MyTaxi, Moia, e-mobilitāte, autonomās mašīnas – runājot par digitalizāciju, mobilitāte ir sektors, kas šobrīd mainās un attīstās visstraujāk. Nākotnes mobilitātes sadaļa izstādē CEBIT apvienos mobilitātes pionierus, kā arī vizionāru un stratēģu prezentācijas par nākotnes mobilitātes risinājumiem.

ADAC uzsāk ilgtermiņa sadarbību ar CEBIT

CEBIT biznesa festivāla sadarbības partnera, Eiropas lielākā automobiļu kluba ADAC stendā no 11. līdz 15. jūnijam apmeklētājiem būs iespēja apskatīt virkni inovāciju un aktuālo modeļu. ADAC ir CEBIT Startup Scale 11 platformas kopienas kapteinis, kas uzņems mobilitātes sektora jaunās kompānijas. Papildus tam uz d!talk skatuvēm mobilitātes kluba eksperti dalīsies ar prezentācijām un viedokļiem par mobilitāti, mārketingu un digitālajām pārmaiņām.

Deutsche Bahn prezentēs dzelzceļa transporta nākotni

50 miljoni papildu pasažieru un tūkstošiem jaunu vilcienu – tādas milzu iespējas Deutsche Bahn attīstībai piedāvā digitālās pārmaiņas transporta jomā. CEBIT nākotnes mobilitātes arēnā būs iespēja uzzināt par turpmākajiem Deutsche Bahn attīstības virzieniem, tai skaitā par kompānijas plāniem nākotnes reģionālo vilcienu atpūtas telpās rādīt FIFA pasaules čempionāta mačus.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai izvēlētos uzņēmumu, kas nodrošinās Rail Baltica 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu ēku un pasažieru infrastruktūras projektēšanu un veiks autoruzraudzību, t.sk., veicot visus projektēšanai nepieciešamos priekšdarbus.

Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa.

Papildus vairāku reģionālo mobilitātes punktu iespējamās vietas tiek izskatītas īstenošanai tālākā nākotnē.

Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, kā arī tiks attīstīti dažādi pakalpojumi.

Lai Eiropā samazinātu CO2 emisijas par 50 % līdz 2030. gadam, kā arī lai uzlabotu dzīves kvalitāti pilsētās, ir ne tikai jāuzlabo transporta nozares produktu būtība, bet arī jāsekmē ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu pieņemšana un jāveido tai atbilstoša infrastruktūra. Tās pamatā ir mūsdienīgas tehnoloģijas, kas savā starpā mijiedarbojas reālajā laikā, sniedzot būtisku informāciju satiksmes dalībniekiem lietotājiem. Lai dalītos inovācijās ar 5G tehnoloģiju integrāciju no automobiļu ražotāja puses, BMW Group divu dienu garumā dalījās ar savu pieredzi Eiropas vadošajā 5G ekosistēmas forumā 5G Techritory, kas norisinājās šī gada 29. un 30. novembrī.

Pilsētas aizņem aptuveni 2 % no Zemes virsmas, taču tajās dzīvo aptuveni 60 % pasaules iedzīvotāju, tādējādi radot vairāk nekā 70 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām. Mūsdienu straujais dzīves ritms ir ieviesis ievērojamas pārmaiņas mobilitātes jomā, kas būtiski ietekmē pilsētas raksturu un tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc pilsētas ir īstā vieta, kur veicināt ilgtspējīgu mobilitāti.

“BMW Group ir apņēmies rast risinājumus, lai radītu ilgtspējīgu nākotni ikvienam. Tāpēc mēs sadarbojamies ar pilsētām, lai izstrādātu mobilitātes iniciatīvas, kas veicina ilgtspējīgu mobilitātes pārveidi un labāku dzīves kvalitāti. Mērķis ir apzināt veidus, kā pilsētas var apmierināt savu iedzīvotāju mobilitātes vajadzības, vienlaikus sasniedzot savus ilgtspējības mērķus. Rezultātā mēs varam sniegt pamatotus ieteikumus ilgtspējīgas mobilitātes risinājumiem pilsētās un novērtēt to īstenošanas iespējas. Mēs arī testējam risinājumus un izstrādājam attiecīgās funkcijas, ideālā gadījumā sērijveida ražošanā un mērogā, lai tās būtu pieejamas visiem klientiem,” skaidro BMW Group korporatīvās stratēģijas, pilsētas mobilitātes nodaļas vadītāja Monika Dernai.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) pērn ir apstiprinājusi Erasmus+ programmas projektus skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības sektorā ar kopējo finansējumu vairāk nekā 27,97 miljoni eiro, kas ir turpat par 5 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Šo summu veido Eiropas Komisijas finansējums mācību mobilitātei un stratēģiskajām partnerībām izglītības un mācību jomā 25,89 miljonu eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums augstskolu studentu un personāla mobilitātei – 2,08 miljoni eiro. Pērn visos izglītības sektoros kopā apstiprināti 182 mobilitātes projekti par 18,77 miljoniem eiro. To ietvaros tiks īstenotas 6747 mobilitātes, kas sniegs iespēju dažādu izglītības sektoru pārstāvjiem doties gūt zināšanas un pieredzi ārvalstīs, piedaloties kursos, darba vērošanā vai pieredzes apmaiņā, kā arī docēt, stažēties, studēt vai iziet praksi citā valstī.

Apstiprināto projektu ietvaros mobilitātēs uz Erasmus+ programmas dalībvalstīm dosies 2487 studenti, 1574 augstskolu mācībspēki, 583 vispārizglītojošo un 172 profesionālo izglītības iestāžu pedagogi. 1028 profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi dosies īstermiņa mobilitātēs, savukārt 63 īstenos ilgtermiņa mobilitātes (ErasmusPro), kuru ilgums ir no 3 līdz 12 mēnešiem. Profesionālās izglītības sektorā finansējums piešķirts arī 109 audzēkņu pavadošajām personām un 6 ilgtermiņa mobilitātes plānošanas vizītēm. Smelties pieredzi ārvalstīs ar Erasmus+ programmas atbalstu dosies arī 125 pieaugušo izglītotāji.

Reģionālās darba mobilitātes pasākumā Darbs Latvijā kopš projekta sākuma līdz aprīļa beigām kopumā iesaistījušies 266 nodarbinātie, no tiem 84 strādājošie programmā iesaistījās šogad, informē Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji.

2014.gadā reģionālās darba mobilitātes pasākumā NVA plāno iesaistīt 300 nodarbināto, šim nolūkam paredzētais finansējums – 119,5 tūkstoši eiro.

Saņemot NVA atbalstu, cilvēki iegūst iespēju strādāt attālāk no savas dzīves vietas, darba dēļ nepametot savas mājas un ģimenes. Viņi strādā tādās profesijās kā pārdevējs, palīgstrādnieks, šuvējs, pavārs, traktora vai automobiļa vadītājs, operators, konditors, elektriķis, programmētājs. Visvairāk mobilitātes pabalstu saņēmēju ir Latgalē - 72 un Vidzemē - 48, bet vismazāk Kurzemē - 23.

Mobilitātes programmas dalībniekiem darba attiecību pirmo četru mēnešu laikā NVA kompensē transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumus. 92% pasākuma dalībnieku izmantoja iespēju saņemt transporta izdevumu kompensāciju un tikai 8% - īres izdevumu atlīdzību. Svarīgi, ka 92% nodarbināto, pabeidzot dalību pasākumā un vairs nesaņemot NVA finansiālo atbalstu, turpina darba attiecības pie tiem darba devējiem, ar kuriem tika nodibinātas darba tiesiskās attiecības pirms iesaistes pasākumā.

Eiropas Mobilitātes nedēļas ietvaros Rīgas Pašvaldības policija patruļās izmantos velosipēdus, elektriskos velosipēdus, elektriskos skrejriteņus, segvejus un elektromobili.

Velosipēdus un segvejus Rīgas Pašvaldības policija patruļās izmanto arī ikdienā. Kopumā policijas rīcībā patlaban ir četri velosipēdi un trīs segveji. Sadarbībā ar Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrību, uzņēmumu Impresso un AV transports Eiropas Mobilitātes nedēļas laikā patruļās policija izmantos arī divus elektriskos velosipēdus, divus elektriskos skrejriteņus un vienu elektromobili.

Paredzēts, ka ar elektromobili Rīgas Pašvaldības policija veiks patruļas 18. septembrī Mežaparkā un 19. septembrī Rīgas centrā, ar elektriskajiem velosipēdiem – Eiropas Mobilitātes nedēļas pasākumu norises vietās, pilsētas parkos, skvēros un veloceliņos. Arī patrulēšana ar velosipēdiem un segvejiem notiks visu Eiropas Mobilitātes nedēļu no 16. līdz 22. septembrim gan Mežaparkā, gan pilsētas centrālajā daļā.

Saistībā ar Mobilitātes pakotnes I nosacījumiem turpmākos gadus gaidāmas pārmaiņas arī Latvijas kravu autopārvadātāju darbībā, informē VSIA "Autotransporta direkcija".

2020. gada 31. jūlijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēti Mobilitātes pakotnes noteikumi, kas šogad un turpmākos gadus pakāpeniski stāsies spēkā, mainot kārtību, kā Eiropas Savienības ietvaros tiks nodrošināti kravu autopārvadājumi. Būtiskas pārmaiņas gaidāmas arī Latvijas kravu autopārvadātāju darbībā, jo šīs izmaiņas būs saistītas gan ar autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību un Eiropas Savienības valstu minimālās algas nodrošināšanu autovadītājiem, gan ar nosacījumiem, kas jāievēro, lai pārvadātājs varētu veikt uzņēmējdarbību šajā jomā.

"Mobilitātes pakotnes izstrāde ir prasījusi vairāk nekā trīs gadus, kas aizvadīti spraigās diskusijās un aktīvā darbā, pārstāvot mūsu valsts pārvadātāju intereses. Ne visi pieņemtie lēmumi bijuši viennozīmīgi vērtēti un atbalstīti no dažādu valstu puses. Piedāvātais risinājums Latviju nostāda nekonkurētspējīgākās pozīcijas, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu. Mēs no savas puses centīsimies sniegt pēc iespējas plašāku informatīvo atbalstu pārvadātājiem. Latvijas autopārvadātāji būs konkurētspējīgi arī pie šādiem nosacījumiem, tomēr uzskatām, ka pieņemtie lēmumi būtu jāpārskata," komentē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Latvijā papildu divām starptautiskajām stacijām Rīgā, Rail Baltica trasē plānoti arī 16 reģionālie mobilitātes punkti.

Simboliskā pasākumā 4. novembrī, parakstot līgumu, uzsākta to būvprojektēšana. Līgumu noslēdza pasūtītājs Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji – personu apvienība “RERE INECO”.

Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība par 3,6 miljoniem eiro reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā

Rail Baltica reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 km/h. Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.

Lai atbalstītu mobilitātes attīstību Latvijā, oktobra sākumā dibināta Latvijas Mobilitātes asociācija.

Pašlaik tās sastāvā ir Eiropas transporta platforma Bolt, skrejriteņu un elektroautomobiļu koplietošanas uzņēmums Fiqsy, automašīnu koplietošanas uzņēmumi CityBee un Carguru, un velosipēdu koplietošanas uzņēmums Nextbike.

Asociācijas mērķis ir veicināt mobilitātes pakalpojumu izplatību, kā arī uzlabot sabiedrības zināšanas un izpratni par tiem, to sniegtajām iespējām un ieguvumiem pilsētu transporta tīklu uzlabošanā. Viens no pirmajiem asociācijas uzdevumiem būs uzsākt diskusiju ar jauno Rīgas domes sastāvu, lai apspriestu Rīgas pilsētas attīstības plānus, mobilitātes pakalpojumu lomu tajos, kā arī dalītos pieredzē, lai veiksmīgi sagatavotos nākamajai mikromobilitātes pakalpojumu sezonai.

Kopš Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pērn pavasarī uzsāka piedāvāt reģionālās mobilitātes programmu, šo iespēju ir izmantojuši 350 strādājošie, to skaitā 168 cilvēki ar reģionālās mobilitātes programmas atbalstu darbu atradušu šī gada 9 mēnešos. Tāpat kā pērn, arī šogad visvairāk reģionālās darba mobilitātes programmas dalībnieku ir Latgalē - 60, informē Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Iveta Kancēna.

Latgalei seko Vidzeme - 46, Kurzeme - 27, Zemgale - 21 un Rīgas reģions, kur pasākumā šogad ir iesaistījušies 14 cilvēki.

Arī šogad vairums pasākuma dalībnieku (93%) izmantoja iespēju saņemt tieši transporta izdevumu kompensāciju un tikai 7% - īres izdevumu atlīdzību. Maksimālā summa, ko nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 398,40 euro.

I. Kancēna informē, ka pašreiz mobilitātes programmas dalībnieki strādā visdažādākajās nozarēs, pārstāvētas tādas profesijas kā, piemēram, šuvējs, pavārs, konditors, celtnieks, būvnieks, projekta vadītājs, kokapstrādes iekārtu operators, auto vadītājs, agronoms, viesmīlis, elektriķis, elektromontieris, administrators, zivju apstrādātājs, sagādnieks, teksta maketētājs, mehāniķis un citas. Ieguvēji ir ne tikai darba meklētāji, bet arī darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus var piesaistīt no attālākām pilsētām vai novadiem. Jāatzīmē, ka 85% nodarbināto pēc mobilitātes pabalsta saņemšanas beigām turpina strādāt pie tiem pašiem darba devējiem.

Lai cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, varētu sākt strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopš 2013.gada pavasara īsteno komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu.

Tas paredz, ka attālāk no dzīvesvietas komersanta nodarbinātām personām pirmo četru darba tiesisko attiecību mēnešu laikā ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu - transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem. Ieguvēji ir ne tikai darba meklētāji, bet arī darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus var piesaistīt no attālākām pilsētām vai novadiem, informē NVA.

Kopš NVA piedāvā reģionālās mobilitātes veicināšanas programmu, šo iespēju jau ir izmantojuši kopumā 523 strādājošie, no tiem šī gada 9 mēnešos – 136. Šogad visvairāk komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes programmas dalībnieku ir Latgalē – 39%, tad seko Kurzeme – 24%, Vidzeme – 16%, Zemgale – 12% un Rīgas reģions 9%. Vairums pasākuma dalībnieku (97%) izmantoja iespēju saņemt tieši transporta izdevumu kompensāciju un tikai 3 % - īres izdevumu atlīdzību. Maksimālā summa, ko komersanta nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eIro.

Šā gada 9 mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā ir iesaistījušies 119 nodarbinātie, kas ir atraduši darbu vismaz 20 kilometru attālumā no savas dzīvesvietas, informē NVA.

Kurzemē nodarbināto reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā iesaistīti 44, Latgalē - 36, Vidzemē - 22 un Zemgalē - 17 nodarbinātie. 94% reģionālās mobilitātes atbalsta saņēmēju izvēlas transporta izdevumu kompensāciju un tikai 6% - dzīvojamās telpas īres izdevumu apmaksu.

Ja iepriekšējos gados reģionālās mobilitātes atbalstam varēja pieteikties tikai komersantu nodarbinātās personas, tad šogad to var izdarīt arī tie nodarbinātie, kuri uzsākuši darbu publiskā sektora iestādēs. Darba ņēmējam, kurš vismaz divus mēnešus ir reģistrēts NVA kā bezdarbnieks un ir atradis darbu 20 vai vairāk kilometru attālumā no deklarētās dzīves vietas, jādodas uz savu NVA filiāli un jāiesniedz pieteikums mobilitātes atbalsta saņemšanai. Tas ir jāizdara 10 darba dienu laikā no darba līguma noslēgšanas dienas. Savukārt vakancei, kurā tiks nodarbināts darba ņēmējs, vismaz nedēļu pirms darba attiecību uzsākšanas ir jābūt reģistrētai NVA filiālē vai publicētai NVA CV/Vakanču portālā. Bezdarbnieks var pieteikties NVA filiālē personīgi, pa pastu vai elektroniski ar e-parakstu. Klientu ērtībām, iesnieguma paraugs finanšu atlīdzības saņemšanai atrodams arī NVA mājaslapā. Maksimālā summa, ko nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eiro. Reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu NVA īsteno darba vietās Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, izņemot Rīgu.

Latvijā elektroautomobiļu attīstību kavē tiem atbilstošs infrastruktūras trūkums, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais ikgadējais autoražotāju vadošo darbinieku viedokļu pētījums Global Automotive Executive Survey 2014.

SIA KPMG Baltics Transporta un loģistikas sektora vadītāja Armine Movsisjana norādīja, ka auto nozares uzņēmumu izdzīvošana un neatkarība arvien vairāk ir atkarīga no to spējas izmantot jaunākās tehnoloģijas. Pieprasījums pēc autonomas braukšanas iespējām nosaka, ka transportlīdzekļu ražotājiem jākļūst par jauno mobilitātes risinājumu nodrošinātājiem. Ņemot vērā, cik liela loma mūsdienu transportlīdzekļos ir programmatūrai, automobilis, kas pārvietojas pats, ir mūsdienu tirgus realitāte.

Autonomas braukšanas pieaugošajai tendencei ir pozitīva ietekme uz mobilitātes risinājumu attīstību. Iespēja pasūtīt automašīnu, kad tas ir nepieciešams, un doties jebkur var radīt situāciju, kad nebūs nepieciešams iegādāties automašīnu savā īpašumā. Tas var izraisīt strauju mobilitātes risinājumu attīstību, iespējams, nākotnē mazinot nepieciešamību pēc otras ģimenes automašīnas.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" konkursā par Latvijas reģionālo mobilitātes punktu projektēšanu un autoruzraudzību pieteikušies trīs pretendenti, informē projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Dana Šauberga.

Atklātā konkursā ""Rail Baltica" 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu būvprojektu izstrāde un autoruzraudzība" par iespēju slēgt līgumu konkurēs trīs apvienības - Spānijas uzņēmumu "Ardanuy Ingenieria S.A." un "TPF Getinsa Eurostudios" apvienība, Latvijas un Spānijas personu apvienība "ReRe Ineco", kā arī Latvijas SIA "BRD projekts" un Itālijas "Sintagma S.R.L." apvienība.

Līgumu ar uzvarētāju plānots noslēgt 2022.gada maijā.

Līgumā izpildes laiks būvprojektēšanas pakalpojumiem paredzēts 19 mēneši līdz 2023.gada beigām, bet autoruzraudzības pakalpojumiem - līdz attiecīgo būvju pieņemšanai ekspluatācijā.

Uz "Rail Baltica" pamatlīnijas Latvijā plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie Paula Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa.

Mobilitāte ir svarīga ikvienam uzņēmumam, lai tiktos ar sadarbības partneriem un klientiem. Tiesa, lielu daļu jautājumus aizvadīto pāris gadu laikā esam iemācījušies risināt attālināti, tomēr būtiskākos jautājumus joprojām risinām klātienē.

Tie ir gadījumi, kad ir nepieciešams sajust sarunu partnera ķermeņa valodu un redzēt acu skatienu. Tieši šie, it kā sīkumi, var izšķirt potenciālā darījuma likteni ar izrietošajām sekām. Mobilitātes nodrošināšanai biznesa vajadzībām, ja par tādu vien neuzskatām pārvietošanos ar sabiedrisko transportu vai velosipēdiem un elektroskūteriem, ir nepieciešama automašīna. To biznesa un privātajām vajadzībām var nodrošināt pat vairākos veidos, bet katram risinājumam ir savas nianses. Aplūkosim šīs iespējas.

Auto iegāde par uzņēmuma pašu līdzekļiem

Kā plusus automašīnas iegādei uzņēmuma vajadzībām varam minēt to, ka ar automašīnu, kas ir uzņēmuma īpašumā, iespējams darīt visu, ko vēlamies. Otrkārt, tas ir aktīvs bilancē. No otras puses, uzņēmums ir atbildīgs par automašīnas apkopi un remontu. Tas ir ieguldījums, kas saista kapitālu. Uzņēmuma auto parks paliek mazāk pielāgojams, jo pirktas automašīnas uz dažu dienu vai nedēļu periodu nav iespējams samainīt. Jebkurai automašīnai pēc tās nonākšanas apritē atšķirībā, piemēram, no būvēm strauji samazinās vērtība. Iegādājoties automašīnu, jāņem vērā neparedzētas izmaksas, piemēram, apkopes un remonta izdevumiem, kas ir mainīga vērtība, īpaši inflācijas apstākļos. Pēc zināma kalpošanas perioda uzņēmumam jāuzņemas rūpes par automašīnas pārdošanu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Tilta pār Salacu būvniecība varētu izmaksāt ap 18 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums "Par tilta pār Salacu Salacgrīvā pārbūvi".

Ziņojumā norādīts, ka pēc Limbažu novada pašvaldības pasūtījuma ir izstrādāts un apstiprināts būvprojekts, kura realizācijai nepieciešams ap 18 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat ziņojumā norādīts, ka būvdarbus ir iespējams veikt divu būvsezonu laikā, ja tiek veiktas nekavējošas darbības un no valsts puses sniegts speciālistu atbalsts pašvaldībai, kā arī nodrošināta iespēja šo finanšu apjomu piesaistīt.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir saņemt daļu finansējuma Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) 2023.gada 3.maijā izsludinātajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Militārās mobilitātes projektu konkursā.

Zaļās mobilitātes zīmols Fiqsy atklājis publiskai lietošanai divas elektroauto uzlādes vietas Rīgā, nodrošinot astoņus pieslēguma punktus, informē uzņēmumā.

Uzlādes stacijas atrodas pilsētniekiem viegli pieejamās un bieži apmeklētās vietās. Pirmās četras elektrisko automobiļu uzlādes stacijas uzņēmums ierīkoja pērn pie tirdzniecības un izklaides centra Akropole, kur sākotnēji varēja uzlādēt tikai Fiqsy koplietošanas auto.

Atklājot jaunu elektroauto uzlādes vietu iepirkšanās centrā Olimpia, uzņēmums vienlaikus atklājis savu uzlādes tīklu publiskai lietošanai – turpmāk tajā būs iespējams uzlādēt jebkuru elektrisko automobili, izmantojot Fiqsy aplikāciju.

"Mēs vēlamies padarīt elektroauto lietošanu Rīgā arvien ērtāku un pieejamāku ikvienam. Savas uzlādes stacijas izvietojām vietās, kurās elektroauto īpašnieki un Fiqsy koplietošanas auto lietotāji varēs uzlādēt spēkratu sev ērtā laikā, vienlaikus veicot savas ikdienas darīšanas. Turklāt Fiqsy koplietošanas auto var uzlādēt Fiqsy tīklā bez maksas," stāsta Māris Avotiņš, Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks.

No šā gada 29.februāra līdz 3.martam Dublinā Īrijas apmācību un nodarbinātības pārvalde rīko karjeras, izglītības un apmācību pasākumu Mobilitātes ciemats, Db.lv informēja NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta Mārketinga un starptautisko attiecību nodaļa.

Pasākumā piedalīsies Īrijas vadošie darba devēji, izglītības iestādes, kā arī dažādas karjeras, apmācību un attīstības aģentūras. Pasākumam Mobilitātes ciemats jau pieteikušies daudzu Eiropas Savienības valstu pārstāvji no finansu, IT, farmācijas, veselības, mazumtirdzniecības un citām nozarēm. Tiem, kas apmeklēs Mobilitātes ciematu, būs iespēja iegūt informāciju par vakancēm, darba un apmācību iespējām, dzīves un darba apstākļiem vairāk nekā 15 Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Latvijā.

Kā zināms, Latvijas darba tirgū patlaban izveidojusies situācija, ka daudzās nozarēs trūkst darbinieku, savukārt daudzi Latvijas iedzīvotāji darba meklējumos devušies uz Īriju. Lai šo situāciju kaut daļēji mainītu, pasākumā tiek aicināti piedalīties Latvijas darba devēji, lai sniegtu aktuālu informāciju par iespējām mūsu valsts darba tirgū un pieejamajām brīvajām darba vietām. Latvijas darba devējiem šī ir iespēja popularizēt savus uzņēmumus un piedāvāt vakances Īrijā strādājošajiem Latvijas pilsoņiem. Latvijas darba devēju intereses Mobilitātes ciematā Dublinā pārstāvēs Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) EURES konsultanti.

Latvijas finanšu tehnoloģiju kompānija “Mintos” uzsākusi sadarbību ar Igaunijas jaunuzņēmumu “Planet42”, kas nupat noslēdzis kampaņu kapitāla piesaistei 30 miljonu ASV dolāru apmērā.

“Planet42” nodrošina transportlīdzekļu abonēšanas pakalpojumu jaunattīstības valstīs, lai mazinātu nevienlīdzību auto pieejamības jomā. “Planet42”, kas nesen uzsācis darbību arī Meksikā, pievienošanās “Mintos” ļaus nostiprināt tirgus pozīcijas Dienvidāfrikā, vienlaikus saglabājot investīciju iespējas arī privātajiem investoriem.

“Planet42” attīstības plāns paredz tuvāko gadu laikā – līdz 2025.gada beigām gan esošo, gan jaunu tirgu apguves procesā savu pakalpojumu nodrošināšanai iegādāties miljonu automašīnu Dienvidāfrikas Republikā un Meksikā.

“Planet42” darbības pamatprincips ir mobilitātes problēmu risināšana jaunattīstības valstīs, kur sabiedriskais transports nereti ir nedrošs un neuzticams pārvietošanās veids, savukārt personīgo transportlīdzekļu iegāde neelastīgu finansēšanas risinājumu dēļ nereti nav pieejama pat cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem. Šādā situācijā miljoniem cilvēku ir ierauti nevienlīdzības ciklā, jo ierobežota mobilitāte rada sociālu atstumtību, ierobežo piekļuvi darba un citām iespējām, veicina ekonomisku nestabilitāti un stagnāciju. Iespēja iegādāties personīgo transportlīdzekli bieži vien ir ātrākais veids, kā pārraut šo loku.

Iesaiste starptautiskā pārrobežu projektā «Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos (MARA)» ļaus Vidzemē testēt jaunu mobilitātes risinājumu – koplietošanas elektrisko velosipēdu sistēmu tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem gan pārvietošanās nolūkos, gan arī nelielu kravu pārvadājumiem, informē projekta autori.

Šobrīd plānots sistēmu izmēģinājuma režīmā testēt vienā vai divās vietās Vidzemē. Konkrēta vietu izvēle notiks pēc priekšizpētes veikšanas, taču visticamāk tās būs pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir robežās no 5000 līdz 10 000 iedzīvotāju.

Daudz teritoriju Vidzemes plānošanas reģionā ir reti apdzīvotas, tāpēc vērojama tendence samazināties motorizētajiem sabiedriskā transporta risinājumiem, vai arī, tos plānojot, netiek ņemtas vērā tūristu vajadzības. Bieži vien tūristiem tiek piedāvāts apmeklēt dabas objektus, piemēram, doties izzinošā pastaigā pa dabas takām, taču problēma rodas brīdī, kad pēc galamērķa sasniegšanas, tūristiem jāatgriežas takas sākumpunktā. Šis ir tikai viens piemērs problemātikai, kas tiks risināta ar projekta partnerības ietvaros pieejamās pieredzes un zināšanu palīdzību, skaidro projekta pārstāvji.

Starptautiskās konferences 5G Techritory ietvaros viena no tēmām būs nākotnes mobilitāte un ar to nesaraujami saistītās 5G iespējas. Nav noslēpums, ka daudzi šobrīd vēl neizprot 5G nozīmīgo lomu cilvēces ikdienā.

Taču patiesībā mēs dzīvojam lieliskā laikā: mums ir iespēja redzēt, kā pasaule izskatīsies nākotnē. Tas ir apmēram tāpat, kā pēkšņi nokļūt bērnībā redzētajās zinātniskās fantastikas filmās, kur mašīnas brauc bez vadītāja vai pat lido. Un ir vietā atcerēties, ka viss jaunais ir interesants un paver iespēju attīstībai. Vēl pirms pāris gadiem attālinātais darbs un tikšanās videozvanos daudziem šķita kaut kas sarežģīts un apgrūtinošs, bet šodien tā ir parasta ikdiena. Arī virtuālā realitāte ir tepat, līdzās. Un arī nākotnes mobilitāte nav aiz kalniem.

Pirms runājam par nākotni, jāapzinās, kā mobilitāte mainās jau šodien. Ja vēl pirms pāris gadiem personīgā automašīna vai sabiedriskais transports bija pietiekami efektīvi līdzekļi nokļūšanai no punkta A uz punktu B, šobrīd redzam, kā attīstās dažādi transporta veidi, piemēram, elektriskie transportlīdzekļi, bet pati mobilitāte kļūst par plaši izmantotu pakalpojumu. Labs piemērs tam ir koplietošanas transportlīdzekļi: ja sākumā, tiem parādoties ielās, to noslodze bija varbūt pāris desmiti procentu, šobrīd var rasties situācijas, kad nākas krietni pameklēt pieejamu koplietošanas transportlīdzekli, jo pieprasījums pēc tiem ir ievērojami audzis. Sabiedrība sāk pieņemt to, ka pastāv dažādi veidi un formas, kā varam pārvietoties, un personīgā automašīna vairs nav nepieciešama.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Bezmaksas makšķeres piedāvājums bezdarbniekiem – tā varētu nodēvēt valdības apņemšanos piedāvāt mobilitātes pabalstu cilvēkiem, kuri ilgstoši nespēj atrast darbu. Pamatdoma vienkārša – cilvēki, kuri bez darba sēž vismaz pusgadu, to atraduši vairāk nekā 20 kilometru attālumā no mājām (izņemot Rīgā), var pretendēt uz īpašu pabalstu četru mēnešu garumā, kopumā saņemot ne vairāk kā 280 latu. Tā būtu nauda, kas izmantojama ceļa vai arī dzīvojamās platības īres segšanai.

Skaidrs, ka šāds pabalsts ir domāts kā stimuls tā dēvētajos depresīvajos reģionos mītošajiem iedzīvotājiem, kuri ir iedzīti bezcerībā un kuriem vairs nav pat tik daudz naudas, cik nepieciešams, lai aizbrauktu līdz darba vietai. Tāpat loģiski ir tas, ka mobilitātes pabalsti neattiecas uz darba meklētājiem Rīgā. Proti, galvaspilsētā jau šobrīd strādā visnotaļ daudz cilvēku, kuri ikdienā uz darbu mēro ceļu no citām apdzīvotām vietām, nesaskatot tajā īpaši lielas problēmas. Vienkārši sakot, runa ir par laukiem, kur situācija ir ievērojami dramatiskāka. Var teikt, ka šis pabalsts var kalpot par iespēju darba meklētājiem beidzot nostāties uz kājām.

Pandēmija visā pasaulē spēcīgi iedragājusi mobilitātes pakalpojumu sektorā strādājošās kompānijas, miljoniem cilvēku liekot palikt mājās un strādāt attālināti.

Mobilitātes pakalpojumu sektoru veidu aviosatiksme, taksometru pakalpojumi, tālsatiksmes autobusi, vilcieni, autonomas pakalpojumi, auto koplietošanas pakalpojumi, kas pasūtīti internetā vai klātienē.

Rezultātā būtiski samazinājās pārvadātāju sniegto pakalpojumu skaits, un līdz ar to ienākumi. Kā liecina kompānijas BuyShares apkopotie dati, pasaules mobilitātes pakalpojumu sniedzēju tirgus šajā gadā, salīdzinot ar pērno gadu, saruks par 450 miljardiem dolāru, sasniedzot 616 miljardus dolāru.

2017.gadā pasaules mobilitātes pakalpojumu segmenta kopējais apjoms sasniedzis 975 miljardus dolāru, liecina "Statista Global Consumer Survey" dati, un divu gadu laikā šis skaitlis pieauga līdz 1,06 triljoniem dolāru. 80% no kopējās vērtības veidoja aviopārvadājumi, taksometri un auto kopbraukšanas pakalpojumi.