Transports un loģistika

Trūkst prakses vietu topošajiem jūrniekiem

Artis Kalveits, 26.08.2005

Jaunākais izdevums

Lai nodrošinātu jaunos jūrniekus ar prakses vietām, Baltijas valstu jūras administrācijas plānojušas noteikt, ka licences jūras kravu un pasažieru pārvadājumiem varēs saņēmt tikai tie uzņēmēji, kuri uz saviem kuģiem nodrošinās prakses vietas. Kā Db informēja Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vaditāja Sarma Kočāne visām trim Baltijas valstīm aktuāla ir problēma par prakses vietām topošajiem jūrniekiem. Savukārt Eiropas Savienības mērogā būtu jāapvienojas tām jaunajām dalībvalstīm, kam ir daudz jūrnieku un maz kuģu — tas ir Baltijas valstīm, Polijai un Slovēnijai. Vecajām ES dalībvalstīm ir citas problēmas — tām ir daudz kuģu, bet maz jūrnieku, taču darbā labprātāk tiek pieņemti krievu un filipīniešu jūrnieki, jo tie ir lētāki. Tādēļ būtu nepieciešams paredzēt piemaksas vai nodokļu atlaides tiem ES valstu kuģu īpašniekiem, kuri nodarbina ES valstu jūrniekus, tikšanās laikā vienojušies Baltijas valstu jūras administrāciju pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunieši aktīvāk sāk interesēties par prakses iespējām, un praksē iegūtās zināšanas studenti nereti turpina pielietot jau kā uzņēmuma darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

"Hewlett-Packard" atbalsta drošu un veselībai nekaitīgu darba vietu izveidi

, 05.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informatīvās kampaņas Eiropas Nedēļa drošībai un veselības aizsardzībai darbā "Stop - pārslodze!" ietvaros informāciju tehnoloģiju kompānija "Hewlett-Packard" (HP) ir atsaukusies uz Valsts darba inspekcijas (VDI) aicinājumu veicināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vietu izveidi Latvijā. VDI organizētajā Labas prakses balvas konkursā, kas šogad ieguvis nosaukumu "Zelta ķivere 2007", HP pasniegs specbalvu uzņēmumam, kas būs ieviesis veiksmīgākos un ērtākos biroja darba vietas risinājumus darbam ar datoru.

Katru gadu Eiropas nedēļa drošībai un veselībai darbā tiek veltīta kādai noteiktai tēmai. Pērn uzmanības centrā bija jaunieši, viņu nodarbinātība un pirmās darba gaitas, savukārt šogad kampaņas "Stop - pārslodze!" mērķis ir veicināt integrētu vadības pieeju ergonomisku darba vietu ierīkošanai, tādējādi nepakļaujot darbiniekus balsta un kustību sistēmas darbības traucējumu (BKSDT) riskam.

"Labas prakses konkursam ir liela nozīme, jo tā dalībnieki ik gadu apliecina pārējiem uzņēmējiem, ka darba aizsardzības prasības ir veiksmīgi īstenojama prakse. Esam priecīgi, par "Hewlett-Packard" sniegto atbalstu kampaņai "Stop - pārslodze!" un veiksmīgo iesaistīšanos drošu un veselībai nekaitīgu biroja darba vietu izveidē," skaidro Valsts darba inspekcijas direktore Rita Elce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Norstat” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka katrs piektais praktikants Latvijā nav apmierināts ar savu prakses vietu.

Visbiežāk kā neapmierinātības iemesls tiek minēts fakts, ka praktikantu izmantoja kā lēto darba spēku (55%). Tāpat daudzi respondenti uzsvēra, ka prakses laikā bija jāveic nenozīmīgi darbi (47%), kā arī par paveikto darbu nebija vai bija ļoti maza samaksa (38%).

Aptaujas dati arī atklāj, ka gandrīz 40% bija grūti atrast prakses iespējas kādā uzņēmumā. Visgrūtāk ar prakses vietu atrašanu veicās jauniešiem Kurzemē un Pierīgā.

“Aptaujas dati liek aizdomāties, vai Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu nopietni apsvērt iespēju pārvērtēt savas prakšu programmas. Daudzi joprojām sagaida, ka praktikants būs jau ar gatavām zināšanām, bet tas tā nav un ir jāvelta laiks arī praktikantu apmācībām. Turklāt ne tikai prakses sākumā, bet visas prakses gaitā. Arī mūsu veiktās aptaujas dati norāda uz šī jautājuma aktualitāti, jo vairāk nekā 60% respondentu atklāja, ka prakses laikā netika veiktas apmācības vai tās notika ļoti reti,” stāsta “Tele2” personāldaļas vadītāja Aija Bite-Ozere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijā izsolē pārdots Latvijas kompānijai Forestry Shipping piederošais kuģis, kas pagājušajā gadā tika aizturēts Īrijā saistībā ar algu neizmaksāšanu jūrniekiem, ziņo laikraksta Irish Independent mājaslapa.

To par 70 tūkstošiem eiro ir iegādājusies labdarības organizācija Free Gaza Movement. Kuģis turpmāk tiks izmantots, lai piegādātu humāno palīdzību Gazas joslā, ko Izraēla bloķē jau vairākus gadus.

Kuģis MV Linda pērn tika aizturēts pēc Starptautiskās Transporta federācijas prasības. Kuģa apkalpei algās Forestry Shipping vēl joprojām ir parādā aptuveni 40 tūkstošus eiro. Tās tika izmaksātas no izsolē iegūtās naudas.

MV Linda Dundalkas ostā tika pamests pagājušā gada jūlijā, kad jūrniekiem bija atlicis ēdiens tikai vienai dienai. Apkalpei palīdzību sniedza ITF un Īrijas strādnieku arodbiedrība SIPTU, palīdzot jūrniekiem atgriezties mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noskaidroti Rēzeknes SEZ "Gada uzņēmumi"

Db.lv, 16.08.2022

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB Unibanka – viena no populārākajām prakses vietām studentiem

Ieva Mārtiņa [email protected], 08.12.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izprotot kvalitatīvas izglītības iegūšanas nozīmi un nepieciešamību jaunajiem speciālistiem veiksmīgi iekļauties darba tirgū, 2005. gadā SEB Unibanka ir nodrošinājusi prakses iespējas vairāk kā 120 Latvijas augstskolu studentiem. SEB Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols atzīst: „Kā viens no Latvijas vadošajiem uzņēmumiem, esam līdzatbildīgi par valstī un sabiedrībā notiekošo. Stabilai un dinamiskai valsts attīstībai ir nepieciešami zinoši sabiedrības locekļi, kuri ieguvuši kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību ne tikai Latvijas, bet arī pasaules darba tirgum. Mūsu veiksmīgo sadarbību raksturo jauno speciālistu vēlme iziet praksi tieši mūsu bankā.” Studentiem iespējams praktizēties gan klientu apkalpošanas, gan bankas administratīvajās struktūrās. Tādējādi prakse tiek nodrošināta ne tikai studentiem, kuri apgūst ar banku vai finansēm saistītas studiju programmas – iziet praksi var arī tie studenti, kuri apgūst zināšanas mārketingā, informācijas tehnoloģijās un citās jomās. Praktikantu darbu SEB Unibankā koordinē un uzrauga Personāla pārvaldes speciālisti. Personāla atlases speciālists Jānis Dzenis uzskata: „Mūsu sekmīgā sadarbība ar augstskolu speciālistiem katru gadu nodrošina ļoti augstu studentu pieprasījumu pēc prakses vietām. Pēc praktikantu prakses laika bankā, mūsu darbinieki atzīst, ka jauniešu redzējums un viedoklis palīdz sasniegt labākus rezultātus un skatīt notiekošos procesus jaunā gaismā.” 90. gadu beigās studentu vidū valdīja stereotips, ka prakse ir tikai formāls process un tāpēc nesniedza jauniešiem zināšanas un prasmes, ko pieprasīja augstskolu izstrādātie prakses plāni un studentu personīgās vēlmes. Prakses laikā augstskolā iegūtās teorētiskās zināšanas var salīdzināt ar reālo darba vidi, veidojot savus priekšstatus un izpratni par attiecīgās nozares specifiku. Lielākoties studenti ir gatavi uzņemties atbildīgus uzdevumus un kopā ar bankas darbiniekiem diskutēt par rezultātiem. Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) studente Lelde Stukle četras nedēļas praktizējās bankas Mārketinga pārvaldē. Studentei tika uzticēti nozīmīgi uzdevumi, iesaistoties bankas mārketinga aktivitāšu plānošanā un realizēšanā. Lelde uzskata, ka ar prakses vietu ir ļoti veicies un ir iegūtas vajadzīgās zināšanas un pieredze. „Pēc tam, kad augstskolā biju apguvusi mārketinga kursu, nolēmu, ka praksē varētu strādāt tieši šajā jomā, jo tas bija pirmais kurss, kas man likās interesants. Par prakses iespējām SEB Unibankā uzzināju Karjeras Dienās augstskolā. Arī atsauksmes no augstāko kursu studentiem par praksi SEB Unibankā tikai apstiprināja manas izvēles pareizību. Bankas Mārketinga nodaļā, kur izgāju praksi, strādā jauni un ļoti radoši cilvēki, tāpēc ne vienu brīdi tur pavadītais laiks nešķita garlaicīgs. Tur arī pamanīju, ka augstskolā tik ļoti uzsvērtais grupas darbs ir ļoti svarīgs arī praksē – mārketinga nodaļas darbiniekiem ir ļoti svarīgs apkārtējo kolēģu viedoklis, lai spētu paskatīties uz savu darbu no dažādām pusēm. Pirms prakses SEB Unibankā domāju, ka bankas mārketings nevar būt pārāk radošs, drīzāk gan konservatīvs un vienveidīgs, bet bankā pavadītais laiks pierādīja pilnīgi pretējo – tas bija krāsains, atraktīvs un radošs,” saka Lelde Stukle. Interese par iespēju iziet praksi bankā ar katru gadu pieaug, jo tās sniedz neatsveramu ieguldījumu pilnvērtīgu studiju apgūšanā. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, kad prakses iespējas SEB Unibankā izmantoja 90 dažādu Latvijas augstskolu studentu, šogad bankā praksi izgājušo studentu skaits ir palielinājies par 30%. 40% no studentiem ir izgājuši praksi bankas struktūrās ārpus Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk studentu vēlas saņemt samaksu par praksē pavadīto laiku, liecina uzņēmumu novērojumi. Pašu darba devēju viedoklis par to dalās – vieni uzskata, ka alga būtu jāmaksā, citi skaidro, ka prakse ir lielisks veids, kā uzkrāt pieredzi, taču sakarā ar praktisku iemaņu trūkumu studenti nevar ieņemt vai aizstāt pilnvērtīga uzņēmuma darbinieka vietu, līdz ar to darba samaksa izpaliek, raksta laikraksts Neatkarīgā.

«Prakse un algots darbs nav viens un tas pats. Algotam darbam kandidāts piedāvā savas amatam atbilstošās kompetences, īpašības un pieredzi. Savukārt prakse ir tieši iespēja iegūt zināšanas un prasmes, lai labāk sagatavotos interesējošai profesijai vai jomai. Jauniešos, kas nāk praksē uz Swedbank, daudz ieguldām, lai sniegtu zināšanas, izpratni par bankas darbību, praktiskas iemaņas. Turklāt prakse ir arī ļoti laba iespēja jau realitātē saprast, vai šī ir joma, kas mani tiešām interesē un man ir piemērota. Ja atbilde ir jā, tad pieredze reālā uzņēmuma ikdienā palīdz jaunietim izvērtēt, kādas zināšanas viņš var sevī pilnveidot, lai varētu attīstīties izvēlētajā virzienā,» laikrakstam stāstījusi bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darba inspekcija aicina pieteikties labās prakses balvas konkursam "Zelta ķivere 2007"

, 22.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informatīvās kampaņas Eiropas Nedēļa drošībai un veselības aizsardzībai darbā "Stop - pārslodze!" ietvaros Valsts darba inspekcija (VDI) līdz 14.septembrim jau piekto gadu aicina darba devējus, arodbiedrības, izglītības iestādes un citus pieteikties Labas prakses balvai, kas šogad ieguvusi nosaukumu "Zelta ķivere 2007".

"Labas prakses konkursam ir liela nozīme, jo tā dalībnieki ik gadu apliecina, ka darba aizsardzības prasības ir veiksmīgi īstenojama prakse, turklāt līdz šim pieteiktie labās prakses piemēri atzinīgi novērtēti ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā," informē Valsts darba inspekcijas direktore Rita Elce.

Balvu piešķiršanas mērķis ir ar konkrētiem piemēriem parādīt visiem Latvijas, vēlāk arī Eiropas, darba devējiem un darba ņēmējiem, izglītības iestādēm, darba aizsardzības speciālistiem un citiem, kādu labumu dod darba drošības un veselības aizsardzības prakses ievērošana. Labas prakses piemēri nav teorētiski vai hipotētiski risinājumi: tie ir jau īstenoti risinājumi ar mērķi veicināt darba drošības un veselības aizsardzības vadību darba vietā, un profilakses pasākumi, lai samazinātu BKSDT biežumu, kā arī atbalstītu tos, kuri jau cieš no BKSDT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizliegs negodīgu komerciālo praksi

, 01.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai likumprojektu Komerciālās prakses likums. Likumprojekts aizliedz negodīgu komerciālo praksi, tā pieņemšana veicināšot patērētāju interešu ievērošanu, samazinot negodīgās komerciālās prakses negatīvo ietekmi uz patērētāja ekonomisko rīcību.

Šobrīd jautājumus par maldinošu un salīdzinošu reklāmu regulē Reklāmas likums, paredzot tikai minimālu patērētāju tiesību aizsardzību pret negodīgu komerciālo praksi. Reklāmas likums aizsargā patērētāju no maldinošas un salīdzinošas reklāmas, taču likums neregulē komerciālās prakses īstenošanu vispārējās tirgvedības robežās, jo reklāma ir tikai viens no komerciālās prakses veidiem.

Paredzēts, ka šis likums attieksies uz komerciālo praksi pret patērētājiem pirms līguma slēgšanas, tā noslēgšanas brīdī un pēc tā noslēgšanas. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību, aizliedzot komerciālās prakses veicējiem izmantot negodīgu komerciālo praksi pret patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pazemoti un bez skaidrības par nākotni

Guna Gleizde, Līga Ribkinska, Db, 15.11.2009

Latvijā trūkst 400 dažādu ārstu un 4500 medmāsu. Šobrīd ir reģistrēti ap pusotra

tūkstoša bezdarbnieku ar medicīnas izglītību, kam būtu nepieciešama pārkvalificēšanās. FOTO: DIENAS ARHĪVS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselī­bas aprūpes sistē­mas pamatu draud izļodzīt attīs­tības un plānošanas trūkums nozarē. Ilgus gadus Latvijā strādājušie ārsti, jūtoties nenovērtēti un pat pazemoti, nolemj doties uz citām valstīm, bet topošie ārsti līdz pat mācību beigām nevar būt droši, vai varēs strādāt sevis izvēlētajā profesijā.

Negrasās pārkvalificēt

Saskaņā ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) datiem, Latvijā trūkst aptuveni 400 dažādu specialitāšu ārstu un 4500 medmāsu. Šobrīd ir reģistrēts aptuveni pusotrs tūkstotis bezdarbnieku ar dažādu līmeņu medicīnas izglītību, kam būtu nepieciešama pārkvalificēšanās, tomēr Veselības ministrija neuzskata, ka šis uzdevums atbilst tās funkcijām, publiskā diskusijā sacīja veselības ministre Baiba Rozentāle. Turklāt šādai pārapmācībai ir arī pretestība no pašu mediķu puses, proti, no ģimenes ārstiem, kuru skaits valstī nav pietiekams, bet kuri nevēloties, lai tiem rastos papildu konkurence.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2 izsludina pieteikšanos prestižai vadības prakses programmai

Db.lv, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izsludina pieteikšanos prestižai vadības prakses programmai, kuras ietvaros uzņēmums piedāvā labi apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie “Tele2” komercdirektora Raivo Rosta.

No parastās praktikantu programmas Management trainee jeb vadības prakses programma atšķiras ar to, ka jaunietis ikdienā strādā kopā ar uzņēmuma TOP līmeņa vadītāju, kurš ir viņa mentors 12 mēnešu garumā, praktikants tiek reāli iesaistīts projektu vadībā un uzņēmuma svarīgāko lēmumu pieņemšanā, kā arī saņem atalgojumu par nostrādāto laiku.

Šādu vadības prakses programmu, kas ir ļoti izplatīta daudzviet pasaulē, “Tele2” Latvijā izsludina trešo reizi, un šoreiz viens jaunietis vai jauniete visa gada garumā būs līdzās “Tele2” komercdirektoram Raivo Rostam lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas skar pārdošanu, mārketingu, klientu lojalitātes veicināšanu, produktu attīstību, sabiedriskās attiecības u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pētījums: Vairāk nekā puse uzņēmēju tuvākajā laikā nevēlas piedāvāt prakses iespējas

LETA, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

55% uzņēmumu Latvijā tuvākā gada laikā nav ieinteresēti piesaistīt praktikantus, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas veiktais pētījums par prakšu pieejamību un kvalitāti Latvijā.

38% uzņēmumu šādu ieceri noteikti neatbalsta, savukārt vēl 23% - drīzāk neatbalsta. Tuvākā gada laikā tikai trešdaļa Latvijas uzņēmumu ir ieinteresēta nodrošināt prakses vietas, un tas ir mazāk nekā to uzņēmumu īpatsvars (42%), kas prakses vietas nodrošinājušas pēdējo piecu gadu laikā. Tāpat 40% uzņēmumu, kas pēdējo piecu gadu laikā piedāvāja prakses iespējas, vairs nevēlas to darīt.

44% Latvijas uzņēmēju līdz šim nekad nav nodrošinājuši prakses vietas, savukārt 42% uzņēmumu praktikanti ir bijuši pēdējo piecu gadu laikā. Viens uzņēmums praksi nodrošina vidēji 4,6 audzēkņiem, bet vienlaicīgi uzņēmumā nodarbināti no viena līdz trim praktikantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sadala būvspeciālistu sertificēšanas un uzraudzības institūciju atbildības jomas

Žanete Hāka, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien lēma par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība arhitektūras jomā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība inženierizpētē, projektēšanā: ēku konstrukciju (t.sk. torņu un dūmeņu) projektēšana, ceļu projektēšana, tiltu projektēšana; būvdarbu vadīšanā: ēku būvdarbu vadīšana, restaurācijas būvdarbu vadīšana, ceļu būvdarbu vadīšana, tiltu būvdarbu vadīšana; būvuzraudzībā: ēku būvdarbu būvuzraudzība, restaurācijas būvdarbu būvuzraudzība, ceļu būvdarbu būvuzraudzība, tiltu būvdarbu būvuzraudzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja iziet praksi uzņēmumā sniedz neatsveramu labumu jauniešu izaugsmei, savukārt darba devēji to var izmantot kā personāla vadības stratēģiju. Latvijā sastopami gan ļoti veiksmīgi pušu sadarbības piemēri, gan gadījumi, kad prakse ir vienīgi formalitāte vai gluži pretēji - tiek ļaunprātīgi izmantota no darba devēju puses

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu uzņēmēju un studentu sadarbību, jaunuzņēmums Edy365.com aicina vietējos komersantus vienotā e-prakses pārvaldības platformā izvietot pieejamās praktikantu vakances, bet praktikantiem - izvēlēties tīkamākās pieredzes gūšanas vietas.

Platforma strādā kā tilts starp praktikantiem un uzņēmējiem, un ir lielisks veids, kā piesaistīt jaunos speciālistus bez liekas birokrātijas, norāda Oskars Putniņš, SIA Edy365.com dibinātājs.

“Edy365.com jeb Nakotnesprakse.lv ir Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēts projekts, kas radīts un attīstīts, izmantojot Edy365.com privātos līdzekļus. Reģistrācija šajā platformā ir bez maksas, taču uzņēmējiem pieejami arī dažādi maksas pakalpojumi, bez tam ikviens komersants, iesaistoties projektā, var pretendēt arī uz līdzfinansējumu un saņemt valsts atbalstu praksei līdz 270 eiro mēnesī par vienu praktikantu,” teic O.Putniņš, piebilstot, ka iesaistītajām pusēm nav jāraizējas arī par atskaišu sagatavošanu, jo viss process ir automatizēts. “Šādā veidā uzņēmēji var saglabāt koncentrāciju uz galveno - savu biznesu, taču tajā pašā laikā izveidot arī lieliski sadarbību ar jauniešiem, kas ir ieinteresēti darboties konkrētajā sfērā,” teic SIA Edy365.com dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Riga Food medaļas saņem labākie pārtikas produkti

Sandra Dieziņa, 04.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sāksies AS Rīgas piena kombināts vasaras prakses programma Jaunais uzņēmējs

Lelde Petrāne, 11.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rītdien, 12.jūnijā, tiks sākta piena pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas piena kombināts organizētā vasaras prakses programma skolēniem Jaunais uzņēmējs. Mobilā saldējuma pārdevēja darbu uzsāks pirmie desmit prakses dalībnieki, kuri dosies Rīgas ielās, lai pārdotu saldējumu no īpašiem velosipēdiem.

Šī esot pirmā vasaras prakses programma Latvijā, kurā skolēniem tiek nodrošinātas teorētiskas apmācības, algots darbs un iespēja papildus nopelnīt, un vienlaikus arī sacensība par labākā Jaunā uzņēmēja titulu un galveno balvu.

«Esam gandarīti redzēt pirmos mobilos saldējuma pārdevējus dodamies Rīgas ielās, apņēmības un entuziasma pilnus pierādīt sevi kā labākos Jaunos uzņēmējus. Mobilitāte jauniešiem sniedz konkurētspējīgas priekšrocības citu saldējuma tirgotāju vidū. Dalībnieki būs mobili divās izpratnēs – varēs pārvietosies no vienas tirdzniecības vietas uz citu ar īpašo velosipēdu palīdzību un varēs izmantot, viedtālruņus, lai speciāli izveidotajā Draugiem.lv sadaļā sazinātos savstarpēji, ar saviem sekotājiem un piesaistītu jaunus klientus arī tiešsaistē, tādējādi radot pilnīgi jaunas saldējuma pārdošanas iespējas,» stāstīja AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tikai ceturtā daļa studentu jūtas profesionāli sagatavoti darba tirgum

Lelde Petrāne, 24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai ceturtā daļa Latvijas augstskolu bakalaura pēdējo kursu un maģistra studiju studentu jūtas profesionāli sagatavoti darba tirgum. Studenti arī norāda, ka tikai pirmo reizi nonākot darba vidē, apzinās, cik vērtas ir to augstskolā iegūtās zināšanas, liecina aptaujas dati.

Nordea veiktajā aptaujā noskaidrots, ka tikai ceturtā daļa studentu (25%) jūtas pietiekami zinoši un profesionāli sagatavoti darba tirgum, kamēr 38% aptaujāto nav viedokļa par savu sagatavotību darba tirgum. Neziņa lielākoties pastāv bakalaura programmās studējošo vidū (41%), ko var skaidrot ar reālas darba pieredzes vai iepriekšējas prakses trūkumu. Tāpat arī studenti, kas izmantojuši prakses iespēju, jūtas ievērojami nepārliecinātāki par savu gatavību darba tirgum, proti, 43% aptaujāto, kas praktizējušies uzņēmumā sevis izvēlētajā nozarē, atzīst, ka nejūtas pietiekami zinoši un sagatavoti darba tirgum. Līdzīgās domās ir 26% aptaujāto studentu, kas prakses iespējas nav izmantojuši, kamēr – 48% šīs grupas pārstāvju nespēj novērtēt savu atbilstību darba tirgum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RTU prakses pilnveido sadarbībā ar VAS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Dzelzceļš"

, 19.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga, 2006. gada 19. oktobris - sekmīgi noslēdzies Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts "Prakšu pilnveidošana RTU profesionālajā maģistra studiju programmā "Elektrotehnoloģiju datorvadība"", kuru īstenoja Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (RTU EEF) Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts, bet prakses vadīja uzņēmumu VAS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Dzelzceļš" speciālisti.

Projektā piedalījas 22 studenti, 22 prakses vadītāji no uzņēmumiem VAS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Dzelzceļš" un septiņi mācībspēki no RTU EEF. Galvenie uzņēmumu speciālistu pienākumi bija - nodrošināt praktikantu ar darba izpildei nepieciešamo informāciju, darba drošību, iemācīt darba metodes, uzraudzīt darba procesu un novērtēt darba izpildes kvalitāti.

Prakses laikā studenti apguva praktiskā darba iemaņas atbilstoši elektroinženiera profesijas standartam, iepazinās ar uzņēmumu VAS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Dzelzceļš" specifiku, ieguva materiālus pētniecības darbiem. Prakses laikā gūto pieredzi un informāciju studenti izmantoja inženierprojektos, kurus sekmīgi aizstāvēja pavasara sesijas laikā, iegūstot elektroinženiera kvalifikāciju. Turklāt visiem praktikantiem pēc prakses beigām tika piedāvāts pastāvīgs darbs šajos uzņēmumos. Arī projektā iesaistītie RTU mācībspēki ieguva plašāku informāciju par specifiskajiem tehnoloģiskajiem procesiem prakses uzņēmumos, ko izmantos, izstrādājot jaunus un pilnveidojot esošos kursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rīgas 1.slimnīcā aizpildīti 97% medicīnas māsu amata vietu

Lelde Petrāne, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas 1.slimnīcā māsu trūkums nav aktuāls – aizpildīti 97% amata vietu.

Salīdzinot vidējos rādītājus Latvijā par māsām profesionāli aktīvajā vecumā, Rīgas 1.slimnīcā tie ir par trešdaļu augstāki nekā valstī caurmērā, informē Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, daktere Natālija Zlobina.

«Kā zināms, Latvijas veselības aprūpe saskaras ar ievērojamu personāla, tai skaitā ar māsu trūkumu. Valstī trūkst ap 30% jeb 3600 māsu. Savukārt Rīgas 1.slimnīcas personāla attīstības stratēģija mums ļāvusi piesaistīt šīs jomas speciālistus un būtiski mazināt vakanču skaitu,» skaidro N. Zlobina.

Pašlaik slimnīcā strādā 164 māsas un ārstu palīgi. 1.slimnīcā strādājošās māsas 36-45 gadu vecumā ir par trešdaļu vairāk nekā valstī caurmērā – 21% Rīgas 1.slimnīcā pret 16% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bojāgājušo vidū atpazīts kuģa Daļnij Vostok avārijā pazudušais latviešu jūrnieks

LETA, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp vēl neatpazītajiem pagājušajā nedēļā Kamčatkas piekrastē notikušajā zvejas kuģa Daļnij Vostok avārijā bojāgājušajiem jūrniekiem atpazīts pazudušais latviešu jūrnieks, pastāstīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis.

Ministrijas pārstāvis norādīja, ka trešā jūrnieka tuvinieki šorīt ieradās Južnosahaļinskā un atpazinuši jūrnieku. «Šobrīd tiek kārtota dokumentācija mirstīgo atlieku repatriācijai uz Latviju,» skaidroja Lasis.

Savukārt pārējie Latvijas jūrnieki snieguši liecības Ohotskas katastrofas izmeklēšanas komisijai un Federālajam migrācijas dienestam. Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas pārstāve abiem jūrniekiem izdevusi atgriešanās apliecības ceļošanai uz Latviju. «Tiklīdz tiks saņemtas izceļošanas vīzas no Krievijas, abi jūrnieki atgriezīsies Latvijā,» skaidroja Lasis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Var panākt taisnību Finanšu ministrijā un VID, var!

Jānis Taukačs, Sorainen partneris, Nodokļu prakses grupas vadītājs Baltijā un Baltkrievijā, 01.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikko saņēmu no klienta pārlaimīgu e-pastu: «nauda kontā!» Bet sākās viss ne tik rožaini, nu jau nedaudz vairāk kā gadu atpakaļ.

Klients toreiz izlasīja mūsu kārtējo nodokļu ziņu izlaidumu (tie visi pieejami: http://www.sorainen.com/index.php?id=16469), kur cita starpā bija minēts par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumiem attiecībā uz īpašās kārtības piemērošanu jūrniekiem. Proti, par jūrniekiem, kas strādā uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, kopš 01.01.2009. var maksāt IIN un sociālo nodokli no 1,5 minimālās algas (no 2,5 virsniekiem).

Šāds apstākļu pavērsiens ļautu klientam, kam ir viena no lielākajām flotēm savā jomā pasaulē, algot arvien vairāk jūrniekus no Latvijas, nevis no Lietuvas, Krievijas vai citurienes, jo arī viņu kvalifikācijas līmenis ir pietiekoši labs. Turklāt, piemērojot šo IIN atvieglojumu, jau līdz šim pārmaksāto IIN un sociālo nodokli varētu atgūt atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru