Jaunākais izdevums

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Neredzu iemeslu kāpēc struktūra, kas šobrīd strādā ļoti labi, jāapvieno ar kaut ko, riskējot, ka tā vispār nestrādās vai strādās ļoti slikti. Arī vadība."

Eiropas reģionālā tūrisma institūta direktors Aivars Mackevičs:

"Laikā, kad tūrisms Latvijā attīstās straujiem soļiem, būtu pilnīgs neprāts mainīt šo labi strādājošo mehānismu uz kaut ko nezināmu, kā tas nereti valsts pārvaldē notiek. Aģentūru apvienošana tikai attālinātu uzņēmējus, kas tiešā veidā kontaktējas ar TAVA vai Tūrisma informācijas centriem no iesaistes lēmumu pieņemšanā, nozares ietekmēšanā, jo īpaši reģionos. Šaubos, vai visi pienākumi, ko pašlaik veic TAVA tiktu nodoti LIAA.

Valsts tūrisma organizatoriskā struktūra Latvijā pašlaik ir optimāla. Ņemot vērā to, ka tūrisma nozare Latvijā ir ļoti sadrumstalota un trūkst līdera, TAVA dod tūrisma attīstības virziena vektoru, kuram pieskaņojas daudzi tūrisma uzņēmumi. Līdz ar to tūrisma attīstība nav tik haotiska, jo valsts šajā gadījumā pilda komunikācijas un resursu konsolidācijas funkciju, ko citās valstīs ar citādu tūrisma biznesa struktūru parasti veic lieli uzņēmumi, kuru tirgus daļas ir 30% un vairāk. Latvijā šādu lielu spēlētāju pagaidām nav, izņemot airBaltic. Savu ieguldījumu tūrisma attīstībā devusi TAVA atpazīstamība Latvijas tūrisma biznesā un tās vadītāja U. Vītoliņa iniciatīvas un spēja sadarboties ar nozari."

Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas prezident Kitija Gitendorfa:

"Ļoti ceru, ka baumas par LIAA un TAVA apvienošanu ir tikai baumas. Pēdējos divus gadus kopš TAVA vada Uldis Vītoliņš, nozare strauji attīstās. Pirms tam neviens tā nav strādājis un mēs nebijām redzējuši tādu atdevi no TAVA, kāda tā ir šobrīd. Ja tagad kaut ko apvienos, prognozēju, ka mēs tūrismā atkal būsim tur, kur bijām pirms pāris gadiem, nozares attīstība apstāsies. Tas būtu vienkārši neprātīgi.

Igaunijā, kur par tūrismu atbildīgā Tūrisma padome ir daļa no organizācijas Uzņēmējdarbība Igaunijā, tūrisma rādītāji pasliktinās, lai gan nevar zināt, vai šī struktūra ir galvenais iemesls. Katrā ziņā TAVA nodarbojas tieši ar tūrisma programmu īstenošanu, sadarbojas ar tūrisma aģentūrām, vietējiem uzņēmējiem, Latvijas un ārvalstu žurnālistiem, tā ir konkrēta struktūra ar skaidru mērķi un stratēģiju. Noteikti maināma nebūtu arī vadība - kopš TAVA nebija Ulda Vītoliņa, TAVA darbība nebija jūtama. Tagad mēs esam apmierināti ar procesu virzību, aktivitāti, lai gan nauda, ar kuru nākas strādāt TAVA ir smieklīgi maza, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Bet efekts ir labs, komanda strādā profesionāli un labi. Var jau būt, ka kaut ko ietaupīsim, bet zaudēsim daudz vairāk, ko nevaram atļauties, ņemot vērā kaut vai aizsāktos lidostas attīstības plānus, jaunu viesnīcu iesākto celtniecību un citus.

Varbūt arī var runāt par ārvalstu biroju apvienošanu, bet jāskatās, kāda ir katra specifika."

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Juris Zudovs:

"Par iespēju apvienot TAVA un LIAA runāja jau pirms gada, bet nekas nenotika. Grūti kaut ko spriest par apvienošanās efektivitāti, pirms nav zināms nekas vairāk.

Ja arī runā par administrēšanas līdzekļu samazināšanu, tad nekādā gadījumā nedrīkstētu samazināt līdzekļus, kas paredzēti tieši tiem mērķiem un funkcijām, kuras veic TAVA. Varbūt var runāt par resursu apvienošanu, vienotu koordinēšanu Latvijas popularizēšanai ārvalstīs, bet ekonomēt uz tūrisma popularizēšanas rēķina nevajadzētu, jo šī nauda ar uzviju nāk atpakaļ, vairāk kā puse viesnīcu viesi ir ārzemnieki - tas ir kā mūs eksports."

Rīgas Kongresu biroja izpilddirektore Tamāra Kļaviņa:

"Apvienot LIAA un TAVA nedrīkst, jo mēs riskētu ar tūrisma nozares attīstības turpināšanos.

Apvienošana atkarīga no mērķa ko grib sasniegt – inflācijas apkarošanas uzplūdos imitēt darbību, ka valdība efektivizē valsts pārvaldes funkcijas, iznīcinot iestrādes, kas ir pierādījušas sevi kā dzīvotspējīgas un ekonomisku labumu nesošas, nav atbildīgi.

Katrai iestādei ir nepieciešams optimālais darbinieku skaits, lai efektīvi pārzinātu un pārstāvētu nozares intereses. Jo specializētāka iestāde ir, jo efektīvāk tā var to izdarīt. Katrai nozarei ir nepieciešamas dažādas mārketinga stratēģijas, politiskie instrumenti to sasniegšanai.

Apvienojot iestādes, efektivizēt valsts pārvaldes funkcijas nebūtu iespējams, jo abas iestādes ir valsts un darbiniekiem tiks atrasti vai izveidoti jauni amati citur. Iestāžu apvienošana var nodarīt daudz lielākus zaudējumus katrai nozarei kopumā nekā dot kādu labumu."

Ventspils TIC vadītājs Guntars Seilis:

"Paziņojums par ieceri apvienot TAVA un LIAA izklausās pēc valdības krīzes. Valdības centieniem tautai parādīt, ka kaut kas tiek darīt inflācijas ierobežošanas labā. Tūrisms ir atsevišķa nozare, kurai vajag savu struktūru un budžetu. Šī ir dažādas organizācijas, kuru apvienošanai būtu nepieciešama pamatīga reforma.

Šobrīd TAVA tā jau ir niecīgs budžets, kas nesp��j nodrošināt pietiekamu informatīvo materiālu izveidi un plašākas kampaņas tūrisma izstādēs. Drīzāk būtu jādomā, kā attīstīt un investēt nozarē, tādejādi veicinot ari valsts ekonomisko izaugsmi, nevis taupīt uz tūrismu."

Latvijas Kempingu asociācijas vadītāja Dace Markvarte:

"Ideja par TAVA un LIAA apvienošanu, manuprāt, ir aplama. Valstī tiek uzsvērts, ka ir nepieciešams veicināt eksportu, un tūrisms ir viens no nozīmīgākajiem eksporta veidiem. Tādēļ tieši lielāks uzsvars būtu jāliek uz šīs nozares attīstību un veicināšanu. Šī nav nozare, uz kuru vajadzētu taupīt – tieši otrādi, ir jāpiešķir vēl papildus līdzekļi un nopietni jāstrādā pie tās attīstības. Tam nepieciešams nopietns tūrisma departaments/aģentūra, to apstiprina arī citu valstu pieredze.

Uzskatu, ka šīs apvienošanas rezultātā beigās būs vairāk zaudējumu, nekā ieguvums. Ja šobrīd aģentūras tiks apvienotas, tad ļoti iespējams tuvākā laikā atkal nonāks pie secinājuma, ka tās ir jāatdala."

Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja Daina Vinklere:

"Grūti komentēt šo situāciju, jo neesmu detalizēti ar to iepazinusies. Latvijā saistībā ar tūrisma pārvaldi ir bijušas jau daudzas reformas. Plašas diskusijas bija arī tad, kad TAVA nonāca Ekonomikas ministrijas pakļautībā.

Teorētiski, nav svarīgi, kas zem kā atkarīgs, bet gan kā darbs tiks veikts. Ir jāskatās, kas tad apvienošanās gadījumā būs labāk un efektīvāk. Nepieciešama konkrēta shēma, uz ko tiks ietaupīts."

T/a Via Latvia direktore, bijusī Latvijas Valsts Tūrisma aģentūras (1990-1996) vadītāja Olga Slaugotne:

"Nedrīkst savienot šīs iestādes, jo tām ir atšķirīgi mērķi un uzdevumi. Tūrisms ir atsevišķa nozare, kuru nevar savienot ar LIAA. Ja tas tiek darīts ar mērķi, lai taupītu līdzekļus, tad it īpaši nevar savienot, jo darba vietas taču nesamazināsies. Līdzekļus var taupīt citās jomās.

TAVA ir spēcīgākā aģentūra Baltijā. Pateicoties tās interesantajiem projektiem un, tiešām, labajam darbam tā strādā pilnvērtīgi.

Un, ja arī tiks apvienoti abi uzņēmumi, tad kurš no tiem būs galvenais? Un kurš vadīs darbību?

Es neatbalstu šo ideju, jo zinu, kā tas notika Igaunijā. Tur kolēģi cīnījās kā lauvas, lai netiktu apvienoti uzņēmumi. Jau pēc diviem gadiem varēja just sekas – tūrisma attīstība samazinājās. Ja pirms tam Igaunija bija vadošā valsts Baltijā tūrisma attīstībā, tad tagad Latvija to apsteidz.

Manuprāt, TAVA ļoti labi strādā, un nevajag aiztikt to, kas strādā!"

Jūrmalas TIC vadītāja Gunta Ušpele:

"Iecerē apvienot TAVA un LIAA nesaredzu neko pozitīvi un uzskatu, ka tas nav pārdomāts solis, bet vairāk politisks lēmums, kas kādam ir izdevīgs.

Šīs apvienošanas gadījumā tūrisma nozare zaudēs kopumā, patreiz nevaru prognozēt uz kurām sfērām būs lielāka ietekmēt. Varētu samazināties mārketinga aktivitātes (tieši, ja runā par finansu ierobežošanu), tādejādi samazinot attiecīgi tūristu skaitu.

Jāatzīmē, ka TAVA ne tikai nodarbojas ar mārketinga jautājumiem, bet arī sadarbojas ar uzņēmējiem dažādu problēmu risināšanā. Ja TAVA atradīsies LIAA pakļautībā, tad šis dialogs varētu izzust."

Latvijas piļu un muižu asociācijas izpilddirektore Laima Lupiķe:

"Neuzskatu, ka TAVAs un LIAA apvienošana kaut ko būtiski mainīs – tas ir tikai formāls skatījums uz situāciju. Pozitīvi vērtēju kā TAVA šobrīd strādā un veic savas funkcijas, tas ir nesalīdzināmi labākā līmenī nekā pirms 4 gadiem.

Variants būtu skatīties uz funkciju sadali. Kādas no TAVA funkcijām varētu tikt nodotas privātpersonu vai NVO pārziņā, tādejādi risinot finansiālos jautājumus. Tomēr Tūrisma attīstības valsts aģentūrai būtu jāpastāv, kas uzņemas galveno vadītāja lomu nozarē."

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lemj Tūrisma attīstības valsts aģentūru pievienot LIAA

Žanete Hāka, 27.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot efektīvāku tūrisma nozares pārvaldību, Ministru kabinets šā gada 27. oktobra sēdē akceptēja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

TAVA pievienošana LIAA radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, sekmēs Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, kā arī veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiskajā vidē. Plānots, ka TAVA funkciju izpildi jau ar 2016. gada 1. janvāri nodrošinās LIAA, taču grozījumi likumā vēl jāakceptē Saeimai.

TAVA pievienošanas LIAA rezultātā mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, kā arī eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienlaikus tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas, tādējādi nodrošinot tūrisma nozares pārstāvību konkrētajās ārvalstīs un ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Saeima atbalsta Tūrisma attīstības valsts aģentūras pievienošanu LIAA

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot efektīvāku tūrisma nozares pārvaldību, Saeima šā gada 17. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

Grozījumi likumā stāsies spēkā 2016. gada 1. februārī, informē Ekonomikas ministrija.

TAVA pievienošana LIAA radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, sekmēs Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, kā arī veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiskajā vidē.

TAVA pievienošanas LIAA rezultātā mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, kā arī eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienlaikus tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas, tādējādi nodrošinot tūrisma nozares pārstāvību konkrētajās ārvalstīs un ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ko nesīs Tūrisma attīstības valsts aģentūras pievienošana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai

Lāsma Vaivare, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. februārī stājas spēkā grozījumi Tūrisma likumā, ar kuru Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) tiek pievienota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai

Ekonomikas ministrija redz, ka šādi tiks radīti labvēlīgāki apstākļi Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, Latvijas kā tūrisma galamērķa nostiprināšanai un valsts atpazīstamības starptautiskajā arēnā veicināšanai. «TAVA ir vienīgā, kas valsts līmenī veido tūrisma tēlu. Tās loma ir liela un es ceru, ka tā nesamazināsies, pievienojoties LIAA, un varēsim turpināt sāktās aktivitātes,» intervijā DB saka TAVA direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava.

Jūs no apvienošanas redzat vairāk ieguvumu vai zaudējumu?

To mēs redzēsim pēc kāda laika. Galvenais apvienošanas arguments, ka TAVA iegūs vairāk cilvēkresursu, jo LIAA ir pārstāvniecības ārvalstīs, kuru darbinieki varētu palīdzēt tūrisma aktivitāšu īstenošanā. Vai viņiem pietiks laika, resursu un iespēju to darīt, tas ir cits jautājums, jo viņiem ir arī citi pienākumi, tūrisms nav viņu vienīgā prioritāte. Arī citās valstīs notiek apvienošanās, gandrīz visās mūsu kaimiņvalstīs noticis līdzīgi. Pieredze ir dažāda – ir ieguvumi, ir apgrūtinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LIAA: Latvijai kā darījumu tūrisma galamērķim ir daudzsološa nākotne

LETA, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai kā darījumu tūrisma jeb MICE nozares galamērķim ir daudzsološa nākotne, otrdien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) «Latvijas Tūrisma forumā 2017» sacīja LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Atskatoties uz LIAA paveikto 2017.gadā, viņa norādīja, ka šogad rīkotās darījumu tūrisma publicitātes aktivitātes, tostarp sadarbībā ar Rīgas tūrisma attīstības biroju (RTAB) rīkotais Eiropas darījumu tūrisma forums, liecina, ka Latvijai kā darījumu tūrisma galamērķim ir spoža nākotne, uz ko norāda dažādu darījumu tūrisma pasākumu organizatoru pozitīvās atsauksmes par Latviju. «Lai arī nevaram uzņemt lielās konferences un pasākumus, varam sevi labi parādīt arī mazākā mērogā,» sacīja Šīrava.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai kā jebkāda veida tūrisma galamērķim ir ļoti daudz dažādu aspektu, kas padara to saistošu ārvalstu tūristiem. Piemēram, atskatoties uz šogad īstenotajiem publicitātes pasākumiem, kas ietvēra arī dažādu valstu mediju vizīšu rīkošanu Latvijā, ārvalstu žurnālisti uzsvēra Latvijas dabas un gastronomiskā piedāvājuma pievilcību. LIAA Tūrisma departamenta direktore sacīja, ka minētie ir vieni no būtiskākajiem aspektiem, kas Latvijas tūrisma piedāvājumā tiek uzsvērti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Suvenīru budžetus negrib atklāt

Lāsma Vaivare, 05.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi nodibinājumi un organizācijas nelabprāt atklāj, cik tērē suvenīriem, kuriem pasaulē jānes stāsti par Latviju.

Paredzēts, ka 2014. gadā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) suvenīru iegādei tiks izmantoti 5% no kopējā gada budžeta, norāda biroja vadītāja Vita Jermoloviča.

Tiesa, cik liels ir gada budžets, informācija netiek sniegta. Arī nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvji no šī jautājuma izvairās. Runātīgāka ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) tūrisma mārketinga eksperte Liene Pīpkalēja. TAVA šogad šim mērķim plāno atvēlēt ap septiņiem tūkst. eiro (bez PVN), kas ir mazāk nekā pērn izmantotie gandrīz deviņi tūkst. eiro.

Neveiksmīga pieredze

TAVA drīzumā plāno organizēt iepirkumu personalizētu suvenīru iegādei. Pēdējos gados gan divi ar suvenīru iegādi saistīti konkursi noslēgušies bez rezultāta. 2012. gadā tika izsludināts konkurss ar domu atrast kādus jaunus oriģinālus suvenīrus, ko izmantot korporatīvo attiecību stiprināšanai un pasniegt starptautiskajās tūrisma izstādēs vai citos sarīkojumos gan tūrisma profesionāļiem, gan plašai publikai, lai veidotu viesmīlīgu priekšstatu par mūsu valsti un tās tūrisma piedāvājumu. Tā kā nebija svaigu un interesantu suvenīru ideju un arī cenas bija pārāk augstas, konkurss beidzās ar neko. Arī pērnruden izsludinātais iepirkums par suvenīru un kartona stendu izgatavošanu bija neveiksmīgs – tajā vispār nepieteicās neviens pretendents. Tas gan nenozīmē, ka TAVA iztiek bez suvenīriem – pērn par 2,6 tūkst. eiro (bez PVN) tika noslēgts līgums ar SIA Aba prezent par personalizētu šokolāžu izgatavošanu un piegādi, 2012. gada nogalē – ar SIA RicBerry par 5,3 tūkst. eiro par augļu un dārzeņu sukāžu un sīrupu piegādi mārketinga pasākumu īstenošanai, izriet no informācijas TAVA mājaslapā. L. Pīpkalēja papildina: pērn iegādātas arī briļļu tīrāmās drāniņas, plastmasas maisiņi, glāžu paliktņi, stikla šķīvji personalizēti ar tūrisma tēla logo. TAVA suvenīru iegādi plāno budžeta ietvaros un izvērtējot vajadzības – tiek apzināti iespējamie apakšuzņēmēji, noskaidrotas izmaksas un izvēlēts piedāvājums ar izdevīgāko cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) savā mājas lapā ir publiskojusi to tūrisma firmu sarakstu, kuras šobrīd ir iemaksājušas klienta drošības naudu, un sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Latvijas Tūrisma Aģentu Asociāciju (ALTA) aicina Latvijas iedzīvotājus dodoties ceļojumā iemācīties aizsargāt savas tiesības.

Šobrīd TAVA tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu bāzē ir reģistrējušies 50 komplekso pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 28 ir iemaksājuši klienta drošības naudu, informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis. Sīkāka informācija TAVA mājas lapā www.tava.gov.lv sadaļā – Tūrisma pakalpojumu sniedzēji, vai pa tālruni 67229945.

''Ja komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzēja firma pret klientu nav izpildījusi savas saistības, klienta iemaksātā drošības nauda garantē klientam daļēju vai pilnīgu zaudējumu kompensāciju par nesniegtajiem pakalpojumiem pie nosacījuma, ka ir iesniegta prasība atzīt minēto firmu par maksātnespējīgu,''informēja TAVA direktora vietnieks Ģirts Mazais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Uzsāk pieteikumu pieņemšanu tūrisma uzņēmumu subsidēto darba algu programmā

Db.lv, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu par valsts atbalsta sniegšanu tūrisma nozares uzņēmumu darbinieku algu līdzfinansēšanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība".

Paredzēts, ka tūrisma nozares uzņēmumi, kuri atbildīs noteiktajiem kritērijiem, varēs saņemt atbalstu 30 procentu apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Maksimālais atbalsts vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai varēs sasniegt 800 tūkstošus eiro.

Atbalsta izmaksu administrēs LIAA, un iesniegumus par atbalsta saņemšanu varēs iesniegt no 29. jūlija līdz 30. septembrim.

Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 19,2 miljoni eiro.

Pieteikties atbalstam var, elektroniski aizpildot iesnieguma veidlapu, kura pieejama LIAA mājas lapā. Iesniegumu iespējams iesniegt kā elektroniski parakstītu dokumentu, iesūtot pa e-pastu [email protected], vai izmantot šo pakalpojumu ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cīņu par veiksmīgākā tūrisma produkta statusu turpina desmit pretendenti

Jānis Rancāns, 16.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotajā konkursā Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2012 no kopumā divdesmit iesniegtajiem pieteikumiem uz konkursa otro kārtu izvirzīti desmit produkti, bet vēl divi pretendēs saņemt īpašu veicināšanas balvu, lēmusi vērtēšanas komisija.

Dabas tūrisma kategorijā pretendentu skaits bija vismazākais un par vērtīgākajiem jaunajiem tūrisma produktiem atzīta vīngliemežu audzētava Ošu Mājas Preiļu novadā (Ainis Noviks), velomaršruti «Ar velo pa Pārgauju un tuvāko apkārtni» (kempings Apaļkalns) un «Pa Ķemeru nacionālā parka dziedējošās zelta dzīslas pēdām» (Jūrmalas pilsētas dome).

Veselības tūrisma kategorijā sacensība bijusi spraigāka un uz konkursa otro kārtu izvirzīta veselības tūrisma programma «Ar basām kājām pēc veselības» (SIA Meeting Tour Travel & SPA Consultants), «Ajūrvēdas kūres svara samazināšanai un detoksikācijai» (Jūrmalas pilsētas dome) un Park and Bike (Kuldīgas tūrisma attīstības centrs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zināmi Jaunais tūrisma produkts 2012 laureāti

Gunta Kursiša, 10.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien nosaukti veiksmīgāko Latvijas tūrisma produktu veidotāju vārdi un izsniegtas kvalitātes zīmes Q Latvia pieciem jaunajiem tās ieguvējiem, informē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) pārstāvji.

Konkursa «Jaunais tūrisma produkts 2012» uzvarētāji tika nosaukti ikgadējā pasākuma Tūrisma forums laikā.

Veselības tūrisma kategorijā TAVA vērtēšanas komisija par vislabāko atzinusi tūrisma programmu «Ar basām kājām pēc veselības», kuru izstrādājusi SIA Meeting Tour Travel & SPA Consultants.

Dabas tūrisma kategorijā uzvarējuši velomaršruti «Ar velo pa Pārgauju un tuvāko apkārtni», ko konkursam bija iesniedzis kempings Apaļkalns.

Kultūras tūrisma kategorijā par visveiksmīgāko jauno tūrisma produktu atzīta Kurzemes vīna tūre, ar kuru startēja tūrisma biedrība Kurzemes asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunuzņēmējiem un pētniekiem šogad pieejamie valsts finanšu atbalsta instrumenti attīstībai

Db.lv, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turība sadarbosies ar Pierīgas tūrisma asociāciju uzņēmējdarbības vides uzlabošanā

Db.lv, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija piedalās World Travel Market 2008

, 11.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā katru gadu Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizē Latvijas dalību starptautiskajā tūrisma gadatirgū- World Travel Market 2008, kas notiek Londonā laikā no 10. līdz 13.novembrim. Otrs lielākais tūrisma gadatirgus Eiropā, kas tiek uzskatīts par sezonas priekšvēstnesi un kur tiek iepazīstināti gan tūrisma nozares profesionāļi, gan potenciālie ceļotāji ar jaunumiem no katras valsts, informē TAVA.

Londonas starptautiskais tūrisma gadatirgus World Travel Market ir atzīts par tūrisma profesionāļu prestižāko un lielāko ikgadējo tikšanās vietu. 2007.gadā izstādi apmeklēja 48 111 dalībnieki no 193 valstīm, šogad plānots, ka pasākumu apmeklēs vēl vairāk tūrisma nozares pārstāvju. Londonas gadatirgu tūrisma profesionāļi uzskata par jaunās tūrisma sezonas atklāšanas pasākumu.

Starptautiskajā tūrisma gadatirgū World Travel Market 2008 Latvijas stendā kopīgi ar TAVA un Latvijas Tūrisma biroju Londonā piedalās sekojoši Latvijas tūrisma nozares dalībnieki – aviokompānija airBaltic, Baltic Beach Hotel, Latvijas ienākošā tūrisma firmas Con-ex un Baltic Travel Group, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, kā arī Latvijas koncerti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LIAA vēlas pārņemt tūrisma jomu

, 17.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Optimizācijas ietvaros, saskata priekšrocības Tūrisma valsts attīstības aģentūras (TAVA) pievienošanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), iebilst ekonomikas ministrs.

Par to raksta Neatkarīgā. Valsts kanceleja ierosinājusi, ka TAVA valsts iestāžu optimizācijas ietvaros varētu tikt pievienota vai nu LIAA, vai Ekonomikas ministrijai. Taču ekonomikas ministram izdevies pārliecināt valdību, par ceļošanu atbildīgo aģentūru pagaidām neaiztikt. Tūrisma nozarē strādājošie saskata lielas priekšrocības, pievienojoties LIAA, jo, kamēr TAVA taupības nolūkos atteikusies no visiem ārvalstu birojiem, LIAA ir pārstāvniecības 10 pasaules valstīs. Arī LIAA vadītājs Andris Ozols nodēvējusi TAVA pievienošanu savai aģentūrai par tūrisma panākumus veicinošu. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka tūrisma aģentūrai jāpaliek kā atsevišķai struktūrai, nodarbojoties ar valsts mārketingu. Jāpiebilst, ka ar šo pašu funkciju nodarbojas arī Ārlietu ministrijas paspārnē esošais Latvijas Institūts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Cīņā par tūristu sirdīm Pērnava pārāka par Jūrmalu

Inguna Ukenābele, 05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tika aizvadīts Latvijas tūrisma forums, kurā nozares pārstāvji atskatījās uz aizvadīto gadu un iezīmēja mērķus nākošajam gadam. Tiešsaistes pasākumu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tajā tika apbalvoti arī konkursa "Jaunais tūrisma produkts 2020" uzvarētāji un labākie studentu zinātniski pētniecisko darbu autori tūrisma nozarē, informē LIAA.

"Tūrisma nozarei šis gads bija ļoti sarežģīts, bet ir notikušas arī pozitīvas lietas. Pieauga interese par vietējo tūrismu, tapuši jauni tūrisma produkti un meklēti risinājumi, kā strādāt pandēmijas apstākļos. Jau šobrīd ir skaidrs, ka, atveroties tūrisma iespējām, nozares pārstāvjiem būs jāskrien daudz un ātri. Ieguvēji būs tie, kas pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas, spēs ātrāk noreaģēt, tādēļ mums jābūt gataviem un jau šobrīd jāiezīmē, risinājumi dažādām situācijām," tā, atklājot forumu, dalībniekus uzrunāja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ar LIAA starpniecību tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam krīzes seku mazināšanai šogad ir novirzīti 19,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem jau izmaksāta algu subsīdijās 826 tūrisma nozares uzņēmumu, bet šobrīd ir atvērta pieteikšanās viesnīcu operacionālo izmaksu programmā, kuras kopējais finansējums ir 4,8 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija turpina darbu arī pie īpašas vaučeru programmas viesnīcām, kuras varēs cilvēkiem nodrošināt pašizolācijas pakalpojumus ar valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bremzējoši nosacījumi Eiropas naudas saņemšanai

Ričards Liepiņš, SIA Hiberna līdzīpašnieks, 12.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eiropas Savienības struktūrfondu programmas ir spējīgi pacelt vien lielie uzņēmumi tipveida projektiem, mazām inovatīvām firmām LIAA nosacījumi ir ļoti bremzējoši.

Manuprāt, ir trīs lietas, kas būtiski traucē uzņēmējus iegūt ES līdzfinansējuma atbalstu, lai attīstītu inovatīva produkta ražošanu un līdz ar to arī eksportu (un tas esot jāatbalsta gan pēc ekonomistu, gan premjera domām...). Tās ir – projekts LIAA netiek izskatīts pēc būtības, bet formāli. Otrs – cerot uz projekta atbalstu, uzņēmējam jāgaida daudzi mēneši. Trešais – tā saucamie LIAA eksperti nedrīkst tikties ar projektu iesniedzējiem vispār. Līdz ar to ir apšaubāma profesionālā kompetence projekta vērtēšanā.

Ko nozīmē atteikums – neatbilst administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem? Iespējams, formāli netiek ievēroti kādi birokrātiskie noteikumi (to ir milzums), bet, manuprāt, ja skatās lietu pēc būtības, vissvarīgākā jau ir biznesa ideja tirgus kontekstā. Tam būtu jābūt galvenajam kritērijam, lai lemtu, vai projekts ir atbalstāms. Iesniegumā projekta aprakstam tiek dots limitēts daudzums vārdu, kas turklāt jāsadala pēc definētām tēmām. Tirgus un ekonomiskās situācijas analīzei, kas ir katra projekta fonā, vērība netiek piešķirta. Aprunāties par šiem jautājumiem ar LIAA nevar. Un kā šādā veidā gan ir iedomājama inovāciju izvērtēšana? Atliek vienīgi formālie kritēriji. Formālo kritēriju jūru, protams, var pārvarēt. Visracionālāk to ir darīt, par projekta primāro mērķi uzstādot struktūrfondu līdzekļu iegūšanu un tam pakārtojot pārējos faktorus. Tad visām MK prasībām var «piekārtoties» un pieteikumu iesniegt formāli pareizu. Pagaidīt, cik vajag utt. Un LIAA nebūs tiesību šādam iesniedzējam atteikt...

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rīga ir gardēžu galamērķis, savukārt Jūrmalai vēl ir, kur augt

Jevgenija Puļķe, ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore, 27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) noskaidrojusi desmit populārākos Latvijas tūrisma objektus un vietas. Pēc ekspertu domām, Latvijas tūrisma objekts Nr.1 joprojām ir Rundāles pils, Db.lv informēja TAVA sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis.

TAVA aptaujāja 75 tūrisma ekspertus, kuru vērtējumam tika nodotas 55 dažādas tūrisma piesaistes.

Par Top-10 tūrisma objektiem TAVA izdos bukletus, kartes, kā arī tos popularizēs internetā.

Latvijas Top-10 vēl iekļuva: Vecrīga, Aglonas bazilika, Jūrmala un SPA centri, Gaujas Nacionālais parks, Kuldīgas vecpilsēta un Ventas rumba, Turaidas muzejrezervāts, Cēsu vecpilsēta un viduslaiku pils, Liepāja un Ventspils. Tūlīt aiz desmitnieka seko: Kino pilsētiņa Cinevilla, Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs un Aerodium.

Pēc aptaujas rezultātiem, visaugstāko vērtējumu saņēma Rundāles pils. 72 no 75 ekspertiem to iekļāva pirmajā desmitniekā, tālāk seko Vecrīga un Aglonas bazilika ar attiecīgi 67 un 62 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru