Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdē iecelts nu jau bijušais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins, liecina aģentūra LETA rīcība esošā informācija.

Oficiāli Jakrina pilnvaras varētu stāties spēkā 7.jūnijā, taču tikmēr arī tiek izraudzīti «Rīgas satiksmes» padomes locekļi, kuru viens no pirmajiem uzdevumiem būs izvēlēties jauno uzņēmuma valdi. Padomes locekļi varētu tikt izvēlēti tuvāko divu nedēļu laikā.

Kopā ar Jakrinu pagaidu valdē strādā Ernests Saulītis, Jānis Meirāns, Armands Krūze un Juris Švanders.

Rīgas domes jaunievēlētais priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) sola tuvākajā laikā atsaukt pašvaldības SIA Rīgas satiksme nupat pagaidu valdē iecelto Emīlu Jakrinu, liecina viņa ieraksts Twitter.

D. Turlais (GKR) norādīja, ka ir pārsteigts par šādu soli, īpaši tāpēc, ka tas ar viņu nav ticis saskaņots. «Domāju, ka bez domes priekšsēdētāja piekrišanas šāds solis nav īsti pareizs, tāpēc izvērtēšu šo administratīvo aktu,» sacīja Turlais.

Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) nav izturējis uzticības balsojumu, līdz ar to zaudēja galvaspilsētas mēra amatu.

Turlais pēc domes sēdes žurnālistiem norādīja, ka katra jauna situācija liek pieņemt jaunus lēmumus un vienmēr ir nepieciešams saglabāt veselo saprātu.

Viņš arī pauda, ka ārkārtas vēlēšanas ir politiska bezatbildība. Viņš atzina, ka dome, kas nevar pieņemt lēmumus nevar strādāt. Taču viņš uzsvēra, ka, ja apzināti tiek veidota situācija, lai ārkārtas vēlēšanas notiktu, tad tā, viņaprāt, ir politiskā bezatbildība.

Neuzticību Turlajam izteica 31 deputāts - visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un «Neatkarīgo deputātu frakcija", ko veido četri no «Saskaņas» izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.

Likumsargu operācijā piecu dienu laikā lidostās visā pasaulē aizdomās par krāpšanos ar aviobiļešu iegādi aizturēti 193 cilvēki, trešdien pavēstīja Eiropols.

Aizdomās turētie rezervējuši biļetes, izmantojot zagtu un viltotu kredītkaršu informāciju, turklāt varējuši ceļot anonīmi, teikts paziņojumā.

Šādu krāpnieku darbošanās lidsabiedrībām izmaksā miljardu dolāru gadā, norādīja Eiropols.

Biļetes bieži vien noziedzīgā ceļā tiek iegādātas, lai nodrošinātu citu, vēl smagāku noziegumu veikšanu, tādu kā nelegālā imigrācija, cilvēktirdzniecība, narkotiku kontrabanda un terorisms.

Mēs nevaram ļaut nevienam un nepavisam ne nopietniem noziedzniekiem vai teroristiem ceļot pa pasauli un apdraudēt citus, sacīja Eiropola direktors Robs Veinraits.

Laikā, kad teju visapkārt runā par ilgtspēju, var rasties priekšstats, ka mēs katrs gan savā, gan savu uzņēmumu ikdienā ievērojam labākās ilgtspējas vadlīnijas un tiecamies būt atbildīgāki, zaļāki un rūpīgāk izturēties pret mūsu nākotni.

Tomēr realitātē redzams, ka tikai neliela daļa uzņēmumu sākuši reālu un nopietnu pārmaiņu procesu un domā tālāk par uzrakstītajām korporatīvās sociālās atbildības politikām. Varētu pat teikt, ka trends šobrīd ir par to domāt un runāt, bet mazāk – darīt. Taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas nopietni integrē ilgtspējas aspektus savā darbā, ilgtermiņā būs gaismas gadus priekšā konkurentiem. Kāpēc uzņēmumiem ilgtspēja ir interesanta un vai tā vispār atmaksājas?

Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt

Ilgtspēja īpašu aktualitāti ieguvusi Covid-19 laikā, kad daudz runājam par to, kā pasaules ekonomika atkopsies pēc šīs krīzes un redzam, ka šī ir lieliska iespēja izaugsmi balstīt tieši uz ilgtspējas pleciem. Tomēr sapratne par to, ko tieši tas nozīmē, ir diezgan atšķirīga. Ilgtspējas koncepts sniedzas krietni tālāk par dabai draudzīgu dzīvesveidu un zaļajiem ekoveikaliem. Viena no vienkāršākajām ilgtspējas definīcijām ir: ”Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt”.

SIA ADUGS Production uzstādījis jaunu baranku ražošanas iekārtu, kas pēc testēšanas nedēļas ļaus būtiski palielināt ražošanas jaudas - no 0.6 tonnām līdz piecām tonnām diennaktī, informē uzņēmuma attīstības vadītāja Anna Lencberga.

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju, kādā uzņēmums ir nonācis, mēs mērķtiecīgi turpinām attīstības plānus. Nupat uzstādījām jauno iekārtu, pašlaik notiek rūpīgs testēšanas darbs. Esam gatavi drīzumā sākt sešu dažādu baranku veidu ražošanu,” komentē A. Lencberga. Uzņēmums plāno ražot četru veidu mazās barankas.

Konditorejas uzņēmumā Latgalē atklāj cilvēku tirdzniecību 

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku...

Pēdējo divu gadu laikā investīcijas ražotnes modernizācijā veiktas 2,7 miljonu eiro apjomā, no tām investīcijas baranku ražošanas līnijā sasniedz 0,8 miljonus eiro. Ražošanas modernizēšana tiek finansēta no pašu ieņēmumiem, kā arī tika piesaistīts finansējums no BlueOrange Bank. Kopīgais kredīta apjoms bija 1,84 miljoni eiro, tas bankai ir segts pirms termiņa.

Adugs Production nācies pirms termiņa atdot kredītus 

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu...

“40% produkcijas pašlaik eksportējam. Nodrošinām arī piegādes vietējiem veikaliem un mazumtirdzniecības tīkliem. Kamēr atsevišķi veikalu tīkli ietur nogaidošu pozīciju, piesakās arī jauni sadarbības partneri," komentē A.Lencberga

“Esam apņēmības pilni iziet no krīzes stiprāki. Mums vienmēr ir bijusi svarīga kvalitāte, un šobrīd mūsu darbinieki ar vēl izteiktāku atbildību izturas pret katru pasūtījumu. Lai gan atsevišķos avotos norādīts, ka algas ir zemākas par vidējo konditorejas nozarē, mūsu uzņēmums maksā algas, kas atbilst vidējai algai Latgales reģionā. Visi esam vienoti un darām visu iespējamo, lai nosargātu 270 darbavietas," komentē A.Lencberga.

SIA Adugs Production: turpinām ražošanu, lai saglabātu darbavietas 

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju...

SIA ADUGS Production apgrozījums 2019. gada bija 12 841 977 eiro, savukārt 2020. gada 10 mēnešos - 11 047 852 eiro. Kopā 2020. gadā nomaksāto nodokļu apjoms pirmajos 10 mēnešos ir 3,17 miljoni eiro.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

Rīgas apgabaltiesa trešdien nemainīja drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājam Jāzepam Zukulam, kurš tiek turēts aizdomās par iespējamu iesaistīšanos cilvēktirdzniecībā. Tikmēr abi pārējie šajā lietā aizdomās turētie jau iepriekš samaksājuši katrs 5000 un 10 000 eiro lielo drošības naudu, līdz ar to novembrī no apcietinājuma atbrīvoti.

Iespējamā cilvēktirdzniecībā iesaistītais uzņēmējs Jāzeps Zukuls ir iemaksājis piektdien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas noteikto 50 000 eiro drošības naudu, līdz ar to varēs pamest cietumu, noskaidroja aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma pagarināt drošības līdzekli apcietinājumu Zukulam. Viņam gan bija dota iespēja divu mēnešu laikā samaksāt 50 000 eiro drošības naudu, lai izkļūtu brīvībā.

1955.gadā dzimušais Zukuls tika apcietināts pagājušā gada novembrī.

Jau ziņots, ka abi pārējie šajā lietā aizdomās turētie jau iepriekš samaksājuši katrs 5000 un 10 000 eiro lielo drošības naudu, līdz ar to pērn novembrī no apcietinājuma atbrīvoti.

Zukulu novembra sākumā policija aizturēja un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietināja aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā.

Valsts policija iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus zīmolus, taču šie gadījumi rāda, ka secinājumi par šādu noziegumu esamību iegūstami izmeklēšanā, kur katra apsūdzētā vainu nosaka tiesa, nevis sabiedrības vai preses pārstāvju aizdomas.

To rāda ZAB BDO Law apkoptie dati. “Cilvēktirdzniecība ir ļoti nopietns pārkāpums, pret kuru visu valstu tiesas vēršas ar maksimālu bardzību, taču ārvalstu pieredze rāda, ka skaļi pārmetumi nav pamats kādas piespiedu darbos vainotās kompānijas izmešanai no tirgus,” datus vērtē BDO Law partneris Jānis Zelmenis. Viņš teic, ka linča tiesa ir pats sliktākais, kas vien var būt.

“Pirms paust kādu viedokli, vajadzētu sagaidīt vismaz policijas izmeklēšanas darba rezultātu, kas, kā minimums, ir nodots tiesai, bet ADUGS situācijā kriminālprocess ir tikai salīdzinoši agrīnā stadijā, kuru objektīvi izvērtēt, nezinot lietas faktiskos apstākļus, ir neiespējami,” SIA ADUGS Production gadījumu komentē J. Zelmenis.

«Pārāk sīka ceļa zīmju reglamentācija ir pārmērīga un Satiksmes departamenta speciālistiem pirms zīmju uzstādīšanas būtu rūpīgi jāizvērtē to lietderība,» pēc tam, kad policija uzlikusi 20 latu sodu autovadītājiem, kas Zemitāna ielā bija novietojuši automašīnas ar aizmuguri, nevis priekšpusi pret sienu, norādījis Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais.

Iepriekš mediji informēja, ka autovadītāji, kuri Zemitāna ielā 2b novietojuši automašīnas uz ietves ar aizmuguri nevis spēkratu priekšpusi pret mājas sienu, saņēmuši Rīgas Pašvaldības policijas sodu.

«Ceļa zīme Nr. 830 atšķirībā no ceļa zīmes Nr. 829 paredz automašīnu novietošanu ar priekšpusi, nevis aizmuguri, tās ir divas dažādas zīmes. Policija savā rīcībā vadās no normatīvo aktu prasībām, un tai ir jāseko visu noteikto normu ievērošanai,» to, ka policijas rīcība šajā situācijā bijusi pareiza, uzsvēra Rīgas pašvaldības Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka, lai arī policijas darbinieki vadījušies pēc normatīvajiem aktiem, tik sīka reglamentācija varētu būt pārāk sarežģīta. «Arī man pašam, tāpat kā lielai sabiedrības daļai, šķiet, ka šāda reglamentācija ir pārmērīga, un es aicinu Satiksmes departamenta speciālistus pirms šo papildzīmju uzstādīšanas rūpīgi izvērtēt to lietderību,» tā D. Turlais.

Nevar izslēgt ārkārtas vēlēšanas, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja Rīgas mērs Dainis Turlais (GKR).

Viņš uzsvēra, ka visu pirmdienu veltīs sarunām gan ar «Saskaņas» frakciju, gan opozīcijas frakcijām. Viņš vēlētos iezīmēt savus priekšlikumus turpmākajam darbam un arī saprast, ko vēlas kolēģi.

Turlais atzina, ka ir ticies ar četriem no partijas «Saskaņa» izslēgtajiem deputātiem. Viņš esot secinājis, ka zināma sadarbība ar viņiem ir iespējama.

Vienlaikus esošo situāciju Rīgas domē viņš vērtēja kā politiskās krīzes situāciju. «Ja politiķi nespēj vienoties par darbu savu vēlētāju interesēs, tad [šī situācija] ir jāizšķir vēlētājiem,» norādīja Turlais.

Kā vēstīts, pēc jauna Rīgas mēra Turlā ievēlēšanas ir sašķēlusies partijas «Saskaņa» Rīgas domes frakcija. No frakcijas «par rupjiem pārkāpumiem» izslēgti četri biedri - Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks un deputāti Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs un Vitālijs Dubovs, kuri piektdien izslēgti arī no partijas kopumā.

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), līdz ar to aktualitāti pašlaik ir zaudējis jautājums par ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā.

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

Rīgas Pašvaldības policijai, pašvaldības SIA Rīgas satiksme un Satiksmes departamentam sadarbībā ar Valsts policiju, Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamentu, valsts SIA Autotransporta direkcija un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju jāveic virkne pasākumu, radikāli vēršoties pret nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem.

Šādu lēmumu pieņēma Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.

Atbildot uz jautājumu, vai ir jau kādi konkrēti priekšlikumi cīņai ar nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem, Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Viktors Daugmalis portālam Db.lv norādīja, ka patlaban nekādu konkrētu priekšlikumu neesot.

«Nelegālie pārvadātāji, kuri pārņēmuši aptuveni trešo daļu no visas mikroautobusu satiksmes Rīgā, ar savu prettiesisko rīcību apdraud satiksmes drošību, rada būtiskus zaudējumus legāli strādājošajiem uzņēmumiem un grauj valsts un pašvaldības prestižu,» sacīja komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais.

Realizējot spēļuzāļu likvidācijas plānu, Rīgā darboties turpinātu vien divasspēļuzāles, kas atvērtas četru un piecu zvaigžņu viesnīcas, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas 2017.gadā sniegtā informāciju parspēļuzāļu licencēm Rīgā.

Rīgas domes vadība šodien informēja par pašvaldības turpmāko rīcību saistībā ar ieceri likvidēt pilsētā azartspēļu vietas. Lai gan patlabanspēļuzāles atvērtas tikai divās četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, tas nenozīmē, ka pēc domes lēmuma pieņemšanas, tajās viesnīcās, kur patlabanspēļuzāļu nav, tās nedrīkstēs atvērt.

Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs (S) norādīja, ka patlaban Rīgā ir 32 četru zvaigžņu un astoņas piecu zvaigžņu viesnīcas. Viņš gan pauda šaubas, ka katrā no tām varētu tikt atvērta jauna azartspēļu vieta, jo to ierīkošanai tomēr esot nepieciešamas plašas telpas.

Vienlaikus pilsētā ir arī četri kazino, kuru atvēršanai pašvaldības atļauja nav nepieciešama.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja ceturtdien pēc iepazīšanās ar dažādu institūciju pārstāvju sniegto informāciju par situāciju ar nelegālajiem pasažieru pārvadājumiem galvaspilsētā un vieglo taksometru biznesā nolēma sagatavot vairākus priekšlikumus šo jomu darbības uzlabošanai.

Pasažieru pārvadājumus sabiedriskajā transportā Rīgā oficiāli veic pašvaldības SIA Rīgas satiksme un pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme. Tomēr joprojām galvaspilsētā, izmantojot likumdošanas nepilnības, darbojas neregulārie pārvadātāji, kas izmanto izdevīgākos iestrādātos maršrutus, kursējot pēc to kustības sarakstiem, šādi nelegāli pārvadājot pasažierus par zemāku cenu.

Pēc Rīgas satiksmes sniegtās informācijas, pērn galvaspilsētā darbojās ap 60 šādu pārvadātāju, bet šogad – ap 11. Šāds rūpals oficiālajiem pārvadātājiem rada ievērojamus zaudējumus - gadā ap 400 000 eiro. Tāpēc pārvadātājam ir grūtāk maršrutos nodrošināt lielāku skaitu ērtu un drošu sabiedriskā transporta mikroautobusu.

Par Rīgas pašvaldības lēmumu Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles azartspēļu rīkotāji ir gatavi ar pašvaldību tiesāties līdz pat Eiropas tiesu līmenim, šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā paziņoja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) vadītājs Ģirts Ludeks.

Komitejas sēdē 14.jūnijā atkal tika spriests par turpmāko azartspēļu likteni Rīgā. Tā kā pērn rudenī Rīgas dome jau pieņēma lēmumu par 42 spēļu zāļu likvidēšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, ziņojumu sāka domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka patlaban tiesā atrodas 40 lietas pret pašvaldību, kas saistītas ar šo lēmumu. «Divas lietas ir apvienotas un viena izbeigta pēc paša iesniedzēja lēmuma. Pirmajā instancē ir izskatītas jau 25 lietas un 13 no tām spriedumi ir par labu pašvaldībai. Sešas lietas ir nonākušas līdz apgabaltiesai,» sacīja Liepiņš.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ilze Purmale pastāstīja, ka patlaban pēc objekta statusa un atrašanās vietas atbilstošas Rīgas teritorijas plānojumam no 2006.-2018.gadam ir 108 spēļu zāles. 93 no tām atbilst objekta statusam, bet 15 esošās zāles jau tagad neatbilst objekta statusam. Taču balstoties uz pirmo Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam redakciju, nākotnē atbilstošas būs vien 36 zāles, jo jaunajā plānojumā spēļu zāles būs atļauts izvietot tikai jauktas apbūves centra teritorijās.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja nav atbalstījusi SIA Optibet lūgumu atļaut atvērt totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietu un attiecīgo azartspēļu organizēšanu Avotu ielā 2.

Kā atteikuma iemesls tiek minēts tas, ka azartspēļu organizators nav iesniedzis visus likumā paredzētos dokumentus, kas apliecinātu, ka telpu īpašnieks ir piekritis totalizatora atvēršanai.Tomēr komiteja pieņēma arī lēmumu pagarināt termiņu atļaujas izsniegšanai līdz 1.augustam. SIA Optibet visi nepieciešamie dokumenti jāiesniedz līdz 28. jūnijam.

Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, komentējot komitejas lēmumu, atzīmēja, ka azartspēļu zāles ir likvidētas visās pašvaldībai piederošajās telpās, un atļaujas jaunu azartspēļu vietu atvēršanai dome nav devusi jau vairākus gadus. «Mēs izmantojam visas likumā paredzētās iespējas, lai bremzētu šo parazītisko biznesu, kas pārtiek no cilvēku atkarību izmantošanas un vairo kriminogēno vidi,» sacīja D.Turlais. «Jā, pielietojam arī tīri formālu pieeju, jo likumdevējs vairās mums piešķirt tiesības ierobežot šo biznesu tā, kā tas notiek daudzās Eiropas pilsētās. Iemeslu varu tikai minēt.»

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai (SC/GKR), apliecināja Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.

Vēlēšanās noteikto 5% barjeru pārvarējusi un domē iekļuvusi arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemai un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un partija Vienotība, kas ieguvušas attiecīgi 12 un deviņas vietas.

SC/GKR Rīgā ieguvusi 58,54% vēlētāju atbalstu, VL-TB/LNNK - 17,86% un Vienotība - 14,13%.

Citi politiskie spēki 5% barjeru nav pārvarējuši.

Par Latvijas Zaļo partiju balsojuši 3,99% vēlētāju, par Latvijas Zemnieku savienību - 1,88%, par Reformu partiju - 1,58%, par partiju Vienoti Latvijai - 0,48%, par partiju Par dzimto valodu! - 0,34%, par Rīcības partiju - 0,24%, par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju - 0,21%, par politisko partiju Alternative - 0,16% un par Vislatvijas sociāldemokrātu kustību Par neatkarīgu Latviju!, Latvijas kustību Solidaritāte - 0,14%.

Rīgas domes Juridiskajai pārvaldei uzdots sagatavot Rīgas domes lēmumu projektus par izsniegto atļauju atvērt spēļu zāles un organizēt attiecīgās azartspēles atcelšanu Rīgas vēsturiskā centrā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, un publiskās apbūves teritorijā, informē Rīgas dome.

Tā pirmdien lēma Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas ārkārtas sēdē, kurā deputāti vienbalsīgi apstiprināja Rīgas domes lēmumu projektu par pašvaldības rīcību, lai izpildītu Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2017.gada 24.februāra blakus lēmumu lietā Nr.A420415312 un sakārtotu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju atbilstoši Rīgas domes 2006.gada 7.februāra saistošo noteikumu Nr.38 Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi prasībām.

Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais sēdē uzsvēra, ka Rīgas dome divus sasaukumus pēc kārtas nav izsniegusi nevienu atļauju spēļu zāļu ierīkošanai ne tikai Rīgas vēsturiskajā centrā, bet visā Rīgas administratīvajā teritorijā. Par ko komersanti ir sūdzējuši domi tiesā un tiesas ir spriedušas dažādi. Savukārt tās spēļu zāles, kuras atļauju saņēmušas vairāk kā pirms 8 gadiem ir darbojušās likumā noteiktajā kārtībā, nevis pēc domes gribēšanas vai negribēšanas.

Kā jau tik paredzēts februārī, Rīgas dome lēmusi atjaunot Rīgas pašvaldības dalību Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS).

Kā iepriekš skaidroja galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs, lēmums pieņemts, «vērojot, kā LPS darbojās pagājušajā gadā un kā aizstāvējusi pašvaldību intereses».

Rīgas pašvaldību LPS domē un kongresā pārstāvēs Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, viņa vietnieks Andris Ameriks, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks un Rīgas domes deputāts Aleksandrs Kiršteins.

Rīgas domes deputāti šodien atbalstīja spēļu zāļu aizliegšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, un pašvaldības Juridiskā pārvalde sāks gatavot lēmuma projektus par spēļu zāļu vietas atteikšanu komersantiem.

Deputāti atbalstīja domes lēmuma projektu par pašvaldības rīcību, kas būšot vērsta uz to, «lai izpildītu Augstākās tiesas 2017.gada 24.februāra blakus lēmumu lietā par atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai Rīgā, un sakārtotu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju atbilstoši saistošo noteikumu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi» prasībām».

Ar domes lēmumu Rīgas domes Juridiskajai pārvaldei tiek uzdots sagatavot lēmumu projektus par katru konkrēto spēļu zāli, kura atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā. Ar šiem lēmumiem pašvaldība atteiks komersantiem spēļu zāles vietu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) liedzis Latvijā ieceļot trīs plaši pazīstamiem Krievijas dziedātājiem - Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un Allai Perfilovai, kura pazīstama ar skatuves vārdu Valērija, informēja Ārlietu ministrijā. Kobzons Latvijas «melnajā sarakstā» nonācis jau otro reizi.

Gazmanovs, kurš ir biežs viesis Latvijā, un kura tuvinieki dzīvo Rīgā un Jūrmalā, jau iepriekš ir nonācis Ārlietu ministrijas redzeslokā. Mūziķis Krievijas konstitūcijas divdesmitgades svinībās dziesmā Ražots Padomju Savienībā aizrautīgi slavinājis padomju impēriju. «Ukraina un Krima, Baltkrievija un Moldova - tā ir mana valsts. Sahalīna, Kamčatka, Urālu kalni - tā ir mana valsts, Krasnodaras novads, Sibīrija un Pievolga, Kazahstāna un Kaukāzs un Baltija arī,» - šādi «savas valsts» ģeogrāfiju Gazmanovs izklāstījis dziesmā, kuras piedziedājumā skan vārdi «Esmu dzimis Padomju Savienībā, ražots es esmu PSRS». Tolaik arī Lietuvas Seima deputāts bijušais Ārlietu ministrs Audroņs Ažubalis aicinājis neļaut Gazmanovam iebraukt valstī.

Bolderājā, Stūrmaņu ielā 33A, trešdien atklāts jaunuzceltais Valsts un Rīgas pašvaldības policijas iecirknis, informē Rīgas domes (RD) Īpašuma departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.

Jaunuzceltā policijas iecirkņa būvniecības darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veica PS LNK INDUSTRIES Partnership”par nedaudz vairāk kā 500 tūkstoši eiro bez pievienotās vērtības nodokļu likmes.

Jaunais valsts un pašvaldības policijas iecirknis ir izvietots 2541 kvadrātmetru lielā teritorijā, kurā ir izveidotas arī 15 autostāvvietas policijas vajadzībām un 10 iecirkņa apmeklētājiem. Teritorijā ir ieklāts bruģis gandrīz 1120 kvadrātmetru platībā, kā arī veikta teritorijas apzaļumošana ar zālienu un apstādījumiem 624 kvadrātmetru platībā.

«Policijas iecirknis ir izveidots vienstāva ēkā ar kopējo platību 513 kvadrātmetri. Kopumā ēkā ir 40 telpas, no kurām lielākā daļa ir domātas policiju darbiniekiem, kā arī 2 pagaidu aizturēšanas kameras, nopratināšanas un aizturēšanas telpa, kā arī katlu, servera un dušas telpas. Ēkā ieskaitot darbiniekus vienlaicīgi var atrasties 100 cilvēki,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē tika skatīti Rīgai aktuālie jautājumi par automašīnu novietošanu namu iekšpagalmos. Kā zināms jau gadiem ir samilzusi problēma ar nepietiekamu skaitu stāvvietu namu iekšpagalmos.

Problēma ir radusies, jo vairums Rīgas dzīvojamo ēku ir celtas pagājušā gadsimta 70.–80.gados, kad vienas mājas pagalmā parasti atradās ne vairāk par divām trim mašīnām. Savukārt šobrīd to skaits ir krietni lielāks un arī turpina palielināties. Tā kā vietas nepietiek, iedzīvotāji automašīnas novieto zaļajā zonā vai uz ietvēm, tādējādi traucējot arī operatīvā transporta piekļuvei ēkām. Rīgas Pašvaldības policija pagājušajā gadā ir konstatējusi 5827 pārkāpumus, kas saistīti ar automašīnu nepareizu novietošanu iekšpagalmos.

Pašvaldība plāno risināt šo problēmu, tomēr izskatās, ka tas būs ilgs un sarežģīts process. Arī komitejas sēdē konkrēti iespējamie risinājumi vēl neizkristalizējās.

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Rīgas pilsētai trūkst noteikta redzējuma, kā varētu risināt autostāvvietu trūkumu, līdz ar to nav saprotama arī nākotnes stratēģija, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Atkal aktualizējies jautājums par autostāvvietu nepietiekamību Rīgas mikrorajonos, par ko tiek runāts jau gadiem. Šobrīd Rīgas pašvaldība mēģina rast risinājumu, tomēr pagaidām izskatās, ka tai trūkst kopēja skatījuma un plānošanas, kāds varētu būt iespējamais risinājums.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītājs Dainis Turlais pavisam nesen DB pieļāva, ka nākotnē automašīnas namu iekšpagalmos novietot vairs nevarēs un tiks izbūvētas maksas autostāvvietas, savukārt pilsētas mērs Nils Ušakovs paziņojis – tiks uzsākts eksperiments par jaunu bezmaksas autostāvvietu ierīkošanu pilsētas mikrorajonos.