SIA “SILTIE NAMI” uzņēmumu grupas ražotnē SIA “GPC” Rīgā, Krustpils ielā, prezentēta Latvijā pirmā rūpnieciski ražoto koka karkasa paneļu ražošanas līnija daudzdzīvokļu ēku fasāžu atjaunošanai.

SIA “GPC” ražotnē jau ir uzsākta paneļu izgatavošana pilotprojektiem, un pirmā ēka, kurai tie tiks uzstādīti, ir daudzdzīvokļu māja Valkā, Tirgus ielā 12.

Šobrīd Latvijā ir uzsākti vairāki pilotprojekti daudzdzīvokļu māju siltināšanai ar rūpnieciski ražotiem koka paneļiem.

“Daudzdzīvokļu ēku atjaunošana Latvijā kļūst arvien aktuālāka, un līdzās ierastajiem fasāžu siltināšanas risinājumiem arvien lielāku uzmanību piesaista rūpnieciski ražoti koka karkasa paneļi. Tā ir moderna pieeja ēku renovācijai, kas apvieno energoefektivitāti, ilgmūžību un mūsdienīgu arhitektūru,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ieva Vērzemniece, ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja: “Energoefektivitātes uzlabošanas programma ir ļoti pieprasīta un māju aktivitāte ir liela – jau šogad tiks pabeigta būvniecība pirmajās mājās šīs atbalsta programmas ietvaros, tostarp arī namos, kuri atjaunošanā izmanto rūpnieciski ražotus koka karkasa paneļus. Redzam, ka šīs mājas būs labs piemērs citām mājām nākotnē izvēlēties šādu ēkas atjaunošanas veidu.”

“Ledus ir sakustējies” - mājokļu apsaimniekošanas tirgū šobrīd sākusies neparasta un sen neredzēta kustība. Mēs redzam, ka dzīvojamo māju iedzīvotāji aktīvi sākuši interesēties par savas mājas pārvaldnieka maiņu.

Un ne velti tas tā ir – pašvaldību uzņēmumi, kas ilgus gadus apsaimnieko mājas, maigi sakot, ne vienmēr spēj sniegt patiesi kvalitatīvus un uz klientu vērstus pakalpojumus.

Bet kas tieši spēja “iekustināt” iedzīvotājus? Redziet, šobrīd mainās normatīvo aktu regulējums, kas attiecināms uz to māju apsaimniekošanu, kuras līdz šim parvaldīja pašvaldību uzņēmumi. Turpmāk, vismaz lielakajā daļā pašvaldību, jau no nākamā gada (2026.g.) iedzīvotājiem ir jālemj pašiem, kas apsaimniekos viņu kopīpašumu jeb daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Vairs nebūs princips “Ja neesat lēmuši un pārņēmuši, tad automātiski jūs apsaimniekos pašvaldības uzņēmums”.

Līdz ar to dzīvokļu īpašnieki, arī iedzīvotāju veidotas biedrības, visbiežāk – saņemot vēstuli no sava pašvaldības apsaimniekotāja ar jauna līguma nosacījumiem, visticamāk, pieleca kājās no dīvāna ar ieplestām acīm un sāka interesēties par citām iespējam. Iedzīvotāji aptaujā apsaimniekošanas uzņēmumus, cenšas noskaidrot interesējošos jautājumus, lai izvēlētos sev piemērotāko mājas pārvaldnieku jebšu pārvaldnieku, kas tuvākos un tālākos gadus rūpēsies par viņu īpašumu. Tā vienlaikus ir arī jauna, sen neredzēta biznesa iespēja privātajiem namu apsaimniekotājiem, it sevišķi Rīgā.

Skates Gada labākā būve Latvijā 2024 apbalvošanas ceremonijā trešdien norisinājās ikgadējā gada labāko būvju laureātu apbalvošana un arī šogad tajā savu kvalitāti apliecināja Pillar uzņēmumi.

Nominācijā “Dzīvojamā jaunbūve” 2. vietu ieguva divi uzreiz Pillar Living attīstītie un Pillar Contractor būvētie daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekti Rīgā – Dreiliņu priedes Ēvalda Valtera ielā 1 un Dārzciema liepas Franča Trasuna ielā 17.

Savukārt 1. vietu nominācijā “Koka būve” ieguva 7. pirmsskolas izglītības iestāde Salaspilī Rubeņu ielā 2A, kuras galvenais būvuzņēmējs bija Pillar Contractor. Pillar Contractor vārds izskanēja vēlreiz arī nominācijā “Sabiedrībai nozīmīga būve”, kur balvu ieguva uzņēmuma būvētais CBRNE un cilvēku izraisīto katastrofu glābšanas darbu mācību poligons Rīgā, Krustpils ielā 10.

“Pillar nopietni pieteicis sevi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju segmentā, būtiski ceļot vispārējos standartus daudzdzīvokļu ēku projektos. Pērn “Gada labākā būve Latvijā 2023” 1.vietu nominācijā “Dzīvojamā jaunbūve” ieguva mūsu projekts Mežciema mājas Sergeja Eizenšteina ielā 47A. Esam patiesi gandarīti saņemt balvu arī šogad – tas ir profesionāļu novērtējums, kas apliecina uzņēmuma uzmanību detaļām, izmantojot ilgtspējīgus risinājumus”, norāda Roberts Meiers, Pillar Living, SIA valdes loceklis.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenās oktobrī bija vērojams lielākais cenu palielinājums šogad - mēneša laikā cena vidēji palielinājās par 1%, bet kopš gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas augušas par 2,7%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā tirgus pārskatā.

2025. gada oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena sasniedza 874 eiro par kvadrātmetru. Vienlaikus šogad oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija par vidēji 46% zemāka nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugumu ietekmēja būtiskais piedāvājuma kritums.

Atsevišķos mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums šogad veido 5-6%.

Rīgas lielākajos mikrorajonos kopš 2025. gada sākuma dzīvokļu cenas palielinājās par 0,8-5,9%. Lielākās dzīvokļu cenu izmaiņas tika novērotas Juglā, kur tās šogad palielinājušās par gandrīz 6%. Arī Imantā un Ķengaragā šogad sērijveida dzīvokļu cenas palielinājušās par vairāk nekā 5%. Savukārt pārējos Rīgas mikrorajonos cenu izmaiņas šogad lielākoties nepārsniedz 3%. Vismazākās dzīvokļu cenu izmaiņas bija vērojamas dārgākajā mikrorajonā - Teikā.

Mūsdienu digitālajā vidē mājas lapas izveide ir viens no svarīgākajiem soļiem jebkura biznesa attīstībā. Tomēr daudzi uzņēmēji joprojām pārmaksā par risinājumiem, kas neatnes gaidīto atdevi. Īstenībā profesionāla mājas lapa var būt gan kvalitatīva, gan ekonomiski pamatota – ja pieeja ir stratēģiska.

Gudra mājas lapas izveide nozīmē fokusēties uz to, kas patiešām ietekmē rezultātu: ātrdarbību, lietotāja pieredzi, SEO un konversiju. Nevajadzīgi dizaina eksperimenti vai pārslogotas funkcijas bieži vien tikai palielina izmaksas, bet ne peļņu.

Skaidrs mērķis – pamats izmaksu optimizācijai

Pirms sākt tehnisko izstrādi, vienmēr jādefinē mājas lapas galvenais mērķis. Bez šī soļa mājas lapas izveide bieži kļūst dārgāka nekā nepieciešams.

Galvenie jautājumi, uz kuriem jāatbild:

• Vai mājas lapa paredzēta pārdošanai vai klientu piesaistei?

• Kāda ir galvenā mērķauditorija?

Turpinot energoefektīvu mājokļu attīstību Rīgā, nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar pavasarī plāno uzsākt projekta Mežciema mājas otrās kārtas būvniecību.

Kopējās investīcijas projektā plānotas nepilnu 10 miljonu eiro apmērā.

Mežciema mājas otrā kārta būs jau piektais Pillar attīstītais A+ klases energoefektivitātes daudzdzīvokļu ēkas projekts Rīgā.

Projekta Pillar Mežciema mājas pirmā kārta tika nodota ekspluatācijā 2023. gada septembrī. Tā kvalitāti un augstos standartus novērtēja ne tikai pircēji, bet arī nozares profesionāļi – projekts ieguva 1. vietu skatē "Gada labākā būve Latvijā 2023" nominācijā Dzīvojamā jaunbūve.

Ņemot vērā lielo interesi un pieprasījumu pēc energoefektīviem mājokļiem dažādās Rīgas apkaimēs, Pillar pavasarī plāno uzsākt projekta Mežciema mājas otrās kārtas būvniecību. Projektu veido viena 10 stāvu ēka ar 78 dzīvokļiem. Ēkā būs pieejami divu, trīs un četru istabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari platībā no 45 līdz 88 kvadrātmetriem. Katrā dzīvoklī būs atsevišķa saimniecības telpa ērtākai mantu uzglabāšanai un balkons vai terase. Par gaisa kvalitāti dzīvoklī rūpēsies individuāla premium klases ventilācijas sistēma ar rekuperācijas funkciju. Papildu ieguvums klientiem būs iespēja uzstādīt individuālu kondicionieri dzīvoklī.

Smiltenē, Pļavas ielā 3, sākta daudzdzīvokļu mājas celtniecība, kur jau izbūvēts nepieciešamo inženiertehnisko komunikāciju tīkls, informē pašvaldības komunikācijas speciāliste Linda Fronta.

Projekts tiek īstenots, lai mazinātu mājokļu pieejamības trūkumu Smiltenes novadā. Ēka tiek būvēta kā gandrīz nulles enerģijas četrstāvu dzīvojamā māja ar 30 dzīvokļiem, tajā skaitā septiņi vienistabas dzīvokļi 36,80-54,23 kvadrātmetru (m2) platībā, 18 divistabu dzīvokļi 48,15-60,70 m2 platībā un pieci trīsistabu dzīvokļi 68,12-73,46 m2 platībā.

Viens no dzīvokļiem pēc nepieciešamības tiks pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Jaunie īrnieki saņems mūsdienīgu dzīvokli ar pilnībā aprīkotu virtuvi un energoefektīvām elektroierīcēm. Katram dzīvoklim būs individuāla siltuma uzskaite, nepieciešamā santehnika un ventilācija ar rekuperāciju. Visos dzīvokļos būs balkoni, un pie ēkas tiks labiekārtota teritorija ar atpūtas zonām, rotaļu laukumu un pazemes atkritumu konteineriem. Katram dzīvoklim tiks piešķirta viena bezmaksas autostāvvieta.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” Juglas ezera krastā, Braila ielā Rīgā, uzsāk jauna mājokļu projekta būvniecību – “Zaļā Jugla”. Projektā plānots izbūvēt trīs A+ enerogefektivitātes sešu stāvu ēkas kopumā ar 105 dzīvokļiem. Plānotās investīcijas sasniegs 15 miljonus eiro.

Mājokļi Juglā atradīsies tieši blakus ezeram. Pirms aktīvo būvdarbu uzsākšanas rezervēti vai pārdoti 10% no pārdošanā pieejamajiem dzīvokļiem. Pirmo ēku pabeigt plānots 2026. gada nogalē, otro – 2027.gada vasarā, kam vēlāk sekos trešais nams.

Projekta arhitektūru veidojis arhitektu birojs “A Part”, būvniecību veic “Mitt&Perlebach.

“Zaļā Jugla” ir jau otrais šajā gadā uzsāktais “Hepsor” lielapjoma dzīvojamais projekts – šovasar Purvciemā “Hepsor” kopā ar “Perton Ehitus” sāka 13 stāvu dzīvojamā projekta “360° Dzelzavas Residences” būvniecību, kas tirgū piedāvā 103 dzīvokļus. Dzirciemā attīstītājs uzsācis 54 dzīvokļu projekta “Ķiršu Kalna Mājas” īstenošanu.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Šī gada bargā ziema aktualizējusi jautājumu par siltumenerģijas tarifiem, taču izšķirošais faktors apkures izmaksās ir ēkas siltumtehniskā kvalitāte un energoefektivitāte – siltuma caurlaidība, hermētiskums un ventilācijas kontrole.

Tieši ēku inženiertehniskie risinājumi nosaka, cik lielu daļu no iegādātās siltumenerģijas ēka saglabā. Jaunākie komunālie rēķini par mājokļiem atklāj satraucošu ainu – aukstākajos mēnešos starp energoefektīvu projektu un nesiltinātu daudzdzīvokļu ēku izmaksu starpība atsevišķos gadījumos var pārsniegt pat 200 %.

Salīdzinot līdzvērtīgas – aptuveni 48 m² – platības dzīvokļus, redzams, ka A+ klases jaunajā projektā 2025. gada decembrī apkures izmaksas bija aptuveni 26 eiro mēnesī jeb 0,55 eiro par kvadrātmetru. Savukārt vecā tipa, nesiltinātā daudzdzīvokļu ēkā līdzīgas platības dzīvoklī apkure sasniedza aptuveni 79 eiro mēnesī jeb 1,65 eiro par kvadrātmetru – tas nozīmē teju trīs reizes lielākas izmaksas uz m². Līdzīga proporcija novērojama arī lielākas – ap 60 m² – platības dzīvokļos: jaunajā A+ projektā apkures izmaksas decembrī bija ap 22 eiro mēnesī jeb ap 0,35 eiro par kvadrātmetru, kamēr sērijveida projektā tās pārsniedza 90 eiro mēnesī jeb 1,50 eiro par kvadrātmetru, kas nozīmē līdz pat četrkārt lielāku izmaksu līmeni vecajā dzīvojamajā fondā. Janvārī, iestājoties aukstākam laikam, apkures izmaksas pieauga arī A+ projektos. Mazāka izmēra – ap 48 m² – dzīvoklī A+ klases projektā apkures izmaksas sasniedza aptuveni 65 eiro mēnesī jeb 1,35 eiro par kvadrātmetru. Savukārt līdzvērtīgas platības dzīvoklī agrāk būvētā, nesiltinātā daudzdzīvokļu ēkā apkure sasniedza gandrīz 140 eiro mēnesī jeb aptuveni 2,9 eiro par kvadrātmetru, kas nozīmē pat divkārt lielākas izmaksas uz m² un būtiski augstāku kopējo maksājumu.

Pērn Rīgā kopumā ar dzīvokļiem jaunajos projektos veikti 2383 darījumi, kas ir par 28% vairāk nekā iepriekšējā gadā, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" tirgus pārskatā.

Tostarp Rīgas mikrorajonos veikti 2015 darījumi, kas ir par 33% vairāk, bet Rīgas centrā - 368 darījumi, kas ir par 8% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Arco Real Estate" informē, ka 2025. gada otrajā pusgadā jaunajos projektos notika par 16% mazāk darījumu nekā pirmajā pusgadā. Otrajā pusgadā saruka tikai darījumu skaits Rīgas mikrorajonos, bet centrā saglabājās stabils.

Aplūkojot darījumu skaitu ar dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgā 2025. gadā, "Arco Real Estate" secina, ka visvairāk darījumu (39%) notika cenu robežās no 100 000 līdz 150 000 eiro. Visvairāk šajā cenu diapazonā reģistrēti dzīvokļu darījumi Rīgas mikrorajonos.

Rīgas centrā visbiežāk darījumi reģistrēti cenu diapazonā no 100 000 līdz 150 000 eiro. Tie pārsvarā bija divistabu dzīvokļi (62%). Šajā cenu kategorijā darījumi visvairāk reģistrēti jaunās daudzdzīvokļu ēkās Rīgā, Ģertrūdes ielā 65, 65a un 65b, kur pārdoti vienas līdz trīs istabu dzīvokļi. Dzīvokļu darījumu vidējā cena šajās ēkās 2025. gadā bija 2363 eiro par kvadrātmetru.

Pēc “Merko mājas” dzīvojamo namu projekta “Lucavsala” pirmās ēkas nodošanas ekspluatācijā un iespējas to apskatīt klātienē, dažu dienu laikā būtiski pieauga dzīvokļu rezervāciju apjoms – šobrīd rezervēti un pārdoti jau 67 % no pieejamajiem dzīvokļiem, informē projekta attīstītāji.

Pirmie iedzīvotāji uz jauno mājvietu Lucavsalā pārcelsies jūlija beigās.

Vislielākais pieprasījums ir pēc divu un trīs istabu dzīvokļiem. Starp aktīvākajiem interesentiem ir jaunās ģimenes. Nereti dzīvokļi tiek rezervēti arī kā ilgtermiņa ieguldījums bērna nākotnei – piemēram, pusaudžiem, kuri drīzumā uzsāks studijas un vēlas patstāvību, nezaudējot saikni ar centru. Īpaši augsts pieprasījums bijis pēc divistabu dzīvokļiem, kas pirmajā ēkā jau pilnībā izpārdoti.

Līdzās pabeigtajai deviņstāvu ēkai uzsākta arī otrās – 15 stāvu – ēkas dzīvokļu pirmsrezervācija. Tajā paredzēti vairāk nekā 160 dzīvokļi ar platību no 31 līdz 89 m², tostarp townhouse tipa mājokļi ar atsevišķām ieejām un dzīvokļi ar ekskluzīvām jumta terasēm. Arī šiem dzīvokļiem jau šobrīd novērojama augsta interese.

No šī gada novembra AS “Civinity Mājas” vadību pārņem jaunā valdes locekle Diāna Fridenberga, kura kā svarīgāko uzdevumu izceļ tieši ciešākas un konstruktīvākas komunikācijas veidošanu ar dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem.

“Mūsu klienti - dzīvokļu īpašnieki, ir mūsu prioritāte. Esmu pārliecināta, ka kopīgā darbā ar savstarpējo sapratni, kā arī atvērtu komunikāciju, mēs spēsim stiprināt līdzšinējo sadarbību ar jau esošajiem klientiem, kā arī spēsim pilnveidot esošos un radīt arvien jaunus, pieejamus pakalpojumus katram klientam,” norāda valdes locekle D.Fridenberga, kura iepriekš guvusi pieredzi nekustamo īpašumu jomā, strādājot uzņēmumā “Ober Haus”.

Kā vienu no pirmajiem lielajiem mērķiem D.Fridenberga izceļ tiešās komunikācijas veicināšanu, lai nodrošinātu klientiem atbalstu kopības lēmumu pieņemšanā. “Māja ir viens vienots veselums, līdz ar to lēmumus par māju ir jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem likuma noteiktajā kārtībā. Mēs redzam, mēs saprotam, ka bieži vien dzīvokļu īpašniekiem sagādā grūtības sasaukt vai arī ieresties uz kopības sapulci, lai piedalītos lēmuma pieņemšanā. Arī aptaujas veikšana pašiem īpašniekiem var sagādāt grūtības. Taču šie lēmumi ir mājas pārvaldnieka darba pamatā. Bieži vien bez šāda lēmuma var izpalikt kādi darbi vai uzdevumi no pārvaldnieka puses. Tādēļ tas ir uzdevums numur viens - palīdzēt, sniegt atbalstu klientiem, ne tikai paveicot praktisko pusi ar dokumentu sagatavošanu, bet arī sniedzot visaptverošu informāciju gan par nepieciešamajiem, gan par iespējamajiem un vēlamajiem darbiem, lai māja būtu sakopta un labā tehniskā kārtībā ne tikai šodien, bet arī nākotnē”.

Eksporta tirgos valda panīkums un aktivitāte tikai šogad sāk pamazām atjaunoties, bet tikmēr Latvijā būvniecībā redzama spēcīga vilkme visa veida projektos un aug pieprasījums pēc saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, intervijā sacīja dzelzsbetona konstrukciju ražotāja SIA "Skonto Prefab" valdes loceklis Mārtiņš Roze.

Viņš skaidroja, ka pagājušais gads uzņēmumam iezīmējis strauju kritumu - pagājušajā gadā apgrozījums samazinājies no 27 miljoniem eiro līdz nepilniem 15 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka pagājušais gads bija ļoti izaicinošs uzņēmumam, kā arī visai būvkonstrukciju nozarei un ražotājiem.

Roze skaidroja, ka gandrīz visi būvkonstrukciju ražotāji, kuru Latvijā ir salīdzinoši daudz, bija koncentrējušies uz Skandināvijas tirgiem, kur arī bija pamata apgrozījums. "Skonto Prefab" Skandināvijā vēsturiski veidoja 70-80% no kopējā apgrozījuma, bet tur dzīvokļu būvniecības tirgus burtiski gandrīz apstājās.

Ja vēl 2023.gadā "Skonto Prefab" pabeidza jau 2022.gadā iesāktos projektus, kur būvprojekti bija gatavi un saskaņojumi saņemti, un pasūtītāji šos projektus neapstādināja, tad pēc kara sākuma Ukrainā projekti, kurus bija iespējams nopauzēt un atlikt, tika atlikti. Piemēram, izsniegto būvatļauju kritums Zviedrijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektiem bija ap 70%.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta.

Vēsturiski pirmie cilvēku veidotie mājokļi bija būves, kuras bija viegli izjaucamas un transportējamas. Nodarbojoties ar agrīno lopkopību vai līdumu zemkopību, mītnes vieta bija regulāri jāmana. Kā savulaik norādīja pazīstamais Latvijas vēsturnieks un etnogrāfs Oskars Ringolds Ksavers Andermanis (1897–1974), tad viena no pirmajām mītnēm latviešiem, līdzīgi kā igauņiem un somiem, bija slietņu namiņš. (K. Andermanis. Senā latvju sēta.

Grāmatā Latviju tautas daiņas II, Rīga: Literatūra, 1928., 18. lpp.)Tā bija konusa formas vigvamam līdzīga būve, kuru veidoja no vairākus metrus garām kārtīm. Kāršu resnākie gali tika novietoti uz zemes, bet tievākie gali augšpusē sasieti kopā. Kārtis varēja pārklāt ar koku mizām, lapu koku zariem. Vēlākos laikos šādas mītnes dēvēja par mednieku vai zvejnieku zaru būdām. 20. gadsimtā slietņu namiņus atkal izmantoja kara laika bēgļi un jaunsaimnieki, lai ātri tukšā vietā, tikai ar dabas dotiem materiāliem uzbūvētu pajumti, kas aizsargātu no nokrišņiem un noturētu siltumu. Slietņu namiņa iekšienē uguni nekūra, bet pavarda vieta bija pie ieejas slietņu namiņā. Slietņu namiņš bija viegli izjaucams un, ja nepieciešams, pārvietojams.

“Merko mājas” ir simboliski iezīmējusi dzīvojamo māju projekta “Mežpilsēta” trešās kārtas jeb piektās mājas sākumu, iemūrējot tās pamatos laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Trešajā kārtā taps sešstāvu A klases energoefektivitātes ēka ar 53 dzīvokļiem.

““Mežpilsētu” veidojam kā jaunu dzīvojamo kvartālu galvaspilsētā. Tas ir projekts, kurā plānots uzbūvēt 11 ēkas ar 535 dzīvokļiem,” stāsta “Merko mājas” valdes loceklis Roberts Rēboks.

“Pirmās kārtas dzīvokļi jau ir izpārdoti, bet otrās kārtas ēkā pārdoti 90 % dzīvokļu. Lielā interese apliecina, ka projekta atrašanās vieta atbilst cilvēku vajadzībām. Trešās kārtas ēku plānojam pabeigt līdz 2026. gada nogalei,” saka R. Rēboks.

Projekta būvniecību īsteno SIA “Merko būve”, savukārt arhitektūras risinājumu izstrādājis arhitektūras birojs SIA “Tectum”.

Lielā iedzīvotāju interese par plašākiem mājokļiem šajā apkaimē noteica trešās kārtas ēkas plānojumus – tajā būs pieejami divu līdz četru istabu dzīvokļi, piedāvājot plašāku izvēli ar trīs un četru istabu dzīvokļiem. Dzīvokļu iekštelpu platība paredzēta no 39 līdz 82 m², kopējā platība – no 44 līdz 87 m², bet dzīvokļu cenas ir sākot no 110 000 eiro. Dzīvokļu rezervācija jaunajā ēkā jau ir sākusies.

Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4% no tām, bet atbildīgās ministrijas nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai, revīzijas starpziņojumā secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole vērtējusi, vai esošie atbalsta mehānismi veicina daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanu. Starpziņojums tapis lietderības revīzijā "Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi?".

Aplēsts, ka dzīvokļu iemītnieki ik gadu par siltumenerģiju samaksā 360-390 miljonus eiro, un ar šādām cenām nākamo 20 gadu laikā izmaksas pārsniegs 10 miljardus eiro. Valsts kontrole uzsver, ka savlaicīga ēku atjaunošana ļautu šīs izmaksas būtiski samazināt, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti un mājokļu vērtību. Tai pašā laikā revīzija atklāj, ka renovācijas izmaksu straujā kāpuma un nepietiekamā finansējuma dēļ pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt renovācijas lēmumu, jo saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu atbalstu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” janvārī nodevis ekspluatācijā divas daudzdzīvokļu ēkas jaunajā projektā “Pīlādžu mājas” Tumes ielā, Rīgā. Projekta otrajā un noslēdzošajā kārtā investēti 10,7 miljoni eiro, un tās ietvaros izbūvēti 118 dzīvokļi.

Kopumā projektā “Pīlādžu mājas” investēti aptuveni 17 miljoni eiro, un Rīgas dzīvojamais fonds papildināts ar 190 dzīvokļiem.

Projekta “Pīlādžu mājas” attīstība Ziepniekkalnā tika uzsākta 2023. gada sākumā ar pirmās sešstāvu daudzdzīvokļu ēkas būvniecību. Turpinot projekta attīstību, otrās un noslēdzošās kārtas ietvaros tai pievienojušās vēl divas – četrstāvu un sešstāvu – dzīvojamās ēkas ar pavisam 118 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 35 līdz 80 kvadrātmetriem.

“Fakts, ka projekta noslēdzošajās ēkās būvniecības stadijā tika pārdota gandrīz puse mājokļu, liecina, ka Ziepniekkalns nostiprina savu pozīciju kā viena no dzīvošanai pieprasītākajām apkaimēm galvaspilsētā,” skaidro projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis, prognozējot, ka nākotnē Ziepniekkalna apkaimes attīstību veicinās arī Dienvidu tilta pēdējās kārtas būvdarbu pabeigšana.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un nozīmīgāko būvdarbu pabeigšanu, nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” jūnija izskaņā nosvinējis spāru svētkus projektā “Pīlādžu mājas”, kur noslēdzošās kārtas ietvaros vienlaikus top divas daudzdzīvokļu mājas ar 118 dzīvokļiem.

Iecerēts, ka ēkas tiks nodotas ekspluatācijā 2026. gada sākumā.

Projekta “Pīlādžu mājas” attīstība Ziepniekkalnā tika uzsākta 2023. gada sākumā ar pirmās sešstāvu daudzdzīvokļu ēkas būvniecību Tumes ielā. Turpinot projekta attīstību, otrās kārtas ietvaros tai pievienojušās vēl divas dzīvojamās mājas – četrstāvu un sešstāvu ēkas. Tajās plānoti kopumā 118 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 35 līdz 80 kvadrātmetriem. Kopējās projekta investīcijas sasniedz 17 miljonus eiro, savukārt otrajā kārtā investēti 10,7 miljoni eiro.

“Novērojam stabilu pieprasījumu pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem Ziepniekkalnā. Projektā “Pīlādžu mājas” jau pārdoti vairāk nekā 90 % dzīvokļu pirmajā ēkā, savukārt otrajā un trešajā ēkā, kas pašlaik atrodas būvniecības procesā, pārdoti un rezervēti gandrīz 30 % dzīvokļu,” stāsta projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

Šogad nekustamo īpašumu tirgū gaidāma stabila un mērena izaugsme, pauda nekustamo īpašumu attīstītāja "Merko mājas" valdes loceklis Roberts Rēboks.

Viņš prognozē, ka EURIBOR likmju kritums un banku gatavība aktīvāk kreditēt pircējus veicinās tirgus aktivitāti, taču straujš cenu kāpums nav gaidāms. Cenas varētu pieaugt mēreni, galvenokārt būvniecības izmaksu un zemes pieejamības dēļ, savukārt pieprasījums saglabāsies spēcīgs tieši jauno, energoefektīvo mājokļu segmentā.

"Merko mājas" šogad plāno nodot ekspluatācijā "Arena Garden Towers" A1 ēku ar 84 dzīvokļiem un "Mežpilsētas" trešo kārtu ar 53 dzīvokļiem, kā arī turpināt "Pētersalas" attīstību.

Lielākie 2026. gada izaicinājumi Rēboka skatījumā būs saistīti ar būvniecības izmaksu noturību un resursu pieejamību, kas joprojām saglabājas augstā līmenī. Tāpat nozīmīgs faktors būs finansēšanas nosacījumu dinamika un mājsaimniecību maksātspējas robežas.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Merko mājas" Mežciemā sācis dzīvojamo namu projekta "Mežpilsēta" trešās kārtas būvniecību, informē attīstītāja pārstāvji.

"Mežpilsētas" trešo kārtu plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada nogalē. Plānotās investīcijas jaunajā projektā "Merko mājas" neatklāj.

Trešā kārta būs jau piektā ēka projektā, kas veidots kā jauns kvartāls pilsētā - kopumā tajā plānots uzbūvēt 11 ēkas ar 535 dzīvokļiem. Līdz šim ekspluatācijā nodotas četras ēkas ar 164 dzīvokļiem.

Projekta būvniecību īsteno SIA "Merko būve", bet arhitektūras risinājumu izstrādājis arhitektūras birojs SIA "Tectum".

Projekta trešajā kārtā top sešu stāvu ēka ar 53 dzīvokļiem. Tajā būs divu līdz četru istabu dzīvokļi. Dzīvokļu iekštelpu platība būs no 39 līdz 82 kvadrātmetriem, kopējā platība - no 44 līdz 87 kvadrātmetriem.

“Estera Development” daudzdzīvokļu kvartāla “Tērbatas dārzs” pamatos svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Projekts tiek realizēts bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā starp Tērbatas un Krišjāņa Barona ielu, un tā ietvaros plānots uzbūvēt 6 jaunas dzīvojamās mājas ar kopumā 800 jauniem mājokļiem.

Projekta realizācijā plānots investēt vairāk nekā 120 miljonus eiro, attīstot modernu dzīvojamo kvartālu Rīgas centrā un piedāvājot A+ energoefektivitātes dzīvokļus, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējībai.

Pirmajā “Tērbatas dārzs” ēkā Tērbatas ielā 78 A būs pieejami dažādu platību un atšķirīgu plānojumu dzīvokļi – no studio tipa vienistabas dzīvokļiem līdz penthouse dzīvokļiem ar jumta terasēm.

Projekts kopumā paredz vairāk kā 1 ha lielu un apzaļumotu iekšpagalmu. Kvartāla attīstības pamatā ir unikāla zaļo iekšpagalmu koncepcija, ko izstrādājuši "Labie Koki" speciālisti.

Privātmāju tirgū 2025. gadā saglabājies stabils darījumu skaits, turpretī kopējā darījumu summa augusi par 12%, sasniedzot 446 miljonus eiro. Turpretī darījumu skaits ar privātās apbūves zemēm krities un vidējā darījumu summa pieaugusi nebūtisku 2% robežās.

Nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti lēš: šobrīd pircēji dod priekšroku gatavu privātmāju iegādei, nevis būvniecībai no nulles. Sapnis par mājas būvniecību tiek atlikts ne tikai izmaksu kāpuma, bet arī ierobežotā zemes gabalu piedāvājuma dēļ.

Februārī īrei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā sasniedza 3210 jeb par 43% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Aptuveni 2/3 veidoja īres dzīvokļu piedāvājums centrā, un tikai nepilni 1200 bija pieejami īrei galvaspilsētas apkaimēs. Savukārt iegādei bija pieejami 3390 dzīvokļi (+21%), no kuriem aptuveni puse jeb 1775 bija īpašumi jaunbūvēs, bet pārējie – mājokļi sērijveida ēkās Rīgas apkaimēs un pirmskara namos.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 2,78 miljonu eiro apmērā nekustamo īpašumu attīstītājam MJL Development, lai atbalstītu jauna daudzdzīvokļu mājas projekta "Meira Garden" būvniecību līdzās Mežaparkam, Mores ielā.

Projekts papildinās Rīgas mājokļu fondu, piedāvājot mūsdienīgas un ilgtspējīgas mājvietas vairāk nekā 30 mājsaimniecībām. Trīsstāvu ēkā būs pieejami 24 divistabu un 12 trīsistabu dzīvokļi ar balkoniem, kuru platība nepārsniedz 9 kvadrātmetrus.

Ēka tiek būvēta, izmantojot koka karkasa modulārās konstrukcijas, kas Skandināvijā tiek izmantotas jau daudzu gadu desmitus, bet ir salīdzinoši jauna pieeja daudzdzīvokļu ēku attīstības nozarē Latvijā, tomēr tas kļūst arvien biežāk izmantots risinājums visā Eiropā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai ievērojami īsāku būvniecības laiku un precīzu budžeta kontroli, bet arī nemainīgi augstu kvalitāti neatkarīgi no laikapstākļiem.

Janvāra sākumā sprādzienā cietušajā Bauskas ielas ēkā Rīgā apdrošināti bija aptuveni 45% dzīvokļu, aģentūru LETA informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Viņš pauž, ka Latvijā regulāri notiek dažādas krīzes un nelaimes gadījumi - upes iziet no krastiem, plosās spēcīgas vētras un lietusgāzes, applūst privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas, izceļas postoši ugunsgrēki. Cilvēkus evakuē, pašvaldības meklē pagaidu mājokļus, valsts piešķir ārkārtas atbalstu. Katrs gadījums sniedz dažādas mācības un liek uzdot jautājumu, vai iedzīvotāji ir izdarījuši visu, lai sevi un savus tuviniekus pasargātu.

Šā gada 2. janvārī Rīgā daudzdzīvokļu namā Bauskas ielā notika gāzes sprādziens, un, kā norāda Abāšins, tas kļuva par atgādinājumu tam, cik trausla var būt ikdienas drošība. Traģēdijā gāja bojā divi cilvēki, citi tika ievainoti, savukārt vairāk nekā 70 dzīvokļu iemītnieki palika bez mājokļa.