Mēbeļu ražotājs SIA «Daiļrade Koks» 2018. gadā strādājis ar neto apgrozījumu 22,013 miljona eiro apmērā, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa bija 167 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 1,1% jeb 235 tūkstošiem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies par 62,5% jeb 279 tūkstošiem eiro.

SIA «Daiļrade Koks» pagājušajā gadā eksportējusi produkciju 15,211 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 15,7% salīdzinājumā ar 2017. gadu), savukārt ieņēmumi no tirdzniecības Latvijā veidoja 6,803 miljonus eiro (samazinājums par 21,2%), liecina uzņēmuma gada pārskats.

Pagājušajā gadā notikušas izmaiņas mēbeļu ražotāja klientu portfelī - viens tā klients pārcēla ražošanu uz Ķīnu. Tā kā SIA «Daiļrade Koks» bija informēti par šo notikumu attīstību, uzņēmumam izdevās atrast citus klientus, kas nosedza iztrūkstošo pārdošanas apjomu.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) noslēgusi finansēšanas darījumu ar SIA Daiļrade Koks, kura ietvaros banka mēbeļu ražotājam izsniegs 2,5 miljonu eiro kredītu uzņēmuma attīstībai – jaunas ražošanas iekārtas iegādei, apgrozāmajiem līdzekļiem un esošo saistību refinansēšanai.

Daiļrade Koks ir viens no vadošajiem Latvijas mēbeļu ražotājiem un mēbeļu furnitūras vairumtirgotājiem, kas nodarbina gandrīz 500 darbiniekus četrās ražotnēs – Valmierā, Vaiņodē un divās ražotnēs Tukumā.

“Banka mērķtiecīgi meklē jaunus uzņēmumus kreditēšanai – tādus, kuriem jau ir gan spēcīgas tirgus pozīcijas, gan būtisks nākotnes potenciāls. Daiļrade Koks ir uzņēmums, kas ir izveidojis diversificētu un veiksmīgu darbību, eksportējot vairāk kā 90% visas produkcijas, pie tam, uz atšķirīgiem tirgiem, kuros ir dažādas pircēju prasības. Tāpat uzņēmumam ir sabalansēts, elastīgs ražošanas portfelis. Daiļrade Koks ir piemērs tam, kādi Latvijas uzņēmumi spēj attīstīties un piesaistīt kredītus, un esam gandarīti par šo sadarbības iespēju,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Latvijas mēbeļu ražotājs SIA "Daiļrade koks" šajā un nākamajā gadā plāno attīstībā investēt kopumā 2,6 miljonus eiro, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Tostarp ražotnē Valmierā 2021. un 2022.gadā plānots ieguldīt kopumā apmēram 1,8 miljonus eiro, savukārt pārējās uzņēmuma ražotnēs šogad plānots ieguldīt apmēram 0,8 miljonus eiro.

Jansons skaidroja, ka "Daiļrade koks" ir iecerējis 2021.gada laikā realizēt ilgi lolotu ideju - uzņēmuma Valmieras ražotnes apdares līnijas pilnīgu nomaiņu, aizvietojot nokalpojušās iekārtas un vienlaikus arī esošajā ēkā uzstādot vēl vienu līniju, kas paredzēta detaļu krāsošanai.

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību 

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai...

"Krāsoto detaļu smidzināšanas līnija paredzēta arī ūdensbāzes krāsu pielietošanai, kas ir ekoloģiska un īpaši piemērota bērnu mēbeļu ražošanai. Bez tam projekts paredz arī vairāku darbagaldu nomaiņu ar modernām, enerģiju taupošām CNC iekārtām un citu aprīkojumu," teica kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš minēja, ka projekta realizācija ļaus paaugstināt gan darba ražīgumu, gan sekmēs būtisku elektroenerģijas ietaupījumu.

Investīcijas "Daiļrades koks" Valmieras ražotnē plānots īstenot ar daļēju Eiropas Savienības Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" atbalstu, atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā.

Komentējot uzņēmuma plānus šim gadam, Jansons atzina, ka dažādo ierobežojumu dēļ, kas noteikti saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ir grūti veikt precīzas prognozes, taču patlaban tiek cerēts, ka "Daiļrade koks" apgrozījums 2021.gadā sasniegs pieaugumu 5-10% robežās. "Optimismu vieš lielie eksportam paredzēto mēbeļu pasūtījumi, kas izvietoti jau līdz gada vidum," sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, vienlaikus gan arī atzīmējot, ka ļoti liela nenoteiktība valda izejmateriālu tirgū.

Jansons pauda cerību par drīzu mēbeļu un mēbeļu furnitūras veikalu atvēršanu, uzsverot, ka mēbeļu tirdzniecības veikali var nodrošināt visas epidemioloģiskās prasības.

"Mēs pilnīgi droši varam ievērot visus epidemioloģiskos noteikumus un nodrošināt katram pircējam nepieciešamo 25 kvadrātmetru tirdzniecības platību. Patlaban tirdzniecība ir ļoti apgrūtināta, mēbeles ir tā prece, ko pircēji vēlas apskatīt pirms pirkuma izdarīšanas," uzsvēra Jansons.

Kompānija "Daiļrade koks" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,5 miljoni eiro. Uzņēmums 2019.gadā strādāja ar apgrozījumu 23,238 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 4,6 reizes un sasniedza 777 045 eiro. Uzņēmumam "Daiļrade koks" ir piecas ražotnes - divas ražotnes Tukumā un pa vienai Valmierā, Vaiņodē un Viļakā.

Uzņēmuma kapitālā 70% apmērā pieder Jansonam, savukārt 30% - Jurim Naglam.

SIA Daiļrade Koks turpina kāpināt eksporta apjomu; uzņēmumā saražotās mēbeles nonāk arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidkorejā

Pašlaik uzņēmums fokusējas uz tādu klientu iegūšanu, kuri atbilstu tā paša vajadzībām, lai varētu optimālāk izmantot jaudas.

SIA Daiļrade Koks atrodas četrās ražotnēs – Vaiņodē, Tukumā, Viļakā un Valmierā; katra specializējas savā jomā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir mēbeļu ražošana no masīva priedes un bērza koka, kā arī no krāsota MDF un finierētas skaidu plātnes. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumu par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. 2016. gadā uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošie, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā SIA Daiļrade Koks pagājušajā gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb par 39% vairāk nekā 2015. gadā.

SEB banka pārfinansējusi uzņēmuma Daiļrade Koks saistības un piešķīrusi papildus finansējumu kopumā 5,5 miljonu eiro apmērā uzņēmuma attīstības plānu īstenošanai, informē bankas pārstāvji.

Banka finansējusi uzņēmuma ilgtermiņa kredītsaistības 3 miljonu eiro apmērā, piešķīrusi overdrafta limitu līdz 2 miljoniem eiro, kā arī atvērusi faktoringa kredītlīniju 500 tūkstošu eiro apmērā.

Uzņēmuma Daiļrade Koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons: «Mēbeļu nozare ir specifiska, jo tā prasa relatīvi lielus kapitālieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus, lai spētu sekmīgi konkurēt startautiskos tirgos. Daudz pūļu un zināšanu jāiegulda produktu attīstībā un tirgus apguvē. Sadarbība ar dizaineriem, savu zīmolu attīstība, izstādes, ieinteresētu klientu atrašana – tas viss prasa laiku un naudu. Arī tūlītēja atdeve no investīcijām ne vienmēr ir augsta, taču, sasniedzot noteiktu līmeni, var sagaidīt labus rezultātus.»

Ieguldot nepilnu miljonu eiro, SIA Daiļrade Koks Tukuma ražotnē veic ražošanas korpusu renovāciju un siltināšanu, uzstāda modernas iekārtas un programmatūru, kas ļaus strādāt efektīvāk, vienlaikus paaugstinot kopējo ražotnes energoefektivitāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade Koks, šogad īsteno investīciju projektu, kas mainīs uzņēmuma iespējas reaģēt uz pasūtījumu izpildes termiņiem. Šīs investīcijas ir lielākās šajā ražotnē pēdējos piecos gados, pēc tam, kad uzņēmums iegādājās bankrotējušās SIA Sāga ražotni. Tam bez ražotnes Tukumā ir arī rūpnīcas Vaiņodē, Valmierā un Viļakā. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumus par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. Pērn uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošo, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā Daiļrade koks 2016.gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Par reorganizāciju paziņojis mēbeļu ražošanas uzņēmums SIA Daiļrade koks, liecina Lursoft dati.

Daiļrade Koks dalībnieku sapulcē šā gada 23.oktobrī pieņemts lēmums uzņēmumu reorganizēt, apvienošanas ceļā tam pievienojot SIA Valmieras mēbeles un SIA Tukuma mēbeles. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības ziņo, ka visi kreditoru prasījumi piesakāmi viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas brīža Daiļrade Koks juridiskajā adresē - Čiekurkalna 1.līnija 11.

Daiļrades koka vadības ziņojumā redzams, ka izvadītais gads uzņēmumam finansiālā ziņā ir bijis samērā veiksmīgs. Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 14,74 miljonus eiro, savukārt peļņa bija mērojama ar 264,26 tūkstošiem eiro pēc nodokļu nomaksas, un tā pieauga 2,58 reizes, salīdzinot ar peļņu 2012. gadā.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Daiļrade RC ražotnē, kur top Latvijas karogi.

Agrāk uzņēmumā notika vērienīga ražošana un strādāja 12 tūkstoši darbinieku, stāsta SIA Daiļrade RC rīkotājdirektore Gaļina Driviniece. 1995.gadā tika uzsākta uzņēmuma sadalīšana un tika atdalīta SIA Daiļrade RC (Daiļrade Radošais centrs). Tā kā šeit bija filiāle, tad tajā ietilpta arī eksperimentālā grupa ar dažādiem speciālistiem, kas radīja tehnoloģijas, pirmos rasējumus un produktus, un vajadzēja sākt tos pārdot.

Tajā laikā bija 350 darbinieki, bet nu palikuši vien 50, viņa stāsta.

Uzņēmums aizvien atrodas ražošanas ēkā Čiekurkalnā, kur četros stāvos izvietoti dažādi ražošanas sektori.

SIA Daiļrade RC patlaban darbojas četros virzienos – ādas izstrādājumi, tekstils, metāls un koks. Šos elementus iespējams arī kombinēt, tādēļ uzņēmumam ir plašas ražošanas iespējas, viņa stāsta.

Lai arī pašlaik mēbeļu piegādēs aktivitāte pieklususi, tomēr ir ļoti liela interese par sadarbību no dažādiem potenciālajiem ārvalstu tirgotājiem, jo Covid-19 pandēmijas laikā nebija iespēju tikties un attīstīt produktus. Izmantojot šīs iespējas, nākotnē ražošanā būs kāpums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Viņš norāda, ka uzņēmums izmantos šo situāciju, jo īpaši, ja daudzi Eiropas tirgotāji ir apdedzinājušies ar mēbeļu pasūtījumiem Āzijā, tāpēc meklē iespējas šos pasūtījumus izvietot tepat Eiropā, kaut arī nenoliedzami tie izmaksās dārgāk nekā ražotājiem ārpus Eiropas, tomēr līdztekus tam vēl jāpieskaita transporta izdevumi un piegādes laiks.

Kāda ir pašreizējā situācija mēbeļu ražošanā, ja Latvijā inflācija ir vairāk nekā divas reizes augstāka par to cenu pieaugumu, kāds ir eirozonā, ar nākamā gada 1. janvāri tiek būtiski paaugstināta minimālā alga, ir loģistikas pārrāvumi piegādēm no dienvidaustrumu Āzijas valstīm, ir jautājumi par konkrētu izejvielu un komponentu piegāžu apjomu un termiņiem, vienlaikus Eiropas Centrālā banka paaugstina procentu likmes, kā ietekmē kredītņēmējiem pieaug izmaksas?

Asociācijām Latvijas Koks un Latvijas Mēbeles ir iecelti jauni izpilddirektori, sacīja līdzšinējais asociāciju izpilddirektors Andris Plezers.

Viņš pastāstīja, ka no šodienas devies pensijā un turpmāk vairs nevadīs abas asociācijas.

Par Latvijas Koks izpilddirektoru turpmāk nozīmēts Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācijas (LNMA) izpilddirektors Artūrs Bukonts. Savukārt asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektora amatā Plezera vietā iecelta Ieva Erele.

Informācija Firmas.lv liecina, ka Erele Latvijas Mēbeles izpilddirektores amata pienākumus sākusi pildīt šā gada 30.janvārī.

Asociācijā Latvijas Koks ir apvienojušies kokapstrādes un mēbeļu uzņēmumi, no kuriem lielākie uzņēmumi ir kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, kokskaidu plātņu ražotājs Kronospan Riga un Latvijas Finiera meitasuzņēmums Verems. 2016.gadā Latvijas Koks uzņēmumi strādāja ar 481,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,6% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmumu eksporta apmērs palielinājās par 10,8%, sasniedzot 369,4 miljonus eiro.

Latvija savu pievilcību holdingiem nespēj pierādīt, turklāt to aptumšojis pērn iedzīvinātais liegums zaudējumu pārnešanai uzņēmumu grupas ietvaros un minimālā domājamā ienākuma nodokļa noteikšana valdes locekļiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par vislielāko triecienu holdingiem Latvijā tiek uzskatīts tieši liegums zaudējumu pārnešanai uzņēmumu grupā. DB jau rakstīja, ka šis bija viens no iemesliem, kādēļ trīs mēbeļu ražošanas uzņēmumi – SIA Tukuma mēbeles, SIA Daiļrade koks un SIA Valmieras mēbeles – konsolidējās vienā SIA Daiļrade koks. Savulaik par šīs normas kaitīgo ietekmi DB slejās brīdināja arī uzņēmējs Jānis Ošlejs, norādot, ka tādējādi riskantākie – lielākoties ražošanas investīciju projekti var arī netikt īstenoti, jo šādiem ieguldījumiem visbiežāk tiek nodibināts atsevišķs uzņēmums, kura neveiksmes gadījumā zaudējumu segšanas iespēja pāriet uzņēmumu grupai. Ja tādas iespējas vairs nebūs, tad, viņaprāt, diez vai grupas vadošais uzņēmums būs gatavs riskēt un savā iekšienē realizēt riskantu projektu.

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Latvijā ir labas mēbeļu ražošanas tradīcijas; bērniem paredzēto priekšmetu izgatavošana ir ar lielām eksporta iespējām

Tā secināms pēc nozares uzņēmēju teiktā. «Bērnu mēbeles ražojam jau aptuveni desmit gadus un šobrīd esam vieni no tirgus līderiem Latvijā šajā segmentā,» saka Andris Jansons, SIA Daiļrade Koks valdes priekšsēdētājs. Uzņēmumam ir piecas ražotnes, tajās strādā aptuveni 570 darbinieki. Konsolidētais uzņēmuma apgrozījums 2014. gadā sasniedza 19,8 miljonus eiro, no kuriem bērnu mēbeļu ražošana nodrošina aptuveni sešus līdz septiņus miljonus eiro, tostarp gan pašu zīmola, gan citiem uzņēmumiem ražotas mēbeles. Pamatā SIA Daiļrade Koks visu saražoto eksportē, bet aptuveni 10% paliek Latvijā.

Latvijas Banka 11.maijā izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Zvaigžņu putekļi", kas veltīta izcilajam latviešu kultūras darbiniekam Imantam Ziedonim.

Imants Ziedonis (1933. gada 3. maijs–2013. gada 27. februāris) atstājis par sevi atmiņu kā radošs, rosīgs, enerģisks, viens no latviešu izcilākajiem dzejniekiem. Sapņotājs un iedvesmotājs. Vizionārs, kuram piemita spēja redzēt un radīt pāri robežām. Un šķietami ikdienišķajā saskatīt zvaigžņu putekļus.

I. Ziedoņa daiļrade ir viena no 99 Latvijas Kultūras kanona vērtībām. Viņš ir dzejas filozofs, kas mazos vārdos spēja ietvert lielas domas. Sarežģīta un daudzšķautņaina personība, kuras darbības lauks izgāja tālu ārpus dzejošanas telpas: dižkoku atbrīvošanas kustības rosinātājs, Latvijas Kultūras fonda Daugavas, Spīdolas, Cilvēkarhīva programmas ideju autors. Latviskās identitātes kritēriju iezīmētājs atjaunotās neatkarīgās Latvijas kultūrtelpā. Allaž mudināja izzināt mūsu zemi, tāpēc viņa daiļradē nozīmīgs bija ceļa motīvs – iešana, kustība, skaistā, būtiskā meklēšana. Vertikāle kā princips un nepieciešamība.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas apmēbelēšana, lielāki pārdošanas apjomi pašu mājās un ārvalstīs ļāvuši mēbeļu ražotājiem kāpināt ieņēmumus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina apkopotie dati par 24 lielākajiem mēbeļu un to detaļu ražotājiem 2014. gadā. Neto apgrozījuma kāpumu uzrāda vairums komersantu, kaut gan ir daļa uzņēmumu, kuriem pērn salīdzinājumā ar 2013. gadu tas ir krities. Būtisku neto apgrozījuma palielinājumu turpina demonstrēt SIA Avoti SWF, SIA Daiļrade koks, SIA Kvist. Neto apgrozījuma kritums ir tikai dažiem no nozares lielākajiem spēlētājiem.

Vairāku faktoru summa

«Vairāku faktoru summārais efekts,» mēbeļu ražotāju veiksmīgā pērnā gada recepti izskaidro asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Pinus GB valdes priekšsēdētājs Aivars Einauss. Katram ražotājam ir sava panākumu recepte. «Vienai grupai ražotāju veiksmes pamatā ir viens liels pasūtītājs, citiem – iekšējā tirgus atdzīvošanās, vēl citiem – jauni ārvalstu pircēji vai arī esošo pircēju lielāki pasūtījumu apjomi,» stāsta A. Einauss.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Eksporta pieaugums kompensējis mazākus pārdošanas apjomus pašmāju tirgū un ļauj mēbeļu ražotājiem kopumā gūt lielākus ienākumus

To liecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati. Šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn asociācijas uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pieaudzis tikai par 0,4 milj. eiro jeb 1%. Pēc asociācijas izpilddirektora Andra Plezera sacītā, «vidējā temperatūra» – neto apgrozījums it kā rāda stagnāciju, jo kopējais tā pieaugums ir ļoti niecīgs, savukārt eksporta apjoms pieaudzis par 7,2%. «Tas liecina, ka eksporta noiets ir spējis kompensēt pašmāju tirgū pārdotā kritumu šogad salīdzinājumā ar pērnā gada analogu laiku,» skaidroja A. Plezers. Jāatgādina, ka pērn mēbeļu nozares vilcējspēks bija vairāku mēbeļu ražotāju apvienības iegūtais mēbeļu piegādes pasūtījums jaunajai Nacionālās bibliotēkas ēkai, kādas šogad nav.

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Līdz ar Zviedrijas zīmola Ikea ienākšanu Latvijā vietējie mēbeļu ražotāji neparedz īpaši lielu ietekmi uz tirgu, tirgotāji bažīgāki, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jau šā gada maijā Stopiņu novadā tiks uzsākti celtniecības darbi, lai 2018. gada augusta beigās durvis varētu vērt Zviedrijas mēbeļu mazumtirdzniecības lielveikals Ikea.

DB aptaujātie mēbeļu nozares uzņēmumu pārstāvji īpašu satraukumu par Ikea ienākšanu Latvijā neizrāda. Tā, piemēram, SIA Daiļrade Koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons uzskata, ka Ikea ir nopietns spēlētājs, bet tas darbojas savā nišā, un runāt par tā būtisku ietekmi uz vietējo mēbeļu ražotāju biznesu ir pārspīlēti. «Tādi paši Ikea veikali, kāds ir iecerēts Rīgā, jau darbojas tepat salīdzinoši netālajā Viļņā, arī Varšavā, Helsinkos, un nekādas ievērojamas izmaiņas tirgū tā dēļ nav notikušas. Ikea niša tomēr ir vairāk lētā gala produkcija jauniem cilvēkiem, un nav tā, ka Latvijas ražotāji pastiprināti darbotos šai virzienā,» norāda A. Jansons.

Eksporta atbalsta kustība The Red Jackets nosaukusi 25 labākos Latvijas eksporta zīmolus un desmit uzlecošās eksporta zvaigznes Rising Stars, informē kustības iniciatore, uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone.

«Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir un arī turpmāk būs eksports. Veiksmīgs eksportētājs ir radošs uzņēmējs ar labu biznesa ideju, rūpīgi izstrādātu biznesa plānu, ambicioziem mērķiem un spēju tos sasniegt,» norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

2015.gadā tituls The Red Jackets un simboliskā sarkanā žakete piešķirta ABLV Bank, vēja tuneļu ražotājam Aerodium Technologies, koka palešu ražotājam Baltic Block, olu produkcijas ražotājam Balticovo, BTA, mēbeļu ražotājam Daiļrade Koks, IT uzņēmumam DPA, neatstarojošā stikla pārklājuma ražotājam Groglass, zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, siltumtehnikas ražotājam Komfort, kūdras ieguves ražotājam Laflora, Latfood, Lattelecom Technology, audumu ražotājam Mežroze, elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotājam Mikrotīkls, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumam Nordic Plast, minerālmēslu ražotājam NPK Expert, zāļu ražotājam Olainfarm, iepakojuma materiālu ražotājam Polipaks, putnu gaļas ražotājam Putnu fabrika Ķekava, piena pārstrādes uzņēmumam Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Stradiņa universitātei, čarterkompānijai Smartlynx Airlines, kokapstrādes uzņēmumam Staļi, koka mēbeļu ražotājam Wenden Furniture.

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

2016. gads būs labāks nekā pērnais, daudz kas būs atkarīgs ne tikai no pašu izveicības, bet arī no norisēm Eiropā, sagaida mēbeļu ražotāji, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmēji gan uzskata, ka pašlaik, pirmajās janvāra dienās, ir samērā grūti prognozēt visa gada rezultātus, jo situācija var mainīties strauji. Daudz kas ir atkarīgs ne tikai no pircēju noskaņojuma noieta tirgos, bet arī no konkurentvalstu ražotāju rīcības. Sava ietekme tajā ir arī eiro vērtības izmaiņām pret ASV dolāru.

«19. janvārī sāksies lielā mēbeļu izstāde. Tās laikā uzzināsim Vācijas un citu valstu mēbeļu tirgotāju noskaņojumu un pašreizējās prognozes tuvākajiem mēnešiem,» skaidro asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Pinus GB valdes priekšsēdētājs Aivars Einauss. Viņš atzīst, ka pēdējie notikumi Vācijas un citu valstu pilsētās ir izraisījuši šoku, bet pašlaik vēl nav iespējams prognozēt, kā tas ietekmēs mēbeļu tirdzniecību. «Pašlaik var teikt, ka Eiropas tirgū nav sliktu ziņu mēbeļu ražotājiem, tomēr jāņem vērā, ka nav arī ļoti iepriecinošu ziņu, kas radītu pārliecību par šo preču pieprasījuma pieaugumu,» secina A. Einauss.

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Lai arī pašlaik mēbeļu piegādēs aktivitāte pieklususi, tomēr ir ļoti liela interese par sadarbību no dažādiem potenciālajiem ārvalstu tirgotājiem, jo Covid-19 pandēmijas laikā nebija iespēju tikties un attīstīt produktus. Izmantojot šīs iespējas, nākotnē ražošanā būs kāpums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.novembra žurnālā lasi:

Statistika. IKP aug straujāk nekā nodokļu ieņēmumi

Tēma. Pusei Latvijas iedzīvotāju šoziem sagaidāms ievērojams dzīves līmeņa, dzīves standartu un pārtikas kvalitātes kritums

Attīstība. Rīgas lidostas pilsētā plāno 300 miljonu eiro investīcijas

Ilgtspēja. Uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspēju

Informācijas tehnoloģijas. EPAM Systems plāno Rīgā atvērt ofisu