Būve

Turpinās dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošana Liepājas apkārtnē

Dienas Bizness, 20.10.2015

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Daļa aktivitāšu norisinās arī Liepājas apkārtnē, t.sk. dabas liegumā Liepājas ezers, informē DAP.

Dabas liegumā Liepājas ezers Zirgu salā tiek izbūvēts automašīnu stāvlaukums 0,5ha platībā, ceļš līdz tiltam 760m garumā un 3m plata pastaigu taka uz Golodova dambja 1100m garumā ar 10 soliem un atkritumu urnām.

Būvdarbu dēļ ir ierobežojumi apmeklētāju piekļuve Zirgu salai un putnu vērošanas tornim uz Golodova dambja dabas liegumā Liepājas ezers. Tie būs spēkā līdz būvdarbu pabeigšanai un objekta nodošanai ekspluatācijā, kas saskaņā ar starp DAP un SIA A-Land noslēgto būvdarbu līgumu paredzēta līdz 2015.gada gada 30.novembrim.

Projekta Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. II kārta ietvaros DAP ar SIA S.B.S ir noslēgusi būvdarbu līgumu par infrastruktūras izbūvi trijās Natura 2000 teritorijās Dienvidkurzemē.

Dabas parka Pape teritorijā tiek atjaunota gājēju laipa 120 metru garumā, kas aizvedīs uz no jauna izbūvēto putnu vērošanas slēpni Papes ezerā. Dabas parkā pie ceļiem, kas ved uz parku no dažādajām pusēm tiks uzstādīti 5 informācijas stendi ar karti un vispārīgu informāciju par dabas parka Pape dabas un kultūras vērtībām.

Savukārt dabas parkā Embūte tūrisma infrastruktūras izbūves darbi ir pabeigti - atjaunotas kāpnes un lapenes jumta klājs, no jauna izbūvēta skatu platforma un 2 tiltiņi. Vēl dabas parkā uzstādītas norādes zīmes un informācijas stends. Bet dabas liegumā Liepājas ezers uzstādīti 4 jauni informācijas stendi pie ceļiem, kas ved uz Liepājas ezeru, un 7 sezonālā lieguma zīmes, kas ir izvietotas kā ezerā, tā arī pie tā.

Līgumā paredzēto darbu izpildes termiņš ir līdz 2015. gada 30. novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Liepājas metalurgs: Trauksme par situāciju uzņēmumā ir pārspīlēta

Dienas Bizness, 18.12.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jauns serpentīna ceļš un atjaunotas takas Gaujas senlejā Siguldā

, 23.12.2015

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Noslēgusies jaunas dabas tūrisma infrastruktūras būvniecība Siguldas apkārtnē, un daudzie jaunie objekti nodoti ekspluatācijā, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Kopumā Siguldā un apkārtnē ar Eiropas Savienības Kohēzijas atbalstu atjaunotas un izbūvētas takas aptuveni 20 km garumā. Līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei tapis jauns serpentīna ceļš.

Tas ir bruģēts, ar vairākiem skatu laukumiem, atpūtas zonām, aptuveni 600 metru garumā un ved no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabo Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo tūristu plūsma tiek novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinājās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur veikta Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus ir izveidota taka Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā. Tā dēvētās Mazās Siguldas ierīkošana ļauj Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, tapusi jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat ir labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā ir piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltās kāpas apkārtnē veidos dabas dizaina parku

Dienas Bizness, 15.01.2016

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Meklēs risinājumus biotopu atjaunošanai dabas liegumos

Žanete Hāka, 26.04.2016

Foto: DAP

Jaunākais izdevums

Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta Tehnisko risinājumu izstrāde biotopu atjaunošanas pasākumu uzsākšanai dabas liegumos Randu pļavas un Liepājas ezers un Rāznas Nacionālajā parkā realizēšanu, informē pārvalde.

Līdz šā gada rudenim plānota dabas lieguma Randu pļavas meliorācijas sistēmu izpēte, ūdens apmaiņas režīma izpēte Bārtas, Otaņķes un Ālandes upēs dabas lieguma Liepājas ezers teritorijā un tehniskā projekta izstrāde upju attīrīšanas procesiem. Tāpat plānota vides problēmu risināšanas rīcības plāna izstrāde Rāznas ezeram.

Dabas liegums Randu pļavas ir Latvijas mērogā unikāla teritorija ar biotopu un sugu daudzveidību. Tas plešas 290, 5ha platībā Salacgrīvas novada teritorijā. Tur sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss. Dabas lieguma lauksaimnieciski izmantojamajā daļā dažādos laika periodos haotiski rakti novadgrāvji, uzbērti dambji un veidotas meliorācijas sistēmas, kas šobrīd ir aizaugušas, un savu funkciju vairs nepilda – bioloģiski vērtīgie zālāji strauji pārpurvojas, savukārt lagūnas aizaug, zaudējot sugu un biotopu daudzveidību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Tūrisma nozare Latvijā kā ekonomikas spogulis

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 20.12.2016

Kopējās pievienotās vērtības sadalījums pa darbības veidiem (%)

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ķemeru dabas tūrisma centra metu konkursā iesniegti 11 piedāvājumi

Rūta Lapiņa, 04.10.2017

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Jūrmalas pilsētas pašvaldības rīkotajā starptautiskajā arhitektūras metu konkursā Ķemeru dabas tūrisma centra vīzijas un meža parka labiekārtojuma ieceres izstrādei saņemti kopumā 11 pieteikumi, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

«Līdz ar metu konkursa noslēgumu Jūrmala ir pietuvojusies jaunai nodaļai Ķemeru attīstības stāstā,» saka Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Edgars Stobovs. «Ņemot vērā piedāvājumu plašo ģeogrāfiju, sagaidāms, ka ideju piedāvājums un teritorijas attīstības redzējums būs gana daudzveidīgs un interesants.»

FOTO: Ķemeru parks gaida rekonstrukciju

Konkursa žūrijas komisija piedāvājumus atvēra 3. oktobrī. Pašvaldībā norāda, ka par konkursu ir bijusi liela interese ne vien Latvijas arhitektiem, bet arī starptautiskā mērogā. Starp iesniegtajiem piedāvājumiem ir arī metu piedāvājumi no ārvalstu arhitektu birojiem. Iesniegtos piedāvājumus žūrijas komisija plāno izvērtēt un rezultātus paziņot līdz oktobra beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Kā nākotnē izskatīsies Ķemeros

Zane Atlāce - Bistere, 25.10.2017

1. vieta - SIA Lauder Architekts;

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Starptautiskajā arhitektūras metu konkursā Ķemeru dabas tūrisma centra vīzijas un meža parka labiekārtojuma ieceres izstrādei noteikti uzvarētāji, informē Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite.

Pirmā vieta piešķirta SIA Lauder Architekts, otrā – apvienotajam SIA Outofbox, SIA Landshape, SIA H2E un SIA IE.LA piedāvājumam, savukārt par trešo labāko atzīts SIA “BB Studija”, Arhitektu firmas KUBS SIA un SIA Labie koki veikums. Kopumā metu konkursā tika saņemti 11 pieteikumi.

Konkursa Daudzfunkcionāla dabas tūrisma centra vīzija un meža parka labiekārtojuma iecere Ķemeros metiem bija jāietver arhitektoniskie un funkcionālie dabas tūrisma centra risinājumi un teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumi mežaparka ainavas izveidei un labiekārtojumam ar izziņas, izklaides, aktīvās un pasīvās atpūtas infrastruktūras elementiem.

Iesniegtos metus vērtēja starptautiska žūrija – vietējie un starptautiskie eksperti, projektētāji, arhitekti un Jūrmalas pašvaldības speciālisti. Metu konkursa kopējais godalgu fonds ir 30 000 eiro, pirmā godalga ir 15 000 eiro, otrā un trešā attiecīgi deviņi un seši tūkstoši eiro. Uzvarētāja metu paredzēts izmantot par pamatu turpmākai būvprojekta izstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Salāgojot dabas un cilvēku intereses

Elīna Pankovska, 21.11.2017

Foto: Ivars Soikāns/LETA

Jaunākais izdevums

Dabas aizsardzības plāns nosaka robežas, kādas saimnieciskās vai cita veida darbības ir vai, tieši otrādi, nav atļautas īpaši aizsargājamās teritorijās; svarīga ir arī pašvaldību iesaiste

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam. Parasti tie ir no septiņiem līdz pat 15 gadiem un tos apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Pats plāns nosaka nepieciešamo dabas aizsardzības un pieļaujamo saimniecisko darbību, atbilstoši ĪADT zonējumam. Iedalījums zonās (regulējamā režīma, lieguma, ainavu aizsardzības, neitrālā) tiek pamatots plānā un papildus apstiprināts ar teritorijas individuālo noteikumu pieņemšanu. Dabas aizsardzības plāni ir saistoši visu līmeņu teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem. Kopš 2016. gada ir apstiprināti kopumā 25 dabas aizsardzības plāni dažādām teritorijām Latvijā. Pavisam Latvijā ir 683 ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas katra atbilst kādai no astoņām aizsargājamo teritoriju kategorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ilgtermiņā domā jau šodien

Elīna Pankovska, 11.12.2017

Foto: Ivars Soikāns/LETA

Jaunākais izdevums

Aizvien vairāk gan pašvaldības, gan arī privātie uzņēmumi cenšas būt dabai draudzīgāki, tādējādi taupot gan vidi, gan savus resursus

Neviens normatīvais akts tieši nenosaka, cik daudz pašvaldībām būtu jāiesaistās dabas aizsardzībā. Tās var iesaistīties gan valsts noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanā, gan veidot pašas savas, tostarp vietējas nozīmes teritorijas, DB skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone. Pašvaldībām, tāpat kā jebkurai citai personai, ir tiesības gan ierosināt dabas aizsardzības plānu izveidošanu, gan finansēt to izstrādi. Tāpat tām ir pienākums iesaistīties dabas aizsardzības plānu izstrādē, piedaloties uzraudzības grupā un sniedzot atzinumu par to. Pašvaldības attīsta tūrisma infrastruktūru sava novada vai pilsētas teritorijā esošajā ĪADT, piesaistot gan Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, gan citus finansējuma avotus. Piemēram, šogad no ES fondu līdzekļiem slodzi mazinošas infrastruktūras ierīkošanu ĪADT sāks vairāk nekā desmit pašvaldības. Plānojot savas teritorijas attīstību, pašvaldībām jāņem vērā likumā noteiktie plānošanas principi, tostarp integrētas pieejas princips — ekonomisko, kultūras, sociālo un vides aspektu saskaņošana. Līdz ar to teritorijas attīstības plānošanai vienlaikus būtu jāveicina arī dabas aizsardzība pašvaldības teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru