Nesen Kazahstānā izcēlās vardarbīgi protesti par sašķidrinātās naftas gāzes cenu pieaugumu. Valdība atkāpās, un dažās jomās izsludināja ārkārtas stāvokli.

Satricinājumi enerģētikas nozarē atbalsojas globāli daudzos procesos, kaut gan šis nav galvenais cēlonis Kazahstānas nemieriem.

Kazahstānas prezidents Kasims Džomarts Tokajevs pieņēma savas valdības atkāpšanos pēc vardarbīgiem protestiem par degvielas cenu kāpumu. Tokajevs par premjerministra pienākumu izpildītāju nosaucis Alikhanu Smailovu.

Politiskais satricinājums neizbēgami ir radījis trauksmi pārvadājumu nozarē. Dažās valsts daļās dzelzceļa satiksme mēneša sākumā tika pilnībā bloķēta, un tika slēgtas vairākas nozīmīgas dzelzceļa stacijas Kazahstānas rietumos, tostarp Makat un Beineu. Pašlaik gan paziņots par dzelzceļa pārvadājumu atjaunošanu. Almati, kuru nemieri ir skāruši visvairāk, ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls un diemžēl pārrāvumi šajā piegāžu posmā neizbēgami atsauksies arī uz piegādēm Eiropā.

Rīga un tās sakārtošana laiku pa laikam rada karstas diskusijas publiskajā telpā, apvienojot iedzīvotājus vienam mērķim - pilsētvides labiekārtošanai. Veloceliņi un drošība, koku saglabāšanas nepieciešamība centrā un apstādījumu uzturēšana Barona ielā.

Cilvēki pamazām kļūst arvien sabiedriski aktīvāki un apliecina vēlmi iesaistīties esošo vides vērtību saglabāšanā. Ja runājam par ilgtspējīgu ainavu arhitektūru pilsētā, tad tā tomēr vēl ir relatīvi jauna domāšana, kas pamazām iegulstas mūsu prātos.

Šoreiz dalīšos ar pasaules vides ilgtspējas tendencēm dzīvojamajās zonās, kuru īstenošana arī pie mums Rīgā ne tikai uzlabotu pilsētas ekoloģisko stāvokli, bet arī palielinātu sociālo un ekonomisko ieguvumu.

Pagalmu un transporta sistēmas korelācija

Automašīnas kā dominējošais transporta veids šobrīd Rīgā nosaka vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem ilgtspējīgu dzīvojamo rajonu projektēšanā: tās ir stāvvietas. Jauno Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādes laikā dažādās redakcijās izskan stāvvietu skaits no 0,7 līdz pat 1 vai 1,15 stāvvietām uz dzīvokli, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredz 0,5 stāvvietas uz dzīvokli.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

RIX Rīgas lidosta šogad uzsāks ambiciozu attīstības plānu īstenošanu – sāksies jaunā pasažieru termināļa būvniecība un darbs pie lidostas pilsētas RIX Airport City izveides.

Uzņēmuma vīzija ir kļūt par nākotnes Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas veicinās visas Latvijas konkurētspēju reģionā un tautsaimniecības attīstību. Lai īstenotu stratēģiskos plānus, ir radīts konkurētspējīgs un mūsdienīgs RIX Rīgas lidostas zīmols un vizuālā identitāte.

“Mēs gribam konkurēt ar Ziemeļeiropas reģiona lidostām, tāpēc RIX Rīgas lidostas piedāvājumam ir jābūt konkurētspējīgam. Jaunie attīstības projekti – lidostas jaunais pasažieru terminālis un lidostas pilsēta, tāpat kā mērķis kļūt par nozīmīgu reģiona ceļošanas centru noteica vajadzību veidot pilnvērtīgu, konkurētspējīgu un mūsdienīgu RIX Rīgas lidostas zīmolu. Tas ietver mūsu vērtības, apsolījumu klientiem un sadarbības partneriem un mūsu vīziju par RIX kā vienu no labāk savienotajiem biznesa un ceļošanas centriem reģionā,” skaidro RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Balkānu reģiona valsts Melnkalne ne velti ir viena no vasaras ceļojumu top galamērķiem – kalnu ieskauta un apvīta, tirkīzzilās Adrijas jūras apskalota tā pārsteidz ar iespaidīgiem dabas skatiem, lieliskām pludmalēm, bagātīgu vēstures mantojumu, vietām gluži itālisku auru, austeru fermām, īsāk sakot – dabas varenību un daudzveidību.

Tūrisma sezona Melnkalnē ilgst no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, taču labākais laiks šīs zemes apciemošanai ir vasaras sākums, kad tur viesojos arī es, vai arī septembris – tad gaisa temperatūra ir zem 30 grādiem un var diezgan komfortabli baudīt gan ekskursijas, gan laisku atpūtu pludmalē. Vasaras pilnbriedā gaisa temperatūra sniedzas krietni pāri 32-35 grādiem un atpūta jau var kļūt diezgan izaicinoša.

Uz Melnkalni devos, izmantojot Ukrainas tūrisma operatora Join Up piedāvājumu. Lidojums ar kompāniju airMontenegro no Rīgas līdz Melnkalnei ilgst aptuveni divas stundas un 15 minūtes un, lidmašīnai vēl tikai gatavojoties nosēsties, jau kļūst skaidrs – te būs ko redzēt un baudīt! Valstī ir divas lidostas – Tivatā, kur piezemējos, un Podgoricā. Un šis ceļojuma galamērķis ir piemērots kā laiskas, tā aktīvas atpūtas cienītājiem, jo plašā izvēlē ir gan “viss iekļauts” piedāvājumi saules un jūras baudīšanai pludmalē, gan aktīvu pastaigu maršruti kalnos, vēsturisko objektu ekskursijas, jahtu braucieni u.c.

Cīnoties ar masu tūrismu, Venēcijā no ceturtdienas ieviestas dienas biļetes.

Jaunā sistēma paredz iekasēt maksu no tūristiem, kuri vēlas iebraukt vēsturiskajā Itālijas pilsētā uz vienu dienu, un šī sistēma ir pirmā pasaulē, kas paredzēta, lai mazinātu masveida tūrisma spiedienu.

Apmeklētājiem, kas iebrauc UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā pilsētā uz dienu, būs jāpērk piecu eiro biļete, un inspektori veiks pārbaudes uz vietas galvenajos iebraukšanas punktos.

Venēcija, kas tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pilsētām pasaulē, ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, taču lielais apmeklētāju skaits rada pamatīgu slogu pilsētai un tās iedzīvotājiem.

Izmēģinājuma periodā vienas dienas biļetes būs nepieciešamas tikai 29 noslogotākajās dienās 2024.gadā, galvenokārt nedēļas nogalēs no maija līdz jūlijam. Mērķis ir pārliecināt vienas dienas ceļotājus apmeklēt Venēciju klusākos periodos.

“EfTEN Real Estate Fund 4” no “Hanner Group” par 131 miljonu eiro Rīgā iegādājies biroju kvartālu “Jaunā Teika”.

Tas ir “EfTEN” līdz šim lielākais darījums un otrs lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijas vēsturē.

“Līdz ar šī īpašuma iegādi EfTEN portfelim pievienosies Rīgas biroju tirgus ainavā nozīmīgais objekts “Jaunā Teika”. Mēs augstu vērtējam “Hanner Group” profesionalitāti, attīstot šo īpašumu un noslēdzot ar mums šo tik nozīmīgo darījumu, ”sacīja “EfTEN Capital” izpilddirektors Viljar Arakas.

Biznesa centru “Jaunā Teika” veido četras biroja ēkas, no kurām trīs – Ausma, Teodors un Henrihs tika uzbūvētas 2016.gadā, bet viena – Valters jau 2009. gadā. Biroja ēku kompleksa nomājamā platība ir aptuveni 59 000 kvadrātmetru, un tajā kopumā ir 1102 autostāvvietas, no kurām 973 atrodas divās daudzlīmeņa stāvvietu ēkās.

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Vecās Ostmalas Biznesa Parkā (VOBP), Liepājā ielikts pamatakmens vēl vienai jaunai ražotnei - jau rudenī plānots ekspluatācijā nodot ēku, kur savu rūpnīcu izvietos Zviedrijas uzņēmums "Care of Sweden", informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

VOBP jaunā ražošanas angāra platība ir 3000 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 1,7 milj. eiro.

"Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks nākamais solis, kas tiek sperts ”Vecās Ostmalas Biznesa Parks” attīstībā. Turpinām ievērot tradīciju un katru gadu mūsu parkā attīstīt kādu jaunu projektu. Priecājamies šo jauno ražotni būvēt Liepājā un arī Latvijā jaunam investoram - Zviedrijas medicīnisko matraču ražotājam, kas jau šī gada nogalē plāno sākt ražošanu jaunizveidotā rūpnīcā,” savā uzrunā pauda VOBP valdes priekšsēdētājs Jānis Siliņš.

“Ja kultūra ir Liepājas sirds, tad ražošana ir tās asinsrite. Pēdējo piecu gadu laikā mūsu pilsētā ir uzceltas 20 jaunas ražotnes. Tūlīt aiz galvaspilsētas esam otra lielākā pilsēta pēc saražotā apjoma. Ir liels gandarījums, ka vēl šogad mūsu pilsētā darbu uzsāks pavisam jauns zviedru kapitāla investors, radot atkal jaunas darba vietas un ceļot mūsu ekonomiku. Tāpat neviltots prieks par “Vecās Ostmalas Biznesa Parka” straujo, mērķtiecīgo attīstību, piesaistot un spējot nodrošināt tik augsta kaluma uzņēmumus!” gandarījumā dalās Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Latvijas galvaspilsētā Rīgā 2023. gada 16. februārī stājās spēkā ilgi gaidītais jaunais teritorijas plānojums.

Jaunais plānojums veidots, lai dažādotu pilsētas struktūru un ainavu. Atjauninātais pilsētas plāns atspoguļo pilsētas ambīcijas kļūt par ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un novatoriskāku pilsētu, vienlaikus saglabājot tās unikālo vēsturisko raksturu.

Jāatzīmē, ka jaunais teritorijas plānojums neskar pilsētas centrālo daļu – Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu. Šajā Rīgas daļā saglabājas spēkā līdzšinējie Rīgas vēsturiskā centra un tās aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

Rīgas jaunais teritorijas plānojums atspoguļo drosmīgu un inovatīvu pilsētplānošanas pieeju, kas līdzsvaro modernizāciju ar pilsētas bagāto kultūrvēsturi. Veicinot ilgtspējīgu transportu, zaļās zonas, pieejamus mājokļus, inovācijas un kultūrvides saglabāšanu, Rīga vēlas veidot iekļaujošāku, videi draudzīgāku un ekonomiski dinamiskāku pilsētu gan tās iedzīvotājiem, gan apmeklētājiem.

Vidzemes lielākajās pilsētās un novados arī 2021.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, novērots augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem, privātmājām, īres mājokļiem un apbūves zemes, cenām augot par 10% līdz 20%, ko veicinājis labu, kvalitatīvu īpašumu deficīts un labvēlīgi kredītiestāžu nosacījumi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Darījumu skaits bijis līdzīgs aizvadītajos gados reģistrētajam, ar augšupejošu tendenci atsevišķos segmentos. "Gads iesākās ar nelielām gaidām un neziņu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas klātesamību un iespējamo ietekmi uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un iedzīvotāju aktivitāti tajos. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem un krīzi atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, darījumi gan ar dzīvokļiem, gan privātmājām, gan apbūves zemes gabaliem saglabājās iepriekšējo gadu apjomā. Tāpēc var teikt, ka gads kopumā bijis tikpat veiksmīgs kā citi gadi," saka pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Valmieras biroja pārstāve, Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Šobrīd cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, tādēļ jaunatvērtā "Talsu restorāns" vadītājs Guntis Jansons domā, ka viesmīlības biznesam šis laiks ir jauna iespēja.

"Droši varu apgalvot, ka šī gada nenoteiktība ir vienlaikus pluss un arī mīnuss jebkurai jaunai iniciatīvai un iestrādnei. Restorāns sācis darbu nesen un gada pirmajā pusē aktīvie ierobežojošie pasākumi mūs neskāra tādā mērā, lai restorāna projekts tiktu apdraudēts. Tiesa gan – ieviest un realizēt šo "Talsu restorāna" koncepciju mēs būtu varējuši jau pavasarī, bet pandēmija koriģēja laika plānu," teic Guntis Jansons, "Talsu restorāns" un tirdzniecības centra "Talsu centrs" valdes loceklis.

Viņa skatījumā pluss ir apstāklis, ka cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, jo ceļošana un jo sevišķi lielāku ceļojumu plānošana ir riskanta, tādēļ domā, ka viesmīlības biznesam Latvijā un arī Talsu novadā šis laiks ir jauna iespēja.

Valmieras novada pašvaldības un enerģētikas uzņēmuma "Adven Latvia" kopuzņēmums AS "Valmieras enerģija" par 3,9 miljoniem eiro pilsētā būvēs jaunu šķeldas katlumāju Ausekļa ielas rajonā, informē "Adven" pārstāvji.

Šķeldas katlumāja Valmieras pilsētā, Rietekļa ielā 1, tiks būvēta ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstu. Projekta kopējais finansējums ir 3 902 522 eiro, tostarp 1 330 785 eiro ir projektam piešķirtais ES līdzfinansējums.

Adven Latvia Cēsīs būvēs jaunu šķeldas katlumāju 

Atbalstīts SIA "Adven Latvia" projekts par jaunas šķeldas katlumājas būvniecību Cēsu pilsētas...

Šobrīd siltumenerģijas ražošanu Ausekļa ielas rajonā nodrošina cits siltumenerģijas ražotājs, izmantojot dabasgāzes kurināmā iekārtas. Pēc projekta realizācijas siltumenerģijas ražošanu šajā rajonā pilnībā nodrošinās "Valmieras enerģija".

Viens no galvenajiem projekta mērķiem ir nodrošināt visiem Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas patērētājiem stabilu un drošu siltumapgādi par pieņemamu cenu, kā arī samazināt siltumapgādes tarifa un kurināmā pieejamības atkarību no importēta fosilā kurināmā.

"Valmieras enerģija" valdes loceklis Māris Kānītis norāda, ka uzņēmums jau ir modernizējis gan labā, gan kreisā krasta centralizētās siltumapgādes ražošanas avotus. "Jaunās katlumājas projekts Rietekļa ielā 1 būs mūsu nākamais izaicinājums un nozīmīgs solis Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes attīstībā," pauž Kānītis.

Šobrīd tiek veikta plānošana un priekšdarbi, lai iespējami ātrāk sāktu būvdarbu iepirkumu un būvniecību, lai apkure no jaunā siltumavota tiktu nodrošināta jau 2024.gadā.

"Adven Latvia" projektu vadītājs Mārcis Smalkais skaidro, ka, izbūvējot jaunu šķeldas katlumāju, atjaunojamo energoresursu īpatsvars Valmieras pilsētā tiks palielināts līdz vairāk nekā 90% no kopējā kurināmā, kas tiek izmantots siltumenerģijas ražošanai. Pēc projekta realizācijas plānots samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz pat 3042 tonnām gadā.

Vienlaikus uzņēmums Valmieras pašvaldības īpašumā nodevis veco katlumāju Rīgas ielā 25, kura pārtapusi par laikmetīgās mākslas telpu "Kurtuve" un turpmāk būs pagaidu mājvieta arī Valmieras Drāmas teātrim.

Pērn "Valmieras enerģijas" apgrozījums bija 3,05 miljoni eiro, bet peļņa - 434 681 eiro.

"Valmieras enerģija" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2 071 300 eiro. Siltumenerģētikas uzņēmumu grupas "Adven/Varmvarden" kompānijai SIA "Adven Latvia" pieder 52,15% "Valmieras enerģijas" akciju, bet Valmieras pilsētas pašvaldībai - 47,85% akciju.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Jaunās Teikas attīstītājs "Hanner Grupa" ekspluatācijā nodevis biroju ēku "Henrihs," tādējādi Jaunajai Teikai kļūstot par lielāko mūsdienu biroju kompleksu pilsētā.

Šī ēka ir jaunākais papildinājums ietekmīgākajai inovāciju un tehnoloģiju apkaimei Rīgā. Jaunās Teikas biroju ēku "Valters", "Teodors", "Ausma", kurās veiksmīgi darbojas vairāk kā 25 uzņēmumi, un tikko ekspluatācijā nodotās ēkas "Henrihs" kopējā platība ir 59 000 kvadrātmetru.

"Henrihs" ir 16 stāvus augsta A klases biroju ēka ar kopējo platību 23 600 kvadrātmetri un vairāk nekā 2000 vietām darbam. Papildu biroju telpām ēkā tiks izveidots konferenču un pasākumu centrs, iekštelpu "street food" zona, bērnudārzs, jumta terase un daudzstāvu autostāvvieta. Vairāk nekā 50% platību ēkā jau ir iznomātas. Vieni no pirmajiem uzņēmumiem, kas nolēmuši pievienoties Jaunās Teikas kopienai, ir tādi starptautiski uzņēmumi kā "Gjensidige Latvija" un "Cabot Latvia".

Ņujorkas mērs Bils de Blāzio ceturtdien pauda cerību, ka pilsēta 1.jūlijā tiks "pilnībā no jauna atvērta".

"Mēs esam gatavi tam, lai veikali tiktu atvērti, uzņēmumi atvēti, biroji, teātri ar pilnu jaudu," mērs sacīja telekanālam MSNBC.

De Blāzio konkrēti nenorādīja, kad ierobežojumi varētu tikt atcelti, turklāt tas ir lēmums, kas ir jāpieņem Ņujorkas štata gubernatoram Endrū Kuomo.

Mērs uzsvēra, ka vēl ir "darbs darāms" un ka visu iedzīvotāju vakcinācija ir atslēga tam, lai pilsēta tiktu atvērta.

Pandēmijas dēļ Ņujorkā ierobežojumi ir spēkā kopš pērnā marta.

Pilsētā ar 8,5 miljoniem iedzīvotāju injicēti 6,4 miljoni Covid-19 vakcīnas devu, liecina pilsētas aplēses. 2,4 miljoni ņujorkiešu pilnībā vakcinēti.

Mērķis ir sasniegt piecus miljonus līdz jūnija beigām, sacīja mērs.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Ventspils Piedzīvojumu parkā nodota ekspluatācijā Eiropas mēroga vissezonas rodeļu trase, informē Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils Komunālā pārvalde”.

Vissezonas rodeļu trase būs atvērta visu gadu jebkuros laika apstākļos. Lietus laikā kamanas būs aprīkotas ar aizsegiem, pasargājot pasažieri no nokrišņiem. Trases kopējais garums ir 800 metri, no kuriem trases nobrauciens ir 580 metri un pacēlāja garums 220 metri. Rodeļu trase ir izbūvēta ne tikai kalna zemes reljefa līmenī, bet trases augstākais punkts atrodas nobrauciena sākumā ap 25 metru no zemes ar vairākiem 360 grādu pagriezieniem nobrauciena laikā, un kamanu maksimālais ātrums spēs sasniegt līdz 40 km/h.

Trasē būs pieejamas kamanas, kuras aprīkotas ar manuālo un elektronisko bremzēšanas sistēmu, kas nodrošinās pašbremzēšanu gadījumā, ja priekšā braucošais apmeklētājs brauks lēnāk vai arī tiks pārsniegts drošs braukšanas ātrums. Šajās kamanās varēs braukt viens vai divi apmeklētāji vienlaicīgi.

Sadarbojoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) un Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ) panākta vienošanās par Somijas uzņēmuma “Crimppi” ienākšanu Latvijā.

Vāsas pilsētā 2000. gadā dibinātais uzņēmumus “Crimppi” ir Somijas vadošais vadu instalāciju un elektronisko komponenšu ražotājs medicīnas, enerģētikas un elektronikas sektoram. Plānots, ka rūpnīca uzsāks ražošanas procesu jau šī gada pirmajā ceturksnī.

“Latvijas rūpnīca paplašinās mūsu uzņēmumu grupas tīklu un ļaus klientiem nodrošināt labāku apkalpošanas servisu. Pateicoties jau esošajām iestrādēm ražošanu būs iespējams uzsākt samērā strauji. Sākotnēji plānots uz Liepājas pārcelt daļu no pasūtījumiem, kas ienākuši Horvātijas rūpnīcā,” stāsta “Crimppi” izpilddirektors Timo Harri.

Latvija par jaunās rūpnīcas vietu izvēlēta ģeogrāfisku un vides apsvērumu dēļ, kas samazinās iekšējo transportu starp uzņēmuma ražotnēm kā arī ievērojami samazinās produkcijas piegādes attālumu un laiku klientiem. Latvija izvēlēta kā labākā investīciju vieta, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, izvērtējot gan darbaspēka, gan arī loģistikas aspektus. Juridisko atbalstu projektam sniedza Rödl & Partner.

Nupat publiskajā telpā izskanējusi ziņa, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros plāno sniegt atbalstu 4500 eiro apmērā jaunu elektroauto iegādei, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Tas noteikti būs lielisks pamudinājums svārstīgajiem, kurus no elektroauto iegādes attur cena, kaut arī jau pērn Latvija bija viens no Eiropas elektroauto tirgus pirmrindniekiem. Ekoloģiskais aspekts ir būtisks arguments, izdarot izvēli par labu šādām automašīnām. Taču līdzās virknei ieguvumu vēl jāatrisina vairāki izaicinājumi, lai Latvija varētu apgalvot, ka uz elektromobilitāti patiešām iet kopsolī ar Eiropu.

Pērn pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jaunu automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Tikmēr elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas rādītāji, salīdzinot ar 2019. gadu, Eiropā auguši vidēji par 137%. Latvijā pērn piedzīvots pat 358% pārdošanas apjoma palielinājums. Tas nav pārsteigums – elektroauto popularitāte Eiropā aug, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā strauji palielinājās brīvo īres telpu vakance, kas veicināja pakāpenisku īres cenu samazināšanos, bet sākot no 2021. gada pirmā pusgada, mazinoties ierobežojumiem, sāka atdzīvoties gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īres tirgus.

Tā liecina SIA Latio tirgus analīze par darījumiem ar namīpašumiem un īres dzīvokļu piedāvājumiem.

“Viszemākais īres cenas līmenis tika sasniegts 2020. gadā aprīlī, kad tikko bija pasludināta ārkārtas situācija valstī un ieviesti ierobežojoši pasākumi. Līdz ar nepieciešamību strādāt un mācīties no mājām, pieprasījums pēc īres dzīvokļiem centrā būtiski samazinājās, bet jau 2021. gada vasarā, mazinoties ierobežojumiem, Rīgas pilsētā atgriezās studenti no reģioniem un ārzemēm, kā arī Latvija tika atvērta tūristu apmeklējumiem. Daļa biroju darbinieku atgriezās savās darbavietās un izvēlējās atkal dzīvot tuvāk savai darba vietai. Tādēļ no 2021. gada jūnija līdz augustam pieprasījums pēc īres dzīvokļiem Rīgas centrā ir atgriezies teju 2019. gada līmenī,“ secina SIA Latio vērtētāja Jeļena Boiko.

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.