Jaunākais izdevums

Ir vērtības, kas izturējušas laika pārbaudi, tikai gadās, ka esam piemirsuši par to eksistenci. Pavards jau izsenis ir bijis telpas, mājas un ģimenes centrs, ap kuru pulcējas tuvinieki, lai atpūstos no nemitīgā skrējiena un uzkrātu jaunus spēkus. Kamīnkrāsns nav tikai dekoratīvs elements mājā vai dzīvoklī. Šobrīd tā kļūst par nepieciešamību, ļaujot dzīvot komfortabli un siltumā. Līdzīgi kā savu ķermeni lutinām SPA kūrortos, ļaujot tam relaksēties, atbrīvoties no stresa un ikdienas sasprindzinājuma, arī krāsns mājās ienes savu auru, dodot iespēju ikvienam sajust no tās starojošu siltumu, mieru un labsajūtu. Sēžot pie krāsns un angļu mierā malkojot tēju, tā vien gribas teikt: nekur nav tik labi kā mājās!

Bet kā zināt, kura krāsns ir labāka un vairāk piemērota tieši jūsu mājoklim?

Izvēloties krāsni, jāatceras, ka tā nekalpo tikai kā dizaina elements.To iespējams izmantot ne tikai kā pamata apkuri, bet arī kā papildus apkuri. Izmantojot krāsni, var ievērojami samazināt apkures izmaksas, kas īpaši svarīgi šobrīd, kad cenas par kilovatiem un kilodžouliem ir uzlekušas neiedomājamos augstumos. Krāsns ir arī ilglaicīgs projekts, un to nemaina tik bieži kā apavu pārus, tālab svarīgi izvēlēties to īsto.

Vides un gaisa piesārņojums, ģenētiski modificētā pārtika cilvēku veselībai par labu nenāk, tāpēc, cik vien iespējams cenšamies izvēlēties ko dabiskāku. Viena no lielākajām krāšņu ražotājfirmām pasaulē – „Tulikivi” krāsnis – savas kamīnkrāsnis izgatavo tieši no dabīgā akmens - tā sauktā ziepjakmens.

Tagad nedaudz informācijas tiem, kas vēl nezina par Tulikivi akmeni. Tas ir vulkāniskas izcelsmes akmens, kas tiek iegūts Somijas ziemeļos. Pateicoties šim unikālajam akmenim, taupīgās Tulikivi krāsnis sasilst divu stundu laikā un ir siltas 36 stundas. Vakarā iemetiet klēpīti malkas, bet no rīta temperatūra telpā nebūs nokritusies vairāk par pāris grādiem, tātad malkas patēriņš ir neliels.

Visas krāsnis ir pilnībā no Tulikivi akmens – jo lielāks svars – jo lielāku kvadratūru iespējams apkurināt. Pie tam Tulikivi krāsnīm ir divkāršās sadegšanas princips – kamerā virs kurtuves tiek pievadīts gaiss, kas sadedzina vēl kurtuvē neizdegušās gāzes, dodot papildu siltumu. Viena krāsns var apsildīt 40-150 kv.m lielu platību un līdz 4 – 5 telpām, pateicoties dabīgai gaisa cirkulācijai. Siltais gaiss izcirkulē pa telpām, bet infrasarkanais starojums, kas nāk no krāsns, sasilda ēkas sienas un neļauj tām atdzist. Starp citu, siltuma starojuma viļņu garums Tulikivi krāsnīm ir vienāds ar cilvēka siltuma viļņiem un labvēlīgi ietekmē cilvēkus. Apkurinot ar krāsnīm telpās, ir viegli elpot, jo tās nesadedzina gaisā esošo skābekli.

Izdarot secinājumus par iepriekšējo ziemu, ir jāatzīmē, ka daudzi, kas uzstādīja sev Tulikivi krāsnis atgriežas salonā ar pateicības vārdiem. Kā ne, ja mājas apkurei, kuras kvadratūra ir 80-100 kvadrātmetru izlietota tikai viena krava malkas (120-130 lati) sezonā. Bet kaimiņi, kas namu apkurina ar gāzi vai elektrību, staigāja vilnas zeķēs, bet par rēķiniem maksāja ievērojami vairāk. Tieši tāpat kā tipveida dzīvokļu iemītnieki.

Lielu daļu klientu sastāda ciematu celtnieki un attīstītāji. Šodien pircēji skaita katru santīmu ne tikai iegādājoties māju, bet arī aprēķinot mājas ekspluatācijas izdevumus, tādēļ ekonomiskas kamīnkrāsnis ir liels bonuss jaunajiem iemītniekiem.

Lai arī Tulikivi krāsnis nav pašas lētākās, ir aprēķināts, kā tās atmaksāsies jau pēc 3-4 gadiem. Pie tam cenā ir iekļauta krāsns uzstādīšana un 5 gadu garantija.

Neskatoties uz to, ka krāsnīm ir ieviesta jaunas paaudzes kurtuve, kas nodrošina vēl tīrāku malkas sadegšanu, krāsnis nav kļuvušas dārgākas par iepriekš pieejamajiem modeļiem.

Dažādie dizaina risinājumi un plašais modeļu klāsts – vairāk nekā 150 modeļi – ļaus izvēlēties krāsni, kas iederēsies jebkurā interjerā. Tāpat ir pieejamas arī krāsnis ar cepeškrāsnīm, kas būs piemērotas ne tikai, lai priecātos par uguni un apkurinātu telpas, bet arī lai pagatavotu brīnumgardu maltīti.

Un tātad – šī apkures sezona tuvojas noslēgumam un būtu laiks domāt par nākamo, lai tā nepārsteigtu nesagatavotus.

www.tulikivi.lv

Rīga, Pulkveža Brieža 43

tel.: 67381149, 28664916

Dīleri reģionos

Daugavpils, Sakņu iela 20, "T/C Celtnieks"

tel.: 65426181, 28648634

Liepāja, Brīvības iela 11

tel.: 29105595

Jēkabpils, Brīvības iela 301a, "T/C Sedumi"

tel.: 65220980, 29294258

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Aizdomās par naudas izkrāpšanu no kamīnkrāšņu pircējiem policija meklē vīrieti

Lelde Petrāne, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā ir sākti vairāki kriminālprocesi par krāpšanu saistībā ar firmu SIA Kamīnkrāsnis, kas piedāvā klientiem iegādāties preces, veicot priekšapmaksu, bet pēc tam solītās preces nepiegādājot un neatgriežot naudu. Policija aicina ziņot par attēlā redzamo vīrieti, kurš, iespējams, ir saistīts ar krāpnieciskajām darbībām.

Valsts policija no iedzīvotājiem ir saņēmusi informāciju, ka uzņēmums SIA Kamīnkrāsnis savā interneta mājas lapā potenciālajiem klientiem piedāvā iegādāties dažādas krāsnis un to piederumus.

Atsaucoties uz uzņēmuma piedāvājumu, vairāki klienti ir pasūtījuši dažādas preces, veikuši pasūtījuma priekšapmaksu vai avansa maksājumu, pretī saņemot rēķinu. Tomēr pēc tam nav saņēmuši ne pasūtītās preces, nedz atguvuši iemaksāto naudu.

Valsts policija atgādina ikvienam rūpīgi izvērtēt preces vai pakalpojuma iegādes nosacījumus un aicina ikvienu, kurš cietis no SIA Kamīnkrāsnis krāpnieciskajām darbībām, vērsties ar iesniegumu tuvākajā policijas iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SIA Kamīnkrāsnis lietā policijā pieteicies vaininieks

Lelde Petrāne, 04.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā ir vērsies vīrietis, pret kuru ir uzsākti vairāki kriminālprocesi par krāpšanu saistībā ar firmu SIA Kamīnkrāsnis. Firma piedāvāja klientiem iegādāties preces, veicot priekšapmaksu, bet pēc tam solītās preces nepiegādājot un neatgriežot naudu.

Valsts policija nedēļas sākumā izsludināja uzņēmuma SIA Kamīnkrāsnis pārstāvja meklēšanu. Vīrietis tika turēts aizdomās par kamīnkrāšņu un to piederumu pircēju apkrāpšanu. Pateicoties medijos ievietotajai informācijai un sabiedrības atsaucībai, aizdomās turamais 1984. gadā dzimušais vīrietis ieradās policijas iecirknī. Aizdomās turamais vīrietis atzina savu vainu izdarītajā, informē Valsts policija.

Šobrīd ir uzsākti septiņi kriminālprocesi par krāpšanu, kas klientiem kopā radījusi vairāku tūkstošu zaudējumus. Šobrīd turpinās izmeklēšana, tādēļ policija aizvien aicina atsaukties personas, kuras tika apkrāptas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Enerģētikas nozarei beidzot pievērsta pelnītā uzmanība

Reinis Āboltiņš, <i>Lattelecom tet</i> enerģijas tirgus eksperts, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nekad nav bijis tik svarīgi pieņemt pareizus lēmumus attiecībā uz apkuri, kas nodrošinātu optimālu taupību un efektivitāti, novērstu siltuma zudumus un lietderīgi izmantotu pat vismazāko pieejamo enerģijas daudzumu, vienlaicīgi nodrošinot augstu komforta līmeni. Gāze, dīzeļdegviela, saules enerģija, koksne un zemes siltums Buderus inovatīvajās iekārtās tiek pārvērsti siltumā, maksimāli ekonomējot šādi iegūto enerģiju. Buderus Baltic tirdzniecības vadītājs Dario Ramuss iepazīstina ar uzņēmuma jaunākajām apkures risinājumu tehnoloģijām, kas izmanto dabā pieejamos resursus un ir vispiemērotākās šodienas apstākļiem, lai ikdienas dzīvi padarītu bezrūpīgu un komfortablu.

Saules kolektoru sistēmas

Saules enerģijas izmantošanu siltumapgādē Buderus Latvijā piedāvā kopš 2005. gada. Ir pierādīts, ka mūsu platuma grādos ar solārajām tehnoloģijām iespējams segt lielu daļu – līdz pat 60% gada enerģijas patēriņa, kas nepieciešams karstā ūdens sagatavošanai, kā arī atbalstīt daļu apkures. Īpašie saules paneļi, kurus parasti novieto uz ēkas jumta dienvidu pusē, atmaksājas vidēji 5-7 gadu laikā un pie pareizas ekspluatācijas kalpo vismaz 25 gadus.Tieši pašlaik Buderus piedāvā Logasol saules kolektoru komplektus karstā ūdens sagatavošanai par īpaši izdevīgu cenu. Ar šīm iekārtām iespējams aprīkot kā jaunbūves, tā arī modernizēt jau esošas ēkas un funkcionējošas sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy paziņojis par plāniem būvēt 110 MW saules enerģijas parku Tārgalē, Ventspils novadā. Tas būs pirmais European Energy projekts Latvijā, kā arī līdz šim lielākais saules paneļu parks Latvijā.

Tārgales saules enerģijas parku elektrotīklam paredzēts pievienot 2024. gadā, un tas sniegs iespēju ik gadu saražot aptuveni 110 000 MWh zaļās enerģijas, nodrošinot apmēram 52 tūkstošus mājsaimniecību ar to gada elektroenerģijas patēriņu.

European Energy atjaunīgās enerģijas projektus Latvijā sāka attīstīt 2021. gadā, un līdz ar biroja atvēršanu Rīgā uzņēmumam Latvijā ir pievienojušies vēl četri darbinieki, lai attīstītu spēcīgu atjaunīgās enerģijas projektu klāstu mūsu valstī. Šobrīd uzņēmumam Latvijā ir vairāk nekā 1 GW attīstības plāns, kas ietver gan saules, gan vēja parku projektus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs atklāšanas pasākumā uzsvēra: “Šodien Eiropas Zaļais kurss ir kļuvis par mūsu, Latvijas un Eiropas, drošības kursu, tāpēc atzinīgi vērtēju European Energy iniciatīvu veidot savu atjaunīgās enerģijas biznesu arī Latvijā. Kopš šā gada 24. februāra enerģētiskā neatkarība ir kļuvusi ne vien par iespēju ietaupīt naudu vai aizsargāt vidi, šobrīd enerģētiskā neatkarība ir finansējuma liegšana agresoram, nepiedalīšanās nevainīgu cilvēku nogalēšanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atvērta sadarbībai, vedot Latvijas sabiedrību uz drošību un ilgstpējību, veicinot Eiropas kopējo labklājību.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap noslēdz Infrastruktūras fonda II (BInF II) pirmo investīciju piesaistes posmu, kura mērķis ir 200 miljonu eiro liela kapitāla piesaiste. Jaunais Infrastruktūras fonds aktīvi darbosies nākamo 20 gadu laikā, fokusējoties uz atjaunīgās enerģijas ražošanu, enerģijas pieprasījuma mazināšanu un ieguldījumiem kā sociālajā, tā transporta infrastruktūrā Baltijā un Polijā.

Jaunais Infrastruktūras fonds turpinās iepriekšējā fonda pārbaudīto stratēģiju. Tā mērķis ir finansēt infrastruktūras projektus, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz vidi un sabiedrību. BInF II galvenokārt koncentrēsies uz ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas projektos, piemēram, vēja un saules enerģijas parku, biomasas un biogmetāna ražotņu attīstību. Tas arī atbalstīs vietējās pašvaldības ēku energoefektivitātes celšanas projektos, kā arī palīdzēs nodrošināt būtiskus pakalpojumus, tostarp skolu, publisko ēku un citu sociālo infrastruktūru vienību izveidošanu un atjaunošanu.

Saskaņā ar privātā kapitāla investora BaltCap aprēķiniem Latvijai līdz 2030. gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami ~33,8 miljardi EUR, taču finansējums no valsts budžeta varētu aprobežoties ar 4,5 miljardi EUR, radot iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardi EUR apmērā. Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkums infrastruktūras vajadzībām ir gandrīz uz pusi mazāks –14,3 miljardi EUR un 11 miljardi EUR. Latvijai, tāpat arī pārējām Baltijas valstīm, ir steidzami jāmeklē jauna pieeja daudzo infrastruktūras vajadzību finansēšanai. Lai šo deficītu mazinātu, viens no risinājumiem ir tieši privātās investīcijas un daudz aktīvāka publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) projektu īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pilsētā Tartu ļoti aktīvi izmanto atjaunojamos energoresursus, kas pilsētas iedzīvotājiem ļauj ietaupīt 10 milj. kronu gadā.

Tas izskanēja 9. Baltijas kūdras ražotāju forumā, kas šodien sācies Igaunijā Tartu. Kūdra ir viens no ekonomiskākajiem enerģijas ieguves veidiem un Igaunijā 80% no visas apkures tiek iegūta no kūdras, forumā teica Igaunijas Kūdras ražotāju asociācijas prezidents Erki Nītlāns (Erki Niitlaan).

Līdz ar to Tartu, kur nesen atklāta jauna kūdras termoelektrocentrāle, apkure ir viena no vislētākajām Igaunijā, iedzīvotājiem izmaksājot vairākus 10 miljonus kronu mazāk nekā citās valsts daļās, kur tiek izmantoti importētie energoresursi. Igaunijā attīsta arī citus atjaunojamos energoresursus, piemēram, biogāzes izmantošanu transportā. Drīzumā paredzēts, ka arī autobusi Tartu varētu braukt ar biogāzi nevis fosilo degvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lietuva paredz 100% pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem elektrības un siltuma ražošanā

Toms Nāburgs - Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā pieņemtā Lietuvas Nacionālā enerģētiskās neatkarības stratēģija elektrības un siltuma ražošanā paredz pilnīgu pāreju uz atjaunojamajiem un citiem nepiesārņojošiem energoresursiem tuvāko 30 gadu laikā.

Lielākais uzsvars tiks likts uz vēja staciju un saules enerģijas izmantošanu. Jau 2030. gadā Lietuva plāno panākt, ka 70% no visa elektrības pieprasījuma tiktu saražots Lietuvā, bet 2050. gadā jāsasniedz pilnīga enerģētiskā neatkarība elektrības un siltuma ražošanā.

Jaunā Lietuvas stratēģija paredz, ka 2030. gadā 45% elektrības un 90% siltuma enerģijas ir jābūt ražotiem no atjaunojamiem resursiem. Lielāko elektrības ražošanas apjomu no atjaunojamajiem resursiem 2030. gadā nodrošinās vēja stacijas – 53%, kam seko saules enerģija ar 23% apjomu un 16% no biomasas saražotā enerģija. Hidroelektrostacijas ražos 8%, bet biogāzes stacijas 1% elektrības, paredz stratēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Cik asi zobi fiskālās disciplīnas sargam?

Guntis Kalniņš, Latvijas Bankas ekonomists, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LMT ievieš internetu telefonā bez apjoma ierobežojuma

Lelde Petrāne, 17.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šodien ievieš jaunu piedāvājumu – pakalpojumu Internets telefonā NEATKARĪBA bez apjoma un ātruma ierobežojuma, informēja tā pārstāve Elīna Lidere.

LMT prezidents Juris Binde cer, ka jaunā NEATKARĪBA veicinās plašāku un aktīvāku mobilā interneta lietošanu telefonā.

Līdz ar LMT 4G tīkla attīstību esot mainījusies mobilā interneta lietošanas pieredze. Divu gadu laikā tā patēriņš LMT tīklā pieaudzis 4,5 reizes.

LMT pakalpojuma Internets telefonā NEATKARĪBA bez apjoma un ātruma ierobežojuma mēneša maksa noteikta 9,99 eiro. Tas automātiski tiks pieslēgts lietotājiem, kuri līdz šim izmantojuši pieslēgumu Internets telefonā apjoma soļus no 3GB līdz 8GB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pastiprināti runā par valsts centrālās bankas audita nepieciešamību; gaidāmas asas cīņas .

Daudzas pasaules centrālās bankas – sevišķi rietumvalstīs – kā vienu no saviem darbības stūrakmeņiem tradicionāli piesauc neatkarību. Klasiskā izpratnē centrālo banku neatkarība tiek uzskatīta par vajadzīgu, jo tādējādi valdību un politisko varas spēku nomaiņas rezultātā netiek ietekmēta monetārās politikas stabilitāte. Proti, ja neatkarība būs ierobežota, centrālajai bankai, piemēram, būs vēlme pārāk ilgstoši stimulēt ekonomiku laikā, kad pie varas ir kāds noteikts draudzīgais politiskais spēks, kas mēdz beigties visai slikti. Pētījumi arī liecina, ka lielāka centrālo banku neatkarība gan attīstītajās, gan attīstības valstīs mēdz rezultēties ar zemāku inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Krīze maina iepirkšanās paradumus

, 02.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad krīze spiež savilkt jostas, pieaudzis pieprasījums pēc dārzeņu sēklām, pašaudzējamas tabakas un zivju konserviem.

Tiramisu vietā pircēji arvien biežāk izvēlas cepumus un vairākas mājsaimniecības apsver iespēju mājokļus apsildīt ar malku, par to šodien ziņo Neatkarīgā.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe pastāstīja, ka krīze spiež mainīt ēšanas paradumus, līdz ar to mainās pieprasījuma struktūra. Piemēram, šogad vairāk nekā iepriekš Latvijā pērk zivju konservus, tai skaitā šprotes.

Šogad par 20 % pieaudzis pieprasījums pēc dārzeņu sēklām, stāstīja SIA Kurzemes sēklas pārdevēja Monta Andiņa. Ja iepriekšējos gados pircēji vispirms apskatīja puķu sēklu stendu un tikai tad pievērsa uzmanību dārzeņu sēklām, tad šogad ir otrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enerģētiskā bada situācijā būs jautājums, kurus patērētājus pirmos atslēgt no gāzes

Māris Ķirsons, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ir skaidrs, ka vēl nebūt neesam sasnieguši augstāko izmaksu punktu, pēc kura sasniegšanas varētu daudzmaz droši prognozēt, ka perspektīvā inflācijas pieaugums apstāsies un atgriezīsies 1–2% līmenī.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Kurināmie atkritumi – milzīgs energoresurss, ko neizmantojam 

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā...

"Šāda secinājuma pamatā ir fakts, ka joprojām nav prognozējams cenu līmenis, pie kura apstāsies pārtikas cenu kāpums, un vēl jo vairāk ir jautājumi par pārtikas preču pieejamību, bez tam nav skaidrs, kādas būs energoresursu cenas. Latvijas situācijā, piemēram, nav skaidrs, cik maksās dabasgāze un vai tā būs pietiekamā apjomā visiem patērētājiem. Uz šiem jautājumiem atbildes sola tikai vēls rudens. Pēc ekspertu sacītā, Latvijā gadā ir nepieciešamas apmēram 15 TWh dabasgāzes, bet vai tik daudz tiks sagādāts, to rādīs laiks, jo īpaši, ja apkures sezonā ik mēnesi patērējam apmēram 1,5 TWh. Situācijas raksturošanai atbilstošs ir vārdu salikums “enerģētiskā krīze”, jo tāda ir teju vai visā Eiropā, nevis tikai un vienīgi Latvijā. Enerģētiskā bada – dabasgāzes deficīta – situācijā būs jautājums, kurus patērētājus pirmos atslēgt no gāzes, un es neloloju ilūzijas par to, ka tie būs rūpnieciskie patērētāji, tostarp Eco Baltia grupas ražotāji, jo politiķiem daudz mīļāks būs jebkura Rīgas mikrorajona iedzīvotājs, kura atstāšana bez siltuma ziemā draud ar lielu neapmierinātības risku un no tā izrietošajām sekām. Taču šāds iespējamais risinājums novedīs pie situācijas eskalācijas, jo, nespējot ražot, uzņēmēji būs spiesti atlaist strādājošos, valstij tiem nāksies maksāt bezdarbnieka pabalstus, kuri savukārt tiek finansēti no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem. Šādu situāciju nedrīkst pieļaut. Man šķiet, ka tuvojošos priekšvēlēšanu situācijā vairums politiķu baidās stāstīt patiesību par reālo situāciju, bet, ja tāda iestāsies, tad būs par vēlu kaut ko lietas labā darīt, jo tā nepaliks bez sekām".

Ne Saeima, ne valdība pat nenojauš, kāda katastrofa mums tuvojas  

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas...

Visu interviju lasiet 24.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Garīgās prakses, ezotērikas elementi un netradicionāli paņēmieni biznesā

Kristīne Stepiņa, 27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas garīgās prakses, ezotērikas elementus un netradicionālus paņēmienus personāla vadībā un atlasē izmanto daudzi uzņēmumu vadītāji, taču par tiem parasti atklāti runāt izvairās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmuma Dive Latvija valdes priekšsēdētājs Gunārs Ķīsis, būdams personības izaugsmes treneris, lielu uzmanību velta darbinieku tā sauktajām hard skills (biznesa prasmēm) un soft skills (emocionālajai inteliģencei). Viņš pielieto dažādas netradicionālas metodes – darbinieku numeroloģiskā profila noteikšanu, gonga meditācijas, izrunāšanās apli, biznesa lēmumu pieņemšanu, vadoties pēc mēness fāzēm, organizē sapulces jūras krastā, kā arī izmanto izaugsmes kārtis un īpašus metamos kauliņus, kas palīdz rast atbildes uz daudziem – gan filozofiskiem, gan sadzīviskiem jautājumiem. Dive Latvija birojā pie sienām ir piestiprinātas darbinieku zīmētas mandalas. G. Ķīsi iedvesmo senā filozofa Laodzi attēls, kas novietots redzamā vietā viņa kabinetā. «Es vēlos izveidot tādu darba vidi, kurā visi darbinieki justos labi un varētu profesionālajā un personīgajā ziņā augt,» saka G. Ķīsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru padomi vadīs Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Db.lv, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju kļuvusi Zlata Elksniņa Zaščirinska, kas amatu pārņēmusi pēc Māra Gruzniņa, Schwenk Latvija valdes locekļa, atkāpšanās no FICIL valdes priekšsēdētāja amata.

“Gan valstis, gan uzņēmumi šobrīd ir daudzu izaicinājumu priekšā - vēl joprojām cīnāmies ar pandēmijas sekām, kad klāt nākuši arī ģeopolitiskie notikumi. Papildu tam jānotur ES fokuss zaļās ekonomikas un digitalizācijas virzienā. Līdz ar to FICIL šobrīd ir liels uzdevums – panākt Latvijā investoriem stabilu, paredzamu un drošu vidi, kurā attīstīt biznesus, līdz ar to veicinot arī valsts ekonomisko izaugsmi. Šajos apstākļos FICIL prioritātes būs enerģētiskā drošība, zaļā kursa sasniegšana, darbaspēka pieejamība un ēnu ekonomikas mazināšana. To varam sasniegt ar pārdomātām publiskā sektora reformām, kā arī digitalizāciju,” stāsta FICIL valdes priekšsēdētāja, PwC Latvia vadošā partnere Zlata Elksniņa Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad vēl, ja ne pavasarī.... ir īstais laiks padomāt par to, ko mēs ēdam: cik veselīgi, cik daudzveidīgi, cik figūrai draudzīgi?

Ja cāļus skaita rudenī, tad kalorijas — pavasarī! Šis ir laiks, kad bezformīgus mēteļus nomaina piegulošas jaciņas, bet biezus džemperus — gaisīgas blūzītes. Tādēļ nav brīnums, ja kādā saulainā dienā pat ar savu ārējo izskatu visnotaļ apmierinātos ļaudīs iezogas nepārvarama vēlme atbrīvoties no dažiem šķietami liekiem kilogramiem.

Katram, kurš kaut reizi cīnījies ar nīsto lieko svaru, ir zināmi daži pamatpostulāti. Pirkmārt, dienā vidēji drīkst apēst ne vairāk kā 2000 kalorijas, bet tievētgribētāji — vēl mazāk. Otrkārt, viss ģeniālais ir vienkāršs un labas figūras formula ir: ēst veselīgi + skaitīt kalorijas + vairāk sportot (iekavās vēlējuma izteiksmē rakstam — reizumis atļauties kādu masāžu vai ūdens procedūru). Ar ko tad sākt? Ar rēķināšanu! Skaitam: naudu, laiku un, protams, kalorijas, kas ir katras diētas pamatu pamats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nevis draudam, bet norādām uz riskiem

Ivars Ščerbickis, Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs, 06.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāsaka, ka nesenie izteikumi, ka Latvijas Gāze «nodarbojas ar šantāžu un draudiem» mūsu uzņēmumā neatstāja vienaldzīgos. Tāpēc nolēmu, ka man, kā nozares profesionālim, ir lietderīgi darīt zināmu sabiedrībai savu viedokli.

Mūsu uzņēmuma (AS Latvijas Gāze ekspluatācijas iecirkņa Inčukalna pazemes gāzes krātuve) darbinieku uzdevums ikdienā nav piedalīties diskusijās, bet nodrošināt dabasgāzes krātuves darbību un caur to Latvijas gāzapgādes sistēmas darbu, kura savukārt palīdz nodrošināt reālu mūsu valsts enerģētisko drošību, kas ir nepārtraukta valsts iedzīvotāju un uzņēmumu apgāde ar kurināmo, siltumu un gaismu. Jo tieši iesūknētie dabasgāzes krātuvē gāzes apjomi ir pamats mūsu valsts enerģētiskajai neatkarībai, kad tas ir visvairāk nepieciešams – ziemas periodā.

Ar cieņu pret ministres kundzi kā nozares pārstāvis tomēr vēlos sacīt, ka norādīt uz apdraudējumu vēl nenozīmē draudēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā kūdras biedrība kategoriski iebilst pret VARAM sagatavotā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna apstiprināšanu Ministru Kabinetā, kas paredz enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas slēgšanu Latvijā no 2030. gada apmaiņā pret 184 milj. eiro saņemšanu no Eiropas Komisijas un neskaidru, no kūdras nozares attālinātu, tā plānoto izlietojumu.

Enerģētiskā kūdra ir būtisks, tradicionāli izmantots vietējais energoresurss, kas var sekmēt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī atteikšanos no Krievijas dabasgāzes. Latvijā iespējams ik gadu iegūt līdz pat 700 000 t enerģētiskās kūdras, tādējādi nodrošinot papildus 2 milj. MWh enerģijas.

MK sēde, kurā notiks konceptuāla izšķiršanās – par kūdras ieguves nozares sektora slēgšanu vai kūdras izmantošanu Latvijas enerģētikā – paredzēta 14. jūlijā.

Ne Eiropas Komisijas regula, ar kuru izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), ne Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns neuzliek par pienākumu valstij slēgt enerģētiskās kūdras sektoru, bet VARAM vienreizēja finansējuma apguves nolūkos gatavs to darīt, pamatojot šādu soli ar neformāliem Eiropas Komisijas komentāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētiskās koksnes cenas novembrī piedzīvo kritumu, tomēr, tuvojoties aukstākiem ziemas mēnešiem Latvijā, vidējās gaisa temperatūras iespaidā pieprasījums uz brīdi var pastiprināties.

Skujkoku un bērza papīrmalka, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, pirms cenas stabilizēšanās jeb “jaunā normālā” met kūleni un pazeminās. Tāpat novembrī pazeminājās arī skujkoku zāģbaļķu cenas, kas tiešā veidā atkarīgas no pieprasījuma, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Enerģētiskās koksnes un papīrmalkas cenu krituma rezultātā izsoļu platformā šobrīd apzināti tiek samazināts pārdošanas apjoms atsevišķām koku sugām. Tas tiek darīts ņemot vērā pieprasījuma nenoteiktību un neskaidro tuvākās nākotnes situāciju. Tiek pieļauta varbūtība, ka cenas varētu sasniegt stabilitāti nākamā gada pirmajos mēnešos, kad pircēju un līdz ar to – pārdevēju interese varētu būt prognozējamāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Klauss: Izaicinājums būs atrast piegādātājus dažiem Latvijā neražotiem produktiem

LETA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar sankciju ieviešanu pret Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas kokrūpniecības nozarei izaicinājums būs atrast jaunus piegādātājus dažiem produktiem, kas Latvijā netiek ražoti, atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) vadītājs Kristaps Klauss.

Vienlaikus Klauss uzsvēra, ka situācijā, kad Ukraina cīnās ne tikai par savu neatkarību, bet arī sargā mūsējo, būtu nevietā sūkstīties par zaudējumiem, kas radīsies no ekonomisko attiecību saraušanas ar Krieviju un Baltkrieviju.

"Meža nozare atbalsta stingras sankcijas pret agresoriem Krieviju un Baltkrieviju, lai arī tās ietekmēs mūsu pašu biznesu," atzīmēja Klauss.

Pēc viņa teiktā, Baltkrievijā un Krievijā lielos apjomos Latvijas meža nozare līdz šim pirka izejvielu - dēļus, plātnes, ķīmiju un tamlīdzīgi. Daļu no importa produktiem Latvijā neražo, un būs izaicinājumi atrast citus piegādātājus.

Tajā pašā laikā skujkoka dēļus, ko Latvijas mēbeļu un koka māju ražotāji pirka kaimiņvalstīs, jo tas bija izdevīgāk, ir iespējams nopirkt Latvijā pie vietējā ražotāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Pata" grupa investējusi gandrīz astoņus miljonus eiro, iegādājoties 27 "Scania Super" kravas automašīnas, informē uzņēmumā.

Kā norāda "Pata" pārstāvji, uzņēmums no "Scania" saņems 21 kokvedēja sastāvu un sešus vilcēju sastāvus koksnes beramkravu pārvadāšanai. Pirmās kravas automašīnas saņemtas šodien.

Noslēdzoties autoparka paplašināšanas projektam, "Pata" grupai kopumā būs 90 meža tehnikas autoparka vienības, tai skaitā kokvedēji, šķeldvedēji un šķeldotāji.

"Pata" grupas loģistikas vadītājs Kaspars Liepiņš-Liepa, atzīmē, ka grupas autoparka vidējais tehnikas vecums ir divi gadi, savukārt jaunās automašīnas ļaus efektīvāk apkalpot ne vien grupas uzņēmumus, bet arī citus meža īpašniekus.

Uzņēmumā uzsver, ka līdz ar parka paplašināšanu tiks izveidotas 60 jaunas darbavietas, kā arī palielināta enerģētiskā neatkarība, jo kurināmās koksnes produktu pārvadāšanu no meža līdz ražotnei un patērētājam "Pata" grupa veiks ātrāk un mobilāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

«Naudas plūsma» ar Aleksandru Oskinu

Māris Ķirsons, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Naftas partija» diktē kārtību, un ilūzijas par dīzeļa auto tīrību tiek sagrautas. Nav tie tik tīri, kā likās un to saprot pat Eiropas Savienība.

Šāda atziņa radās pēc Māra Ķirsona intervijas ar AS «WESS» padomes priekšsēdētāju Aleksandru Oskinu.

Video apspriež gan auto biznesu Latvijā un to, cik ienesīgs tas ir, gan pieejamās alternatīvās tehnoloģijas, kuras ir ievērojami tīrākas nekā pašlaik pieejamās, bet to attīstība tiek bremzēta. Sekas šādam gājienam būtu enerģētiskā neatkarība un pašlaik nepietiek politiskās gribas.

Runā arī par infrastruktūras izmaksām un plānošanas sarežģītību, izmaiņām personīgā un komerciālo automobiļu tirgū, ietekmi uz dabu, ja notiktu pāreja uz ūdeņraža tehnoloģijām un Latvijas un pasaules auto tirgu.

Ja vēlies noskatīties konkrētu video fragmentu tad skaties:

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža nozare spēj nodrošināt neatkarību no Krievijas gāzes siltumapgādē

Māris Ķirsons, 03.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas meža nozare var pilnībā nodrošināt valsts enerģētiskās vajadzības, norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Viņš akcentē, ka Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts un ir pienācis laiks tos izmantot Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Krievijas karš Ukrainā ir licis teju visai pasaulei, bet īpaši Eiropai, pārvērtēt līdzšinējo politiku un starptautiskās attiecības. Īpaši domājot par tādiem stratēģiskiem aspektiem kā drošība, apgāde, sakari un enerģētiskā neatkarība.

"Latvijas enerģētikā liela loma ir Krievijas dabasgāzei, kas ir ne tikai svarīgs apgādes resurss, bet arī, diemžēl, spēcīgs politisks instruments, ar ko manipulēt, lai ietekmētu politiku un labklājību citās valstīs. Latvijā vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži. Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes nodrošina izcilus apstākļus mežsaimniecībai. Mežsaimniecības tradīcijas un likuma prasības nodrošina meža apsaimniekošanas cikla nepārtrauktību, kura laikā tiek ievākta koksne raža, veikta meža atjaunošana, kopšana. Ir pēdējais laiks pieņemt lēmumus, kas paredz strauju virzību uz vietējā resursa – koksnes izmantošanu centralizētajā un individuālajā siltumapgādē”, saka Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākā joma, kurā jāuzmanās no Krievijas investīcijām, ir enerģētika, intervijā laikrakstam Diena norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Komentējot Krievijas investīciju pieaugumu un atbildot uz jautājumu, vai no tām jāuzmanās, jaunais ekonomikas ministrs skaidro, ka jomas, kurās no Krievijas investīcijām vajadzētu uzmanīties, ir diezgan skaidri definētas.

«Tā, protams, ir enerģētiskā neatkarība. Ir absolūti skaidri definēts nosacījums, ar kuru Latvija no Eiropas Savienības puses var dabūt finansējumu sašķidrinātās gāzes termināļa īstenošanā. Tie nevar būt līdzšinējie piegādātāji. Es ceru, ka es neizstāstīju kaut ko, ko nedrīkstēja, bet ir skaidrs uzstādījums - Gazprom nepielaist pie šā projekta, lai būtu diversifikācija piegādātāju ķēdē,» akcentē Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru