Divi «Live Rīga» radītie reklāmas video ieguvuši apbalvojumus starptautiskā festivālā Porto, informē «Live Rīga» pārstāve Anna Blaua.

«Live Rīga» radītie pilsētas reklāmas video starptautiskā tūrisma un dokumentālo filmu festivālā ART&TUR 2017 Portugālē, Porto, ieguvuši divas godalgas sadaļā «Tūrisma filmas» - reklāmas video sērija «Rīga rīdzinieka acīm» jeb «Insider’s guide in Riga» ieguvusi īpašo balvu kā Labākā Eiropas filma, savukārt «Riga A-Z Rap Guide» ieguva 2.vietu kategorijā «Tūrisma galamērķis».

Jaunākā «Live Rīga» reklāmas kampaņas sēriju «Insider’s guide in Riga» veido piecas īsfilmas - «Dodies ceļojumā ar taksistu», «Skolotājas norādes», «Mācītāja ceļš», «Sieviešu blogera pieturvietas», «Mežonīgais piedzīvojums ar senioru». Filmas izstrādātās sadarbībā ar aģentūru «DDB Latvia», un to producents ir Jānis Nords.

Konkursā uz Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" (LIVE RIGA) direktora amatu visaugstāko novērtējumu ieguvis Fredis Bikovs.

Pretendentu atlasei piesaistīta personāla atlases kompānija SIA “Human Source”. Kopā tika saņemti 25 pieteikumi, kurus konkursa komisija izvērtēja divās kārtās, informē Rīgas domē.

“Mans darbs, pirmkārt, būs vērsts uz Rīgas investoru piesaistes un pārdošanas kapacitātes stiprināšanu. Tāpat svarīgi būs identificēt un risināt Rīgas investīciju vides izaicinājumus un stiprināt Rīgas tēlu starptautiski. Mana pieredze vadošos amatos privātajā sektorā ir devusi izpratni par investoru interesēm un vajadzībām no investoru skatpunkta, kas noderēs, strādājot pie investīciju vides uzlabošanas Rīgā. Savukārt pieredze biznesa pakalpojumu nozares asociācijā palīdzēs stiprināt sadarbību starp investoriem un publisko pārvaldi. Uzskatu, ka aģentūras pārziņā esošās jomas ir cieši savstarpēji saistītas un jāidentificē iespējas sinerģijai starp nozarēm. Strādāšu, lai rūpīgi izstrādātā aģentūras stratēģija īstenotos rīcībā. LIVE RIGA ir jāspēj ne tikai atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus, bet arī nopelnīt naudu rīdziniekiem,” uzsver F.Bikovs.

Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) konkursā par interneta portāla Live Rīga satura izstrādi, atjaunošanu un uzturēšanu uzvarējis uzņēmums SIA Cosmodroms, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Kopējā šī iepirkuma līguma summa ir 35 tūkst. Ls. Kā liecina informācija informācija Lursoft, SIA Cosmodroms nodarbojas ar medicīnas un ortopēdisko preču mazumtirdzniecību specializētajos veikalos, datu apstrādi, uzturēšanu un ar to saistītām darbībām, kā arī ar citām darbībām cilvēka veselības aizsardzības jomā. Iepriekšējais uzņēmuma nosaukums bija SIA Guri.

Savukārt šā gada sākumā noslēdzās iepirkums par portāla Live Rīga satura rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem. Tos par 12 tūkst. Ls nodrošinās SIA Linearis.

Jāatgādina, ka LIVE RĪGA kā zīmols tika izveidots 2009. gada rudenī, tas tiek izmantots kampaņās ārvalstīs, lai popularizētu Rīgu. Faktiski tas bija bijušā vicemēra Aināra Šlesera un bijušā aviokompānijas airBlatic vadītāja Bertolta Flika kopprojekts. Sākotnēji par aktivitātēm tika plaši ziņots, taču šobrīd tas nedaudz pieklusis.

Aizceļot uz Brazīliju vai Madagaskaru, fiziski atrodoties Rīgā, vai paspēlēties virtuālā smilšu kastē, radot kalnus un vulkānus. Tas iespējams interaktīvajā multimediju izstādē Future Live!.

Izstādē gan bērni, gan pieaugušie var izprast, kā veidojas zvaigznes un planētas, spēlēties ar interaktīviem zemūdens pasaules objektiem, atdzīvināt izkrāsoto zvēriņu lielā digitālā ekrānā, izmēģināt virtuālās realitātes brilles un šūpoties, lidojot cauri abstraktām pilsētām. Izstādi izveidojis uzņēmums Welldone Production sadarbībā ar partneriem, bet objekti ir aizgūti no dažādām pasaules valstīm.

«Izstādē kopumā pieejami 15 dažādu izmēru un apjomu objekti, kas interaktīvā un iesaistošā veidā ļauj iepazīt gan pasaules uzbūvi, gan arī ielūkoties virtuālajā realitātē, izaicina cilvēku kustēties vai arī izbaudīt rotaļas prieku. Daži apmeklētāji, kuri jau paviesojušies Future Live! ekspozīcijā, to salīdzina ar Avatara pasauli,» atzīst izstādes Future Live! organizatore Inga Kadeka.

2. decembrī vēstniecībā Itālijā notika seminārs Itālijas tūrisma un biznesa nozares žurnālistiem Atklāj Rīgu 360°. Semināra mērķis bija informēt Itālijas žurnālistus par jaunām biznesa un tūrisma iespējām Latvijā un Rīgā, pastāstīja Ārlietu ministrijā.

Semināru atklāja vēstnieks Itālijā Artis Bērtulis, uzsverot, ka Latvijai Itālija ir prioritārs tūrisma tirgus ar lielu izaugsmes potenciālu. Vēstnieks norādīja, ka pēdējo gadu laikā tūristu skaits no Itālijas Latvijā palielinās un Latvija ir jau kļuvusi par atpazīstamu tūrisma galamērķi Itālijā, tādejādi ir vēl svarīgāk to turpināt, lai veicinātu uzņēmēju un tūristu interesi apmeklēt Latviju.

LIAA pārstāvniecības vadītāja Itālijā Andra Minkeviča iepazīstināja klātesošos ar Latvijas biznesa vidi, makroekonomiskajiem rādītājiem un ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Uzstāšanās laikā A. Minkeviča uzsvēra, ka Latvija ir investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīga valsts, ņemot vērā tās stratēģisko novietojumu ar pieeju Ziemeļeiropas un Austrumeiropas tirgiem, kā arī labvēlīgo nodokļu režīmu un valsts atbalstu uzņēmējdarbībai.

Pirms jūnija sākumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām politiķi nekautrējas lielīties ar padarītajiem darbiem, un nereti arī greznoties ar svešām spalvām.

Kā pirmās šā gada sākumā televīzijā un radio parādījās apvienības Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai reklāmas, kurā Rīgas mērs Nils Ušakovs un vicemērs Andris Ameriks uzskaita sasaukuma laikā paveiktos darbus. N. Ušakovs gan norādījis, ka šī nav reklāmas kampaņa, vienkārši iedzīvotājiem tiek stāstīts par izdarīto.

Daudzi no video minētajiem projektiem Rīgā uzsākti pateicoties tieši Eiropas naudas līdzfinansējumam, kas kā zināms ir jāizmanto noteiktā laika periodā, neatkarīgi no pie varas esošā mēra partijas piederības.

Tas attiecas, piemēram, uz skolu un bērnu dārzu siltināšanu. Rīgas domes pārstāvis Viktors Daugamalis norāda, ka pašreizējais aktivitāšu periods ir 2009.gada 3.ceturksnis līdz 2013.gada 4.ceturksnis. Tāpēc šajā laika periodā pašvaldībai bija iespēja realizēt tik daudz projektu saistībā ar izglītības iestāžu renovāciju.

Šodien sasaukta darba grupas sēde, lai pārrunātu atbildīgo institūciju gatavību buru kuģu regates The Tall Ships Races 2013 posma, kas notiks Rīgā 2013.gada jūlijā, rīkošanai. Tika nolemts, ka turpmāk regates koordinatora funkcijas veiks nodibinājums LIVE Riga, atsevišķu biroju šī pasākuma norises nodrošinājumam neveidojot.

Rīga ir iekļauta starptautiskās organizācijas Sail Training International 2013. gadā rīkotās burinieku regates The Tall Ships Races 2013 maršrutā Orhūsa (Dānija) – Helsinki (Somija) –Rīga – Ščecina (Polija). Saskaņā ar plānoto grafiku, buru kuģi Rīgas ostā viesosies no 24.līdz 28.jūlijam.

The Tall Ships Races ir lielākā burinieku un jahtu regate pasaulē. Tajā ik gadu piedalās ap 80 - 100 burukuģu no visas pasaules. Ņemot vērā regates arvien pieaugušo popularitāti, Latvijas Burāšanas mācību asociācijas valdes priekšsēdētājs Uģis Kalmanis prognozēja, ka 2013. gadā Rīgas ostā ienāks ap 100 buru kuģu, atvedot sev līdzi apmēram 5000 burātāju.

Šobrīd vairāk nekā 50 starptautiskajos biznesa pakalpojumu centros (SBPC) Latvijas galvaspilsētā strādā apmēram 15,5 tūkstoši cilvēku, 2030. gadā šis skaitlis varētu sasniegt pat 38 tūkstošus, liecina SIA Colliers International Advisors dati.

Starptautiskā komunikācija un starptautisku biznesu piesaiste pašlaik ir viena no Rīgas galvenajām prioritātēm, stāsta Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (Live Riga) direktora p.i. Rolands Bogdanovs. Viņš atzīmē, ka pašlaik Live Riga kopā ar Colliers strādā pie kopīgas stratēģijas izveides, lai tuvāko gadu laikā galvaspilsētai piesaistītu pasaules līmeņa spēlētājus, kas uzlabotu gan kopējo dzīves līmeni, gan Rīgas pievilcību citu investoru acīs.

Maina prioritātes

Rīga starptautiskā mērogā joprojām ir kā apslēptais dārgums, jo līdz šim mums vēl nav izdevies izmantot visu pilsētas potenciālu ārvalstu investīciju piesaistē, atzīst R. Bogdanovs. “Tas ir stāsts par attieksmi, proaktivitāti un prioritātēm, kas iepriekšējā RD sasaukuma laikā nebija saistītas ne ar starptautisko investoru piesaisti, ne ar pilsētas starptautisko pozicionēšanu. Rīgas oficiālā mājaslapa pat nebija pieejama angļu valodā, arī komunikācija sociālajos tīklos nebija uz biznesu orientēta, turklāt galvenokārt notika tikai latviešu un krievu valodā. Bija citi prioritārie tirgi un nozares, kā rezultātā Rīgas vārds globālā mērogā neizskanēja tik skaļi, cik gribētos. Šobrīd Rīgas starptautiskā komunikācija ir mūsu prioritāte,” skaidro RD pārstāvis.

Dažādi nodibinājumi un organizācijas nelabprāt atklāj, cik tērē suvenīriem, kuriem pasaulē jānes stāsti par Latviju.

Paredzēts, ka 2014. gadā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) suvenīru iegādei tiks izmantoti 5% no kopējā gada budžeta, norāda biroja vadītāja Vita Jermoloviča.

Tiesa, cik liels ir gada budžets, informācija netiek sniegta. Arī nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvji no šī jautājuma izvairās. Runātīgāka ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) tūrisma mārketinga eksperte Liene Pīpkalēja. TAVA šogad šim mērķim plāno atvēlēt ap septiņiem tūkst. eiro (bez PVN), kas ir mazāk nekā pērn izmantotie gandrīz deviņi tūkst. eiro.

Neveiksmīga pieredze

TAVA drīzumā plāno organizēt iepirkumu personalizētu suvenīru iegādei. Pēdējos gados gan divi ar suvenīru iegādi saistīti konkursi noslēgušies bez rezultāta. 2012. gadā tika izsludināts konkurss ar domu atrast kādus jaunus oriģinālus suvenīrus, ko izmantot korporatīvo attiecību stiprināšanai un pasniegt starptautiskajās tūrisma izstādēs vai citos sarīkojumos gan tūrisma profesionāļiem, gan plašai publikai, lai veidotu viesmīlīgu priekšstatu par mūsu valsti un tās tūrisma piedāvājumu. Tā kā nebija svaigu un interesantu suvenīru ideju un arī cenas bija pārāk augstas, konkurss beidzās ar neko. Arī pērnruden izsludinātais iepirkums par suvenīru un kartona stendu izgatavošanu bija neveiksmīgs – tajā vispār nepieteicās neviens pretendents. Tas gan nenozīmē, ka TAVA iztiek bez suvenīriem – pērn par 2,6 tūkst. eiro (bez PVN) tika noslēgts līgums ar SIA Aba prezent par personalizētu šokolāžu izgatavošanu un piegādi, 2012. gada nogalē – ar SIA RicBerry par 5,3 tūkst. eiro par augļu un dārzeņu sukāžu un sīrupu piegādi mārketinga pasākumu īstenošanai, izriet no informācijas TAVA mājaslapā. L. Pīpkalēja papildina: pērn iegādātas arī briļļu tīrāmās drāniņas, plastmasas maisiņi, glāžu paliktņi, stikla šķīvji personalizēti ar tūrisma tēla logo. TAVA suvenīru iegādi plāno budžeta ietvaros un izvērtējot vajadzības – tiek apzināti iespējamie apakšuzņēmēji, noskaidrotas izmaksas un izvēlēts piedāvājums ar izdevīgāko cenu.

Vienā no reklāmas videofilmu sērijas Rīga rīdzinieka acīm jeb Insider's Guide in Riga, galvaspilsētu reklamē arī Pasaules Boksa padomes (WBC) čempions pirmajā smagajā svarā Mairs Briedis, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

Reklāmas videofilma ceļotājiem reklamē Brieža dzimto pilsētu, sniedzot ieskatu tajā, kas viņu padarīja par nosvērtu, mierīgu un savaldīgu čempionu. Video balstīts uz M.Brieža policista darba reālo ikdienu, boksa zvaigzne nonāk vairākos visai neparastos apstākļos.

Video Rīgas Tūrisma attīstības birojam Live Rīga radījusi reklāmas aģentūra DDB Latvia un producents Jānis Nords.

2009.gada 28.oktobrī LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nodibinājums Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB). Tā dibinātāju balsu sadalījumā 70% pieder Rīgas domei, bet pārējiem dibinātājiem aviosabiedrībai airBaltic, LVRA un ALTA - katram 10%.

RTAB kā savas darbības un LIVE RĪGA zīmola vadmotīvu izvirzījis principu Labi rīdziniekam - labi tūristam. RTAB nodarbojas ar tūrisma veicināšanu un Rīgas tūrisma iespēju popularizēšanu ārvalstīs.

Lai arī prezidentūras laikā Latvijā notiks virkne vērienīgu pasākumu, ieguvējas pārsvarā būs Daugavas kreisā krasta viesnīcas , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārējos konferenču un semināru centrus šis notikums būtiski neietekmēs. Kopumā konferenču un semināru segmentā Rīgā vērojamas pozitīvas tendences – palielinās ārvalstu kompāniju interese par pasākumu rīkošanu šeit, profesionālās izstādēs vairs nav jāiepazīstina ar Rīgas piedāvājumu, kā tas bija pirms vairākiem gadiem. No gada uz gadu Latvijā notiek vairāk starptautisku konferenču un semināru. «Telpu īres tirgus iešūpošana nenotiek tikai ar vienu vērienīgu pasākumu. Tas ir bijis ilgstošs darbs, popularizējot Latviju kā labu korporatīvo pasākumu norises vietu, ko vairāku gadu garumā ir veicis gan Rīgas Tūrisma attīstības birojs, gan komersanti,» ir pārliecināts Live Riga mārketinga un komunikāciju direktors Aigars Smiltāns. Tieši cena ir faktors, ar kuru Latvija var konkurēt Eiropā. «Pašlaik Rīga ir cenu ziņā pieejamāka nekā citas Eiropas valstis. Tā sniedz plašāku pakalpojumu paketi par salīdzinoši zemāku cenu. Šogad viesnīcu piedāvātās cenas konferenču un semināru organizēšanai ir palielinājušās vidēji par 3 līdz 5%, kas galvenokārt ir saistīts ar darba spēka izmaksu pieaugumu. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kurās cenu pieaugums ir aptuveni 3 līdz 7%, esam konkurētspējīgi,» uzskata A. Smiltāns.

Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB) izsludinājis iepirkumu par sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu Vācijā, Krievijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Igaunijā un Lietuvā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības mājaslapā.

Maksimālā šī iepirkuma līguma summa ir 200 tūkst. Ls, DB pastāstīja RTAB mārketinga projektu vadītāja Ieva Lasmane. Viņa arī paskaidroja, ka birojs šādu iepirkumu izsludina katru gadu un tā līguma ilgums būs viens gads. Plānots, ka šis periods būs no šā gada jūnija līdz 2014.gada jūnijam.

I.Lasmane norāda, ka faktiski tiek meklēta viena sabiedrisko attiecību aģentūra, kas ar partneru palīdzību spēs realizēt kampaņas minētajās valstīs. Kampaņu mērķis ir reklamēt Rīgu kā tūrisma galamērķi, neaizmirstot, ka 2014.gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Savukārt kampaņu tēmas katrā valstī aģentūra varēs piedāvāt pēc saviem ieskatiem.

Piektdien, 6.jūnijā, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tiks atvērts «Live Rīga Dziesmusvētku restorāns», kas darbosies trīs dienas. Tajā piedalīsies desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri.

«Live Rīga Dziesmusvētku restorānā» piedalīsies un līdzās viens otram zem klajas debess trīs dienu garumā apmeklētājus priecēs restorāni - «Entresol», «Ferma», Vīna bārs «Garage», «International», «Kaļķu vārti», «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «MUUSU», «Osta», «Rocket Bean Roastery», «Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā».

Paralēli visas dienas garumā uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, «Dziesmu un Deju svētku» vēstnešu stāsti, translācijas no LTV «Dziesmu un Deju svētku» studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma «Māras zeme» un noslēguma koncerta «Zvaigžņu ceļā» no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki ir 6. jūlijā no plkst. 13:00 līdz 22:00, 7.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:00.

Pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atvērts Live Rīga Dziesmusvētku restorāns, kurā piedalās desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri, informē Rīgas Tūrisma un informācijas biroja Live Rīga pārstāve Anna Blaua.

Dziesmusvētku restorānā piedalīsies restorāni Entresol, Ferma, Vīna bārs Garage, International, Kaļķu vārti, Kolonāde.Mūsu stāsti.., MUUSU, Osta, Rocket Bean Roastery, Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā.

Restorāns darbosies trīs dienas un iecerēts, ka tā būs ne tikai vieta, kur baudīt ēdienu, bet arī kā viena no publiskajām svētku skatīšanās vietām pilsētvidē.

Uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, Dziesmu un Deju svētku vēstnešu stāsti, translācijas no LTV Dziesmu un Deju svētku studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma Māras zeme un noslēguma koncerta Zvaigžņu ceļā no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki: 6.jūlijā no plkst. 13 līdz 22, 7.jūlijā no plkst. 12 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12 līdz 00:00.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild aviokompānijas airBaltic klientu apkalpošanas un virszemes operāciju viceprezidente Laura Vecvanaga. airBaltic un Rīga savieno Baltijas reģionu ar 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Ja jūs iemīlaties aviācijas nozarē, tad tas notiek momentāni – pirmajos darba mēnešos, un ir uz ilgu. Šī nozare no vienas puses ir ļoti apjomīga, bet tajā pašā laikā salīdzinoši šaura. Mēs zinām savus kolēģus, partnerus un klientus pat gadiem ilgi. Aviācijā strādājot, tu sevi spēj «savienot» ar visu pasauli, un es patiešām izbaudu to, ka esmu kustībā katru dienu.

Nodibinājums Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB) noslēdzis iepirkumu konkursu par interneta portāla Live Rīga satura rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem, kuriem tiks atvēlēti 12 tūkstoši latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Pašlaik portāls liveriga.com lasāms latviešu, krievu, angļu un vācu valodā, un iepirkums paredzēts tulkojuma nodrošināšanai šajās valodās.

Konkursā pieteicās tikai viens komersants – SIA Linearis, kas arī guva tiesības tulkot Live Rīga saturu.

Iepriekš RTAB prognozēja, ka portālā rakstiskā tulkošana izmaksās 35 tūkstošus latu.

Atsaucoties Kultūras un Ekonomikas ministru aicinājumam, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) tiksies ar «RERE Būve1» kopējā sanāksmē VNĪ biroja telpās Vaļņu ielā 28, Rīgā, 22. augustā, plkst. 12.00, piedaloties abu uzņēmumu vadībai un projekta vadībā iesaistītajām personām.

Saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju tikšanās norise tiks pārraidīta tiešraidē: live.tiesraides.lv/tiesraides.lv/live2/25.

Tikšanās laikā VNĪ sagaidot no «RERE BŪVE1» pamatotus argumentus un konstruktīvu sarunu.

Kopš pāļu urbšanas darbu apturēšanas pērn 22. novembrī ar «RERE BŪVE 1» tālāka risinājuma kopīgai rašanai esot notikušas 23 projekta būvsapulces, 6 vadības sapulces, kā arī notikusi nepārtraukta saziņa dokumentu formātā, informē VNĪ.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna komentē: «Pie sarunu galda esam jau bijuši vairāk nekā pusgadu, meklējot konstruktīvas sadarbības ar «RERE BŪVE 1» iespēju. Vai šīs sarunas atšķirsies no iepriekšējām, šobrīd grūti spriest. Mūsu mērķis nemainīgs - pabeigt JRT rekonstrukciju, lai teātris savā mājvietā var atgriezties 2022. gadā ».

No 2016. gada sākuma līdz 2018. gada beigām Rīgas domes biedrībām un nodibinājumiem piešķirtais finansējums 26,5 miljonu eiro apmērā ir apšaubāms un pašvaldība, izmantojot biedrības, nodarbojusies ar ziedošanu, kas tai nav atļauts.

Šāds bija Valsts Kontroles (VK) ziņojuma vēstījums deputātiem Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. VK revīzijas laikā izdalījusi divus nodibinājumus, kuru dibinātājs ir Rīgas pašvaldība – Rīgas Tūrisma un attīstības birojs (RTAB) un riga.lv, kā arī vienu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, kas ar līdzekļiem rīkojies nepārskatāmi un, iespējams, finansējis sev tīkamākas biedrības un nodibinājumus.

VK pētītajā laika posmā kopumā ir runa par 26,5 miljonu eiro izlietojumu dažādiem mērķiem. RTAB pārziņā apsaimniekošanā bijuši 17 miljoni eiro, riga.lv rīkojušies ar 4,35 miljoniem eiro, bet departamenta gadījumā pētīts 5,15 miljonu eiro lielas naudas izlietojums.

Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā «Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem likumība un lietderība» VK galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem - «Rīgas Tūrisma Attīstības birojs» (RTAB) un «Riga.lv».

Revidenti secinājuši, ka pašvaldības biedrības bez jebkāda pamatojuma saņēmušas dāsnas budžeta dotācijas, lai naudu izlietotu apšaubāmās ziedošanas shēmās, neizprotamās darbībās ar preču zīmēm, kā arī algās, iespējams, fiktīvi nodarbinātām personām. Tāpat revidentiem neesot skaidri biedrību finansējuma piešķiršanas principi dažādu projektu īstenošanai.

Revīzijā kopumā esot konstatēti būtiski trūkumi biedrībām un nodibinājumiem sniegtā finansējuma plānošanas, piešķiršanas un uzraudzības procesos, un tas liekot secināt, ka Rīgas pilsētas pašvaldība triju gadu laikā nesaimnieciski iztērējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas.

Live Rīga īsfilmu sērija «Rīga rīdzinieka acīm» jeb «Insider's guide to Riga» Austrijas galvaspilsētā Vīnē saņēmusi pasaules labākās tūrisma filmas apbalvojumu GRAND PRIX CIFFT 2019, ko rīko Starptautiskā Tūrisma filmu festivālu komiteja.

Gada labākās pasaules tūrisma filmas tituls tiek noteikts pēc gada garumā iegūto vietu un attiecīgi punktu skaita katrā no The International Committee of Tourism film Festivals (CIFFT) festivāliem. Kopumā «Insider's guide to Riga» īsfilmu sērija šogad saņēmusi apbalvojumus 10 komitejas festivālos, no kuriem četri ir Grand Prix apbalvojumi, četras zelta godalgas, divas sudraba un viena bronzas.

Videoklipi veidoti sadarbībā ar reklāmas aģentūru «DDB Latvija», kas ir radījusi «Insider's Guide to Riga» konceptu, un klipu režisors ir Jānis Nords. Klipi tiek izmantoti Rīgas atpazīstamības veidošanai ārzemēs.

«Rīga rīdzinieka acīm» galvenie varoņi ir pieci kolorīti tēli - kulturālais taksists, kurš fano par Vāgneru; modernais mācītājs, kurš notur sprediķus vīna bārā un rāpjas torņos; traks sieviešu dzīvesstila blogeris, kurš cauri Rīgai jāj zirga mugurā; stingra fizikas skolotāja, kura pēc darba māca atpūsties klubos, un brīvdomātājs seniors, kurš ielaužas galeriju atklāšanas ballītēs - katrs iepazīstina ar citādu Rīgu. Šodien stāstu sērijai pievienojušās vēl divas sērijas - ar pasaulē slaveno bokseri Mairi Briedi un vienam no nozīmīgākajiem sporta pasākumiem - Rīgas maratonam - veltīts video «Runner's guide to Riga».

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Tūristu skaits Rīgā pērn sasniedzis rekordu - 3,5 miljonus gadā, informē Rīgas tūrisma zīmols Live Rīga.

Vislielāko viesu skaitu Rīgā 2018. gadā veidoja tūristi no Vācijas - 176,9 tūkstoši jeb 11,9% no visiem ārvalstu viesiem Rīgā. Viņiem seko viesi no Krievijas (173,8 tūkstoši jeb 11,7%), Igaunijas (109,8 tūkstoši jeb 7,4%), Lietuvas (100,4 tūkstoši jeb 6,7%) un Lielbritānijas (98,7 tūkstoši jeb 6,6%).

«Tūristu pieaugums Rīgā ir apliecinājums tam, ka izvēlētā tūristu piesaistes stratēģija un mērķa valstis ir izvēlētas pareizi un potenciālais Rīgas viesis ir mūs sadzirdējis,» skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Pērn būtiski audzis viesu skaits no RTAB prioritārajiem mērķa tirgiem. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn par 15% audzis viesu skaits no Francijas. Vērienīgs pieaugums bijis viesiem no Lielbritānijas (13,6%), Vācijas (10,6%), kā arī Zviedrijas (4,2%) un Itālijas (4%). Par 10,6% pieaudzis viesu skaits arī no ASV, kas ir viens no RTAB mērķa tirgiem ar lielāko nākotnes potenciālu.

Valsts kontroles audita laikā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekus nepameta sajūta, ka VK pārstāvji birojā ieradušies jau ar gatavu negatīvu, iespējams, politiski motivētu viedokli par RTAB darbu, kuru diez vai būs iespējams mainīt, atbildot uz VK revīzijas secinājumiem, savā paziņojumā presei norāda RTAB.

«Lai arī revīzija ilga aptuveni gadu, VK revidenti, diemžēl, tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā un kāda ir RTAB vieta kopējā tūrisma ekosistēmā, jo revidenti apšauba biroja vajadzības eksistenci principā. Mūsu skatījumā, tā ir konceptuāla kļūda. RTAB vienmēr vēlās saglabāt konstruktivitāti sadarbībā ar VK, bet vienlaikus mums ir tiesības arī sagaidīt revidentu profesionālu izpratni par jomu, kurā revīzija tiek veikta,» teikts biroja paziņojumā.

RTAB norāda, ka pašvaldības un tūrisma industrijas kopīgi veidotas struktūras eksistē daudzās pasaules pilsētās un Rīga neesot unikāla savā izvēlē šādu biroju izveidot. «VK apgalvo, ka revīzijas laikā netika gūti pierādījumi, ka šāds lēmums (dibināt RTAB) bija pamatots ar finanšu aprēķiniem, prognozēm par pozitīvu ietekmi uz tūrisma attīstību Rīgā. Diemžēl, pārliecināšanai nelīdzēja skaitļi, ka kopš 2009.gada, kad ekonomiskās krīzes epicentrā tika izveidots RTAB un startēja zīmols »Live Riga«, tūristu skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tā 2009.gadā bija 0,7 miljoni tūristu, bet 2018.gadā 3,5 miljoni. Gadā tūrisms ekonomikā ienes gandrīz vienu miljardu eiro,» uzsver RTAB.

Reklāmas aģentūra «McCann» no Ērika Stendzenieka iegādājusies reklāmas uzņēmumu «Mooz!», informēja «McCann» pārstāvji.

Iegādes darījuma summa netiek atklāta.

«McCann» pārstāvji uzsvēra, ka, nostiprinot līderpozīcijas Latvijas reklāmas tirgū, uzņēmums iegādājies Stendzenieka reklāmas aģentūru «Mooz!», kuras pievienošanās «McCann» grupai ļaušot ne vien stiprināt radošo pusi, bet arī daudz mērķtiecīgāk strādāt ārvalstu tirgu apgūšanā.

Ar šo darījumu «McCann» grupa turpinot iesākto biznesa stratēģiju - zem viena jumta apvienot nozares spožākos talantus, lai klientiem piedāvātu efektīvākos risinājumus.

«Ērika vadītās komandas izcilība vienmēr ir bijis radošums, ko esam gadiem redzējuši neskaitāmās kampaņās. Jaunie papildu spēki palīdzēs mums iekarot Eiropas tirgu un to izdarīt arī mūsu klientiem,» uzsver «McCann» grupas vadošais partneris, zīmolu stratēģis Kristaps Siliņš.

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.