Transports un loģistika

Turpina augt ekspressūtījumu tirgus Latvijā

Oskars Prikulis [email protected], 27.03.2006

Jaunākais izdevums

Ekspressūtījumu tirgus kopumā 2005. gadā Latvijā strauji pieauga. SPRK dati liecina, ka 2005. gadā Latvijā kopumā gan starptautiskajos, gan iekšzemes eksprespasta pārvadājumos veikti 2.715 miljoni latu vēstuļu un paku sūtījumu, kas ir par aptuveni vienu miljonu sūtījumu vairāk nekā 2004. gadā. Par tirgus tendencēm pēc apgrozījuma finansiālā izteiksmē SPRK datus sola sagatavot līdz maijam, kad tikšot saņemti finanšu pārskatu dati no kompānijām. Kopumā arī šogad visi tirgus dalībnieki prognozē strauju izaugsmi, kas varētu turpināties vēl vairākus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms desmit gadiem Baltijas valstīs ienākušais starptautiskais ekspressūtījumu dienests «Venipak» 2014. gadā jūnijā atvēra jaunu sūtījumu terminālu otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī.

Pēc «Venipak Latvija» vadītājas Innas Semjonovas domām, jaunais termināls nodrošinās ātrāku sūtījumu piegādi gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs.

«Jaunais termināls apkalpos daļu starptautisko, kā arī daļu Latvijas teritorijā transportējamo sūtījumu. Šis termināls ir nozīmīgs ieguldījums visa Baltijas tīkla optimizēšanā, tas samazinās sūtījumu transportēšanas laiku. Tas ir ļoti svarīgi, jo «Venipak» grupa jau tuvākā nākotnē plāno paplašināt savu darbību Skandināvijā, tādēļ ātra sūtījumu transportēšana starp trim Baltijas valstīm ir tik būtiska», - teica «Venipak Latvija» vadītāja.

I. Semjonova apgalvo, ka Daugavpils – tas ir stratēģiski svarīgs punkts Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eksprespasta apjomus audzēs 12 miljonus eiro vērtā loģistikas centrā

Egons Mudulis, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksprespasta apjomus audzēs 12 milj. eiro vērtā loģistikas centrā, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA DHL Latvia valdes locekle Sņežina Kazakova.

Kopš šī gada sākuma DHL Latvijā juridiski darbojas kā divas kompānijas – DHL Latvia, kas drīzumā mainīs nosaukumu uz DHL Express Latvia, un SIA DHL Logistics Latvia, kur darbojas viņas kolēģi no Freight (pamatā autopārvadājumi) un Global Forwarding (gaisa, jūras kravu pārvadājumi, piegāžu ķēdes) nodaļām.

Tirgus tendences

Pērn e-komercija turpināja piedzīvot strauju izaugsmi, bet šogad ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē šīs jomas izaugsme vairākus mēnešus palēninās, iespējams, tāpēc, ka Ķīna nespēj sasniegt savus mērķus (IKP). Uz jautājumu, kā nozari ietekmē ASV prezidenta lēmumi tarifu jomā, S. Kazakova norāda, ka to nav iespējams precīzi noteikt. Turklāt valstu tautsaimniecība var piedzīvot grūtības arī citu iemeslu dēļ, un gaisā arī virmo runas par to, ka tuvākajā nākotnē gaidāma krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Konkurence kurjerpasta tirgū notur zemas cenas

Oskars Prikulis [email protected], 13.03.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd augošā konkurence kurjerpasta un ekspressūtījumu nozarē Latvijā liek uzņēmumiem «turēt» salīdzinoši zemas cenas saviem pakalpojumiem. Cenu krišanās konkurences iespaidā gan neesot prognozējama, jo inflācija un izmaksas katru gadu aug. Gluži otrādi — eksperti uzsver, ka no cenu paaugstināšanas nevarēs izvairīties mūžīgi. Neskatoties uz straujo lokālā tirgus attīstību šajā nozarē, tiek prognozēts, ka pakalpojumu cenas varētu ar laiku arī augt. Viens no galvenajiem izmaksu posteņa pieaugumiem kurjerpasta uzņēmumu ikdienā ir degvielas cenas. Lai arī tās šobrīd ir kritušās salīdzinot ar cenas augstāko punktu, degvielas cenas nevar neatstāt iespaidu uz pakalpojuma cenu vai kvalitāti. Parasti neviens nevēlas zaudēt to pakalpojuma izpildes kvalitāti, pie kuras pierasts iepriekš, tāpēc cenu pieaugums nozarē degvielas cenu kāpuma laikā esot loģisks. Šobrīd gan par iespējamo pakalpojumu cenu kāpumu prognozēt ir grūti — tirgus dalībnieki uzmanīgi «vēro viens otru», uzsver zinātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.

Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.

“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Kurjerpasta pakalpojumu līdera DHL «sirdsdarbība»

Ritvars Bīders, 10.10.2011

Īstais darbs DHL Express loģistikas centrā Vācijas pilsētā Leipcigā, kas ir viens no lielākajiem šāda tipa centriem Eiropā un tiek uzskatīts par DHL sirdi, sākas naktī, kad tajā ierodas vairāk nekā 50 gaisa kuģi no visas pasaules.

Foto: DHL

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismaz divi lidojumi, 6,5 kilometri pa šķirošanas lenti un ceļš uz un no lidostas – aptuveni tāds varētu būt tavas nosūtītās paciņas ceļojuma īss raksturojums.

Db.lv viesojās Leipcigā, kur atrodas DHL lielākais loģistikas centrs un kur bija iespēja vērot, kā notiek sūtījumu saņemšana, šķirošana un tālāka izplatīšana.

DHL Express kontrolē 30% globālā ekspressūtījumu tirgus. Tālāk ar 26% seko FedEx, 22% - UPS un 8% - TNT. Pārējos 14% kontrolē vairākas mazākas kompānijas.

Video. Rosība DHL lidostā Leipcigā

Avots: DHL

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgajam aktīvu pārvaldītājam piederošais fonds East Capital Baltic Property Fund III par 10,6 miljoniem eiro iegādājies industriālo parku P5, informē uzņēmumā.

Divu multifunkcionālu nomas ēku komplekss ar kopējo platību 13 800 m2 atrodas stratēģiski izdevīgā, strauji augošā, viegli pieejamā vietā, kas atrodas tikai 10 minūšu braucienā no Rīgas centra, starp Rīgas starptautisko lidostu un tirdzniecības centru Spice - Mārupē. Loģistikas centram ir tieša pieeja arī Rīgas pilsētas transporta koridoram, kā arī valsts nozīmes ceļiem.

«Modernas noliktavu telpas ar birojiem Baltijā ir ļoti pieprasītas. P5 stratēģiskā atrašanās vieta ir īpaši piemērota maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ļauj to darbiniekiem uz darbavietu doties, izmantojot arī sabiedrisko transportu. Vienlaikus P5 industriālais parks veidots tā, lai tas racionāli atbilstu nomnieku vajadzībām un pieprasījumam pēc jaunām un energoefektīvām telpām, savukārt šāds piedāvājums tirgū joprojām ir ļoti ierobežots,» saka East Capital Baltics AS izpilddirektors Madis Raidma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūsu cilvēki strādā farmaceitiskā rūpnīcā netālu no Rīgas un tur ražo mums mefedronu. Priekšnieki par to nezin.»

Tā raksta Britu dzeltenās preses laikraksts The Sun. Mefedrons, arī dēvēts par ņau ņau, kaķenīte vai mēslojums, ir ķīmiska narkotiska viela, kas nesen guvusi plašu popularitāti Lielbritānijas jaunatnes vidū. Šī viela Lielbritānijā nav aizliegta, lai gan pēc vairāku jauniešu nāves, kuru, šķiet, izraisījusi mefedrona lietošana, aizliegums tiek apsvērts.

The Sun reportieri Rīgā esot tikušies ar Abidi, mefedrona vairumtirgotāju, kurš reklamējot savu produktu internetā. Abidi esot skaidrojis, ka izejvielas mefedrona ražošanai iepērkot Ķīnā, kur esot zemākas cenas, nekā Krievijā un tad neoficiāli pārstrādāts kādā no Latvijas farmaceitiskajām kompānijām. Tur narkotiskā viela tiek saražota un ar ekspressūtījumu, neatklājot patieso paciņas saturu, nogādāta Lielbritānijā. «Tas ir 99.5 % tīrs, Ja vēlaties, varu saražot 50 kilogramus mēnesī. Lētāk mefedronu nekur neatradīsiet,» The Sun žurnālistiem esot lielījies 28 gadus vecais Abidi

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Loģistikas milzis Deutsche Post zaudējis gandrīz miljardu eiro

Līva Melbārzde, Db, 19.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākais loģistikas uzņēmums Deutsche Post, kam pieder arī vadošā ekspressūtījumu firma DHL, 2008.gadu noslēdzis ar gandrīz miljardu eiro lieliem zaudējumiem, raksta Spiegel.

Sevišķi smagi kritums bija jūtams gada 4. ceturksnī, kas saistāms ar pasaules finanšu krīzi, taču kopumā koncerns attaisno zaudējumus «ar vairākiem vienreizējiem efektiem,» piemēram, ieņēmumu samazinājumu no ASV ekspressūtījumiem.

Zaudējumus palīdzējusi kuplināt arī Deutsche Post piederošā Pasta banka, kas līdzīgi citām pasaules bankām «iekritusi» uz neveiksmīgām spekulācijām. ar 2009.gadu uzņēmuma pārstāvji pagaidām prognozes neizsaka, taču paredz, ka apstākļi saglabāsies sarežģīti.

Db 14.01.2009. jau rakstīja, ka Latvijas pasts šogad nolēmis strādāt ar peļņu, attīstot gan Pasta bankas, gan citus tiešos pasta pakalpojumus. 2007.gadā Latvijas pasta zaudējumi bija 14 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperts: Nodokļu reforma, saprātīgi ieviesta, palielinās ekonomikas izaugsmes potenciālu

Žanete Hāka, 06.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augošs pieprasījums Latvijas eksporta tirgos kopā ar Eiropas Savienības fondu ieplūdi un tādējādi lielāku investīciju aktivitāti šogad un nākamgad virzīs Latvijas ekonomikas izaugsmi un veidos jaunas darba vietas, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies, tāpēc uzņēmumiem būs arvien vairāk jādomā par ražīguma celšanu. Uzņēmumu noskaņojums Latvijā ir stabils vai uzlabojas, un uzņēmumu kreditēšana lēnām uzņem apgriezienus, kas liecina par investīciju aktivitātes uzlabošanos. Mājsaimniecību noskaņojums arī rāpjas augšup, bet to uzvedība vēl arvien ir diezgan piesardzīga. Ir iesākusies sen gaidītā nodokļu diskusija, kas var paaugstināt Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu. Tomēr tās iznākums būs atkarīgs no pārdomātas un konsekventas komunikācijas, kas līdz šim ir bijusi vāja un saraustīta.

Pasaules ekonomika jau kādu laiku nav jutusies tik labi, kā šobrīd – izaugsme ir solīda un uzņēmumu un mājsaimniecību aptaujas liecina par gana optimistisku noskaņojumu un izaugsmes turpināšanos. Pēdējie mēneši populismam nav bijuši pārāk veiksmīgi – populisti neplūca uzvaras laurus ne vēlēšanās Nīderlandē, ne Bulgārijā. Tomēr atviegloti uzelpot būtu pāragri, jo riski nav izgaisuši. Joprojām nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt vēlēšanas Francijā un Itālijā. Neziņa par ASV prezidenta īstenoto politiku un tās ietekmi uz starptautisko tirdzniecību un ģeopolitisko situāciju saglabājas. Tomēr pēc neveiksmes ar veselības aprūpes reformu finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par Trampa spējām ātri īstenot priekšvēlēšanu solījumus, arī attiecībā uz izaugsmi stimulējošu fiskālo politiku. Apvienotā Karaliste (AK) ir iekustinājusi Brexit procesu, un drīzumā sāksies sarunas par tirdzniecības režīmu starp Eiropas Savienību (ES) un AK, kas rādīs, cik sāpīga varētu būt Brexit ietekme. Pagaidām Latvijas eksporta datos referenduma negatīvā ietekme vēl neparādās. Tieši pretēji – neskatoties uz mārciņas vērtības kritumu, Latvijas preču eksporta vērtība uz AK pērn pieauga. Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas turpina augt, kas paver labas iespējas mūsu eksportētājiem. Ekonomikas izaugsme eiro zonā šogad un nākamgad saglabāsies ap 1,7%, un to vēl arvien balstīt līdzēs Eiropas Centrālā bankas (ECB) stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisti: Eksporta izaugsme ir piebremzējusies

Žanete Hāka, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija.

Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums. Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dīzelis aprij peļņu

Oskars Prikulis kopā ar Madaru Laicāni, 20.05.2008

Kopš šī gada sākuma strauji augošās dīzeļdegvielas cenas uzņēmējiem radījušas neplānotus papildu tēriņus, tādējādi liekot pārskatīt gan sastādīto budžetu, gan samazinot peļņu, kuru varēja novirzīt attīstībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma dīzeļdegvielas cena kāpusi par 10 santīmiem litrā, bet naftas cenu kāpuma dēļ cenas varētu augt arī turpmāk.

«Ja naftas cenas pasaulē turpinās tikpat strauji augt, arī degvielas tirgotājiem Latvijā nāksies atkārtoti pārskatīt degvielas tirdzniecības cenas,» norāda degvielas tirgotāja VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš. Viņš uzsver, ka vietējie tirgotāji, pērkot degvielu ārvalstīs, ir tieši saistīti ar starptautiskā tirgus aktivitātēm un naftas cenu pieaugumu.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis norāda, ka iemesls dīzeļdegvielas cenu straujajam kāpumam ir pieaugošais pieprasījums pēc tās un ar to saistītās spekulācijas. «Pieprasījums ir audzis gan pasaulē, gan arī Latvijā, kur gada pirmajā ceturksnī dīzeļdegvielas patēriņš auga par 14%, savukārt kritās pieprasījums pēc benzīna par 2% un gāzes par 5%,» skaidro O. Karčevskis. Šis pieprasījums tad arī radot iespējas spekulēt ar cenu - to celt. Tāpat pastarpināti tikšot ietekmēta inflācija, jo degvielas izmaksas veido aptuveni 40% no pārvadājumu izmaksām. Pagājušās nedēļas beigās dīzeļdegvielas cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās (DUS) pārsniedza 80 santīmu robežu un dažās DUS cena šobrīd sasniedz pat 84 un vairāk santīmus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar attīstības ambīcijām un cerībām uz godīgu konkurenci

Jānis Goldbergs, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Šis ir laiks vietējiem Baltijas investoriem

Jānis Šķupelis, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs iemesli, kāpēc akciju tirgus turpina sasniegt rekordus

Andrejs Piļka, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management fondu pārvaldnieks, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju tirgus vadošie indeksi turpina izteiktu augšupeju un kopš pērnā gada noslēguma gandrīz ik pēc nedēļas sasniedz visu laiku augstākos rādītājus. Kas ir galvenie iemesli tik spēcīgam tirgus kāpumam un vai tam ir potenciāls turpināties?

ASV ekonomika izrādījusies pārsteidzoši spēcīga

Pagājušajā gadā ASV akcijas startēja no relatīvi zemas bāzes, ko radīja 2022. gadā piedzīvotā tirgus korekcija. Lai arī sākotnējo tirgus kustību var galvenokārt saistīt ar tehniskiem iemesliem, proti, investoru vēlmi nopirkt akcijas par izteikti izdevīgām cenām, tomēr tālākās augšupejas pamatā bija fundamentālie faktori.

Pirmkārt, ASV ekonomika ir izrādījusies fenomenāli noturīga pret mēģinājumiem to bremzēt ar monetārās politikas palīdzību. 2023. gada sākumā ekonomisti samērā vienbalsīgi gaidīja, ka ASV ekonomika ieies ievērojami lēnākas izaugsmes fāzē, un diezgan augsti novērtēja arī recesijas varbūtību, kam pamatā bija neizbēgama paaugstināto procentlikmju negatīvā ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu, bezdarba līmeni, patēriņu un uzņēmumu investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz saspringto ģeopolitisko situāciju reģionā, 2015.gadā Latvijas ekonomika turpināja augt. Pie tam kopš 2015.gada 2.ceturkšņa Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi palielinājās un 3.ceturksnī iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) pieaugums gada griezumā sasniedza 3,3%. Kopumā 2015.gada trīs ceturkšņos IKP bija par 2,7% lielāks nekā pirms gada, kas bija straujāka izaugsme nekā iepriekš tika prognozēts, šodien izplatītā paziņojumā norāda Ekonomikas ministrija (EM).

2015.gadā turpināja augt iekšzemes pieprasījums. Salīdzinoši straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicināja privātā patēriņa pieaugumu. 2015.gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš bija par 3,6% lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

2015.gada trīs ceturkšņos investīcijas bija par 3,4% lielākas nekā pirms gada, ko lielā mērā noteica straujš investīciju pieaugums transporta nozarē. Straujāku investīciju pieaugumu kavē uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī banku piesardzīgā kreditēšanas politika. Augot valsts budžeta izdevumiem, 2015.gadā turpināja augt arī sabiedriskais patēriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/images/article/2008/12/22/6ccf2b99-52dc-4091-928e-de8a503f8468.jpg

Bezdarbs nākamgad var augt par 40 %Nākošā gada budžetā, rēķinoties ar šo tendenci, valdība ir būtiski palielinājusi līdzekļus bezdarbnieku pabalsta izmaksai,” norāda I. Šmitiņa. Ja šogad pēdējos gada mēnešos bezdarbnieku pabalsts tiek izmaksāts vidēji 33 tūkst. personām, tad prognozētais nākamā gada skaitlis ir jau 45 tūkst. Tātad – pieaugums apmēram 40 % apmērā. Turklāt kā norāda I. Šmitiņa, pabalstu saņem apmēram puse reālo bezdarbnieku.

Ja tendence būs vēl sliktāka, tad nāksies pārdalīt līdzekļus no citām bBezdarbs nākamgad var augt par 40 %udžeta pozīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas finanšu tirgus apskats.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Lietuva

Viļņas fondu tirgus arī noslēdza nedēļu zemāk par iepriekšējās nedēļas līmeņiem. Līdzīgi kā iepriekšējā nedēļā visaktīvāk tika tirgotas Lifosa akcijas, kuru cena samazinājās vēl par 11%. Rezultātā, no virsotnes, kas tika sasniegta 10. jūlijā, minerālmēslu ražotāja vērtspapīru cena samazinājās par vairāk nekā 30%. Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka Lifosa izsniegs mātes uzņēmumam «EvroHim» kredītu par summu $140 miljn. Aizvadītajā nedēļā, pēc jūlija atskaišu publicēšanas, ievērojamu kāpumu par 9.6% uzrādīja Klaipėdos nafta akciju kotējumu. Pozitīvu dinamiku uzrādīja banku sektora vērtspapīri. Ukio bankas akciju cena pieauga par 3% pēc labu peļņas rezultātu publicēšanas par šā gada pirmajiem 7 mēnešiem. Siauliu bankas akciju kotējumi arī pieauga par 1.1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika turpina augt, turklāt straujāk nekā cerēts un izaugsmes prognozes daudzviet esam pavilkuši uz augšu, tā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija, sacīja galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Centrālās bankas visā pasaulē skatās ekonomikas stimulēšanas pasākumu mazināšanas virzienā, bet turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Tie ir labi iemesli uzņēmumiem turpināt investēt. Ekonomiskajai aktivitātei silstot, arvien spilgtāk iezīmējas karstais punkts – darba tirgus. Straujš algu kāpums pavilks uz augšu ne tikai pirktspēju, bet arī inflāciju. Pasaules ekonomika turpina augt. Eirozonas izaugsme iepriecina, un izaugsmes labumus izjūt plašāks valstu loks. Valstu ekonomiku izaugsmes tempu atšķirības sen nav bijušas tik mazas. Tomēr biznesa cikla briedums atšķiras. Piemēram, Vācijā izaugsmes temps ir tuvu augstākajam punktam, bet Francijā vēl ir vieta krietni straujākai izaugsmei. Līdz ar izaugsmi sarūk bezdarbs. Eiro zonā tas ir zemākais kopš 2009. gada sākuma. Arī ekonomikas noskaņojuma indekss turpina uzlaboties. Uzņēmumi arvien biežāk norāda uz darbaspēka trūkumu, un līdz ar to gaidāms jūtamāks algu kāpums, kas iepriekšējos gados bijis ļoti vājš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas nekustamo īpašumu tirgus turpina nobriest un pievilināt aizvien vairāk ārzemju investoru, galvenokārt no Ziemeļvalstīm, secināts Newsec Nordic Report 2007. gada pavasara izdevumā.

Igaunija uzsāka ārzemju investoru piesaisti tikai pāris gadus pēc jaunās tūkstošgades iestāšanās. Latvijai un Lietuvai īsts lūzuma punkts bija 2005. gadā. Bet 2006. gadā investīcijas strauji pieauga visā Baltijā.

"Baltijas valstis turpina vienlaicīgi piedzīvot ļoti strauju ekonomisko izaugsmi un attīstību kā, piemēram, banku sistēma, un nekustamo īpašumu tirgus", saka Olev Mait Makk no Igaunijas Newsec.

"Rezultātā aizvien vairāk starptautisko investoru interesējas par Baltijas valstu nekustamajiem īpašumiem. Šī interese pārsvarā balstās uz biroju un tirdzniecības telpām lielāko pilsētu centrālajos rajonos."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc apvienošanās ar Latnet Bite spēj piedāvāt ne vien tipiskos mobilā operatora pakalpojumus, bet arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumus.

SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls gan atzīst, ka divu organizāciju apvienošanās nav vienkāršs process, bet motivācija ir plašākas tirgus iespējas. Cita veida partnerību uzņēmums nesen ir sācis ar konkurentu Tele2, paziņojot par kopīga radiopiekļuves tīkla būvēšanu 5G tīkla ieviešanai. Vairāk par sadarbības nozīmi biznesā, lietotāju mobilo datu patēriņa pieaugumu un to, kāpēc Latvijā, pretēji citām valstīm, turpina strauji augt viedtālruņu pārdošanas apjomi, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kas bija galvenie iemesli, kāpēc Bite nolēma apvienoties ar Latnet?

Kad definējām, ka gribam augt arī biznesa klientu segmentā, redzējām, ka tiem ir interese par daudz plašāku pakalpojumu loku, nevis tikai par tradicionālo mobilo operatoru produktiem, kas ir īsziņas, balss pakalpojumi un dati. Redzējām, ka apvienošanās dotu iespēju apmierināt lielu daļu klientu vajadzību. Paralēli tajā pašā laikā sākām saņemt jautājumus no klientiem par mūsu iespējām piedāvāt citus pakalpojumus. Apvienošanās process būtu noticis gadu agrāk, taču tobrīd mūsu investors iegādājās MTG Baltijā, un no biznesa viedokļa tika pieņemts lēmums visu darīt secīgi. Līdz ar to apvienošanās procesu var vērtēt kā organiski un pārdomāti veidotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.

Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru