Jaunākais izdevums

Kamēr kaimiņos jaunu darījumu centru būvniecība sākusi mutuļot, Rīgā bizness rotē esošā biroju platību fonda ietvaros, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ienākot tirgū jaunām organizācijām, uzņēmumiem, tiem būtu samērā grūti atrast mūsdienīgas, plašas darba telpas – piedāvājums ir ierobežots.

2014.gadā tirgus piedāvājumu papildināja vien divi jauni objekti – VID administratīvais komplekss un Latvijas valsts mežu biroju ēkas. 2015.gadā jaunu platību apjoms būs vēl niecīgāks.

Noplukušas negrib

Gada pirmajā ceturksnī nekustamā īpašuma kompānijas, analizējot aizvadīto gadu un prognozējot tendences šim gadam, akcentē lielo atšķirību biroju tirgus attīstībā Rīgā un pārējās Baltijas valstu galvaspilsētās. Arco Real Estate secina, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī vērojams, ka arī uzņēmēji vēlas labākus darba apstākļus. Šī iemesla dēļ tirgū konstatēta divu virzienu attīstība – labā stāvoklī esošo brīvo telpu īpatsvars samazinājās, pakāpeniski palielinoties arī šādu telpu nomas maksai, savukārt sliktā tehniskā stāvoklī esošās telpas, kuru īpašnieki tajās nebija gatavi veikt uzlabojumus, tika atbrīvotas. Nomniekiem nācās saskarties ar ierobežotām izvēles iespējām, meklējot savām prasībām atbilstošas biroju telpas.

Savukārt Ober Haus atgādina, ka, VID pārceļoties uz jauno administratīvo kompleksu, pērn tika atbrīvotas telpas 14 dažādos īpašumos, pārsvarā tās bija C klases platības. Atsevišķi ēku īpašnieki ir ar mieru telpas atjaunot, taču reti kurš nomnieks gatavas parakstīt priekšlīgumu par telpu izmantošanu, vēl pirms būvdarbi tiek sākti. Neraugoties uz pieprasījumu, jaunie projekti tirgū ienāk lēni, saka Ober Haus Vērtēšanas serviss valdes loceklis Sandis Kurilovičs. «Zinām par vienu ēku Rīgā, kas šogad tiks pabeigta. Tomēr līdz 2018.gadam piedāvājumu paplašinās vairāki projekti, tostarp Z Torņi, Mūkusalas biznesa centrs,» viņš norāda. Savukārt, piemēram, Viļņā pērn tapušas četras ēkas, bet šogad ekspluatācijā ir plānots nodot sešas – tas ir lielākais apjoms pēdējos piecos gados.

«Darījumi ir, bet tie notiek samērā samocītā veidā. Tirgū nav, kur izvērsties,» uzskata Colliers International vadītājs Deniss Kairāns.

Visu rakstu Tuksnesis biroju ēku attīstībā lasiet 24. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu uzsākta SWH Biroju centra savienojošās daļas starp esošajiem korpusiem būvniecība, kas ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku - Skanstes ielā 50A, 52, 52A – pārbūves procesā.

Plānots, ka pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra ēku pārbūvju mērķis ir ne tikai palielināt iznomājamo telpu platību, bet arī modernizēt biroju centru un uzlabot tā infrastruktūru. Saskaņā ar pārbūves ieceri biroju ēkas Skanstes ielā 52 un 52A tiks savienotas ar jaunbūvi, kurā atradīsies galvenā ieeja gan abās esošajās ēkās, gan visā kvartālā. Tāpat abām ēkām plānots palielināt stāvu skaitu līdz 6 stāviem. Savukārt biroju ēkai Skanstes ielā 50A pārbūves procesā tiks demontēti esošie ēkas slīpie jumti un jumta stāvi, to vietā izbūvējot 2 stāvus, kā rezultātā ēkai būs pilni 4 virszemes stāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: SWH Biroju centra jaunbūve nosvinējusi spāru svētkus

Zane Atlāce - Bistere, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot SWH Biroju centra pārbūves darbu tuvošanos noslēgumam, 27. novembrī spāru svētki nosvinēti jaunbūvējamai ēkai – savienojošajai daļai starp esošajiem korpusiem.

Tās būvniecība ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku Skanstes ielā 50A, 52 un 52A pārbūves procesā. Pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība – teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra Skanstes ielā rekonstrukcija un pārbūve ir vērienīgs projekts, kas paredz divu ēku vidusdaļu demontāžu un pārbūvi, ēku fasādes atjaunošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu logu montāžu, ārējo un iekšējo inženiertīklu, tostarp lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas sistēmas, ūdensvadu, elektrības un vājstrāvas tīklu pārbūvi, kā arī jaunas piebūves celtniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Biroju tirgus Latvijā ir kļuvis aktīvāks, tomēr joprojām tajā neredzam jaunpienācējus – kompānijas, kas te iepriekš nav darbojušās. Pārsvarā klienti ir Latvijā jau ilgāku laiku strādājoši uzņēmumi, kuri sev meklē jaunas biroju telpas, līdz ar to pieprasījums ir ierobežots,» vērtē Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas), Lietuvas nekustamā īpašuma attīstīšanas kompānijas Hanner vadītājs Latvijā.

25. jūlijā Hanner oficiāli atklāj jauno A klases biroju ēku Place Eleven Sporta ielā 11, Skanstes apkaimē Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

DB.lv jau ziņoja, ka tā ir 14 stāvu ēka ar apzaļumotu jumta terasi, daudzstāvu autostāvvietu. Kopējā centra platība ir 24 tūkst. m2, bet biroju platība – 15 tūkst. m2. Place Eleven būvniecības darbu ģenerāluzņēmējs – Hanner grupas uzņēmums SIA Alfa Construction.

Kopējās investīcijas Place Eleven tapšanā ir nedaudz virs 20 milj. eiro. Hanner šo ēku neplāno pārdot; ieguldījumu atpelnīšanās laiku uzņēmums neatklāj konfidencialitātes nosacīju dēļ.

Ja tirgū vienlaikus parādītos vairāki projekti, kas līdzinātos Place Eleven, visdrīzāk, tie tagad būtu pustukši, spriež M. Valucks. «Šajā ziņā mums ir paveicies, Place Eleven pašlaik ir vienīgais pabeigtais ilgtspējīgas biroju ēkas projekts tirgū.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā jūtams labas kvalitātes biroja telpu trūkums

Dienas Bizness, 10.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada pirmajā pusē Rīgā turpināja samazināties kvalitatīvo biroju brīvo platību īpatsvars, tādēļ galvaspilsētā ir jūtams labas kvalitātes biroja telpu trūkums, liecina Latio sagatavotais Rīgas un reģionu pilsētu biroju tirgus pārskats par 2015.gada 2.ceturksni.

Tuvākajos gados gaidāma situācijas uzlabošanās, jo tiek attīstīti vairāki jauni un paplašināti esošie biroju centri. A un B1 klases platību trūkuma dēļ, nomas līgumi tiek slēgti biroju centros, kuri šobrīd ir būvniecības stadijā.

Brīvo biroju telpu īpatsvars nomnieku pieprasītākajos augstāka līmeņa biroju centros turpināja lēnām sarukt un ir 2 līdz 3% robežās. Ārpus pilsētas centrālā darījumu rajona (CDR) un zemākas klases birojos vakances ir būtiski augstākas.

Nomnieku rotācija notiek pasīvi, jaunas telpas visbiežāk tiek meklētas, ja uzņēmums paplašinās un esošais iznomātājs nevar piedāvāt nepieciešamās papildu platības. Ir iznomātāji, kuri šo iemeslu dēļ veido brīvo platību depozītu, lai spētu apmierināt savu lielo nomnieku prasības pēc papildu telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kivi Real Estate: šobrīd plašākais piedāvājums kvalitatīvām biroju telpām Rīgā

, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden klientiem ir iespēja izvēlēties savam uzņēmumam atbilstošākās biroja telpas, jo vērojams pēdējo gadu laikā plašākais piedāvājumu klāsts augstas kvalitātes birojiem Rīgā.

Biroju platības, sākot no 500 m², pieejamas vairākās A un B klases ēkās Rīgas centrā un tā dēvētajā Skanstes biznesa centra rajonā.

Attīstītas infrastruktūras tuvumā, ērti pieejamās centra biroju ēkās augstas klases biroju telpas dažādās platībās pieejamas Zaļajā ielā 1, Valdemāra Centrā, Tērbatas Centrā, Alojas Biznesa Centrā (Nordea bankas ēkā), biroju ēkā m4a (Mednieku ielā 4a).

Pieprasījums pēc labas kvalitātes, vizuāli pievilcīgām un prestižām biroja telpām pašā pilsētas centrā ir nemainīgi augsts. Lai gan centra birojiem ir grūtāk nodrošināt stāvvietas, ir atsevišķas nozares, piemēram, dažāda veida konsultāciju uzņēmumi, reklāmas un mediju aģentūras, kam centrāla atrašanās vieta ir būtiska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežotā biroju telpu piedāvājuma dēļ Rīgā brīvo telpu īpatsvars joprojām ir zems, secināts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltics jaunākajā Rīgas biroju tirgus pārskatā.

Šā gada jūnija beigās brīvo biroja telpu īpatsvars Rīgā bija 3,8%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada jūnija beigās.

CBRE Baltics Tirgus izpētes un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe informēja, ka otrajā ceturksnī Rīgā biroju tirgus joprojām bija aktīvs pieprasījuma ziņā, taču salīdzinājumā ar pirmo ceturksni aktivitāte mazinājās.

Šā gada otrajā ceturksnī netika sākta jaunu biroju būvniecība, bet turpinājās iesākto projektu pabeigšana. Biroju ēku attīstītāji turpināja būvniecības sagatavošanas darbus projektiem New Hanza, kas atradīsies Pulkveža Brieža un Hanzas ielas kvartālā, un Business Garden Rīga, kas atradīsies Kārļa Ulmaņa gatvē pretī tirdzniecības centram Spice.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pētījums sniedz atbildi, cik drošas ir 464.sērijas ēkas

Lelde Petrāne, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izvērtēt Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem 2019. gadā veikusi 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tieši masveida apbūves lielpaneļu 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tika izvēlētas izpētei kā pirmās, jo nozares eksperti bija norādījuši, ka šīs sērijas ēkām potenciāli varētu būt lielāki riski nesošo konstrukciju stabilitātei, ņemot vērā konstrukciju īpatnības, ēku vecumu un noteikto vidējo kalpošanas ilgumu (60 gadi).

Pētījumā tika apsekotas 13 (10 Rīgā, 3 Jelgavā) 464.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1964. līdz 1978.gadam.

Ēku apsekošanas laikā, kā arī veiktajos atsegumos netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības vai stabilitātes zudumu, – ēku nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Turpinot ēku ekspluatāciju līdzšinējā veidā, kā arī veicot pētījumā norādītos ēku uzturēšanas un atsevišķu elementu atjaunošanas pasākumus, ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Rīgā būvniecības stadijā jau ir vairāki pirms daudziem gadiem izziņoti biroju ēku projekti, tādēļ nākamie divi trīs gadi biroju tirgū būs interesanti, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas «Colliers International» («Colliers») izpilddirektors Deniss Kairāns.

«Colliers» vadītājs norādīja, ka kompānijas, kuras ienāca Latvijā pirms diviem-trim gadiem, meklēja telpas, kurās varētu ievākties sešu līdz deviņu mēnešu laikā, bet tām īsti nebija ko piedāvāt. Taču, sacīja Kairāns, ja salīdzinātu ar situāciju, kāda bija pirms kādiem diviem gadiem, tagad tomēr ir notikušas izmaiņas. Vairāki biroju ēku projekti jau ir būvniecības stadijā un vairāki ir daudz tuvāk būvniecībai nekā vēl pirms kāda laika. Turklāt ar šiem projektiem nodarbojas nopietni attīstītāji, tādēļ, visticamāk, 2018.gadā biroju ēku būvniecības apmēri būs lielāki, prognozēja Kairāns.

«Vienlaikus ir arī bažas. Proti, iezīmējas tendence par būvniecības izmaksu pieaugumu, un jo ilgāk attīstītāji ievilks savus projektus, jo dārgāk viņiem tie var izmaksāt. Tas gan nenozīmē automātiski, ka nomas maksas tirgū augs tikpat strauji. Līdzīgas tendences par būvniecības izmaksu pieaugumu ir redzamas arī Igaunijā un Lietuvā,» stāstīja Kairāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju telpas 2015.gada nogalē galvenokārt ir meklējušas IT kompānijas, uzņēmumi, kas sniedz dažādus ārpakalpojumus, finanšu organizācijas, šādu informāciju ir apkopojušas nekustamā īpašuma kompānijas.

Pēc Colliers International datiem, biroju nomas darījumu apjoms bijis vien 4000 m2. Dažas kompānijas pērn ir pieņēmušas lēmumu iegādāties un savām vajadzībām pielāgot konkrētu ēku. Tādējādi kopējais darījumu apjoms – gan jauni nomas gadījumi, gan pārņemšana, telpas iegādājoties, pēc CBRE aprēķiniem, sasniedza 47,5 tūkst. m2.

CBRE apkopo datus gan par nomas darījumiem (ieskaitot priekšlīgumus), gan par biroju ēkas iegādi savām vajadzībām (ieskaitot priekšlīgumus). Savukārt kopējos aprēķinos netiek ietverti dati par esošo nomas līgumu termiņu pagarinājumu, tikai kompāniju klāt paņemto platību, par kuru tiek noslēgta papildus vienošanās. Teorētiski šis rādītājs daļēji parāda visa biroju tirgus aktivitāti, skaidro Dace Priede, CBRE biroju un industriālo platību nodaļas vadītāja. Pagājušā gadā bijuši vairāki biroju ēku pārdošanas darījumi ēku gala lietotājiem, kā arī tika noslēgti līgumi par kompāniju pārcelšanos uz citām telpām. Starp lielākajiem darījumiem viņa nosauc šādas kompānijām: airBaltic, Dyninno, Evolution Gaming, Nordea, Uralchem, Norvik banka, Reverta, Regus, EuroLife, Advent L, Zalaris, Diamed, Premium Medical, Impel Service, Compensa, Ingenico, BigBank u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot līgumu ar būvkompāniju Skonto būve, nekustamā īpašuma attīstītājs SIA Vastint sper soli tuvāk biroju ēku kompleksa Business Garden īstenošanai.

Paredzēts, ka līdz 2019.gada sākumam Mārupē, pie Rīgas robežas (K. Ulmaņa gatvē, iepretim krustojumam ar Lielirbes ielu) taps pirmās divas kompleksa ēkas, kā arī tiks ierīkots dārzs un autostāvvieta. Pēc pirmās kārtas pabeigšanas tirgū tiks piedāvāti 14,23 tūkst. kvadrātmetru biroju platību. Iekšpagalmi būs paredzēti kājāmgājējiem, viesu autostāvvietas būs izvietotas ap kompleksu, bet darbinieki savas automašīnas varēs novietot pazemes vai blakus esošajā virszemes autostāvvietā. Vienā no pirmās kārtas ēkām paredzēta vieta restorānam, bet otrā - bērnudārzam. Ēkas paredzēts sertificēt pēc starptautiski atzītās programmas LEED (Leadership in Energy and Environmental Design). Biroju namu būvprojekta autors - Depo projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītājs Hanner 2020.gadā plāno pielikt punktu vērienīgajam Jaunās Teikas teritorijas attīstības projektam. Nule sākta 50 milj. eiro vērtā biroju ēku kompleksa pirmās ēkas būvniecība. Paralēli Hanner uzņēmuma grupa turpat turpina dzīvojamo ēku būvniecību.

Līdz 2018.gada sākumam uzņēmums plāno pabeigt kompleksa pirmo ēku Teodors, bet 2020.gadā – otro namu Henrihs, kur būs arī daudzstāvu autostāvvieta. Kompleksa kopējā platība būs 50 tūkst. m2, bet biroju telpām būs atvēlēti 39 tūkst. m2 (17 tūkst. m2 Teodorā un 22 tūkst. m2 Henrihā).

Biznesa centrs ir izstrādāts saskaņā ar BREEAM sertifikācijas standartiem, kas apliecina ēku ilgtspēju un augsto kvalitāti. Projekta arhitekts ir Uldis Bērziņš no biroja Tectum, bet ēku interjeru izstrādājusi dizainere Zane Tetere.

Attīstītājiem pašlaik ir izaicinājums sabalansēt investīcijas jaunā tipa birojos ar iespējamo atdevi, pauž Hanner vadītājs Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas). Mūsdienās ofiss nav tikai fiziska telpa, kurā cilvēki strādā, tā ir vieta, kur socializēties, kopā pavadīt laiku, kontaktēties. Tas diktē jaunus nosacījumus biroju telpu iekārtojumā, izvietojumā, papildlabumu izveidē, savukārt tas nozīmē ieguldījumus. Tāpēc no otras puses tiek domāts par racionālu, funkcionālu plānojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijā biroju īres cenas zemākas nekā Igaunijā, bet augstākas nekā Viļņā

Db.lv, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā maksa par 1 m² biroju telpu nomu Rīgā ir zemāka nekā kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, taču apsteidz vidējās nomas cenas Viļņā, liecina Igaunijas uzņēmuma RIA.com Marketplaces piederošā un Ukrainas tirgū strādājošā nekustamā īpašuma portāla DOM.RIA.com apkopotie dati.

Galerijā augstāk - vidējā nomas maksa par 1 m² galvaspilsētās (2018. gada septembris, nekustamā īpašuma portālu dati).

Maksa par 1 m² ofisa telpu Rīgā vidēji ir ap 15 eiro. Biroju noma Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas galvaspilsētā ir dārgāka nekā jebkurā Baltijas valsts galvaspilsētās.

Atbilstoši RIA.com Marketplaces veiktajai tirgus analīzei, pēdējā laikā Tallinā ir vērojams pakāpenisks komerctelpu nomas cenu kāpums. Salīdzinoši zemās izmaksas vilina dažādas kompānijas un jaunuzņēmumus. Jaunajās ēkās pārsvarā tiek iekārtotas kopstrādes telpas un jaunuzņēmumu centri. Rezultātā labu telpu pilsētā ir ārkārtīgi maz, un tas paver iespēju būvniecības kompānijām un investoriem ieguldīt biznesa centru un biroju kompleksu celtniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CBRE: Jaunu biroju ēku būvniecības uzsākšana tiek atlikta

Zane Atlāce - Bistere, 28.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar CBRE jaunāko Rīgas biroju tirgus pārskatu par šī gada 2.ceturksni, biroju tirgus turpināja būt aktīvs pieprasījuma ziņā, lai gan jaunu biroja ēku būvniecības uzsākšana ir aizkavējusies vai ir atlikta. 2016.gada otrajā ceturksnī netika uzsākta biroju būvniecība, bet gan turpinājās jau iesākto projektu pabeigšana, informē Analītikas un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe.

Šāds attīstītāju lēmums bieži vien ir pamatots uz priekšlīgumu neesamību, jo kompānijas ir piesardzīgas uz ilgtermiņa saistībām jaunajos projektos, kuru prasītā nomas maksa ir - sākot no 12 eiro uz vienu iznomājamo kvadrātmetru mēnesī, neieskaitot apsaimniekošanas izmaksas, komunālos maksājumus un PVN.

Brīvo telpu īpatsvars šī gada pirmajā pusgadā ir samazinājies, sasniedzot 4.1% no visiem modernajiem A un B klases birojiem Rīgā; dažos biroju centros ir palielinājusies vakance, galvenokārt tāpēc, ka kompānijas ir pārcēlušās uz citu biroju. CBRE uzskata, ka šogad liels brīvo telpu īpatsvara kritums nav gaidāms, lai gan tas turpinās samazināties. Izmaiņas plānojas 2017.gadā, kad jaunās biroju ēkas tiks nodotas ekspluatācijā (Place 11, Z-Towers).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Rīgai kritiski svarīga jaunu biroju centru attīstība?

Olga Rudzika, Nekustamo īpašumu attīstītāja, Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apspriežot Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, ik pa laikam kā viena no kavējošiem apstākļiem tiek piesaukta arī samērā sliktā situācija ar īrei pieejamajām platībām biroju telpām. Tāpēc konkurencē par, piemēram, dalīto pakalpojumu centru izvietošanu šobrīd zaudējam Viļņai un Tallinai. Salīdzinoši - kopējais biroju telpu apjoms Tallinā šobrīd pārsniedz 1 miljonu kvadrātmetru, kamēr Rīgā tie ir nepilni 800 tūkstoši kvadrātmetru.

Pilnvērtīgai Rīgas attīstībai moderni biroju centri ir kritisks nosacījums, tomēr šobrīd investori biežāk dod priekšroku Tallinai vai Viļņai, pat neskatoties uz mūsu acīmredzamajām transporta savienojamības priekšrocībām – esam Baltijas viducī ar lieliski attīstītu lidostu. Gaidāmais Rail Baltica projekts šīs priekšrocības tikai palielinās.

Nākotnes perspektīvas gan ir cerīgas - tuvāko piecu gadu laikā Rīgā varētu tikt attīstītas vairāk nekā 10 biroju ēkas vai ēku kompleksi. Pieprasījums pēc kvalitatīviem un energoefektīviem birojiem ir nemainīgi liels, tāpēc bažām par to, ka lielā apmērā attīstītās biroju platības nākotnē riskētu kļūt par spoku teritorijām, nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi projekta Elemental Skanste attīstītājam SIA «Kapitel» galīgo projekta saskaņojumu, kā arī būvniecības atļauju divu biroja ēku celtniecībai. Pirmās 10 stāvu biroja ēkas būvniecība sāksies jau šovasar.

Nobeiguma stadijā ir arī konkurss par būvniecības uzņēmumu, kurš realizēs projektu. Elemental Skanste tikko ieguvis arī BREEAM Excellent līmeņa ilgtspējības sertifikātu par ēkas projektēšanas procesu.

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi galīgo projekta saskaņojumu būvniecības atļaujai. «Tiklīdz tiks pabeigtas sarunas un mēs parakstīsim vienošanos ar ģenerāluzņēmēju, kurš realizēs projektu, uzsāksim tā būvniecību. Plānotais būvniecības laiks – aptuveni 20 mēneši. Tāpēc, ja runājam par abu biroju ēku torņu būvniecību, varam lēst, ka tā tiks pabeigta 2021. gada vasaras sākumā,» atklāj SIA «Kapitel» izpilddirektors Andris Stankevičs.

Elemental Skanste projektu izstrādāja igauņu arhitektu kompānija «Arhitektuuribüroo PLUSS» sadarbībā ar Latvijas partneri SIA «Birojs T22». Šīs energoefektīvās uz ilgtspējīgās A++ klases biroju ēkas projektētas izmantojot BIM (Building Information Modeling) principus un saskaņā ar starptautiskajiem BREEAM (British Research Establishment Environmental Assessement Method) standartiem. SIA «Kapitel» plāno maksimāli samazināt arī īrnieku risku saskarsmē ar gaistošiem ķīmiskiem savienojumiem (GOS), kas līdz šim biroju ēkās pat netika mērīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

New Hanza City tuvākajos piecos gados ieguldīs 160 miljonus eiro

LETA, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

New Hanza City teritorijas attīstībā starp Hanzas, Skanstes, Pulkveža Brieža un Sporta ielām nākamo piecu gadu laikā plānotās investīcijas sasniegs aptuveni 160 miljonus eiro, sacīja ABLV grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma Pillar izpilddirektore Ieva Valtere.

Jau šoruden plānots sākt inženierkomunikāciju un pagaidu ielu izbūvi, nākamgad - divu biroju ēku celtniecību. Plānots, ka līdz 2021.gadam teritorijā būs uzbūvēta 16.stāvu ABLV Bank centrālā ēka, sešstāvu biroju ēka, Laikmetīgās mākslas muzejs, pilsētas parks, ekskluzīvu «park house» tipa māju kvartāls un vidējās klases dzīvojamo māju kvartāls, informēja Pillar vadītāja.

«Ja projektu saskaņošana veiksies, tā kā plānots, tad būvdarbus plānots sākt šī gada rudenī. Ņemot vērā to, ka New Hanza City teritorijā nav nekādu inženierkomunikāciju, pirmā projekta realizācijas kārta paredz inženierkomunikāciju un pagaidu ielu izbūvi. Plānojam, ka nākamā gada pavasarī darbi būs pavirzījušies jau tik tālu, ka varēsim sākt arī ēku būvniecību,» sacīja Valtere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kompānija Starlex dalās ar savu redzējumu par tirgu un tendencēm Latvijas nekustamo īpašumu jomā

, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja runājam par komercīpašumu jomu un ņemam vērā periodu pēdējo 6 mēnešu griezumā, jāsaka, ka aktīvākais ir bijis biroju nomas telpu tirgus, kam seko tirdzniecības telpu darījumi, kā arī pietiekami liela aktivitāte novērojama gan noliktavu platību, gan investīciju objektu jomā.

Mēs droši varam izdalīt pieprasītāko biroju telpu, tirdzniecības telpu un noliktavu platības, kā arī mūsu klientu pārstāvošās uzņēmējdarbības jomas.

Birojiem pieprasītākās platības ir:

1) 80 – 150 m2,

2) 150 – 300 m2,

3) 300 un vairāk.

Vidējā nomas maksa atkarībā no biroju telpu klases:

1) C klase 5 – 7 EUR/m2;

2) B klase 8 – 12.5 EUR/m2;

3) A klase 10 – 15 EUR/m2.

Šajās kategorijās galvenie nomnieki ir: 1) IT pakalpojumi, 2) Finanšu pakalpojumi; 3) Medicīna; 4) Izglītības iestādes.

Šajā periodā ar SIA Starlex palīdzību iznomātas platības vairāk kā 10 000 m2 platībā.

Redzam trūkumu pēc A klases biroju ēkām, it īpaši tuvāk pilsētas centram. Tuvākajā laikā gan situācija nedaudz uzlabosies, jo Sporta ielā drīz tiks pabeigta modernākā biroju ēka Rīgas centrā pēdējos 5 gados, kur nomai būs pieejami 15 000 m2. Vēl projektu stadijās ir vismaz 85 000 m2 biroju platības, kas noteikti mūsu tirgum piesaistīs vairāk starptautiskas kompānijas. Daudzas ēkas tiks būvētas arī savām vajadzībām, kā, piemēram, AB.LV bankas ēka būs 22 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Direct Invest Group" uzsācis A klases biroju centra attīstīšanu Rīgā, Balasta dambī. Ēkai būs 23 stāvi ar kopējo platību 20 tūkstoši kvadrātmetru.

Jaunās biroju ēkas priekšrocība būs tās atrašanās vieta - tuvu centram ar skatu uz Daugavu un Vecrīgu no ēkas 91 m augstuma.

Kopējās investīcijas jaunajā biroju centrā plānotas 30 miljonu eiro apmērā.

Šobrīd projekts ir saņēmis būvatļauju, bet celtniecības darbus plānots uzsākt 2020. gada otrajā pusē, kad spriedze būvniecības tirgū būs mazinājusies. Ēka tiks celta atbilstoši LEED sertifikāta prasībām, kas garantē tās atbilstību visstingrākajām vides normām, kas ir kļuvušas par obligātu prasību vairumam starptautisko nomnieku un investoru.

Vitali Kõllomets, "Direct Invest Group" partneris, stāsta: "Pēdējos desmit gadus esam īstenojuši daudzus biroju ēku un tirdzniecības centru projektus Igaunijā. Šis būs pirmais mūsu īstenotais projekts Latvijā, un uzskatām, ka Rīgai ir vēl augsts, neapgūts potenciāls biroju ēku attīstīšanā. Mūsuprāt, neskatoties uz nesen pabeigtajiem jaunajiem birojiem, Rīgas tirgū vēl ir kvalitatīvu biroju telpu trūkums. Daudzi uzņēmumi joprojām atrodas zemas kvalitātes telpās, bet modernas biroja telpas skaistā vietā var būt papildu priekšrocība jaunu darbinieku piesaistē situācijā, kad uzņēmumi saskaras ar darbaspēka trūkumu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina jauno valdību uzlabot investīciju vidi nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju telpu nomas tirgū 2017.gada ceturtajā ceturksnī pieprasījums joprojām pārsniedza piedāvājumu, šī tendence bija vērojama visa gada garumā, tāpēc kopējā aktivitāte šajā segmentā bija salīdzinoši zema, teikts nekustamo īpašumu kompānijas «Ober Haus» komercplatību tirgus pārskatā.

Daudzi potenciālie nomnieki joprojām nevar atrast telpas atbilstoši savām prasībām un tāpēc bieži vien lēmums jāatliek vai nākas samazināt prasības, norāda «Ober Haus». Kopējais brīvo telpu īpatsvars A un B klases ēkās 2017.gadā samazinājies un pietuvojies 4% rādītājam un daži iznomātāji jau ir nedaudz paaugstinājuši nomas maksas 0,5 eiro līdz viena eiro robežās vai plāno to darīt.

«Ober Haus» norāda, ka aizvadītā gada notikums bija jaunas biroju ēkas «Place Eleven» Sporta ielā 11 nodošana ekspluatācijā un līdz ar to brīdi bija iznomāti jau 90% tās telpu. Pārskatā norādīts, ka A un B klases biroju ēku segmentā situācija varētu nedaudz mainīties tikai līdz ar jauno biroju ēku nodošanai ekspluatācijā - tuvākie noslēgumam projekti ir biroju ēka Jaunajā Teikā un Z torņi Pārdaugavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«New Hanza» kvartālā plānotā biroju centra būvniecība aizkavēsies aptuveni par gadu un tiks pabeigta 2021.gadā, trešdien diskusijā «Latvija-Rīga-Skanste 2024» sacīja projekta attīstītāja «Pillar Management» valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns.

Sākotnēji «ABLV Bank» vajadzībām projektēto 16 stāvu biroju ēku bija plānots nodot ekspluatācijā 2020.gadā, taču šā gada februārī «ABLV Bank» problēmu dēļ «Pillar» zaudēja savu galveno pasūtītāju un finansētāju. Miļūns norādīja, ka šo iemesla dēļ biroju centra projekts piedzīvos izmaiņas un aizkavēsies aptuveni par gadu.

«Tomēr turpinām darbu pie iesāktās biroju ēkas neatliekamajiem būvniecības darbiem. Sākotnēji tā bija projektēta ar fokusu uz banku, kā galveno ēkas lietotāju. Patlaban ēkas koncepts tiek pārveidots, lai ēka būtu piemērota jebkuram potenciālajam A klases biroju nomniekam,» skaidroja Miļūns.

Viņš norādīja, ka «Pillar» patlaban ir atvērts jauniem sadarbības piedāvājumam un jaunu investoru piesaistei, notiek finansējuma struktūras maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Teikas attīstītājs "Hanner Grupa" ekspluatācijā nodevis biroju ēku "Henrihs," tādējādi Jaunajai Teikai kļūstot par lielāko mūsdienu biroju kompleksu pilsētā.

Šī ēka ir jaunākais papildinājums ietekmīgākajai inovāciju un tehnoloģiju apkaimei Rīgā. Jaunās Teikas biroju ēku "Valters", "Teodors", "Ausma", kurās veiksmīgi darbojas vairāk kā 25 uzņēmumi, un tikko ekspluatācijā nodotās ēkas "Henrihs" kopējā platība ir 59 000 kvadrātmetru.

"Henrihs" ir 16 stāvus augsta A klases biroju ēka ar kopējo platību 23 600 kvadrātmetri un vairāk nekā 2000 vietām darbam. Papildu biroju telpām ēkā tiks izveidots konferenču un pasākumu centrs, iekštelpu "street food" zona, bērnudārzs, jumta terase un daudzstāvu autostāvvieta. Vairāk nekā 50% platību ēkā jau ir iznomātas. Vieni no pirmajiem uzņēmumiem, kas nolēmuši pievienoties Jaunās Teikas kopienai, ir tādi starptautiski uzņēmumi kā "Gjensidige Latvija" un "Cabot Latvia".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Kā svin Etiopijā

Rakstu sagatavojusi Linda Zalāne. Ceļojumu iesaka un pieredzē dalās: Aigars Zelmenis, interjera salona Krassky līdzīpašnieks, 09.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Etiopiju devos, lai apmeklētu Omo ielejas ciltis, kas šajā Austrumāfrikas valstī vēl aizvien dzīvo nošķirti no pārējās pasaules, ievērojot savas paražas, piekopjot tikai sev raksturīgo dzīvesveidu. Tās vēl aizvien nav asimilētas un neiekļaujas 21. gadsimta dzīvē. Diemžēl tas ir laika jautājums, kad tās izzudīs. To, ka ciltis un to tradīcijas ir zūdoša vērtība, apliecina arī fakts, ka vācu kinorežisore Lenija Rīfenštāle pirms, apmēram, 60 gadiem uzņēma filmu un fotogrāfijās dokumentēja nūbiešu dzīvi, kas reiz bija Sudānā dzīvojoša cilts, bet mūsdienās tā vairs neeksistē.

Divas dienas pavadīju arī valsts ziemeļu pusē esošajā Lalibelā, kas Ziemassvētku laikā ir vietējo kristiešu svētceļojuma galamērķis. Piedzīvotais, redzētais un sajustais bija kaut kas apbrīnojams.

Kad turp braukt?

Etiopija ir liela valsts un katrā no tās daļām laikapastākļi ir atšķirīgi. Lielākoties ir sauss, ilgstošas lietus sezonas tur nav. Valsts ziemeļos (Lalibelā) jārēķinās, ka pa dienu ir karsti (ap 30 grādiem), bet naktī termometra stabiņš noslīd līdz plus piecu grādu atzīmei. Savukārt Etiopijas dienvidos (Omo ielejā) dienā gaiss iesilst līdz 35 grādiem, bet naktī kļūst tikai nedaudz vēsāks – ap 28 grādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru