Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Profesionālās izglītības infrastruktūras modernizēšanai un konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas veidošanai Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinājusi finansējumu 90,7 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

«Šo uzskatu par savu vienu no nozīmīgākajiem veikumiem,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, «ERAF līdzekļi, kas iepriekš bija plānoti vairāk nekā 30 profesionālās izglītības iestādēm, lai veiktu nelielus uzlabojumus, ar IZM izlēmīgu rīcību ir koncentrēti, lai izveidotu 11 pilnībā modernizētus profesionālās izglītības centrus visos Latvijas reģionos. Pārliecinot koalīcijas partnerus par šī lēmuma pareizību, aktivitātei tika piesaistīti papildu līdzekļi 43,7 LVL miljonu latu apmērā. Šis ir viens no izšķirīgiem soļiem Latvijas profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža celšanā.»

SIA Arčers pasludināts par uzvarētāju Jelgavas Tehnikuma konkursā par izglītības iestādes rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jelgavas Tehnikuma rekonstrukciju SIA Arčers apņēmusies veikt par vairāk nekā 6,63 miljoniem latu, kas ir zemākā konkursā piedāvātā līgumcena. Kopumā konkursā pieteicās četri būvuzņēmumi.

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā veidos 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola –8 522 371 lati; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2 302 928 lati; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6 686 155 lati; Daugavpils Valsts tehnikums – 7 943 823 lati; Ogres Valsts tehnikums – 8 878 401 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13 218 296 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6 723 544 lati; Jelgavas Tehnikums – 10 910 409 lati; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6 130 199 lati; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8 500 000 lati; Ventspils Tehnikums –10 892 114 lati.

Augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam aprēķināts 177,63 latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija.

Salīdzinājumā ar jūlija iztikas minimuma rādītājs samazinājies 1,22 latiem. Jūlijā aprēķinātais iztikas minimuma rādītājs bija 178,85 lati.

Šogad augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam cilvēkam bija par 3,35 latiem lielāks nekā pērn augustā.

Iztikas minimuma rādītājs šogad kāpa vairākus mēnešus kopš februāra. Janvārī iztikas minimums bija 175,46 lati, februārī - 174,14 lati, martā - 176,81 lats, aprīlī - 177,44 lati, maijā - 177,9 lati, bet jūnijā rādītājs sasniedza rekordaugstos 180,43 latus. Jūlijā rādītājs samazinājās līdz 178,85 latiem, un arī augustā tas turpināja samazināties.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes vairāk nekā 20 gadus senu - 1991.gada aprīļa - lēmumu.

"Esmu pilnīgi drošs, ka ar mūsu tehnoloģiju iespējams iztaisnot arī Pizas torni!" ar dzelžainu pārliecību apgalvo uzņēmuma "Uretek" vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Izvērtējot uzņēmuma līdzšinējo pieredzi un darbus, ir skaidrs – Reinera-Latiševa pašpārliecība ir pamatota: piemēram, "Uretek" speciālisti iztaisnojuši sašķiebušos veikala grīdu 500 kvadrātmetru platībā vien dažos vakaros – turklāt klients savu ikdienas darbu nepārtrauca!

"Jā, tā ir – lai iztaisnotu grīdu Tartu hipermārketā "Prisma", mums bja ļoti jārēķinās ar klienta biznesa specifiku. Tirdzniecības uzņēmumos darbojas empīrisks likums: ja veikals ir slēgts ilgāk nekā 2 nedēļas, klientu plūsmas atjaunošanai vajadzēs aptuveni pusgadu... Lai iztaisnotu grīdas ar tradicionālām metodēm, "Prisma" būtu jāslēdz pāris mēnešus, kas nebija iespējams," atceras Reiners Latiševs. Ieskaitot sagatavošanas darbus, veikala grīdas 500 kvadrātmetru platībā tika izlīdzinātas un stabilizētas četros vakaros un naktīs, nekādi netraucējot tirdzniecības centra ikdienai.

Sekojot naftas cenas sarukumam, degvielas tirgotāji samazinājuši cenas arī benzīnam un dīzeļdegvielai, novēroja portāls db.lv.

«Vakar, sekojot degvielas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, Statoil turpināja samazināt degvielas cenas savā tīklā Latvijā,» apstiprināja uzņēmuma Mārketinga un komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis. Pirmdien benzīna cena tika samazināta par 2 santīmiem litrā un dīzeļdegvielas cena - par 1 santīmu litrā.

Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai galvenie iemesli cenu samazinājumam pasaulē šobrīd saistāmi ar sarūkošo degvielas produktu pieprasījumu ASV, skaidro Statoil pārstāvis. Tāpat cenu samazinājumu veicinājis arī LVL/USD valūtas kursa samazinājums pēdējās nedēļas laikā.

Viņš gan uzsvēra, ka nākotnes prognozes gan nevar izteikt, jo degvielas produktu tirgus pasaulē faktiski ir neprognozējams un to ietekmē dažādi faktori.

Degvielas cenas pēdējā laikā ir kritušās, un, visticamāk, maijā varētu sagaidīt to nelielu samazināšanos, prognozē SEB bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš gan uzsver, ka patlaban var novērot pietiekami plašu cenu amplitūdu dažādās uzpildes stacijās, kuru cenu politika vairāk, šķiet, ir pakārtota pieprasījuma izmaiņām un servisa līmenim. Tādēļ, pasekojot cenām un pamainot paradumus, braucējiem pastāv iespējas uzpildīt savu automašīnu bāku tvertnes ar ekonomiju.

Statoil pārstāvis Arturs Eglītis informēja, ka pēdējās nedēļas laikā degvielas cenas nav mainījušās. Patlaban Statoil raksturīgās degvielas cenas mazumtirdzniecībā 95. markas benzīnam ir 0,959 lati, 98. markas benzīnam – 0,989 lati un dīzeļdegvielai – 0,909 lati.

Neste DUS 95. markas benzīns maksā 0,937 lati, 98. markas benzīns – 0,967 lati, bet dīzeļdegviela – 0,877 lati.

Trīs ceturtdaļas Latvijas ministrijās strādājošo ir sievietes, kuru vidējā alga ir par 11 % mazāka nekā saņem ministrijās nodarbinātie vīrieši.

Vidējā aprēķinātā alga pērnā gada decembrī ministriju ierēdņiem ir 699.61 lati, savukārt sadalot pa dzimumiem iezīmējas atšķirības – vidējā aprēķinātā alga sievietēm ir 677.73 lati, bet vīriešiem – 758.64 lati, kas ir par 11.27 % vairāk.

Skatoties ministrijas atsevišķi, lielākā atšķirība vidēji aprēķinātajām algām decembrī ir Iekšlietu ministrijā, kur vīriešiem vidējā aprēķinātā alga – 735.40 lati – ir par 16.8 % lielāka nekā sievietēm aprēķinātie 621.55 lati. Cieši pa pēdām seko Labklājības ministrija ar 15.7 % jeb 105.87 latu atšķirību.

Pretējā tendence valda Kultūras ministrijā, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir par 0.3 % jeb 1.97 latiem mazākas nekā sievietēm aprēķinātās algas.

Samazinoties naftas cenai, arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās samazināta degvielas cena.

Turpinoties naftas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās un samazinoties LVL/USD valūtas kursam, SIA Statoil Fuel & Retail Latvia samazinājis benzīna cenu par vienu santīmu litrā un dīzeļdegvielas cenu - par diviem santīmiem litrā. Patlaban 95. miles markas benzīns maksā 0,949 lati par litru, 98. miles degviela - 0,979 lati par litru, bet D miles dīzeļdegviela – 0,919 lati par litru.

Arī Neste Oil samazinājusi degvielas cenas, un vidējā degvielas mazumtirdzniecības cena Neste Oil DUS uz šo brīdi ir 95. markas benzīnam – 0,938 lati par litru, 98. markas benzīnam – 0,968 lati par litru, bet dīzeļdegvielai – 0,92 lati par litru.

No 1.aprīļa elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugs par 54% - no 1,23 santīmiem līdz 1,89 santīmiem par kilovatstundu (kWh), paredz šodien pieņemtais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes lēmums.

Kā skaidro regulators, galvenokārt pieaugumu noteica augstāka koģenerācijas stacijās izmantojamās dabasgāzes cena, kā arī būtiski palielinājies biogāzes, biomasas, kā arī vēja elektrostacijās saražotās enerģijas apjoms, jo darbību sākušas jaunas stacijas.

Koģenerācijas komponente no 2013.gada 1.aprīļa palielināsies no 0,94 santīmiem par kWh līdz 1,33 santīmiem jeb 0,0133 latiem par kWh, savukārt atjaunojamo energoresursu komponente pieaugs no 0,29 santīmiem par kWh līdz 0,56 santīmiem jeb 0,0056 latiem par kWh, informēja SPRK preses pārstāve Daiga Reihmane.

Šīs izmaiņas ietekmēs lietotājus, kas elektrību pērk tirgū, jo tiem OIK jāmaksā atsevišķi papildus elektrības cenai un tīkla pakalpojumu maksai. Iepriekš AS Latvenergo vērtēja, ka OIK izmaiņu ietekme uz elektroenerģijas galalietotāju mēneša rēķiniem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem ir robežās no 7% līdz 12%.

Vakar notikušajās vairāku likvidējamajai AS Latvijas Krājbanka piederošu transportlīdzekļu izsolēs ir izdevies pārdot četrus transportlīdzekļus, informēja bankas administratora SIA KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Tika pārdotas automašīna Opel Astra Station Wagon, kuras sākumcena bija 2073,84 lati, automašīna Audi A6 ar sākumcenu 5392,01 lats, automašīna Audi A6 ar sākumcenu 5069,41 lats un piekabe-autovedēja Boeckmann ar sākumcenu 1705,16 lati.

«Šīs automašīnas tika pārdotas par cenu, kas pārsniedza sākumcenu, un pircējiem par tām jānorēķinās 30 dienu laikā,» sacīja Fīrmanis.

Netika pārdotas automašīna Mercedes Benz Viano, kuras sākumcena bija 6774,57 lati, automašīna Audi A8L ar sākumcenu 10 323,16 lati, automašīna Dacia Logan ar sākumcenu 1106,05 lati un automašīna Dacia Logan ar sākumcenu 921,71 lats.

Pavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Neminēšu nekādu informāciju, kas varētu palīdzēt mani identificēt – baidos, ka rīt pie manis ieradīsies mūsu valsts, atņems pēdējo un mani pašu iesēdinās. Taču sava biznesa būtību pacentīšos izklāstīt pēc iespējas saprotami un vienkārši. «Nepiesienieties» skaitļiem, tos esmu maksimāli vienkāršojis.

Esmu provinciāls biznesmenis, strādāju kādā mazā Latvijas ciemā, kādu pie mums ir simtiem. Izņemot manu uzņēmumu, mūsu ciemā praktiski nav darba vietu, neskaitot mežstrādniekus, dažus ierēdņus valdē un pāris pārdevējus, un krāvējus ciema veikalā.

Pirms dažiem gadiem manā uzņēmumā strādāja apmēram 50 cilvēki – ievērojama daļa ciema darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt daži brauca uz darbu arī no apkārtējiem ciemiem. Savu rūpnīciņu es iesaucu par «ciemveidojošo uzņēmumu». Darbs ritēja, rūpnīciņa attīstījās, ik mēnesi es ieguldīju nedaudz naudas tās paplašināšanā, atjaunoju iekārtas un loloju plānus – paņemt kredītu un uzcelt jaunu modernu korpusu un, iespējams, pat nodrošināt ar mājokļiem speciālistus.

Šā gada janvārī iztikas minimuma rādītājs ir 175,46 lati, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Mēneša laikā rādītājs samazinājies - decembrī iztikas minimums bija 177,01 lats. Savukārt salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo mēnesi šogad janvārī iztikas minimums paaugstinājies. Pērn janvārī iztikas minimuma rādītājs bija 173,47 lati.

Kā ziņots, rekordaugsts iztikas minimuma rādītājs tika sasniegts pagājušā gada jūnijā - 177,26 lati.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība 2012. gadā bija 176 lati, 2011. gadā - 173 lati, 2010. gadā - 166 lati, 2009. gadā - 168 lati, 2008. gadā - 160 lati.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksusa preces.

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam piederošais informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA Sensum Solutions pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2011. gada 1. maija līdz 2012 .gada 30. aprīlim, strādājis ar zaudējumiem 10 958 latu apmērā, liecina SIA Firmas.lv pieejamais uzņēmuma gada pārskats.

Saskaņā ar to pagājušajā finanšu gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, aizdevums īpašniekam audzis no 258 408 latiem līdz 347 576 latiem. Aizdevums ir bez procentiem un ir atmaksājams pēc aizdevēja pieprasījuma, teikts dokumentā.

Sensum Solutions apgrozījums pagājušajā finanšu gadā bija 647 695 lati, kas ir par 36% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, kad tas bija 475 485 lati.

Saskaņā ar gada pārskatu ieņēmumi no apkalpošanas līgumiem bija 292 433 lati, ieņēmumi no konsultācijām un klientu apmācībām - 209 607 lati, ieņēmumi no licenču pārdošanas - 117 124 lati, bet citi ieņēmumi - 28 531 lats.

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem datu nesējiem, jo, sākot no 2007.gada līdz pat 2011.gadam, sadarbojoties ar Kultūras ministriju, jau tika iesniegts detalizēts ierosinājums, kurā iekļauti visi datu nesēji, kas pašreiz ir lietošanā, norāda AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Ierosinājumi pērn izvirzīti, vadoties pēc AKKA/LAA rīcībā esošajām sabiedriskajām aptaujām un pētījumiem, kur esot redzamas izmaiņas datu nesēju patēriņā.

«Samazinājies CD, DVD, audio un video kasešu nesēju lietojums, tāpēc AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt atlīdzības apmēru no šiem nesējiem. Jaunie datu nesēji ir zibatmiņas, atmiņas kartes, ar MP3 aprīkoti mobilie telefoni, datoru cietie diski, televīzijas papildierīces,» norādīja Briģis.

Briģis paskaidroja, ka, ja 20 santīmi bija DVD, desmit santīmi CD, tad AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt uz četriem santīmiem, šo summu nosakot visai CD/DVD nesēju grupai.

No pareizi apsaimniekota viena meža hektāra Latvijā iegūstami 300 latus lieli ienākumi, kas ir ļoti labs rādītājs un atbilst arī Zviedrijas līmenim, norāda Zviedrijas mežsaimniecības kompānijas BergvikSkog AB meitasuzņēmuma SIA BergvikSkog valdes loceklis un izpilddirektors Larss Georgs Hedlunds.

«Latvijā ir trīs miljoni hektāru meža zemes, koksnes produktu eksports pārsniedz vienu miljardu latu gadā, tātad eksporta ienākums no viena hektāra gadā ir apmēram 300 latu. Tas ir ļoti labs rādītājs, tikpat daudz mežs «pelna» arī Zviedrijā. Tiesa, meža īpašniekam labākajā gadījumā ienākumi no viena hektāra ir apmēram 80 lati gadā, pārējie 220 lati pienākas pievienotās vērtības radītājiem - pārstrādātājiem, kā arī transportam un tirgotājiem. Protams, ienākumi atkarīgi arī no tā, kāda ir meža struktūra un apsaimniekošanas kvalitāte,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka Bergvik Skog strādā pēc ilgtermiņa apsaimniekošanas principiem, esošajās platībās stādot jaunus mežus un cirsmas pārdodot izsolēs.

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

29% iedzīvotāju uzskata, ka minimālajai algai pēc nodokļu nomaksas jābūt 251 – 300 latu apmērā un 25% iedzīvotāju domā, ka minimālajai algai jābūt no 301 – 350 latiem, liecina aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT raidījuma 900 sekundes februārī veiktais pētījums.

Salīdzinoši bieži kā minimālās algas limits pēc nodokļu nomaksas tiek minēti 201-250 lati (13%), 351-400 lati (17%) un vairāk nekā 400 lati (11%).

Savukārt 3% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka minimālajai algai (pēc nodokļu nomaksas) ir jābūt līdz 200 latiem.

2% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kopš 2012. gada novembra, kad TNS veica līdzīgu aptauju, iedzīvotāju viedoklis par minimālās algas apmēru Latvijā būtiski nav mainījies.

Aptauja tika veikta no 5. līdz 7. februārim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 750 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Pašlaik minimālā alga Latvijā ir 200 latu pirms nodokļu nomaksas un minimālā stundas tarifa likme ir 1,189 lati pirms nodokļu nomaksas.

Lai gan lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekomarķētu produktu tirgus niša strauji attīstās, Latvijas uzņēmēji līdz šim nav izrādījuši aktīvu interesi par dalību šajā sistēmā.

Pašlaik vēlmi izmantot ekomarķējumu savu produktu marķēšanai ir izteikuši trīs Latvijas uzņēmumi, no kuriem viens uzņēmums izteicis vēlmi marķēt vairākus produktus, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Ekomarķējums Latvijas uzņēmējiem var būt nozīmīgs instruments savu ražojumu popularizēšanai un pozīciju iekarošanai Eiropas tirgū, uzsver VARAM.

ES ekomarķējuma sistēma ir daļa no ilgtspējīga patēriņa un ražošanas jomā īstenotās Kopienas politikas, kuras mērķis ir samazināt patēriņa un ražošanas negatīvo ietekmi uz vidi, veselību, klimatu un dabas resursiem, skaidro ministrija, piebilstot, ka sistēma ir izstrādāta, lai ar ES ekomarķējuma palīdzību popularizētu produktus, kuri atbilst labiem ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

Latvijā alus katru gadu tiek saražots vidēji 140 miljonu litru apjomā 50 miljonu latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēdējos gados nenogatavinātu (svaigo) sieru, tai skaitā, biezpienu un tā produkciju, un nogatavinātu sieru, piemēram, Krievijas, Holandes, kā arī zilo un rīvēto sieru saražo vidēji 30 miljonu kilogramu gadā 60 - 70 miljonu latu vērtībā.

CSP norāda, ka 2007.gadā no iesala saražotā alus (izņemot bezalkoholisko alu) daudzums sasniedza 140,2 miljonus litru 50,1 miljona latu vērtībā. Nākamajā gadā saražotā alus daudzums bija 133,9 miljonu litru 54,2 miljonu latu vērtībā. Visapjomīgākā alus produkcija saražota 2011.gadā – 147,2 miljoni litru. Vismazākais alus produkcijas apjoms bija 2009.gadā, kad tika saražoti 128,3 miljoni litru. Piecu gadu laikā no 2007.līdz 2011.gadam kopā saražots 697,1 miljons litrs alus 257,4 miljonu latu vērtībā.