“Ledus ir sakustējies” - mājokļu apsaimniekošanas tirgū šobrīd sākusies neparasta un sen neredzēta kustība. Mēs redzam, ka dzīvojamo māju iedzīvotāji aktīvi sākuši interesēties par savas mājas pārvaldnieka maiņu.

Un ne velti tas tā ir – pašvaldību uzņēmumi, kas ilgus gadus apsaimnieko mājas, maigi sakot, ne vienmēr spēj sniegt patiesi kvalitatīvus un uz klientu vērstus pakalpojumus.

Bet kas tieši spēja “iekustināt” iedzīvotājus? Redziet, šobrīd mainās normatīvo aktu regulējums, kas attiecināms uz to māju apsaimniekošanu, kuras līdz šim parvaldīja pašvaldību uzņēmumi. Turpmāk, vismaz lielakajā daļā pašvaldību, jau no nākamā gada (2026.g.) iedzīvotājiem ir jālemj pašiem, kas apsaimniekos viņu kopīpašumu jeb daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Vairs nebūs princips “Ja neesat lēmuši un pārņēmuši, tad automātiski jūs apsaimniekos pašvaldības uzņēmums”.

Līdz ar to dzīvokļu īpašnieki, arī iedzīvotāju veidotas biedrības, visbiežāk – saņemot vēstuli no sava pašvaldības apsaimniekotāja ar jauna līguma nosacījumiem, visticamāk, pieleca kājās no dīvāna ar ieplestām acīm un sāka interesēties par citām iespējam. Iedzīvotāji aptaujā apsaimniekošanas uzņēmumus, cenšas noskaidrot interesējošos jautājumus, lai izvēlētos sev piemērotāko mājas pārvaldnieku jebšu pārvaldnieku, kas tuvākos un tālākos gadus rūpēsies par viņu īpašumu. Tā vienlaikus ir arī jauna, sen neredzēta biznesa iespēja privātajiem namu apsaimniekotājiem, it sevišķi Rīgā.

Skates Gada labākā būve Latvijā 2024 apbalvošanas ceremonijā trešdien norisinājās ikgadējā gada labāko būvju laureātu apbalvošana un arī šogad tajā savu kvalitāti apliecināja Pillar uzņēmumi.

Nominācijā “Dzīvojamā jaunbūve” 2. vietu ieguva divi uzreiz Pillar Living attīstītie un Pillar Contractor būvētie daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekti Rīgā – Dreiliņu priedes Ēvalda Valtera ielā 1 un Dārzciema liepas Franča Trasuna ielā 17.

Savukārt 1. vietu nominācijā “Koka būve” ieguva 7. pirmsskolas izglītības iestāde Salaspilī Rubeņu ielā 2A, kuras galvenais būvuzņēmējs bija Pillar Contractor. Pillar Contractor vārds izskanēja vēlreiz arī nominācijā “Sabiedrībai nozīmīga būve”, kur balvu ieguva uzņēmuma būvētais CBRNE un cilvēku izraisīto katastrofu glābšanas darbu mācību poligons Rīgā, Krustpils ielā 10.

“Pillar nopietni pieteicis sevi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju segmentā, būtiski ceļot vispārējos standartus daudzdzīvokļu ēku projektos. Pērn “Gada labākā būve Latvijā 2023” 1.vietu nominācijā “Dzīvojamā jaunbūve” ieguva mūsu projekts Mežciema mājas Sergeja Eizenšteina ielā 47A. Esam patiesi gandarīti saņemt balvu arī šogad – tas ir profesionāļu novērtējums, kas apliecina uzņēmuma uzmanību detaļām, izmantojot ilgtspējīgus risinājumus”, norāda Roberts Meiers, Pillar Living, SIA valdes loceklis.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenās oktobrī bija vērojams lielākais cenu palielinājums šogad - mēneša laikā cena vidēji palielinājās par 1%, bet kopš gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas augušas par 2,7%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā tirgus pārskatā.

2025. gada oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena sasniedza 874 eiro par kvadrātmetru. Vienlaikus šogad oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija par vidēji 46% zemāka nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugumu ietekmēja būtiskais piedāvājuma kritums.

Atsevišķos mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums šogad veido 5-6%.

Rīgas lielākajos mikrorajonos kopš 2025. gada sākuma dzīvokļu cenas palielinājās par 0,8-5,9%. Lielākās dzīvokļu cenu izmaiņas tika novērotas Juglā, kur tās šogad palielinājušās par gandrīz 6%. Arī Imantā un Ķengaragā šogad sērijveida dzīvokļu cenas palielinājušās par vairāk nekā 5%. Savukārt pārējos Rīgas mikrorajonos cenu izmaiņas šogad lielākoties nepārsniedz 3%. Vismazākās dzīvokļu cenu izmaiņas bija vērojamas dārgākajā mikrorajonā - Teikā.

Smiltenē, Pļavas ielā 3, sākta daudzdzīvokļu mājas celtniecība, kur jau izbūvēts nepieciešamo inženiertehnisko komunikāciju tīkls, informē pašvaldības komunikācijas speciāliste Linda Fronta.

Projekts tiek īstenots, lai mazinātu mājokļu pieejamības trūkumu Smiltenes novadā. Ēka tiek būvēta kā gandrīz nulles enerģijas četrstāvu dzīvojamā māja ar 30 dzīvokļiem, tajā skaitā septiņi vienistabas dzīvokļi 36,80-54,23 kvadrātmetru (m2) platībā, 18 divistabu dzīvokļi 48,15-60,70 m2 platībā un pieci trīsistabu dzīvokļi 68,12-73,46 m2 platībā.

Viens no dzīvokļiem pēc nepieciešamības tiks pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Jaunie īrnieki saņems mūsdienīgu dzīvokli ar pilnībā aprīkotu virtuvi un energoefektīvām elektroierīcēm. Katram dzīvoklim būs individuāla siltuma uzskaite, nepieciešamā santehnika un ventilācija ar rekuperāciju. Visos dzīvokļos būs balkoni, un pie ēkas tiks labiekārtota teritorija ar atpūtas zonām, rotaļu laukumu un pazemes atkritumu konteineriem. Katram dzīvoklim tiks piešķirta viena bezmaksas autostāvvieta.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” Juglas ezera krastā, Braila ielā Rīgā, uzsāk jauna mājokļu projekta būvniecību – “Zaļā Jugla”. Projektā plānots izbūvēt trīs A+ enerogefektivitātes sešu stāvu ēkas kopumā ar 105 dzīvokļiem. Plānotās investīcijas sasniegs 15 miljonus eiro.

Mājokļi Juglā atradīsies tieši blakus ezeram. Pirms aktīvo būvdarbu uzsākšanas rezervēti vai pārdoti 10% no pārdošanā pieejamajiem dzīvokļiem. Pirmo ēku pabeigt plānots 2026. gada nogalē, otro – 2027.gada vasarā, kam vēlāk sekos trešais nams.

Projekta arhitektūru veidojis arhitektu birojs “A Part”, būvniecību veic “Mitt&Perlebach.

“Zaļā Jugla” ir jau otrais šajā gadā uzsāktais “Hepsor” lielapjoma dzīvojamais projekts – šovasar Purvciemā “Hepsor” kopā ar “Perton Ehitus” sāka 13 stāvu dzīvojamā projekta “360° Dzelzavas Residences” būvniecību, kas tirgū piedāvā 103 dzīvokļus. Dzirciemā attīstītājs uzsācis 54 dzīvokļu projekta “Ķiršu Kalna Mājas” īstenošanu.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Pēc “Merko mājas” dzīvojamo namu projekta “Lucavsala” pirmās ēkas nodošanas ekspluatācijā un iespējas to apskatīt klātienē, dažu dienu laikā būtiski pieauga dzīvokļu rezervāciju apjoms – šobrīd rezervēti un pārdoti jau 67 % no pieejamajiem dzīvokļiem, informē projekta attīstītāji.

Pirmie iedzīvotāji uz jauno mājvietu Lucavsalā pārcelsies jūlija beigās.

Vislielākais pieprasījums ir pēc divu un trīs istabu dzīvokļiem. Starp aktīvākajiem interesentiem ir jaunās ģimenes. Nereti dzīvokļi tiek rezervēti arī kā ilgtermiņa ieguldījums bērna nākotnei – piemēram, pusaudžiem, kuri drīzumā uzsāks studijas un vēlas patstāvību, nezaudējot saikni ar centru. Īpaši augsts pieprasījums bijis pēc divistabu dzīvokļiem, kas pirmajā ēkā jau pilnībā izpārdoti.

Līdzās pabeigtajai deviņstāvu ēkai uzsākta arī otrās – 15 stāvu – ēkas dzīvokļu pirmsrezervācija. Tajā paredzēti vairāk nekā 160 dzīvokļi ar platību no 31 līdz 89 m², tostarp townhouse tipa mājokļi ar atsevišķām ieejām un dzīvokļi ar ekskluzīvām jumta terasēm. Arī šiem dzīvokļiem jau šobrīd novērojama augsta interese.

No šī gada novembra AS “Civinity Mājas” vadību pārņem jaunā valdes locekle Diāna Fridenberga, kura kā svarīgāko uzdevumu izceļ tieši ciešākas un konstruktīvākas komunikācijas veidošanu ar dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem.

“Mūsu klienti - dzīvokļu īpašnieki, ir mūsu prioritāte. Esmu pārliecināta, ka kopīgā darbā ar savstarpējo sapratni, kā arī atvērtu komunikāciju, mēs spēsim stiprināt līdzšinējo sadarbību ar jau esošajiem klientiem, kā arī spēsim pilnveidot esošos un radīt arvien jaunus, pieejamus pakalpojumus katram klientam,” norāda valdes locekle D.Fridenberga, kura iepriekš guvusi pieredzi nekustamo īpašumu jomā, strādājot uzņēmumā “Ober Haus”.

Kā vienu no pirmajiem lielajiem mērķiem D.Fridenberga izceļ tiešās komunikācijas veicināšanu, lai nodrošinātu klientiem atbalstu kopības lēmumu pieņemšanā. “Māja ir viens vienots veselums, līdz ar to lēmumus par māju ir jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem likuma noteiktajā kārtībā. Mēs redzam, mēs saprotam, ka bieži vien dzīvokļu īpašniekiem sagādā grūtības sasaukt vai arī ieresties uz kopības sapulci, lai piedalītos lēmuma pieņemšanā. Arī aptaujas veikšana pašiem īpašniekiem var sagādāt grūtības. Taču šie lēmumi ir mājas pārvaldnieka darba pamatā. Bieži vien bez šāda lēmuma var izpalikt kādi darbi vai uzdevumi no pārvaldnieka puses. Tādēļ tas ir uzdevums numur viens - palīdzēt, sniegt atbalstu klientiem, ne tikai paveicot praktisko pusi ar dokumentu sagatavošanu, bet arī sniedzot visaptverošu informāciju gan par nepieciešamajiem, gan par iespējamajiem un vēlamajiem darbiem, lai māja būtu sakopta un labā tehniskā kārtībā ne tikai šodien, bet arī nākotnē”.

Eksporta tirgos valda panīkums un aktivitāte tikai šogad sāk pamazām atjaunoties, bet tikmēr Latvijā būvniecībā redzama spēcīga vilkme visa veida projektos un aug pieprasījums pēc saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, intervijā sacīja dzelzsbetona konstrukciju ražotāja SIA "Skonto Prefab" valdes loceklis Mārtiņš Roze.

Viņš skaidroja, ka pagājušais gads uzņēmumam iezīmējis strauju kritumu - pagājušajā gadā apgrozījums samazinājies no 27 miljoniem eiro līdz nepilniem 15 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka pagājušais gads bija ļoti izaicinošs uzņēmumam, kā arī visai būvkonstrukciju nozarei un ražotājiem.

Roze skaidroja, ka gandrīz visi būvkonstrukciju ražotāji, kuru Latvijā ir salīdzinoši daudz, bija koncentrējušies uz Skandināvijas tirgiem, kur arī bija pamata apgrozījums. "Skonto Prefab" Skandināvijā vēsturiski veidoja 70-80% no kopējā apgrozījuma, bet tur dzīvokļu būvniecības tirgus burtiski gandrīz apstājās.

Ja vēl 2023.gadā "Skonto Prefab" pabeidza jau 2022.gadā iesāktos projektus, kur būvprojekti bija gatavi un saskaņojumi saņemti, un pasūtītāji šos projektus neapstādināja, tad pēc kara sākuma Ukrainā projekti, kurus bija iespējams nopauzēt un atlikt, tika atlikti. Piemēram, izsniegto būvatļauju kritums Zviedrijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektiem bija ap 70%.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta.

Vēsturiski pirmie cilvēku veidotie mājokļi bija būves, kuras bija viegli izjaucamas un transportējamas. Nodarbojoties ar agrīno lopkopību vai līdumu zemkopību, mītnes vieta bija regulāri jāmana. Kā savulaik norādīja pazīstamais Latvijas vēsturnieks un etnogrāfs Oskars Ringolds Ksavers Andermanis (1897–1974), tad viena no pirmajām mītnēm latviešiem, līdzīgi kā igauņiem un somiem, bija slietņu namiņš. (K. Andermanis. Senā latvju sēta.

Grāmatā Latviju tautas daiņas II, Rīga: Literatūra, 1928., 18. lpp.)Tā bija konusa formas vigvamam līdzīga būve, kuru veidoja no vairākus metrus garām kārtīm. Kāršu resnākie gali tika novietoti uz zemes, bet tievākie gali augšpusē sasieti kopā. Kārtis varēja pārklāt ar koku mizām, lapu koku zariem. Vēlākos laikos šādas mītnes dēvēja par mednieku vai zvejnieku zaru būdām. 20. gadsimtā slietņu namiņus atkal izmantoja kara laika bēgļi un jaunsaimnieki, lai ātri tukšā vietā, tikai ar dabas dotiem materiāliem uzbūvētu pajumti, kas aizsargātu no nokrišņiem un noturētu siltumu. Slietņu namiņa iekšienē uguni nekūra, bet pavarda vieta bija pie ieejas slietņu namiņā. Slietņu namiņš bija viegli izjaucams un, ja nepieciešams, pārvietojams.

“Merko mājas” ir simboliski iezīmējusi dzīvojamo māju projekta “Mežpilsēta” trešās kārtas jeb piektās mājas sākumu, iemūrējot tās pamatos laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Trešajā kārtā taps sešstāvu A klases energoefektivitātes ēka ar 53 dzīvokļiem.

““Mežpilsētu” veidojam kā jaunu dzīvojamo kvartālu galvaspilsētā. Tas ir projekts, kurā plānots uzbūvēt 11 ēkas ar 535 dzīvokļiem,” stāsta “Merko mājas” valdes loceklis Roberts Rēboks.

“Pirmās kārtas dzīvokļi jau ir izpārdoti, bet otrās kārtas ēkā pārdoti 90 % dzīvokļu. Lielā interese apliecina, ka projekta atrašanās vieta atbilst cilvēku vajadzībām. Trešās kārtas ēku plānojam pabeigt līdz 2026. gada nogalei,” saka R. Rēboks.

Projekta būvniecību īsteno SIA “Merko būve”, savukārt arhitektūras risinājumu izstrādājis arhitektūras birojs SIA “Tectum”.

Lielā iedzīvotāju interese par plašākiem mājokļiem šajā apkaimē noteica trešās kārtas ēkas plānojumus – tajā būs pieejami divu līdz četru istabu dzīvokļi, piedāvājot plašāku izvēli ar trīs un četru istabu dzīvokļiem. Dzīvokļu iekštelpu platība paredzēta no 39 līdz 82 m², kopējā platība – no 44 līdz 87 m², bet dzīvokļu cenas ir sākot no 110 000 eiro. Dzīvokļu rezervācija jaunajā ēkā jau ir sākusies.

Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4% no tām, bet atbildīgās ministrijas nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai, revīzijas starpziņojumā secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole vērtējusi, vai esošie atbalsta mehānismi veicina daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanu. Starpziņojums tapis lietderības revīzijā "Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi?".

Aplēsts, ka dzīvokļu iemītnieki ik gadu par siltumenerģiju samaksā 360-390 miljonus eiro, un ar šādām cenām nākamo 20 gadu laikā izmaksas pārsniegs 10 miljardus eiro. Valsts kontrole uzsver, ka savlaicīga ēku atjaunošana ļautu šīs izmaksas būtiski samazināt, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti un mājokļu vērtību. Tai pašā laikā revīzija atklāj, ka renovācijas izmaksu straujā kāpuma un nepietiekamā finansējuma dēļ pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt renovācijas lēmumu, jo saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu atbalstu.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un nozīmīgāko būvdarbu pabeigšanu, nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” jūnija izskaņā nosvinējis spāru svētkus projektā “Pīlādžu mājas”, kur noslēdzošās kārtas ietvaros vienlaikus top divas daudzdzīvokļu mājas ar 118 dzīvokļiem.

Iecerēts, ka ēkas tiks nodotas ekspluatācijā 2026. gada sākumā.

Projekta “Pīlādžu mājas” attīstība Ziepniekkalnā tika uzsākta 2023. gada sākumā ar pirmās sešstāvu daudzdzīvokļu ēkas būvniecību Tumes ielā. Turpinot projekta attīstību, otrās kārtas ietvaros tai pievienojušās vēl divas dzīvojamās mājas – četrstāvu un sešstāvu ēkas. Tajās plānoti kopumā 118 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 35 līdz 80 kvadrātmetriem. Kopējās projekta investīcijas sasniedz 17 miljonus eiro, savukārt otrajā kārtā investēti 10,7 miljoni eiro.

“Novērojam stabilu pieprasījumu pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem Ziepniekkalnā. Projektā “Pīlādžu mājas” jau pārdoti vairāk nekā 90 % dzīvokļu pirmajā ēkā, savukārt otrajā un trešajā ēkā, kas pašlaik atrodas būvniecības procesā, pārdoti un rezervēti gandrīz 30 % dzīvokļu,” stāsta projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Merko mājas" Mežciemā sācis dzīvojamo namu projekta "Mežpilsēta" trešās kārtas būvniecību, informē attīstītāja pārstāvji.

"Mežpilsētas" trešo kārtu plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada nogalē. Plānotās investīcijas jaunajā projektā "Merko mājas" neatklāj.

Trešā kārta būs jau piektā ēka projektā, kas veidots kā jauns kvartāls pilsētā - kopumā tajā plānots uzbūvēt 11 ēkas ar 535 dzīvokļiem. Līdz šim ekspluatācijā nodotas četras ēkas ar 164 dzīvokļiem.

Projekta būvniecību īsteno SIA "Merko būve", bet arhitektūras risinājumu izstrādājis arhitektūras birojs SIA "Tectum".

Projekta trešajā kārtā top sešu stāvu ēka ar 53 dzīvokļiem. Tajā būs divu līdz četru istabu dzīvokļi. Dzīvokļu iekštelpu platība būs no 39 līdz 82 kvadrātmetriem, kopējā platība - no 44 līdz 87 kvadrātmetriem.

“Estera Development” daudzdzīvokļu kvartāla “Tērbatas dārzs” pamatos svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Projekts tiek realizēts bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā starp Tērbatas un Krišjāņa Barona ielu, un tā ietvaros plānots uzbūvēt 6 jaunas dzīvojamās mājas ar kopumā 800 jauniem mājokļiem.

Projekta realizācijā plānots investēt vairāk nekā 120 miljonus eiro, attīstot modernu dzīvojamo kvartālu Rīgas centrā un piedāvājot A+ energoefektivitātes dzīvokļus, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējībai.

Pirmajā “Tērbatas dārzs” ēkā Tērbatas ielā 78 A būs pieejami dažādu platību un atšķirīgu plānojumu dzīvokļi – no studio tipa vienistabas dzīvokļiem līdz penthouse dzīvokļiem ar jumta terasēm.

Projekts kopumā paredz vairāk kā 1 ha lielu un apzaļumotu iekšpagalmu. Kvartāla attīstības pamatā ir unikāla zaļo iekšpagalmu koncepcija, ko izstrādājuši "Labie Koki" speciālisti.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Everaus Kinnisvara” AS 8. oktobrī uzsāk otrās obligāciju emisijas kārtas publisko piedāvājumu. Otrās kārtas obligāciju parakstīšanās periods ilgs līdz 17. oktobrim.

Piedāvājuma laikā investori Baltijas valstīs varēs iegādāties uzņēmuma obligācijas ar 10% gada procentu likmi, kuras tiks iekļautas tirdzniecībai “First North Baltic Bond List” sarakstā.

Obligācijas tiek publiski piedāvātas institucionālajiem un nekustamo īpašumu investoriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kopējā piedāvājuma vērtība ir līdz 3 miljoniem eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, obligāciju dzēšanas datums ir 2028. gada 22. oktobris. Fiksētā gada procentu likme – 10%, procentu maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī.

Everaus Kinnisvara dibināts 2015. gadā kā privātmāju projektu attīstītājs, taču šobrīd tas ir kļuvis par vienu no visdaudzveidīgākajiem attīstītājiem Igaunijā. Tā portfelī ietilpst daudzdzīvokļu ēkas, rindu mājas, dvīņu mājas, privātmājas, biroju ēkas, noliktavas, uzglabāšanas tipa telpas un pašapkalpošanās noliktavas, kā arī apbūves zemes gabali un servisa dzīvokļi.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

oka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam vieni no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kuri nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

Saruna ar elektrovairumtirdzniecības nozares flagmani Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu, kurā noskaidrojam, kādas ir jaunākās tendences elektromateriālu tirgū, vai būvniecība kļūs lētāka vai dārgāka, kā jaunās tehnoloģijas sadzīvo ar mākslīgo intelektu.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.

Nekustamo īpašumu attīstītāja "Angern" daudzdzīvokļu ēku projekta "Muuna" otrās un trešās kārtas būvdarbus Mārupē plānots pabeigt 2026.gada pavasarī, informē uzņēmumā.

Pavasarī ekspluatācijā tika nodoti pirmajā būvniecības kārtā uzbūvētie dzīvokļi, un jūnijā, nākamo divu daudzdzīvokļu māju pamatos svinīgi tika iemūrētas laika kapsulas. Tagad projektā atzīmēti spāru svētki, jo ir pabeigti apjomīgāko konstrukciju būvdarbi. Otrajā un trešajā kārtā kopumā tiks uzbūvēti 80 jauni dzīvokļi ar pilnībā pabeigtu dizaina apdari.

Plānots, ka jau nākamā gada pavasarī 80 jaunie dzīvokļi tiks nodoti ekspluatācijā, un attīstītājs turpinās projekta ceturtās kārtas būvniecību. Kopumā visa kvartāla apbūve tiks īstenota piecās kārtās, pēdējā no tām plānots būvēt arī rindu mājas.

Būvniecībā galvenokārt tiek izmantoti Latvijā, Zviedrijā, Igaunijā un Šveicē ražoti būvmateriāli. Topošās jaunās kārtas ēkas atšķiras ar to, ka šīm ēkām augšstāvos tiek izmantoti inovatīvie un videi draudzīgie CLT jeb krusteniski līmētie koksnes paneļi, kuriem ir estētisks dabīga koka izskats un kuri izceļas ar izturību un augstiem ugunsdrošības rādītājiem.

Konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2025" par energoefektīvāko publisko ēku atzīts biroju centrs "Elemental Business Centre", informē Ekonomikas ministrija (EM).

Nominācijā "Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2025" pirmo vietu ieguvusi daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Vecmīlgrāvja ielā 17 k-3.

Pirmo vietu nominācijā "Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka Latvijā 2025" ieguva noliktavas ēkas un biroja ēkas jaunbūve Rīgā, Krūzes ielā 17, bet nominācijā "Energoefektīvākā savrupmāja Latvijā 2025" pirmo vietu ieguvusi savrupmāja Mārupē, Pededzes ielā 18.

Šogad konkursa žūrija īpašu uzmanību pievērsa konkursam pieteiktajās ēkās izmantotajiem siltumapgādes risinājumiem un ventilācijas sistēmām, kā arī ēku ilgtspējai un būvniecības kvalitātei, lai nodrošinātu labu mikroklimatu un zemu enerģijas patēriņu ēkās. Konkursā šogad kopumā tika izvērtētas 36 ēkas, t.sk. tirdzniecības un biroju centri, pirmskolas iestādes, daudzdzīvokļu ēkas un savrupmājas.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus ir piedzīvojis ievērojamu aktivitātes pieaugumu, jūlijā Rīgā sasniedzot augstāko darījumu skaitu kopš pirmskrīzes laikiem.

Tirgus optimisms un pircēju aktivitātes pieaugums liecina par pozitīvām tendencēm, ko veicina vairāki būtiski faktori. Šajā straujajā izaugsmē nekustamo īpašumu aģentūra AVER izceļas kā tirgus līderis, kļūstot par pirmo Latvijā dibināto aģentūru, kas plāno atvērt franšīzes starptautiski.

Kas tirgū rada uzrāvienu?

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū valda pozitīvs noskaņojums un ticība nākotnei, ko daļēji veicina mediju retorikas maiņa, samazinot uzsvaru uz ģeopolitisko saspīlējumu. Cilvēki ir noguruši no baiļošanās un sāk aktīvāk īstenot svarīgāku dzīves pirkumu.Vienlaikus pastāv arī vairāki citi, ekonomiska rakstura faktori, kas stimulē tirgus atgūšanos un darījumu pieaugumu. Kā svarīgāko jāmin Euribor likmes samazināšanos, kas būtiski palielinājusi nekustamā īpašuma iegādes pieejamību. Ja agrāk augstā Euribor likme ļoti sadārdzināja nekustamo īpašumu kredītprocentu izmaksas, daudziem liedzot iegādāties vēlamo īpašumu par noskatīto cenu, tā vietā liekot izvēlēties īri, tad šobrīd pirkums ir kļuvis krietni izdevīgāks. Vairāk nekā 60% nekustamā īpašuma pircēju to iegādājas par kredītu.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) konstatēts Ogres novada Lauberes pagastā SIA "Baltic Pork" cūku novietnē ar 23 307 cūkām, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Dienestā skaidro, ka informācija par novietnes cūku skaitu mainījusies, jo sākotnēji informācija iegūta PVD datubāzē, bet pēc tam novietnē uz vietas veikts aktuālais cūku skaita aprēķins. Tāpat PVD akcentē, ka uzliesmojuma likvidācijas procesā informācija par novietnes cūku skaitu varētu atkārtoti mainīties.

Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās cūkas tiks likvidētas.

PVD vīrusa skartajā novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu.

Ap ĀCM skarto novietni ir noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Karantīnas zonā ir noteikti ierobežojumi cūku un cūku izcelsmes produktu pārvietošanai.

Ja Latvijas ekonomiku salīdzinām ar cilvēka ķermeni, tad uzņēmējdarbība reģionos ir kā svarīgi asinsrites elementi – tie ne tikai veicina kopējo attīstību, bet arī palīdz reģioniem augt. Vasaras ceļošanas akcija “Mājas kafejnīcu dienas” pērn piesaistīja 86 000 apmeklētāju, uzstādot dalībnieku rekordu. Tā ne vien attīsta vietējo tūrismu, bet kalpo arī kā pirmais solis ceļā uz uzņēmējdarbību viesmīlības nozarē.

Šī iniciatīva sniedz taustāmu ieguvumu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan reģionālajiem uzņēmējiem, gan valstij kopumā. Ikviens apmeklētājs iegūst iespēju ceļot, baudīt reģionālo kulināriju un iejusties Latvijas daudzveidībā, savukārt valstij tā ir efektīva un ilgtspējīga reģionālās ekonomikas stiprināšanas forma, kas apvieno tūrismu, uzņēmējdarbību un vietējo identitāti. Kafejnīcas visbiežāk tiek izveidotas vietējo iedzīvotāju mājās vai tūrisma objektos, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu, taču šajās dienās atver durvis viesiem, piedāvājot mājās gatavotus ēdienus un sirsnīgu uzņemšanu. Šī gada vadmotīvs – “Galdi ir klāti visā Latvijā” – simbolizē kopā sanākšanas prieku, siltu atmosfēru un sajūtu, ka jebkurā vietā Latvijā iespējams atrast īpašu galdu ar savu stāstu un garšu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Centrus Real Land” uzsāk CENTRUS kvartāla noslēdzošās kārtas būvniecību. Projektā top piecas jaunas dzīvojamās ēkas ar augstas kvalitātes dzīvokļiem un komerctelpām ēku pirmajos stāvos.

Attīstītājs jauno kvartālu plāno pabeigt līdz 2027. gada nogalei.

Ēku arhitekti ir birojs “Layout17”, būvdarbus kvartālā veic būvuzņēmums “Monum”.

Projekta 2. kārtas kopējās investīcijas sasniegs 30 miljonus eiro, no kuriem 25 miljonu eiro finansējumu kopīgi nodrošina BluOr Bank un Signet Banka.

CENTRUS atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kvartālā, ko ieskauj Tērbatas, Blaumaņa, Dzirnavu un K. Barona ielas.

“Sākot CENTRUS būvniecības noslēdzošo kārtu, mēs attīstām un pabeidzam mājīgu un ērtu kvartālu, kas iemieso Rīgas centra dzīves kvalitāti. Proti, iespēju būt dažu soļu attālumā no kultūras, izklaides, izglītības un atpūtas vietām, vienlaikus baudot privātumu, labiekārtotu promenādi, kvalitatīvu, modernu un drošu vidi,” uzsver “Centrus Real Land” valdes loceklis Bruno Bergmanis.