Krasās atšķirības no pārējiem reģioniem ir uzpūstas – citur dzīvojošie Latgales personā ir atraduši peramo sunīti, latviskās saimes melno avi

Mežizstrāde kā vienīgais iztikas avots un ģimeņu balstītājs, dzeršana un tukši pusnoplīsuši dzīvokļi vai mājeles, kuru īpašniekiem nav izdevies no tām atbrīvoties, sēstoties lidmašīnā savās peļņas gaitās ārpus Latvijas. Lauki un meži, ko kā pilnas iepirkumu somas no Latvijas iznesuši ārzemnieki. Tā nav tikai Latgale.

Latgali no pārējās valsts nešķir Berlīnes mūris, un arī stereotipos novalkātās puspatiesības drīzāk atgremo gadus divdesmit vecas ainiņas, nekā rāda, kas īsti notiek Latgalē. DB, pošoties uz Latgali, uzrunātais a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts strikti atteicās no intervijas, piebilstot, ka presē valda uzskats – «cilvēki Latgalē tikai nupat nokāpuši no kokiem», un ironiski piebilstot, ka «tā arī jāturpina rakstīt».

Vakar valdībā bija pievērsta uzmanība Latgales reģiona izaug­smei, kas paredzēta Ministru kabineta pieņemtajā rīcības plānā 2012. – 2013. gadam. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes vadītājs, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kurš bija ielūgts Ministru kabinetā, nav slēpis, ka ne tikai viņam, bet arī kolēģiem citās pašvaldībās nav skaidrs, kas ir reģionālā attīstība, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Vai lauku teritorijās kursēs autobuss vismaz trīs reizes nedēļā, kurām mazajām lauku skolām ir nākotne, kurām – nav, kurās vietās laukos būs banku filiāles... Piemēram, Krāslavā patlaban esot tikai viena banka, pie kuras, kā pastāstījis G. Upenieks, cilvēki stāvot garā rindā. Šāda aina neesot pievilcīga jaunajai paaudzei, lai tur dzīvotu un strādātu.

G. Upenieks apgalvojis, ka ārvalstu investori interesējas par Latgali un neesot slēpis, ka Latvija joprojām ārzemēs tiekot uzskatīta par valsti, kur ir diezgan augsts korupcijas līmenis.

Reiz pie Krāslavas novada domes priekšsēdētāja ieradušies investori no Vācijas un nepārprotami painteresējušies, cik liels kukulis jādod, lai pavērtos durvis uz Latgali. Upenieks stāstījis, ka juties ļoti neērti, tāpat kā vācieši, kurus informējuši tie ārvalstu uzņēmēji, kuriem kukuļi pieprasīti.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Lai arī tiesa aizliedza slēgt līgumus ar vairākām autobusu kompānijām, pasažieru pārvadājumu veikšanai skandalozajā pasažieru pārvadājumu konkursā, tomēr caur apakšlīgumiem šis lēmums esot apiets.

To savā publiskajā paziņojumā pavēstījuši vairāki reģionālie pārvadātāji. SIA Blagovest Tur, a/s Nordeka, a/s Rīgas taksometru parks, SIA Norma-A ir firmas, ar kurām Administratīvā rajona tiesa aizliedza slēgt pārvadājumu līgumus maršrutu tīkla daļā Centrs1 skandalozajā pasažieru pārvadājumu konkursā. Savukārt Autotransporta direkcija uzskata, ka viss noticis likuma ietvaros.

Autotransporta direkcija ar uzviju caur Liepājas un Jelgavas autobusu parku līgumiem esot nodrošinājuši, ka Satiksmes ministrijas uzlikto pienākumu vajadzīgā apjomā pildot «vajadzīgie cilvēki». Pārvadātāji norāda, ka šobrīd ar a/s Liepājas autobusu parku noslēgto pasažieru pārvadājumu tīkla daļu pilda – 54.9 % SIA Blagovest Tur, 21.5 % a/s Nordeka,5.6 % SIA Norma-A, 18 % a/s Liepājas autobusu parks. Ar SIA Jelgavas autobusu parks noslēgto pasažieru pārvadājumu tīkla daļu 100 % pilda a/s Rīgas taksometru parks.

Vienas nedēļas laikā pie mobilo sakaru operatora Bite Latvija vērsušies divi Latvijas Mobilā telefona (LMT) klienti, kas saskārušies ar nelikumīgu LMT rīcību šo uzņēmumu mobilā operatora nomaiņas procesā, Db informēja Bite.

Bite uzskata, ka LMT pārkāpj Regulatora apstiprinātos Numura saglabāšanas pakalpojuma noteikumus. Tā rezultātā radīti būtiski finansiālie un morālie zaudējumi diviem uzņēmumiem - Levadija Holding un Uzars celtniecība.

«Piesakoties mobilā operatora nomaiņai uz Biti, saņēmām no LMT rēķinu ar apmaksas termiņu tajā pašā dienā. Apstākļu dēļ elektronisko rēķinu atvērt varējām vien pēc divām dienām, līdz ar to arī apmaksu veicām 2 dienas vēlāk, bet, pat nesagaidot mūsu maksājumu, LMT ne tikai atslēdza ienākošos un izejošos zvanus, bet arī vienpusēji lauza līgumu, kā rezultātā mēs nevaram atgūt savus mobilo tālruņu numurus. Zvanot uz mūsu tālruņiem dzirdamais «Šāds numurs neeksistē» ir graujošs uzņēmuma reputācijai laikā, kad valstī valda krīze,» žēlojas Levadija Holding finanšu direktore Ilze Skujiņa.

«Es tiešām nesaprotu, uz kādiem estētiskiem pamatiem balstās cilvēki, kas pārmet Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam (Gaismas pils) novecošanu vai ko citu,» laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Kanādā mītošais latvietis Alfons Kalns.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) pagājušajā nedēļā saņēma 50 000 latu lielu dāvinājumu no korporācijas Fraternitas Latviensis. To oficiāli pasniedza A. Kalns, korporācijas biedrs un elektroinženieris.

Vaicāts par pārmetumiem, ka celtniecībai atvēlēto naudu varētu iztērēt lietderīgāk, gan arī par to, ka projekts jau novecojis un vispār nepievilcīgs, A. Kalns teicis: «Es absolūti nepiekrītu. Vēl nesen kāds bija sarēķinājis, ka tad, ja sadalītu visiem pensionāriem vienu miljonu, katram sanāktu kādi 50 lati. Kas tad notiktu? Tos noēstu un nodzertu. Kad Andris (LNB direktors Andris Vilks) 90. gados Kanādā viesojās pirmoreiz, tad arī runāja, ka grāmatas novecos, visa lasīšana būs digitāla. Nekas tamlīdzīgs nav noticis! Tāpat kā sākumā runāja, ka līdz ar datoru izmantošanu samazināsies papīra patēriņš. Notika tieši pretēji.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) presē izplatījusi vienpusēju, nepatiesu un akciju sabiedrību Latvenergo nomelnojošu informāciju, kurā enerģētikas kompānijai pārmests, ka tā pārtrauc elektroenerģijas padevi saimniecībām, kas nav pēdējos mēnešus nokārtojušas saistības, jo nepietiek finanšu resursu.

AS Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis informē, ka līdz š.g. 9. janvārim uzņēmums nav saņēmis no LOSP vai tās biedriem nevienu lūgumu vai sūdzību attiecībā uz minēto problēmu, tādēļ pauž izbrīnu par presē izplatīto informāciju.

Latvenergo paskaidro, ka lauksaimnieku organizācijas aprakstītā situācija nav un nekad nav bijusi Latvenergo īstenota prakse ne ar vienu no vairāk nekā 1 milj. 40 tūkstošiem klientu. Turklāt – jebkura parāda gadījumā ar AS Latvenergo ir iespējams vienoties par īpašu sadarbības kārtību, tajā skaitā – par parāda atmaksas grafiku, kas pieņemama abām pusēm. Šāda prakse tiek pielietota, un vairakkārt ir veiksmīgi realizēta reaģējot uz problēmās nonākušo patērētāju lūgumiem.

Apdrošināšanas kompānija BTA ir neizpratnē par Ārlietu ministrijas paziņojumiem, sagrozot faktus par pušu apdrošināšanas tiesiskajām attiecībām. Ministrija iepriekš ziņoja, ka plāno tiesas ceļā piedzīt zaudējumus no BTA par priekšlaicīgi lauzto līgumu darbinieku veselības apdrošināšanai.

BTA mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece norāda, ka, iespējams, Ārlietu ministrija (ĀM) ar savu paziņojumu vēlējusies publiski attaisnot tās likumā noteiktās privilēģijas citu valsts iestāžu acīs, ar kurām veselības apdrošināšanas tiesiskās attiecības bija jāizbeidz.

BTA izbeidza veselības apdrošināšanas līgumus, ievērojot 2009.gada 1.oktobra Ministru prezidenta rezolūciju, saskaņā ar kuru iestādēm, kas noslēgušas veselības apdrošināšanas līgumus, kas finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, tika uzdots veikt nepieciešamās darbības, lai lauztu noslēgtos līgumus un panāktu ieguldīto valsts finanšu līdzekļu atgūšanu, skaidroja I.Priedniece.

Tiek meklēti jauni risinājumi, kā novērst tās problēmas, kas šobrīd ir Latgalē, šorīt intervijā Latvijas radio sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP).

Valdības grupa E. Sprūdža vadībā ir izstrādājusi Latgales attīstības plānu un otrdien to iesniegs Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Latgales attīstības plāna izstrāde tika iekļauta valdības rīcības plānā, lai risinātu ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu Latgales reģionā.

Jautāts, kas varētu glābt Latgali un tai palīdzēt, ministrs norādīja: «Esam izvēlējušies necensties pārveidot Latgali ar radikāliem priekšlikumiem no Rīgas puses, bet apkopot tās idejas, kas Latgalē jau ir.» Šobrīd darba grupa esot saņēmusi daudzus priekšlikumus gan no nevalstiskajām organizācijām, gan uzņēmumiem, gan individuālām personām.

«Karstuma dēļ Kurzemē šobrīd situācija ir kritiska. Salīdzinot ar pērnā gada lietavām, kas skāra Latgali, karstums lauksaimniekiem ir daudz nelabvēlīgāks. Pagājušās sezonas nogalē, kad kurzemnieki vāca ražu, Latgalē lauki bija applūduši, taču latgaļi paspēja apsēt laukus, savukārt kurzemniekiem sējas laikā lija, kā rezultātā Kurzemē, no kopējās platības tika iesēti tikai ap 40% ziemāju, no kuriem lielā karstuma dēļ «izdzīvojuši,» vien kādi 10%,» informē lauksaimniecības produktu piegādātāja SIA «Baltic Agro» Jelgavas servisa centra vadītājs Egils Sviķis.

Ja pērn lauksaimnieki cīnījās ar lietavu izraisītajām sekām, tad šis gads Latviju ir pārsteidzis ar negaidītu sausumu, norāda «Baltic Agro» pārstāvis.

Latvijas ģeogrāfiskā izvietojuma specifika ir tāda, ka laikapstākļu situācija var kardināli atšķirties ne vien gadu no gada, bet pat 500 km rādiusā, piemēram Liepājā un Balvos, kur šobrīd valda diametrāli atšķirīgi laikapstākļi.

Laika apstākļi nav ietekmējami, tāpēc lauksaimniekiem jāmeklē gan jaunas tehnoloģijas, gan jāizmanto radoša pieeja, lai pārdzīvotu mainīgos laikapstākļus. «Mūsu spēkos nav izmainīt lietu un sauli, bet mūsu spēkos ir padarīt stiprus augus, lai tie būtu izturīgāki pret kataklizmām, piedāvājot tādus minerālmēslus, kas ir viegli uzņemami augam, piemēram tagad sausajā laikā ļoti efektīvi ir tā saucamie šķidrie lapu mēslojumi. Tas ir kā zāles augam, lai tas spēj izdzīvot sliktos apstākļos,» norāda Egils Sviķis.

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Jūlijā un augustā, kad bija Saeimas deputātu sesiju starplaiks, tautas kalpiem pavisam notika trīs ārkārtas sēdes. Tomēr deputāti par darbu jūlijā ir saņēmuši vairāk nekā tad, kad uz sēdēm nāca regulāri, atklājis raidījums Nekā personīga.

Tāpat vasarā deputāti saņēma arī dāsnas kompensācijas par dzīvesvietu un transporta izdevumiem. Šādu atalgojuma sistēmu ieviesuši šīs pašas Saeimas deputāti – 11. Saeima Kārtības rullī noteikusi, ka sesiju starplaikos nekādi «atvilkumi» netiek piemēroti, bet par kavētām sesiju laikā notikušām Saeimas sēdēm tiek atvilkts no tautas kalpu algas, ziņo raidījums.

Jūlijā, kad uz Jēkaba ielu dažas dienas atnāca tikai retais, Solvita Āboltiņa saņēmusi algu 1400 Ls apmērā, 750 Ls piemaksu par Saeimas vadīšanu un 120 Ls par apakškomisijas vadīšanu. Bijušajam Daugavpils pilsētas mēram Rihardam Eigimam – 1400 Ls alga, 440 kompensācija par transportu un dzīvošanu Rīgā, Jurim Viļumam – 1400 Ls alga, 150 Ls par komisijas priekšsēža vietnieka amatu, 350 Ls kompensācija par dzīvošanu Rīgā un 120 Ls par tālu braukšanu.

Biznesa portāls Db.lv interesējās, vai mazumtirdzniecības tīklā «Jysk» tiek tirgotas arī Latvijā ražotas preces. No sniegtajām atbildēm izriet, ka «Jysk» tirgo arī Latvijas ražojumus, tomēr veiklu tīkls konkrētus ražotājus un preces neatklāj.

Mazumtirdzniecības tīklā šobrīd nopērkamas Latvijā ražotās mēbeles un higiēnas preces.

«Latvijas ražotāji nevar piedāvāt tik lielu sortimentu, kā mums gribētos, taču, ja kāds piedāvājums būs, tad «Jysk» to piedāvās ne tikai Baltijas tīklam, bet visai pasaulei. Jebkurš var kļūt par «Jysk» piegādātāju, jo piedāvājumu klāsta pārskate notiek divas reizes gadā,» komentē Kestutis Isakas, «Jysk» galvenais mārketinga speciālists Baltijas valstīs un Baltkrievijā.

Latvijas ražotājs varētu piedāvāt «Jysk» savas preces, taču tām jāatbilst «Jysk» prasībām – jābūt atbilstošai kvalitātei, cenai, apjomam un ļoti svarīgi ir iekļauties termiņos – tās ir 4 skandināvu stila prasības, kuras ņem vērā «Jysk» vadība.

Rēzeknieši gatavo gandrīz septiņus miljonus eiro vērtu ēsmu smagajām industrijām – lai piesaistītu investorus, radītu darbavietas un liktu apņēmīgāk notikt uzņēmējdarbības asinsradei.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Laikraksta Dienas Bizness žurnāls Biznesa Plāns apmeklēja Rēzekni dažas dienas pirms sākās jauna rūpniecības kompleksa radīšanas process degradētajā un bez pielietojuma pamestajā zonā Rēzeknes Ziemeļu rajonā – padomju okupācijas laikā tieši tur pulsēja pilsētas industriālā sirds, darbojās Piena konservu kombināts, Slaukšanas iekārtu rūpnīca, Rēzeknes elektrobūvinstrumentu rūpnīca (REBIR). Rēzeknieši tēmē uz smagajām nozarēm, jo tieši to uzmanības piesaistīšana var nodrošināt vairāk jaunu darbavietu.

Pašlaik revitalizācijai paredzētās teritorijas malā slejas pelēks padomju rēgs. Tā ir pilsētas katlumājas «atmirusī» daļa, grandioza ķieģeļu celtne, kura kļuva lieka, pilsētai atsakoties no mazuta kurināmā un pārejot uz gāzi. Apkārtējā ainava arī nav rosinoša. Aizaugusi, pielūžņota vieta. Šur tur vijas milzu cauruļu ceļi. Teritorijas malā mākoņus graiza varens sarkano ķieģeļu dūmenis kā pamatīgs veco laiku obelisks. Pērn katlumājas daļu Rēzeknes pašvaldība pārņēma savā bilancē no pašvaldības a/s Rēzeknes siltumtīkli. Tālāk tapa projekts, lai tukšās celtnes vairāk nekā divus tūkstošus kvadrātmetru platībā pielāgotu ražošanas telpām un noliktavām, bet trīsstāvu korpusu varētu izmantot birojiem. Patlaban tur redzamas atliekas no siltumtīklu vecā vadības bloka, kantora un laboratorijām ar gadu gaitā neskartām ķīmisko vielu pudelēm un kolbām. Ēkas pārtapšana sākusies šoruden un noslēgsies nākamgad. Pašvaldība atklātas izsoles ceļā meklēs nomnieku, izvirzot prasības gan par plānotajām investīcijām, gan jaunu darbavietu radīšanā. Nomniekam, ja tas būs viens komersants, būs jānodrošina vismaz 95 darbavietas un 3,5 miljonu eiro liels ieguldījums iekārtās, ko pats arī izmantos. Nosacījumi paredz, ka objektam jāsāk jaunā dzīve, tas ir – pašvaldībai jāatrod investors, līdz 2020. gadam. «Visbeidzot komersants nāks iekšā ar savām iekārtām un darbagaldiem,» ceļa beigas no pamesta grausta līdz modernai ražotnei rezumē Rēzeknes pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs. «Būs foršas, modernas telpas, kur varēs uzsākt ražošanu, faktiski tikai samontējot un palaižot savas iekārtas».

Somu nodokļu inspektori pārmet uzņēmējam Genādijam Timčenko nodokļu nemaksāšanu, vēsta dv.ee.

G. Timčenko uzskata par tuvu Krievijas premjera Vladimira Putina draugu un viņa galvenais pamatbizness ir ar naftas pārkraušanu saistītā kompānija Gunvor, caur kuru tiek realizēta aptuveni trešdaļa Krievijas naftas eksporta pa jūru – 2008. gadā tās ieņēmumi bija ap 70 miljardiem USD.

Somija pārmet G. Timčenko kontrolē esošajām firmām izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Neiegūto ieņēmumu summa par PVN veido ap 14 miljoniem eiro, ziņo Helsingin Sanomat.

Nodokļu lietā figurē divas Timčenko piederošās firmas – IPP International Petroleum Products, kura parāda summa sasniegusi 2.2 miljonus eiro, un holdingkompānija Merropoint, kas nodokļos neesot nomaksājusi 12.1 miljonu eiro. Neiegūtais PVN saistīts ar darījumu rezultātā, kas saistīti ar G. Timčenko biznesam nepieciešamo lidmašīnu iegādi un pārdošanu. Darījumi notikuši 2002. un 2004. gados.

Norāda, ka Konkurences padome lēmumu par 26 energobūvnieku karteli pieņēmusi ārpus termiņa, līdz ar to tam var nebūt juridiska spēka. Tas izriet no Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) valdes sēdes lēmuma, kuru parakstījuši 14 Latvijas energouzņēmumu pārstāvji.

Starp šī lēmuma parakstītājiem ir ne tikai paši energobūvnieki, kuriem Konkurences padome (KP) savā 17. jūnija lēmumā pārmet neatļautu cenu vienošanos, bet arī šo darbu pasūtītāji – a/s Sadales tīkls un a/s Latvenergo.

Energouzņēmumi pārmet, ka KP par iespējamajiem pārkāpumiem nekorekti informējusi sabiedrību, manipulējusi ar informāciju, izraujot no konteksta un citējot atsevišķu kompāniju sarakstes elementus, tādā veidā radot negatīvu viedokli par visu nozari un radot draudus par energouzņēmumu bankrotu. Par notikušo energouzņēmumi ir gatavi vērsties administratīvajā tiesā, taču jau preventīvi uzsver, ka KP lietu pret energobūvniekiem ierosinājusi 2011. gada 21. aprīlī, bet gala lēmumu pieņēmusi tikai 2013. gada 17. jūnijā.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

OIK reformu pozitīvo ietekmi uzņēmēji un lauksaimnieki pagaidām nejūt – janvārī saņemtie rēķini bijuši krietni lielāki, nekā gaidīts

Lai gan Ekonomikas ministrija (EM) pērn vairākkārt norādīja, ka Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeļa maiņa ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, realitātē paveras cita aina – biedrības Zemnieku saeima sniegtā informācija liecina, ka lauksaimnieki par elektroenerģiju janvārī maksājuši divreiz vairāk nekā decembrī, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru iesūtītie dati atklāj pieaugumu arī mazo un vidējo uzņēmumu izmaksu grozā.

Dažu stundu laikā LTRK saņēmusi desmitiem biedru vēstuļu, apstiprinot iepriekš paustās bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu. LTRK skaidro, ka atsevišķiem uzņēmējiem elektrības rēķini kļuvuši pat vairākas reizes lielāki.

ASV sociālo tīklu uzņēmumu «Google», «Facebook» un «Twitter» vadītāji trešdien sniegs liecības ASV Kongresā, kas turpina izmeklēt Krievijas un citu valstu mēģinājumus ietekmēt sociālo mediju platformas un iejaukties ASV vēlēšanās.

Senāta Izlūkošanas komitejas sēdē liecinās «Twitter» ģenerāldirektors Džeks Dorsijs un «Facebook» galvenā operāciju direktore Šerila Sandberga, bet «Google» mātesfirmas «Alphabet» ģenerāldirektora Lerija Peidža vietā liecības sniegs augsta ranga jurists.

Senāta Izlūkošanas komiteja izmeklē Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016.gadā un iespējamus Krievijas sakarus ar prezidenta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņu.

Sagaidāms, ka kompāniju vadītājiem tiks uzdoti jautājumi par apsūdzībām, ka Krievija iejaucās 2016.gada prezidenta vēlēšanās, izmantojot sociālos medijus, un ka «Facebook» lietotāju privātie dati tika izmantoti politiskās propagandas izvēršanai.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pērnā gada nogalē ir sodījis autostāvvietu apsaimniekotāju SIA Cityparks Latvija ar 50 tūkstošu eiro lielu naudas sodu, pieprasot veikt kardinālas izmaiņas uzņēmējdarbībā un draudot uzņēmumu slēgt lēmuma neizpildes gadījumā.

Izskaidrot uzņēmuma pozīciju Dienas Bizness aicināja SIA Cityparks Latvija valdes locekli un līdzīpašnieku Māri Priednieku.

Fragments no intervijas

Īsumā izstāstiet par to, kādas autostāvvietas SIA Cityparks Latvija apsaimnieko, kā stājas spēkā līgums par automašīnas stāvēšanu?

Apsaimniekojam 56 autostāvvietas. Autostāvvietas mums ir ne tikai Rīgā. Ir arī Ķekavā, Mārupē, Valmierā un Tukumā. 30 autostāvvietas ir tirdzniecības centru tiešā tuvumā. Uzņēmums apsaimnieko automašīnu stāvlaukumus arī dzīvojamo māju mikrorajonos. Visi stāvlaukumi ir atvērta tipa. Vēlos uzsvērt, ka PTAC, publiski komunicējot, norāda, ka pie lielveikaliem ir bezmaksas autostāvvietas, tādējādi maldinot iedzīvotājus. Autostāvvietas ir maksas, kurās privāt-īpašnieks nodrošina bezmaksas laiku saviem klientiem.

«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.

Mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl un būvfirma Merks oficiāli uzsāk loģistikas centra būvniecību Ulbrokas ielā Rīgā. Loģistikas centra izveidē plānots ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro.

Kā tika norādīts būvniecības uzsākšanas pasākumā, Lidl loģistikas centrs platības ziņā būs pielīdzināms sešiem Daugavas stadioniem.

«Mēs esam pieņēmuši lēmumu šeit būt un piedāvāt labas cenas Latvijas iedzīvotājiem. Patlaban esam sagatavošanās posmā. Tas nodrošinās ātru preču piegādi Lidl veikalos visā Latvijā, tādējādi piedāvājot konkurētspējīgas cenas. Centrs radīs arī vairākus simtus jaunu darba vietu, kā arī sadarbības iespējas transporta un kravu pārvadājumu uzņēmumiem, sniedzot ieguldījumu Latvijas ekonomikā,» sacīja Radostins Rusevs-Peine, Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā.

Kopējā loģistikas centra platība ir 47 tūkstoši kvadrātmetru. Būvniecība paredz noliktavas un blakus esošās administrācijas ēkas izveidi ar atbalsta iekārtām un infrastruktūru. Celtniecība uzticēta SIA Merks un noslēgtā projekta līgumcena ir 42,5 miljoni eiro (neskaitot PVN), bet aptuveni 15 miljonus eiro uzņēmums plāno investēt iekārtu iegādē. Būvdarbus paredzēts sākt 2018. gada oktobra beigās, un tos iecerēts pabeigt 2020. gadā.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.