Jaunākais izdevums

Otrdien, 30. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks skatīti grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz ierobežot iespēju nesaprātīgi bieži grozīt nodokļu likmes – turpmāk to varēs darīt ne biežāk kā reizi gadā, informē Finanšu ministrija.

«Grozījumi likumā ir būtisks solis stabilas nodokļu politikas nodrošināšanai. Tāpat, lai veicinātu mūsu tautsaimniecībai tik būtisko uzņēmējdarbības attīstību, grozījumi sniegs uzņēmējiem garantiju par nodokļu sistēmas stabilitāti un nodrošinās savlaicīgu informāciju par gaidāmām izmaiņām,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Grozījumi paredz, ka gadījumā, ja tiks ieviests jauns apliekamais objekts vai veiktas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas skar nodokļu deklarācijā norādāmās informācijas apmēru, izmaiņas var stāties spēkā tikai pusgadu pēc normatīvā akta pieņemšanas.

Tāpat grozījumi nosaka principus nodokļu atvieglojumu noteikšanai – tiem jābūt ar noteiktu mērķi, pamatotiem un ieviestiem uz noteiktu laiku, kas dos iespēju izvērtēt, vai atvieglojuma ieviešanas mērķis ir sasniegts, vai tā darbība ir turpināma arī pēc noteiktā termiņa beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Finanšu ministram lūdz skaidrot Valsts ieņēmumu dienesta darbību

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saņemtas finanšu ministra atbildes uz deputātu jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta darbību (reģistrācijas nr. 57/J12 un 70/J12). Deputātu jautājumi tiek uzdoti par pārtikas mazumtirdzniecības jomu nevis par kopējo mazumtirdzniecības jomu, tāpēc sniegtās atbildes līdz pat šim brīdim ir vispārīgas un nesniedz skaidru priekšstatu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu kontroles pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecības jomu.

Vēl vairāk, nav saņemta atbilde par pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, tas ir, RIMI/MAXIMA. Precīzas informācijas saņemšana par VID darbu un īstenotiem pasākumiem ir nepieciešama, lai izvairītos no koruptīviem riskiem VID atbildīgo amatpersonu darbā un spriestu par iestādes darbības efektivitāti nodokļu iekasēšanas jomā.

Bez tam, VID nav sniedzis precīzas atbildes par pārtikas mazumtirdzniecības ķēžu nodokļu kontroles pasākumiem – kam un kādi ir veikti, kādi riski ir pārbaudīti, kādi pārkāpumi ir konstatēti, kādi riski ir izvērtēti.

Sakarā ar minēto, finanšu ministram Jānim Reiram lūgts atkārtoti sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem, -

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VID jau zaudējis tiesā par uzņēmuma darbības apturēšanu informācijas nesniegšanas dēļ

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Bez nodokļu politikas ceļa kartes gaidāms strupceļš

Māris Ķirsons, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā būs jāīsteno pasākumi, jo īpaši uzņēmējdarbības veicināšanā, kas ļautu valsts budžetam 2020. gadā iztikt bez ES finanšu palīdzības un budžeta deficīta pieauguma, neceļot nodokļus, būtiski nesamazinot tēriņus

To intervijā DB atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa saka, ka situācija Latvijā dinamiski mainās, priecīgās ziņas par ekonomikas augšupeju vienlaikus aptumšo iedzīvotāju skaita sarukums, ēnu ekonomikas pieaugums, kā arī paredzamais ES struktūrfondu samazinājums. Par šo aspektu gan līdz šim nav daudz runāts, tomēr jāsaprot, ka Latvijai jau tuvākajā laikā no ES attīstāmās jaunās dalībvalsts jākļūst par palīgu un atbalstu citām attīstāmajām valstīm, kas savukārt nozīmē fondu līdzekļu pārdali par labu tām. Lai šos negatīvos faktorus neitralizētu un Latvijas nodokļu maksātājiem nenāktos maksāt vēl lielākus nodokļus, ir vajadzīga jauna nodokļu politikas stratēģija 2015. – 2018. gadam, pie kuras LDDK strādā, organizējot diskusijas ar uzņēmējiem, ekspertiem un publiskā sektora pārstāvjiem, un kura būtu jāievēro valdībai, kas tiks izveidota pēc vēlēšanām. Ar jauno stratēģiju darba devēju skatījumā varēs iepazīties 19. septembrī Saeimā notiekošajā nodokļu politikas jautājumiem veltītajā konferencē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: VID iedzīvotājiem nav laicīgi atmaksājis nodokļu pārmaksu 23,6 miljonu apmērā

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji: Pēc nodokļu reformas īstenošanas iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas

LETA, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot vidēja termiņa nodokļu stratēģiju Latvijā, iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas, šodien preses konferencē par nodokļu stratēģiju un tās ilgtermiņa ieguvumiem Latvijas ekonomikai pauda uzņēmēju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka viens no galvenajiem indikatoriem, ko plānots paveikt nodokļu reformas kontekstā, ir 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, būtisks ēnu ekonomikas samazinājums un nodokļu iekasējamības pieaugums. Tāpat nodokļu reformas mērķis ir valsts budžeta pieaugums, uzņēmēju izaugsme un konkurētspējas pieaugums. Savukārt iedzīvotājiem tās ietvaros «maciņos» paliks vairāk naudas, jo mazo atalgojumu saņēmējiem alga pēc nodokļu nomaksas būs lielāka.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu reformas īstenošanas kontekstā, vajadzīgs sabiedrības atbalsts un izpratne. «Jautājums, pa kādu ceļu mēs iebrauksim Latvijas simtgadē - pa bedrainu vai gludu, skaidru un saprotamu,» pauda Meņģelsone, piebilstot, ka nodokļu reforma palīdzēs īstenot otro scenāriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas nodokļu saistību slogs uzņēmējam – 13. lielākais pasaulē

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Laiks, ko uzņēmēji Latvijā ir spiesti patērēt deklarāciju sagatavošanai un saistību kārtošanai, joprojām ir visilgākais Baltijā.

Pārskatā par nodokļu saistību slogu pasaulē 189 valstu konkurencē Latvija atrodas 13.vietā, secināts jaunākajā Pasaules Bankas grupas un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotajā pārskatā.

Tūlīt aiz Latvijas seko Igaunija, kura var lepoties ar īsāko nodokļu saistību izpildes laiku Baltijā, savukārt Lietuva atrodas 18. vietā. Kopumā mazākais nodokļu slogs pasaulē saskaņā ar 2016. gada likmēm ir Katarā, bet vislielākais – Venecuēlā.

Nodokļu slogu veido pētāmā uzņēmuma nodokļu un iemaksu kopējais apmērs, nodokļu saistību izpildei nepieciešamais laiks un maksājumu skaits, kā arī pēcdeklarēšanas indekss.

Uz tehnoloģiju sniegtajām, taču joprojām neizmantotajām iespējām padarīt Latvijas uzņēmējiem nodokļu saistību kārtošanu ērtāku un vienkāršāku norāda PwC Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza: «Laiks, ko uzņēmēji Latvijā ir spiesti patērēt deklarāciju sagatavošanai un saistību kārtošanai, joprojām ir visilgākais Baltijā – 169 stundas, kas ir krietni vairāk nekā Igaunijā un vidēji Eiropā, kas ir 161 stunda. Raugoties uz citu valstu praksi, redzam, ka pilnīga pāreja uz deklarāciju iesniegšanu elektroniski, kā arī esošo valsts datubāzu un informācijas sistēmu sasaiste ir palīdzējusi būtiski atvieglot šo procesu. Ņemot vērā nodokļu reformu un daudzas citas ar to saistītās izmaiņas, Valsts ieņēmumu dienestam ir jābūt gatavam atvieglot nodokļu administrēšanu un saistību izpildi ar valsti, citādi nodokļu iekasēšana arī turpmāk būs smagnēja un neefektīva gan uzņēmējiem, gan valstij kopumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kalvītis: nodokļu celšanai būs kaitīgas blaknes

Māris Ķirsons, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu paaugstināšana budžeta papildināšanai ir īstermiņa pasākums, nerisinot gadiem uzkrātās problēmas, vajadzīgs ir speciāls nodokļu administrēšanas likums

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas balzams padomes priekšsēdētājs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis. Ekspremjers nenoliedz, ka nodokļu iekasēšanā vajadzīgas pārmaiņas, bet kategoriski ir pret nodokļu likmju paaugstināšanu, kas, viņaprāt, novedīs pie biznesa pārcelšanas.

Valdošās partijas finanšu ministrs Andris Vilks jau aicināja sākt diskutēt par nodokļiem. Augstākā priekšniecība viņu norāja. Kā jūs vērtējat situāciju?

Valdošā partija jau ir apsolījusi papildu finansējumu veselības aprūpei, izglītībai, aizsardzībai, infrastruktūrai kopumā vairākus simtus miljonu eiro, taču veids, kā to iegūs oficiāli, nav zināms. Vienkāršākais būtu PVN likmes palielināšana par 2 vai pat 4 procentpunktiem, un Latvija ar savu PVN pamatlikmi būtu turīgo Skandināvijas valstu līmenī, kur šī nodokļa likme ir augstākā ES un svārstās ap 25%. Ja tas ir finanšu ministra Andra Vilka plāns, tad Vienotībai to tā arī vajadzēja sabiedrībai pateikt: tas ir vienīgais risinājums, un patēriņa nodokļi nebūt ne tik turīgajā Latvijā būs tādi paši kā ievērojami bagātākajās Skandināvijas valstīs. PVN likmes pacelšana ir vieglākais īstermiņa risinājums, it īpaši situācijā, kad problēmas krājušās daudzus gadus. Problēmas ir uzkrātas izglītībā, kur skolēnu skaits sarūk, bet nemazinās skolu un pedagogu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ko konkurētspēja domā par nodokļiem?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase, 22.09.2016

Latvijas preču eksporta tirgus daļu kumulatīvā pieauguma tempa pārmaiņas un virzītāji.

Avots: Latvijas Bankas aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās krīzes laikā valdība bija spiesta palielināt nodokļus, lai uzlabotu valsts finanses.

Savukārt attīstības periodā nepieciešams no kvantitātes pārlikt uzsvaru uz kvalitāti. Ir sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas stratēģijas. Tiek plānots sekmēt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un palielināt budžeta ieņēmumus. Turpmākajā rakstā par to, vai tas viss liecina par fokusa maiņu un to, cik lielā mērā tieši nodokļi ietekmē konkurētspēju.

Līdz nākamā gada aprīlim valdība plānojusi izdiskutēt un apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2021. gadam. Tas ir ļoti gaidīts, lai arī lēni sperts solis. Augošas ekonomikas apstākļos saturiski pārskatīt nodokļus varēja sākt agrāk. Tomēr, iespējams, bija jānobriest sajūtai par to, ar kuru reģionu sevi salīdzinām un ar ko vēlamies konkurēt globālajā tirgū - gan eksportējot, gan piesaistot investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu normatīvajos aktos ir paredzētas vairākas iespējas, lai gan fiziskām, gan juridiskām personām, kam izveidojušies nodokļu parādi, atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, likumos paredzētas vairākas iespējas - nodokļu samaksas termiņa pagarināšana, šī termiņa atlikšana vai vienošanās noslēgšana ar VID. Izvēloties sev piemērotāko nomaksas risinājumu, nodokļu maksātājam jāņem vērā nodokļu parāda rašanās iemesls, tā esamības ilgums un tas, vai jau ir uzsāktas parāda piedziņas darbības, klāsta dienestā.

Nodokļu parāds, kuram vēl nav uzsākta parāda piedziņa

Šādā situācijā nodokļu maksātājam ir visplašākās iespējas vērsties VID un rast piemērotāko risinājumu nodokļu parādu brīvprātīgai nomaksai – noteiktos gadījumos nodokļu parādu samaksu var gan sadalīt vairākos maksājumos, gan atlikt uz noteiktu laiku vai pat pagarināt nomaksas termiņu līdz pat pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PB: Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču jāpieņem grūti lēmumi

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodokļu likme Latvijā ir zemākā Baltijas valstīs un 11. zemākā ES

Žanete Hāka, 26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā nodokļu likme Latvijā turpina samazināties un sasniedz 35%, kas ir 11. zemākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) reģionā un viszemākais Baltijas valstīs (Lietuvā kopējā nodokļu likme ir 42,6%, Igaunijā – 49,3%), secināts jaunākajā Pasaules Bankas, Starptautiskās finanšu korporācijas (IFC) un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotajā ziņojumā par nodokļu situāciju pasaulē.

Šo 35% kopējo nodokļu likmi Latvijā veido 4,9% UIN daļa, 27,2% ir darbaspēka nodokļi un 2,9% – pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību nokārtošanai Latvijā joprojām ir virs ES/EBTA reģiona vidējā rādītāja – 193 stundas (vidēji reģionā 176 stundas), tomēr laika patēriņš ir krietni samazinājies salīdzinājumā ar pagājušo gadu (264 stundas). Savukārt, Latvijā maksājamo nodokļu skaits (tikai 7) šobrīd ir viens no mazākajiem un ierindo Latviju Eiropas pirmajā pieciniekā kopā ar Norvēģiju, Zviedriju, Igauniju un Maltu.

Pētījumā arī secināts, ka ES/EBTA reģionā vidēja lieluma uzņēmums nodokļos caurmērā samaksā 41%, kopumā veicot 12,3 maksājumus, un tam ir nepieciešamas 176 stundas, lai nokārtotu savas nodokļu saistības ar valsti. Savukārt, pasaulē vidēja mēroga uzņēmumam šis nodokļu slogs ir 40,9%, ko pavada 25,9 maksājumi un 264 stundas saistību nokārtošanai ar valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tuvojas nodokļu orkāns

Agnese Pastare, finanšu eksperte, Latvijas rezidente, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā Karību reģionu pašlaik plosa desmitgadē baisākā viesuļvētra Metjū, tā, manuprāt, Latvijai tuvojas nodokļu orkāns – jau pavisam drīz, nākamajā gadā, un tas varētu būt pat spēcīgāks nekā 2008.-2009. gada krīzes zemākais punkts un, iespējams, spēs noslaucīt no biznesa vides lielu daļu uzņēmumu, vissmagāk skarot tieši visneaizsargātāko daļu – mazos uzņēmējus.

3.oktobrī presē lasāms, ka valdībai «vēl esot savdabīgas rezerves patēriņa nodokļu izmaiņām» un ka, «visticamāk, visām pusēm būs jāiznāk no savas komforta zonas».

Ar šo publiski paziņoju, ka «man kā mazajam uzņēmējam šādu rezervju potenciāliem nodokļu pieaugumiem nav» un aicinu no komforta zonas iznākt visupirms jau politiķus.

Jau šobrīd veicam klientu apziņošanu par cenu kāpumu un darbinieku algu samazinājumu no 2017. gada 1. janvāra. Mums nauda ir tik, cik ir, pēc algu, izdevumu un nodokļu nomaksas peļņas daļa, kas veidojas, ir tik minimāla, ka nav vērā ņemama, līdz ar to – nē, man patiešām nav kur ņemt jaunu nodokļu nomaksai paredzētus līdzekļus. Alternatīvas ir skarbas – cenu celšana, algu samazināšana vai biznesa slēgšana Latvijā un tā pārcelšana uz uzņēmējiem labvēlīgākām jurisdikcijām vai arī došanās pieteikties darbā par ierēdni, jo valdība, paziņojot, ka nevis tiks apcirpti izdevumi, bet gan celti nodokļi, publiski atzīst, ka ierēdniecība ir neaizskarama, tātad apmaksājama!

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Paši pūta, paši dega Finanšu ministrijas izpildījumā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pozitīva ziņa, ka Finanšu ministrija nolēmusi «nesaprātīgi bieži» turpmāk negrozīt nodokļu likmes, tomēr jājautā kurš gan cits, ja ne Finanšu ministrija līdz šim ir nodarbojusies ar šo likmju grozīšanu

Kā jau tas pieder priekšvēlēšanu laikam, katra ministrija, kas taču ir konkrēta politiskā spēka pārvaldībā, cenšas sevi parādīt no šokolādes puses. Vienai tas izdodas labāk, citai – tieši otrādi. Pēdējā valdības sēdē pirms Saeimas vēlēšanām no vēlmes izcelties nav varējusi atturēties arī Finanšu ministrija un sagatavojusi grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām». Šo grozījumu anotācijā Finanšu ministrija nāk klajā ar uzņēmēju ausīm ļoti patīkamām, lai arī ne sevišķi oriģinālām atziņām par to, ka ir nepieciešams «garantēt nodokļu maksātājiem nodokļu sistēmas stabilitāti, vienkāršību, skaidrību un atbilstību ekonomiskajai situācijai valstī», noteikt principus, «kas jāievēro, uzliekot konkrētu nodokli vai palielinot vai samazinot konkrēta nodokļa likmi», ka nodokļa likme jānosaka «skaidri un nepārprotami». To visu lasot, varētu padomāt, ka līdz šim mums nodokļu politikā ir valdījusi pilnīga patvaļa un likmes tikušas noteiktas, kā nu kuram ierēdnim kādā brīdī iegribas. Taču, tā kā gluži tik ļauni, šķiet, nav bijis, Finanšu ministrijas ierēdnim, kurš šīs vārsmas ir sacerējis, varētu ieteikt pievienot tām vēl dažas tādas pašsaprotamas lietas kā to, ka «Finanšu ministrijas juridiskā adrese tiešām ir Rīgā, Smilšu ielā 1», ka «LR Finanšu ministrija atrodas uz planētas Zeme, nevis, piemēram, uz Marsa» un galu galā, ka «likumā ir jāieraksta, ka ir jāpieņem likums».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisti: Eksporta izaugsme ir piebremzējusies

Žanete Hāka, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija.

Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums. Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Finanšu ministrs: Stabila nodokļu politika - pamats turpmākai attīstībai

Andris Vilks, Finanšu ministrs, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujiem soļiem tuvojas nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas laiks, tāpēc it īpaši vēlos uzsvērt stabilas nodokļu politikas nozīmi, kas ne tikai sniedz pārliecību uzņēmējiem – mūsu tautsaimniecības dzinējspēkam, bet arī risina ienākumu nevienlīdzības problēmu, kas aktuāla kā Latvijā, tā arī citās Eiropas Savienības valstīs.

Lai aktualizētu nodokļu sistēmas stabilitātes, caurskatāmības un paredzamības principu, valdība šajā nedēļā atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz ierobežot iespēju nesaprātīgi bieži grozīt nodokļu likmes un nosaka, ka turpmāk to varēs darīt ne biežāk kā reizi gadā un grozījumi stāsies spēkā ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc to pieņemšanas. Uzskatu, ka tas ir īpaši būtiski mūsu uzņēmējiem, kam tādā veidā tiek garantēta savlaicīga informācija par gaidāmām izmaiņām un dota iespēja plānot un prognozēt savas uzņēmējdarbības attīstību. Pārejot uz plānveida izmaiņu veikšanu, mums pakāpeniski jāsamazina izmaiņu skaits nodokļu izmaiņas regulējošos normatīvajos aktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: PVN pārmaksas atmaksas kārtībā nepieciešami grozījumi

Ingūna Ābele, Nodokļu partnere, Sertificēta nodokļu konsultante, PRIMUS zvērinātu advokātu birojs, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LB: Nodokļu likmes Latvijā atsevišķās jomās ir pārāk augstas

Žanete Hāka, 27.02.2017

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
IIN reforma nepieciešama, lai mazinātu lielo darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Reformas ietvaros paredzēts izlīdzināt nodokļu likmes dažādiem ienākumu veidiem, novēršot iespējas izvairīties no nodokļu samaksas un mazinot priekšrocības kādam no ienākumu veidiem (horizontālais taisnīgums).
IIN priekšlikumi
Algas ienākumi: samazināt likmi par 3 procentu punktiem (līdz 20%). Reālo ienākumu pieaugums tautsaimniecībā atspoguļosies patēriņa kāpumā un augstākos patēriņa nodokļu ieņēmumos valsts budžetā, tādējādi mazinot pasākuma tiešo negatīvo fiskālo ietekmi.
Kapitāla pieauguma ienākumi: palielināt likmi par 5 procentu punktiem (no 15% uz 20%), izlīdzinot likmi ienākumiem neatkarīgi no ienākumu veida. Apliekamo ienākumu bāze nemainās. • Kapitāla ienākumi: paaugstināt pamatlikmi par 10 procentu punktiem (no 10% uz 20%), izlīdzinot likmi ienākumiem neatkarīgi no ienākumu veida. Apliekamo ienākumu bāze sašaurinās, jo dividendes turpmāk vairs netiek apliktas saskaņā ar IIN regulējumu, bet atbilstoši UIN regulējumam, to reformējot.
Ienākumu nodokļa progresivitāti risināt, diferencējot neapliekamo minimumu un/vai nodokļa atlaides par apgādājamām personām.
Ienākumu nevienlīdzību mazināt, reformējot sociālo pabalstu programmas, mērķtiecīgi saistot saņemamo pabalstu veidus un apjomu ar saņēmēja ienākumu līmeni. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem piedāvātās ienākuma nodokļu pārmaiņas rada pozitīvu makroekonomisko un samērā nelielu negatīvu fiskālo ietekmi, veicinot uzņēmumu konkurētspēju un palielinot ekonomisko aktivitāti
Savukārt attiecībā uz ienākumu pārdali no augstāku ienākumu grupām uz zemāku ienākumu grupām (vertikālais taisnīgums) lielāka uzmanība būtu jāvelta sociālo pabalstu reformai. Atbilstoši Pasaules Bankas vērtējumam nevienlīdzības mazināšanā lielāka loma būtu piešķirama pabalstiem. Caur nodokļiem nodrošinātais ienākumu pārdales apjoms, lai gan mazāks nekā ES turīgo valstu rādītāji, Latvijā jau pašlaik ir samērā liels, īpaši salīdzinājumā ar Centrālās Eiropas un Austrumeiropas ES valstu rādītājiem. Ienākumu nevienlīdzības mazināšanai Latvijā būtu 20 apsverami divi galvenie rīcības virzieni.
Pirmkārt, vairākas nodokļu atlaides, kas pašlaik tiek piemērotas visām iedzīvotāju grupām neatkarīgi no ienākumu līmeņa, būtu iespējams reformēt, lai mērķtiecīgi sniegtu sociālo palīdzību cilvēkiem, kuru ienākumi ir zemāki par noteiktu līmeni.
Otrkārt, līdzīgi iespējams padarīt mērķtiecīgāku un efektīvāku arī pašreizējo sociālo pabalstu sistēmu, samazinot pieejamo pabalstu veidus un apjomu iedzīvotājiem ar lieliem ienākumiem un paaugstinot iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas nodokļu sistēmu, var secināt, ka nelielais iekasēto nodokļu īpatsvars attiecībā pret IKP nenozīmē, ka Latvijā ir mazs nodokļu slogs un tāpēc būtu jāpalielina nodokļu likmes, norāda Latvijas Bankas eksperti.

Ir pārliecinošas liecības tam, ka nodokļu likmes Latvijā atsevišķās jomās ir pārāk augstas, savukārt liels potenciāls saistīts ar iekasējamības uzlabošanu. Nemainot kopējo nodokļu slogu, Latvijas nodokļu struktūru iespējams uzlabot, lai veicinātu tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmi.

Latvijas Banka skaidro, ka izvērtējusi daudzu valstu pieredzi un nodokļu modeļus, tajā skaitā, NĪN un akcīzesnodokļa jomā, kuru reformās nepārprotami vērojams fiskālais potenciāls. Tomēr, novērtējot nodokļu dažādo ietekmei uz izaugsmi, Nodokļu stratēģijā 20/20 uzmanība pievērsta priekšlikumiem, kuri veicina ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, t.i., IIN, UIN un PVN pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru