasniedza 105 000 latu, tas gan ir mazāk nekā 2010. gadā, kad rektora deklarācijā uzrādītie ienākumi bija 143 000 latu.

Kā galvenie pērnā gada ienākumu avoti ir alga par darbu RSU (67 377 lati, 2010. gadā – 71 500) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (14 099 lati), kā arī 23 672 eiro liels honorārs no Pharm Olam Intarnational. Kopumā 2011. gadā RSU rektoram bijuši astoņi dažādi algoti amati. Savukārt Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš pērn pildīja 14 amatu pienākumus un ienākumos saņēmis 99 000 latu (2010. gadā nepilnus 72 000 latu). M. Auziņam lielākos ienākumus 2011. gadā veidoja atalgojums LU, kopumā sasniedzot 69 000 latu jeb gandrīz 5800 latu mēnesī. 2010. gadā no LU viņš saņēma gandrīz 70 000 latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

RTU Rīgas Biznesa skolā vidusskolēni varēs sagatavoties studijām pasaules vadošajās augstskolās

, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no 2019. gada janvāra, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skolā (RBS) Latvijas mērķtiecīgie jaunieši paralēli mācībām vidusskolā varēs apgūt Londonas Universitātes starptautisko sagatavošanas programmu (International Foundation Programme), lai sagatavotos studijām pasaules vadošajās augstskolās. Pieteikšanās mācībām minētajā programmā notiek līdz 7. novembrim.

Mācības RBS starptautiskajā sagatavošanas programmā, kuru izstrādājuši Londonas universitātes mācībspēki, ir unikāla iespēja mērķtiecīgiem Latvijas jauniešiem papildināt zināšanas, lai iestātos jebkurā Lielbritānijas universitātē un daudzās Eiropas, ASV un Austrālijas augstskolās, konkurējot ar britu vidusskolu A-līmeņa (А-levels) un Starptautiskās augstskolu sagatavošanas programmas (International Baccalaureate) absolventiem. Programma būs pieejama par trīs reizes zemāku maksu nekā Londonā, turklāt skolēnam mācību laikā nevajadzēs atstāt Latviju un mājas.

RBS ir vienīgā institūcija Baltijā ar tiesībām realizēt Londonas Universitātes starptautisko sagatavošanas programmu. Mācību beigās, pēc eksāmenu nokārtošanas, skolēni saņems Londonas Universitātes sertifikātu, kas apliecinās viņu zināšanu atbilstību Lielbritānijas un citu pasaules vadošo universitāšu standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Stomatoloģijas institūts, ieguldot 500 tūkstošus eiro, plāno paplašināt Implantoloģijas klīniku

Žanete Hāka, 11.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pacientu plūsmas pieaugums SIA «Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts» ļāvis 2018.gadā palielināt apgrozījumu līdz 14,681 miljonam eiro, kas bija par 14,6% jeb 1,873 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pretēji zaudējumiem 2017.gadā, pērn Stomatoloģijas institūtam arī izdevies strādāt ar peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas bija 8947 eiro.

Ekonomiskajai situācijai Latvijā uzlabojoties, pieaugušas algas, kas pozitīvi ietekmēja pakalpojumu sektora nozares, tai skaitā arī zobārstniecību, SIA «Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts» skaidro gada pārskatā. Institūts atzīmē, ka pozitīva ietekme uz apgrozījuma pieaugumu bijusi arī 2017.gadā atvērtajai institūta Implantoloģijas klīnikai, kas pērn strādāja pilnu gadu, un 2017.gadā radītajām ārstu papildus darba vietām.

2019.gadā SIA «Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts» plāno paplašināt Implantoloģijas klīniku, piedāvājot ortodontu pakalpojumus un tādējādi palielinot piedāvāto pakalpojumu klāstu. Šim nolūkam paredzēts ieguldīt ap 500 tūkstošiem eiro, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sagatavotos studijām pasaules ietekmīgākajās mācību iestādēs, Latvijā būs pieejama arī Londonas Universitātes starptautiskā programma

Starptautiskās universitātes uzņemšanas procesā atzīst A līmeņa (A Level) un Starptautiskā bakalaurāta (International Baccalaureate) diplomus, kā arī International Foundation Programme sertifikātu. Diplomu par A līmeņa izglītību var iegūt Latvijā reģistrētās starptautiskās skolās International School of Latvia un International School of Riga, bet Starptautiskā bakalaurāta programmas piedāvā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. No 2019. gada janvāra, lai sagatavotos studijām pasaules vadošajās augstskolās, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skolā (RBS) jauniešiem paralēli mācībām vidusskolā būs iespēja apgūt Londonas Universitātes starptautisko sagatavošanas programmu augstskolai (International Foundation Programme). Pārbaudes darbiem, lai varētu mācīties šajā studiju programmā, jau atlasīti pirmie desmit jaunieši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mecenāti neskopojas

Kristīne Stepiņa
, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji un privātpersonas turpina atbalstīt augstskolu studentus un pasniedzējus, šogad iedibinātas vairākas jaunas mecenātu stipendijas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādi Latvijas augstskolu fondi visa akadēmiskā gada laikā sadarbojas ar uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām, pēc dažādiem kritērijiem piešķirot stipendijas gan studentiem, gan mācībspēkiem. Nodarbojoties ar mecenātismu, uzņēmēji gan sekmē kādas konkrētas nozares attīstību, gan mērķtiecīgi iegulda sava uzņēmuma potenciālajos darbiniekos.

Jaunas stipendijas

Latvijas Universitātes (LU) fonda mecenātu stipendijas 2015./2016. akadēmiskajā gadā ieguvuši 110 studenti no LU, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), Liepājas Universitātes (LiepU), Daugavpils Universitātes (DU) un citām Latvijas augstskolām. Pavisam ar LU fonda mecenātu atbalstu šogad ir izveidotas 30 dažādu veidu stipendijas, tostarp stipendijas vidusskolu absolventiem, kuri uzsāk studijas LU, stipendijas izcilniekiem, kā arī jaunajiem pētniekiem sociālajās, humanitārajās un eksaktajās zinātnēs un labākajiem novadu abiturientiem, kas uzsāk studijas kādā no Latvijas augstskolām. Vienas stipendijas apmērs ir 500–6000 eiro akadēmiskajā gadā. LU fonda stipendiju kopsumma ir 265 tūkst. eiro, un tā izpilddirektore Laila Kundziņa-Zvejniece stāsta, ka fonds šogad ir piešķīris piecas jaunas stipendijas. Advokātu biroja Eversheds Bitāns un zvērināta advokāta Māra Vainovska stipendija «Mūsdienu izaicinājumi tiesību piemērošanas teorijai un praksei Latvijā» pētījuma veikšanai tiesību zinātnē piešķirs 4 tūkstošus eiro, no tiem – 3 tūkstošus studentam, bet tūkstoti – mentoram.

Komentāri

Pievienot komentāru