Eksperti

Tūrisma nozare ir pierādījusi savu dzīvotspēju

Ēriks Lingebērziņš, Dr.oec., biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

Šovasar sajūtas bija līdzīgas kā agro 90-to gadu sākumā, kad ārvalstu tūristi iebrauca Rīgā un mēs tos bez maz ar ziediem sagaidījām. Kopējo tūrisma kritumu un drūmo ārvalstu tūrisma ainu šovasar “pastutēja” arī vietējais tūrisms galvenokārt izmitināšanas un nakšņošanas sektorā, baudot tveicīgo vasaru pie ūdeņiem. Šobrīd visas citas valstis turpina iet uz priekšu, bet mēs atkal tiekam uzlikti uz pauzes. Cilvēki skatās, kāds epidemioloģiski ir galamērķis, vai tas ir zaļš vai sarkans. Tuvajiem Eiropas ceļojumiem ir alternatīvas, un Latvija atkal paliek ar garu degunu, un visvairāk cietīs tieši darījumu tūrisms, piemēram, starptautisku pasākumu rīkošana.

Tā ir ne tikai neziņa un negūti ieņēmumi, un jautājums - ko atkal darīt ar darbaspēku, bet arī galamērķa reputācija – kā mēs izskatāmies, salīdzinot ar citām kaimiņvalstīm. Pirkums tiek izdarīts, balstoties uz uzticību gan pakalpojuma sniedzējam, gan galamērķim.

Šobrīd, kad runājam par atkal no jauna ieviestajiem ierobežojumiem, tūrisma nozare atgādina, ka tajā ierobežojumi kā tādi jau nav bijuši atcelti (piemēram, no Krievijas un lielāko daļu trešās pasaules valstu joprojām nevar ieceļot). Tādēļ pieņēmums, ka tūrismam bijis iespējams strādāt pilnā apjomā, ir aplams. Šobrīd esam nonākuši atkal jaunā situācijā, kad formāli ārvalstu tūristu ieceļošana nav ierobežota, taču ir radīti apstākļi, pie kuriem nekas nenotiek.

Nozari pametuši vairāk nekā 30% nodarbināto

Kā zināms, sākoties pandēmijai, nozari ir pametis ļoti liels tajā nodarbināto skaits. Pirms krīzes nozarē strādāja ap 40 000 cilvēku, šobrīd to pametuši ap 15 000 jeb vairāk nekā 30% nodarbināto. Lai arī finanšu ministra mudinājumu pārprofilēties, jo tūrismā darba rokas vairs nebūšot vajadzīgas, daudzi uztvēra burtiski, jau šovasar, sākoties atlabšanai, nozare izjuta kvalificēta darbaspēka trūkumu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2020. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,46 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 48,7 % mazāk nekā 2019. gadā. Līdzīgi rādītāji varētu būt arī par šo gadu.

Brīdī, kad ceļojumos neizlietotā nauda jau ir iztērēta mazdārziņu iekopšanā, jaunu jumtu uzlikšanā vai pat īpašumu iegādē, atliktais pieprasījums tik un tā turpina darboties. Cilvēki kā gribēja, tā gribēs ceļot. Turklāt, jo ilgāk to nav darījuši, jo lielāks ir pieprasījums pēc tā. Līdz ar to visi atliktie ceļojumi ātrāk vai vēlāk atgriezīsies, un būs nepieciešami cilvēki, kas šo pieprasījumu apkalpo – arī Latvijā.

Pakalpojumu sniedzējs – mazāk vērtīgs nekā ražotājs?

Jau trešo reizi esam situācijā, kad ir ierobežojumi, bet neziņa par tālāko nākotni saglabājas. Ja biznesā var iztēloties, ka kāda nozare ir attiecībās ar valsti, līdzīgi kā tas ir starp diviem cilvēkiem, tad šobrīd rodas jautājums - cik ilgi var uzticēties dzīvesbiedram, ja tas ir pievīlis? Nozare paļāvās uz solīto par darbības nepārtrauktību vismaz t.s. “zaļajā režīmā”, tomēr tas nenotika. Iespējams, pārāk ilgi ir tikusi īstenota sava veida iebiedēšanas taktika komunikācijā ar sabiedrību, kas ir novedusi tajā situācijā, kurā šobrīd esam.

Šāda taktika var nostrādāt pirmajā mirklī, bet 19 mēnešu garumā tas jau sen vairs nestrādā, biedēšanas limits ir izsmelts. Skumji arī tas, ka joprojām Latvijā pakalpojumu sniegšanas nozare tiek uzskatīta par kaut ko mazvērtīgāku nekā ražošana, lai gan, piemēram, ienākošais tūrisms rada būtisku pievienoto vērtību arī citās nozarēs. Latvija daudzās izpausmēs atbilst tam, ko sagaida Eiropas vai pasaules ceļotājs, kurš dzīvo pilsētās. Viņš vēlas izrauties no urbānas vides, nokļūt autentiskā galamērķī zaļā vidē, baudīt bagātīgu materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, daudzveidīgu gastronomisko pieredzi. Tas viss mums ir, izņemot siltu jūru (kas ne visiem tūristiem tā ir galvenā vērtība un tam ir pieejami citi galamērķi tepat Eiropā). Tādēļ varam uzskatīt, ka būtiskākajos parametros atbilstam tam, ko sagaida Eiropas vai pasaules ceļotājs, kurš pamatā dzīvo pilsētās.

Nozare gaida skaidru plānu no valdības!

Es gribētu, lai mēs skatāmies uz nākamajiem soļiem. Tūrisma nozari ir pametis daudz nodarbināto. Kā veicināt darbaspēka piesaisti tūrisma nozarei, kā uzņēmēji var tikt pie līdzfinansējuma mehānismiem, lai apmācītu darbaspēku nozarē, kura iznāks no krīzes plika un nabaga? Ko mēs darīsim brīdī, kad mums jāsāk par sevi stāstīt visai pasaulei – vai mums tam ir plāns un finansējums? Vai mēs šo laiku esam izmantojuši, lai pārdefinētu un pilnveidotu, kā varam sevi pozicionēt?

Tūrisma nozare ir pierādījusi, ka tā spēj izdzīvot, tostarp arī pateicoties tiem pabalstiem, kas ir bijuši, bet šobrīd ir jāsper nākamais solis. Izaicinājums ir ne tikai atjaunot pilnvērtīgu nozares struktūru un darbību, bet arī spēt ielēkt darba tirgus vilcienā, kas ir nedaudz pabraucis uz priekšu arī konkurētspējīga atalgojuma ziņā, salīdzinot ar citām nozarēm. Atbilde, protams, ir produktivitātes kāpināšanā, tomēr, cik spējīgi par to domāt var būt nozares uzņēmēji, kuri 19 mēnešus ir atradušies izdzīvošanas, nevis attīstības fāzē?

Šobrīd vēlētos aicināt valdību skatīties divus soļus uz priekšu un izstrādāt konkrētu plānu tūrismā kvalificēta darbaspēka apmācībai un nodrošināšanai. Lai brīdī, kad sāksies augšupeja, mums nav jāķer un jāgrābj un jāpalaiž garām Latvijas kā pievilcīga galamērķa iespējas radīt pievienoto vērtību un ieguvumu visai valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lingebērziņš kļuvis par Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas vēstnesi

Db.lv, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš tika iecelts par vienu no Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ECTAA) vēstnešiem.

Šīs programmas vēstneši ir vadošie nozares pārstāvji Eiropā, kurus organizācija izvirza kā viedokļu līderus Eiropas mērogā.

“Esmu gandarīts par šo atzinību un domāju, ka šī ir lieliska iespēja runāt Eiropas mērogā par tūrisma nozares attīstības izaicinājumiem un uzdevumiem Latvijā, gūt un dalīties ar pieredzi ar kolēģiem no visas Eiropas, veidot labāku tūrisma pārvaldību, radīt tūrisma inovācijas un mērķtiecīgi virzīties uz tūrisma nozares mērķiem Latvijā. Esmu gandarīts, ka man ir bijusi iespēja strādāt kopā ar nozares kolēģiem, kuri ir dalījušies ar savām zināšanām un pieredzi, lai tās varētu izmantot, veidojot Eiropas tūrisma nozares politiku. Savukārt padziļināts skats uz nozares aktualitātēm Eiropā sniegs jaunas iespējas veidot mūsdienīgu un aizraujošu tūrisma izglītības saturu,” uzsver Ē. Lingebērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atšķiras uzņēmēju un finanšu ministra viedoklis par Covid-19 atbalsta turpināšanu

LETA, 09.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijs bija pēdējais mēnesis, par kuru uzņēmēji varēja saņemt ar Covid-19 saistītos pabalstus, tāpēc šis jautājums pārrunāts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītājā darba grupā, kur ministra un uzņēmēju viedokļi par atbalsta turpināšanu atšķīrušies, vēsta Latvijas Televīzija.

Ēdināšanas, tūrisma un fitnesa nozares uzskata, ka spēkā esošie ierobežojumi joprojām neļauj pilnvērtīgi strādāt, tāpēc valstij atsevišķas Covid-19 atbalsta programmas jāturpina. Savukārt finanšu ministrs uzsvēris, ka Ekonomikas ministrija vēl turpinās darbu ar priekšlikumiem uzņēmējdarbības atbalstam un tālāk tos skatīs valdība.

Reirs mudinājis uzņēmējus situācijai pielāgoties. "Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir sniegusi ļoti dāsnu atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem, lai saglabātu darbavietas un tautsaimniecības attīstību. Skaidrs, ka Covid-19 ietekmēs mūsu ikdienu arī turpmāk, un visiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai," pauda finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Man šķiet, ka latviešiem reizēm ir grūti pieņemt to domu, ka labas klases restorāns var būt arī atvērts un brīvs," uzskata tūrisma kompānijas Balticvision Riga izpilddirektors un līdzīpašnieks Ēriks Lingebērziņš.

"Daudzus gadus strādājot tūrismā, esmu kļuvis diezgan izvēlīgs. Līdz pandēmijai viens no maniem mīļākajiem restorāniem bija Ķīpsalas Hercogs, mani piesaistīja ideja par to, ka vasaras sezonā restorāna durvis atveras un iekštelpas savā ziņā kļūst par ārtelpām. Ļoti patika arī Muusu terase Andrejostā, kas šobrīd diemžēl ir slēgta. Labprāt vēlreiz dotos arī uz zivju restorānu Spīķeris 53, kas atrodas Liepājas ostas teritorijā. Izvēloties kafejnīcas un restorānus, es meklēju tādas ēdienu pasniegšanas vietas, kurās valda brīva gaisotne. Man nepatīk balti galdauti un stīvs personāls. Tā bieži vien ir Rīgas problēma – ir ambīcija būt ļoti augstas klases restorānam, taču saturs ne vienmēr tiek tam līdzi. Man šķiet, ka latviešiem reizēm ir grūti pieņemt to domu, ka labas klases restorāns var būt arī atvērts un brīvs. Kā piemēru, kas, manuprāt, šobrīd ir vistuvāk šai augstajai klasei un brīvajai atmosfērai, varu minēt Rīgas Garāžu Berga bazārā," tā žurnala Dienas Biznesa rubrikā "Brīvdienu ceļvedis" atklāj E.Lingebērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu notikumi būtiski ietekmējuši tūrisma un viesmīlības nozares un ar to saistītos uzņēmumus. Daļa uzņēmumu bija spiesti samazināt darbinieku skaitu, pielāgojoties spēkā esošajiem ierobežojumiem.

Viesnīcās un restorānos, kā cilvēkresursu ietilpīgās nozarēs darbinieku samazināšana bija saistīta ar pulcēšanās ierobežojumiem, tomēr šobrīd, vietējo un ārvalstu tūristu skaitam atkal strauji pieaugot, uzņēmumi saskaras ar nopietniem izaicinājumiem piesaistīt dažāda līmeņa darbiniekus, lai nodrošinātu uzņēmumu pilnvērtīgu darbību, norāda Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Sabiedriskai dzīvei lēnām atgriežoties ierastā ritmā un pielāgojoties situācijai, darbu ir atsākuši ēdināšanas, izmitināšanas un citi tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumi, kura apkalpo tūristus un piedāvā dažādus atpūtas, izklaides un viesmīlības pakalpojumus, tomēr vairums uzņēmumu saskaras ar darbinieku trūkumu, kas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības rentabilitāti un spēju apmierināt pieaugošo tūristu skaitu un arī klientu vēlmi saņemt kvalitatīvu pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turība sadarbosies ar Pierīgas tūrisma asociāciju uzņēmējdarbības vides uzlabošanā

Db.lv, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas tēla reklamēšanai netiek piešķirts pietiekams valsts finansējums

LETA, 11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tēla reklamēšanai starptautiskajos tirgos, kā arī tūristu piesaistei netiek piešķirts pietiekams valsts finansējums, sacīja aptaujātie nozares eksperti.

Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš pauda, ka uz 2024.gadu kopumā ir jāraugās piesardzīgi, bet arī optimistiski.

Viņš norādīja, ka tūrisma nozares lielākais izaicinājums ir strādāt apstākļos, kad netiek pienācīgi īstenotas valsts tūrisma mārketinga aktivitātes, kā arī valdības līmenī nav uzlabojusies izpratne par tūrisma nozari.

"Līdz ar to šobrīd varam paļauties tikai uz uzņēmēju pašu aktivitātēm tūristu piesaistei, Rīgas kā galvaspilsētas īstenotajām aktivitātēm, kaimiņvalstu aktivitātēm, kuras piesaista tūristus reģionam," sacīja eksperts, prognozējot, ka, iespējams, tūristu skaits Rīgā šajā vasaras sezonā sasniegs 2019.gada līmeni, tomēr par Latviju kopumā ir šaubas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB, 14.09.2021

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness analizējam statistiku par uzņēmumu neto apgrozījumu un peļņu četru gadu intervālā. Bizness kopumā koronavīrusa pandēmiju 2020. gadā pārvarējis ar nelielu – 4,8% – neto apgrozījuma kritumu, bet tā būtiski izēdusi peļņu, jo tā sarukusi par 24,8%.

Vēl 14.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

  • Ceļā uz lielāku pensiju fondu peļņu - Budžeta un finanšu komisijā Saeimā 8. septembrī tika atbalstīti Labklājības ministrijas ierosinājumi Alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) un to pārvaldnieku likumā, kas jau drīzumā nonāks Saeimā trešajā lasījumā un, visticamāk, pavērs ceļu otrā līmeņa pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanai AIF, paredzot lielāku pensiju kapitāla peļņu, nekā investējot drošās obligācijās. Intervija ar labklājības ministru Gati Eglīti.
  • Izgudro, patentē, bet ierēdņu ieskatā “nekā inovatīva nav” - stāsts par to, kā unikālam, Latvijā izgudrotam un tirgū pieprasītam produktam Centrālās finanšu un līgumu aģentūras ierēdņi savulaik lieguši pieeju ES struktūrfondu līdzfinansējumam, noraidot (neticot) uzņēmuma idejai par jauna divslāņu grīdas dēļu savienojuma izgatavošanas tehnoloģiju.
  • Kredītportfeļa zaļināšanas tests - bankām, piešķirot naudu, ir jāizvērtē to klientu zaļuma pakāpe. Attiecīgi, ja tā ir zemāka, tad arī finansējums ir dārgāks vai pat nepieejams.
  • Jau piesauc stagflāciju - ja iepriekšējos mēnešos bija ierasts, ka pasaules ekonomikas dati ir spēcīgi un izaugsmes prognozes pārsvarā tiek koriģētas uz augšu, tad pēdējās nedēļas šajā ziņā atnesušas šaubu ēnu.
  • Ražotāji pielāgojas pieprasījumam pēc mazāk kaitīgā - pēdējos gados veikalu plauktos parādās arvien vairāk produktu ar samazinātu sāls un cukura daudzumu, bet alkohola un tabakas nozares ķērušās klāt pie zemāka riska alternatīvu meklēšanas, ieguldot uzņēmumu transformēšanā miljardus
  • Skujas var ģenerēt miljardus eiro - skujas, kas pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.
  • Dienas Biznesa Portretā - Ginta Biseniece, Rolling vadītāja.
  • Brīvdienu ceļvedī - Ēriks Lingebērziņš, SIA Balticvision Riga izpilddirektors un līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piešķirti apbalvojumi par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā

Db.lv, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru