Šogad Tieslietu ministrija sadarbībā ar tiesām un Sertificētu mediatoru padomi uzsāka mediācijas pilotprojektu ar mērķi veicināt mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās, informē Tieslietu ministrija.

Mediācijas pilotprojekts tika uzsākts 2016. gada 15. septembrī un jau šobrīd ir secināms, ka tas sekmējis mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās. Pilotprojekta ietvaros ikvienam, kas bija nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, bija iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tika iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi un noteikumiem, kā arī tika izvērtēta iespēja konkrēto strīdu risināt mediācijas ceļā.

Projekta gaitā klienti kopumā ir saņēmuši 57 bezmaksas konsultācijas, no kurām reģionu tiesu namos (Jelgavā, Valmierā, Jūrmalā, Siguldā un Aizkrauklē) sniegtas 22 konsultācijas, bet Rīgā – (Latgales priekšpilsētas un Rīgas rajona tiesā, kā arī Vidzemes priekšpilsētas tiesā) – 35 mediācijas konsultācijas. Pamatojoties uz konsultācijām trešajā daļā gadījumu uzsākti mediācijas procesi, t.i. kopumā šobrīd uzsākti 19 mediācijas procesi, no kuriem 7 gadījumos jau ir panāktas vienošanās.

Pēc iepazīšanās ar AS Pasažieru vilciens (PV) ziņojumu par mediācijas procesu Stokholmā valdība šodien nolēma uz nedēļu atlikt lemšanu par vilcienu iepirkuma projekta turpināšanu vai finansējuma pārdali citiem projektiem. Savukārt PV turpina mediācijas sarunas ar Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) par abu pušu noslēgtā līguma izmaiņām, kas atbilstu iepirkuma nolikumam.

Par to šodien žurnālistus informēja PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis.

Viņš teica, ka patlaban turpinās darbs pie mierizlīguma noformēšanas, taču neatbildēja, vai nedēļas laikā tās varēs pabeigt. Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss žurnālistiem pēc valdības sēdes atzina, ka viņam nav pārliecības, ka nedēļas laikā procesu var pabeigt.

Birkmanis stāstīja, ka piektdien notikušas produktīvas sarunas ar CAF, un šo sarunu rezultāts patlaban tiek formēts kā 2.aprīļa līguma pielikums. Grozījumi, pēc viņa vārdiem, ir tik būtiski, ka atgriež 2.aprīļa līgumu nolikuma redakcijā, kas savulaik ļauj saņemt Eiropas Savienības (ES) finansējumu vilcienu iegādei. Arī pēc sarunām iepirkuma apjoms nav mainījies.

Mediācijas procesā nepanākot mierizlīgumu, VAS Pasažieru vilciens (PV) būtībā ir zaudējis paredzēto Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 100 milj. Ls apmērā, taču nu pēc Satiksmes ministrijas ierosinājuma cer piesaistīt vismaz 10 milj. Ls dīzeļvilcienu modernizēšanai.

Savukārt 15 milj. Ls plānots piešķirt peronu un citas infrastruktūras sakārtošanai stacijās, kurās ir liela pasažieru plūsma, norāda PV sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Priedniece, piebilsot, ka šo projektu realizēs VAS Latvijas dzelzceļš. Jautājums par mediācijas procesa virzību iekļauts šodienas valdības sēdes slēgtajā daļā.

PV arī izstrādās finanšu piesaistes plānu un meklēs citus risinājumus jaunu vilcienu iegādei. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzdevis PV nekavējoties sagatavot priekšlikumus par jaunu vilcienu iegādes iespējām un veidiem, lai nodrošinātu ritošā sastāva nomaiņu un ērtus pārvietošanās apstākļus pasažieriem.

Pastāv ļoti liela iespējamība, ka Ministru kabinetam būs jālemj par vilcienu iepirkumā neizlietoto līdzekļu pārdali citiem mērķiem, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem atzina satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Taujāts par mediācijas sarunām Stokholmā, ministrs atzina, ka parakstu uz līgumiem patlaban neesot. Otrdien, 12.martā, Ministru kabinets uzklausīs a/s Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētāja ziņojumu par pašreizējo situāciju.

«Šobrīd grūti spriest, kāds būs lēmums. Bet izskatās, ka ir ļoti liela iespējamība, ka tomēr pārdales lēmumi būs jāpieņem,» sacīja A. Matīss.

PV, kuram 8. martā bija jābeidz mediācijas sarunas Stokholmā par jauno vilcienu iepirkumu, vien apliecina, ka «mediācijas procesā ir izdarīts viss, lai panāktu Latvijas interesēm maksimāli labāko un izdevīgāko rezultātu», taču konkrētāka informācija netiek sniegta.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav noslēdzis un neplāno noslēgt vienošanos par mediācijas izmantošanu sarunās ar SIA Internet, kas saistīts ar sludinājumu portālu ss.lv, vai jebkuru citu nodokļu maksātāju, jo spēkā esošie normatīvie akti neparedz iespēju izmantot mediāciju administratīvajā strīdā ar nodokļu maksātāju, skaidroja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Savukārt uzņēmumam ir tiesības brīvi izvēlēties savu juridisko interešu pārstāvi. VID tās nevar ierobežot, un uzņēmuma izvēlētais mediators var piedalīties uzņēmuma un VID komunikācijā.Patlaban joprojām turpinās VID un uzņēmuma Internet pārstāvju komunikācija un tikšanās ar mērķi rast abpusēji pieņemamu situācijas risinājumu.«Mēs joprojām ceram, ka sarunās ar uzņēmēju izdosies panākt savstarpēju vienošanos par informācijas sniegšanu, tās apjomu un termiņu. Ja šāda vienošanās tiks panākta, tā tiks nostiprināta, parakstot VID un uzņēmuma administratīvo līgumu par administratīvā strīda risinājumu. Tas VID arī ļautu atjaunot uzņēmuma saimniecisko darbību, un uzņēmums arī varētu atsākt līdzšinējā domēna izmantošanu,» skaidroja VID.

Finanšu ministrija (FM) pārbauda iespējas nodokļu strīdu risināšanā ieviest alternatīvu strīdu risināšanas metodi - mediāciju, liecina FM sagatavotais informatīvais ziņojums par "Alternatīvas nodokļu strīdu risināšanas metodes - mediācijas - ieviešanas gaita un rezultāti".

Patlaban Latvijā izplatītākās alternatīvās strīdu risināšanas metodes ir apstrīdēšana, samierināšana, mediācija, mierizlīgums, arbitrāža, tiesībsargs, konferences, pārrunas, uzklausīšana un konsultācijas. Savukārt mediācijas loma strīdu risināšanā arvien pieaug. Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kurā konfliktējošās puses savstarpēji cenšas panākt strīda risinājumu ar neitrālas trešās personas starpniecību.

Patlaban Latvijā, izmantojot mediāciju, iespējams risināt civiltiesiskus strīdus, taču netiek liegts mediāciju izmantot arī citos tiesību sektoros, piemēram, administratīvajās un krimināltiesiskajās attiecībās. FM norāda, ka pēdējā laikā arvien biežāk izskan viedoklis, ka arī nodokļu strīdu risināšanā Latvijai būtu jāizmanto ārvalstu pieredze nodokļu mediācijā, tādējādi strīdus ar nodokļu administrāciju risinot ātrāk, nekā tiesājoties. Pēc ekspertu domām Latvijā mediāciju varētu izmantot, lai vienotos par strīda faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem pirmstiesas stadijā.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Mediācijas likumu, kas turpmāk noteiks mediācijas tiesisko regulējumu, informē Saeimas Preses dienests.

Likums pieņemts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā.

Mediācija likumā definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Likums nosaka vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, skaidro jēdzienus, kas attiecas uz mediāciju, un nosaka prasības tiesas atvasinātai mediācijai.

Jaunais regulējums paredz, ka mediāciju varēs veikt ārpus tiesas procesa, un tas veicinās brīvu konkurenci mediatoru starpā un noteiks mediācijas pakalpojuma kvalitātes standartu. Savukārt tiesas atvasinātu mediāciju veiks mediators pēc tiesas ierosinājuma. Lai tiesnesis pusēm ieteiktu izmantot mediāciju, viņam ir jābūt pārliecinātam, ka minētais pakalpojums būs kvalitatīvs un virzīts uz domstarpību atrisināšanu, tādēļ paredzēts ieviest vienotus mediatoru apmācību standartus un mediatoru sertificēšanu.

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka pēc pēdējās informācijas, veiksmīgi noslēdzies sarunu process un panākta vienošanās, ka VID no ss.lv saņems nepieciešamo informāciju un nav gaidāma «bēgšana» no Latvijas.

Premjers mudināja uz savstarpēju sapratni, kopīgai tīrākas Latvijas veidošanai. «Tikai kopīgi varam izmainīt sistēmu, kas saka, ka maksāt nodokļus, neskaitās labi,» teica Kučinskis.

VID un ss.lv mediācijas procesa vadītājs un PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vadošais partneris Jānis Lagzdiņš sacīja, ka mediācijas process turpinās. «Ir notikušas konstruktīvas sarunas, kas ved pie tuvināšanās, taču pašu procesu atturēsimies komentēt, iekams tas pilnībā nebūs noslēdzies,» viņš norādīja.

Lai atslogotu tiesu darbu un civilsstrīdus risinātu ārpus tiesas, Latvijā tiks ieviesta īpašo starpnieku – mediatoru – institūcija.

Mediācija ir strīdu risināšana ar neitrālas trešās personas jeb mediatora palīdzību. «Mediācijas procesa priekšrocības ir abpusēji izdevīgs risinājums, saglabātas attiecības, tajā skaitā darījumu partneru, un arī ietaupīti līdzekļi un laiks, kas būtu jāvelta konflikta risināšanai tiesu instancēs,» skaidro Tieslietu ministrija (TM). Mediācijas likuma projektu un ar to saistītus grozījumus Civilprocesa likumā atbalstījusi valdība.

Paredzēts, ka mediatori būs personas, kurām būs atbilstošs sertifikāts, ko varēs iegūt, izpildot konkrētas prasības. Lai arī TM piedāvājumā mediatoru eksamināciju, sertifikāciju un atestāciju būtu jāveic Mediācijas padomei, ministri ar balsu vairākumu atbalstīja Ministru prezidenta Valda Dombrovska ierosinājumu mediatoru sertifikāciju uzticēt TM.

(Papildināta ar 1. 2. un 3. rindkopu)

Pasažieru vilciena vadībai ziņojums par sarunu iznākumu jāprezentē 12. martā.

VAS Pasažieru vilciens (PV) un Spānijas kompānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) mediācijas sarunas par jaunu vilcienu iepirkumu noslēgušās, bet CAF vērsies tiesā ar līguma izpildes prasības pieteikumu pret PV.

Pagājušajā nedēļā, kas bija pēdējā nedēļa meditācijas procesā, kam bija jānoslēdzas 29. martā, PV esot pārstājis komunicēt ar CAF pārstāvjiem, kā arī nav pagarinājis mediācijas sarunas, DB norādīja CAF pārstāvis, advokāts Ivo Klotiņš. Tādēļ CAF pārstāvji secinājuši, ka mediācijas process ir noslēdzies. I. Klotiņš gan piebilda, ka spāņu CAF joprojām paliek atvērts sarunām un izlīguma iespējām.

Savukārt PV Jana Priedniece DB norādīja, ka mediācijas sarunas beigušās bez rezultāta, lai gan puses bijušas visai tuvu gala iznākumam. Diemžēl atsevišķos punktos nav izdevies panākt vienošanos, lai līgums atbilstu sākotnējam konkursa nolikumam. Tas savukārt neļautu saņemt ES finansējumu. Līdz ar to diemžēl sarunas ar spāņiem beigušās, taču PV gatavos citas iespējamās versijas, kā tikt pie jauniem vilcieniem. PV piekrīt Satiksmes ministrijai, ka līdz 2015. gadam jauniem vilcieniem Latvijā jābūt.

Nodokļu strīdu – starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem – mediācijas sistēma jau vairākus gadus sekmīgi darbojas Beļģijā, Lielbritānijā, šo valstu pieredzi var izmantot arī Latvijā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā uzskata nodokļu eksperts ar vairāk nekā 42 gadu pieredzi SIA BDO Tax starptautisko nodokļu daļas direktors Remi Trochs. Viņš gan atzīst, ka mediācija kā tāda Latvijā pašlaik ir jaunums, tomēr tas nebūt nav šķērslis, lai iedzīvinātu arī šo jomu nodokļu strīdu izskatīšanā. Pēc SIA BDO Tax ziņām, nodokļu mediācija sekmīgi darbojas tādās valstīs, kā Nīderlande, Beļģija, Vācija, kā arī Lielbritānijā.

«Ārvalstu pieredze liecina, ka Latvijā nav jāizdomā jauns divritenis, bet gan jāizvēlas mūsu apstākļiem piemērotākais,» DB pārliecību pauda Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņam vairāk interesētu tieši mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu nodokļu mediācijas iespējas, jo šādiem uzņēmumiem nav lielu iespēju savas intereses aizstāvēt tiesvedībās, kuras ir ļoti garas un dārgas.

«To tiešām ir grūti prognozēt, jo situācija ir saspīlēta,» uz jautājumu, cik ilgā laikā mediācija varētu nest rezultātu ss.lv un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) gadījumā, biznesa portālam db.lv atbildēja PwC pārstāve Evija Baula.

Kā vēstīts, PwC kopā ar zvērinātu advokātu biroju PwC Legal ir piekritis kļūt par mediācijas partneri strīdā starp LR Valsts ieņēmumu dienestu un SIA SS (sludinājumu portāls ss.lv/ss.com). Mediācijas mērķis būs panākt mierizlīgumu un nodrošināt abām pusēm pieņemamu risinājumu.

«Pozitīvs signāls ir uzņēmuma vēlme meklēt risinājumu, taču rezultāts būs atkarīgs no abu pušu vēlmes vienoties par kopīgu risinājumu. Katrs gadījums ir individuāls, taču rezultātu lielā mērā nosaka vēlme sadarboties un nonākt pie abpusēji pieņemama rezultāta. Citreiz tas notiek ātrāk, citreiz ir vajadzīgs ilgāks laiks,» skaidroja E. Baula.

VID un ss.lv skaļais strīds bija tests mediācijas procesam Latvijā; jāpilnveido regulējums, jo normatīvie akti pagaidām neparedz mediāciju nodokļu strīdos

To intervijā DB stāsta ZAB Pricewaterhouse Coopers Legal vadošais partneris Jānis Lagzdiņš, kurš pildīja mediatora funkcijas Valsts ieņēmumu dienesta un sludinājumu portāla ss.lv īpašnieka strīdā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik viegli vai grūti bija būt par mediatoru plašu rezonansi ieguvušajā nodokļu administrācijas strīdā ar sludinājuma portāla ss.lv īpašniekiem?

Nenoliedzami, ka šis skaļais strīds bija un ir sava veida tests mediācijas procesam Latvijā. Lai arī mediācija no spēkā esošā normatīvā regulējuma viedokļa pagaidām nav iespējama administratīvo pārkāpumu lietās ar valsts un pašvaldību iestādēm, taču pozitīvs piemērs ir Valsts ieņēmumu dienesta un ss.lv strīda iznākums. Šajā strīdā nebija jautājums par to, ka uzņēmums būtu nodokļu nemaksātājs vai parādnieks. Strīds vai, pareizāk sakot, nesaprašanās bija par informācijas apjomu, kurš ir vai nav jānodod VID rīcībā. Vēl jo vairāk, ja nav skaidra regulējuma normatīvajos aktos – cik tad viena puse var pieprasīt informāciju un cik otra atteikties sniegt šādas ziņas. Minēto iemeslu dēļ arī abas puses nevēlējās turpināt eskalēt situāciju, un tas kalpoja kā motivācija, lai sēstos pie sarunu galda un sarunas vadītu neatkarīga trešā puse – mediators. Ir liels gandarījums, ka faktiski no tā brīža, kad kļuvām par mediatoru šajā strīdā, divu nedēļu laikā mums izdevās palīdzēt abām pusēm rast abpusēji apmierinošu risinājumu. Jāatzīst, ka šāda procesa laikā mediatoram ir nepieciešama arī spēcīga speciālistu komanda, jo runa nav tikai par juridiskiem, bet arī biznesa vadības, IT un datu aizsardzības jautājumiem. Sīkākas detaļas par šo procesu gan paust atturēšos, jo man kā mediatoram ir svarīgi ievērot pilnīgu neitralitāti un konfidencialitāti gan attiecībā pret trešajām personām, gan arī pret mediācijas dalībniekiem par to informāciju, ar kuru tās dalījās individuālajās sarunās, un mediācijas procesu kopumā. Vēlos vēlreiz uzsvērt – strīdu risināšana nav tikai juridiska rakstura pasākums.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

A/s Latvijas Valsts meži par 2,961 miljonu latu veiks meža autoceļu būvdarbus Zemgales reģiona Zemgales mežsaimniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Veicamo darbu sarakstā ir būvdarbi uz telefonlīnijas stigas ceļa, Ķīļa ceļa, Leģionāru ceļa, Zemgaļu ceļa, Karavīru ceļa, Stādu dārza ceļa, Bezdibeņa ceļa, Mežsargu ceļa, Maitiķu ceļa pagarinājuma, Vimbažnieku ceļa, triju Zaļumu ceļa atzariem, Lielā sila ceļa, Aizpurvu ceļa un Vilciņu ceļa.

Meža autoceļu būvdarbus veiks a/s Latvijas autoceļu uzturētājs, SIA Zemgales meliorācija, piegādātāju apvienība SIA Ceļu būvnieks un SIA CT Noma, SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate, SIA VR projekts, SIA Saldus ceļinieks un SIA Meliocentrs.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Valsts meži par 2,227 miljoniem latu veiks meža autoceļu būvdarbus Vidzemes reģiona Austrumvidzemes mežsaimniecībā un par 1,069 miljoniem latu - Rietumvidzemes mežsaimniecībā. Vairāk nekā 1,069 miljonu latu vērtajā meža autoceļu būvdarbu veikšanas pasūtījumā pērnā gada decembra sākumā uzvarēja SIA Limbažu Ceļi, SIA Zemgales meliorācija un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs. Līgumi ar ceļu būvniekiem paredz darbus Dravniekos, kā arī uz Lauru ceļa, Kaugurīšu ceļa, Zviedrkalnu ceļa, Mežmaļu ceļa un Mostenes ceļa Vidzemes reģiona Rietumvidzemes mežsaimniecībā. Savukārt meža autoceļu būvdarbu veikšanu Vidzemes reģiona Austrumvidzemes mežsaimniecībā veiks SIA būvniecības firma Virāža, SIA Rubate, SIA 8 CBR, SIA Sorma un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs. Šī iepirkuma kopējā līgumcena ir vairāk nekā 2,227 miljoni latu. Šī pasūtījuma ietvaros būvdarbi tiks veikti uz Čurmu ceļa, Niedrupītes ceļa, Vālodzes ceļa atzara, Torņa kakta ceļa, Ozolkalnu ceļa, Saliņbirzs ceļa, Jederu ceļa, Robežas ceļa 1907 un Pekles ceļa.

AS Pasažieru vilciens (PV), visticamāk, piedalīsies mediācijas procesā Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā, kurā vērsies jauno pasažieru vilcienu iepirkuma uzvarētājs - Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A. (CAF), žurnālistiem norādīja PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis.

Kā ziņots, PV un CAF tā arī nevienojās par vilcienu iepirkumu.

CAF uzskata, ka vilcienu pirkuma līgums ir spēkā, bet PV - ka nav, tādēļ, pēc Birkmaņa teiktā, ir loģisks solis piedalīties mediācijas procesā. Vienlaikus viņš nekomentēja, kādi soļi varētu sekot, ja abām pusēm mediācijas procesā neizdodas nonākt pie vienota viedokļa.

Birkmanis informēja, ka jauno pasažieru vilciens jautājumu tiek plānots skatīt valdībā nākamajā nedēļā, 16.oktobrī. Galvenais, ko valdības sēdē ziņošot PV, ka jaunu vilcienu konkurss ir vitāli nepieciešams, lai Latvija līdz 2015.gada augustam saņemtu jaunus vilcienus, jo esošie varot kalpot tikai sešus, septiņus gadus.

Latvijā ir gana plaši izplatīta ģimenes strīdu mediācija, taču vēl ir iespējas biznesa mediācijas attīstīšanā un mediatoru profesionālo iemaņu celšanā.

Tā DB norāda aptaujātie tieslietu nozares speciālisti. Iespējams, vajadzētu izskatīt iespēju paredzēt mediāciju kā alternatīvu strīdu risināšanas metodi arī administratīvo pārkāpumu un varbūt arī nodokļu strīdu gadījumos. Arvien ir svarīgi to popularizēt.

Latvijā Mediācijas likums stājās spēkā 2014. gadā, kopš 2015. gada ieviesta tiesas un mediācijas sasaiste, nosakot tiesneša pienākumu, skatot civiltiesiskos strīdus, piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai. Jāatgādina, ka vairākus gadus mediācija minēta kā viens no glābšanas riņķiem tiesām, lai tās atslogotu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperte Tatjana Teplova uzsver, ka tikai sarežģītākajos gadījumos būtu jāvēršas tiesā. «Latvijā ir progress attiecībā uz tiesvedībām. Ir izveidotas atsevišķas specializētās tiesas, ir spēcīgi attīstīti Mediācijas un Šķīrējtiesas likumi, līdz ar to ir bijušas darbības un reformas, lai celtu profesionālismu alternatīvo strīdu risināšanai. Ja tiesnešiem izveidojas specializācija, uzlabojas arī tiesas lēmumu kvalitāte,» viņa norāda. Tāpat būtu jāpopularizē alternatīvās strīdu izšķiršanas metodes, lai uzņēmēji būtu informēti par šādām iespējām.

PwC kopā ar zvērinātu advokātu biroju PwC Legal ir piekritis kļūt par mediācijas partneri strīdā starp LR Valsts ieņēmumu dienestu un SIA SS.

Mediācijas mērķis būs panākt mierizlīgumu un nodrošināt abām pusēm pieņemamu risinājumu.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzskata, ka valsts iestādei un privātajam uzņēmumam ir jāievēro gan tiesības, gan jāpilda likumā noteiktās prasības: «PwC ir par taisnīgu iznākumu, ievērojot samērības principu attiecībā uz abām strīdā iesaistītajām pusēm».

PwC par ss.lv/VID gadījumu: Situācija ir saspīlēta

Zvērinātu advokātu birojs PwC Legal ir daļa no PwC globālā tīkla.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc VID pieprasījuma «ss.lv» domēna vārds tika atslēgts. VID nolēma apturēt «ss.lv» darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID apturēja arī ar «ss.lv» īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) noslēgusi mediācijas vienošanos ar SIA RBSSKALS Būvvadība par būvdarbu pabeigšanu Rīgā, Miera ielā 58A, jeb Tabakas fabrikā, informēja VNĪ.

Lai nepieļautu turpmāku darbu termiņu kavējumu, kas novestu pie atkārtotas būvdarbu apturēšanas, VNĪ veiks pastiprinātu būvdarbu norises kontroli un uzraudzību.

Savukārt informācija par būvdarbu atsākšanu un darbu izpildes termiņiem sekos pēc būvniecības līguma papildinājumu parakstīšanas starp abām pusēm.

VNĪ apliecina, ka dara visu iespējamo, lai Latvijas sabiedrības un kultūras dzīves interesēs Tabakas fabriku pēc iespējas ātrāk pielāgotu Jaunā Rīgas teātra vajadzībām.

RBSSKALS Būvvadības valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns paziņojumā presei pauda gandarījumu, ka mediācijas ceļā panākta vienošanās par noteikumiem sadarbības turpināšanai.

Augstākās tiesas Senāts atlicis Stadler Bussnang AG blakus sūdzības izskatīšanu par Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt tā pieteikumu, informē tiesas pārstāve Baiba Kataja.

Stadler Bussnang AG savā pieteikumā lūdz atzīt par spēkā neesošu līgumu starp a/s Pasažieru vilciens un Construcciones Y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. par par jaunu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iegādi, kas tika noslēgts pagājušā gada aprīlī.

Administratīvās rajona tiesa pērn 29.oktobī nolēma atteikties pieņemt šo pieteikumu un ierosināt administratīvo lietu, jo atzinas, ka pieteicējai nav publisko subjektīvo tiesību iesniegt šādu pieteikumu. Savukārt Stadler Bussnang AG iesnieda blakus sūdzību, lūdzot atcelt minēto tiesas lēmumu.

Savukārt notikušajā Senāta sēdē noskaidrots, ka trešā persona lietā - Construcciones Y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. nav saņēmusi informāciju par pieteikumu uz tiesas sēdi un tāpēc nav noteikusi pārstāvi dalībai tiesas sēdē. Ņemot vērā, ka informācija par pieteikumu trešajai personai jāsūta uz tās juridisko adresi un nav iespējams pateikt, cik laika tam būs nepieciešams. Šī iemesla dēļ Senāts nenoteica nākamo tiesas sēdes datumu.

Piemēroti nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Juris Līnis, liecina Firmas.lv informācija.

Kā nodrošinājums ir piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA Internet un SIA SS, kuri saistīti ar sludinājumu portālu ss.lv darbību, kā arī uzņēmumiem SIA Enio, SIA Multisistēma Rīga un SIA Octa.

Visus šos nodrošinājumus 15.augustā piemērojusi zvērināta tiesu izpildītāja Aiga Augustova.

Tiesu izpildītājas Augustovas birojā norādīja, ka parādu piedziņa ir sensitīvs jautājums un informācija par to trešajām pusēm netiek atklāta, piebilstot, ka Augustovas piemērotie nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem nekādā veidā nav saistāmi ar Valsts ieņēmumu dienesta pirms divām nedēļām veiktajām darbībām pret sludinājumu portālu ss.lv un tā pārvaldošo uzņēmumu Internet.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Mediāciju Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs varēs vadīt arī zvērināti notāri un tiesu izpildītāji. To paredz priekšlikumi izmaiņām likumos, par kuru virzību Saeimā otrdien, 21.aprīlī, vienojās Saeimas Juridiskās komisijas deputāti.

Piedāvātās izmaiņas Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā nosaka, ka mediācijas vadīšana būs atļautā, bet ne obligāti veicamā amata darbība. Tādējādi mediācijas procesa vadīšana būs amatpersonas brīva izvēle. Notāriem un tiesu izpildītājiem, kuri vēlēsies to darīt, būs jāsaņem mediatora sertifikāts.

Mediācijas likums stājās spēkā 2014.gada 18.jūnijā, radot tiesiskus priekšnoteikumus mediācijai kā alternatīvam domstarpību risināšanas veidam, kas civiltiesiskus strīdus ļauj risināt ārpus tiesas. Likums pieņemts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā. Ar mediāciju saprot strukturētu brīvprātīgas sadarbības procesu, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību.

Informatīvu atbalstu un padomus Konsultāciju un mediācijas centrā ik mēnesi saņēmuši 36 klienti, un kopumā uz 2016. gada beigām sniegto konsultāciju skaits sasniedzis tieši piecus simtus, liecina Konsultāciju un mediācijas centra (KMC) apkopotā statistika par darbību laikā no tā dibināšanas 2015. gada novembrī. Gada laikā ir notikuši arī trīs veiksmīgi mediācijas procesi, panākot abpusēji pieņemamu vienošanos starp banku un klientu.

Visbiežāk pēc konsultācijām KMC šogad ir vērsušies galvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ kļuvuši atbildīgi par aizņēmēja kredītsaistībām.

Savukārt pašiem kredītņēmējiem finanšu problēmas visbiežāk ir izraisījis ienākumu samazinājums vai bezdarbs, seko kredītņēmēja vai viņa ģimenes locekļa slimība, kas samazinājusi ienākumus, laulības šķiršana un bijušā partnera nevēlēšanās iesaistīties kredītsaistību izpildē, kā arī jaunas nesamērīgas kredītsaistības. Tāpat salīdzinoši daudz KMC pēc konsultācijām vēršas arī vecāki, kas satraucas par bērnu saistībām un kredītu maksāšanas problēmām.