Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Ulbrokas ielā Rīgā taps jauns loģistikas centrs, kas, iespējams, saistīts ar Vācijas zemo cenu veikalu tīklu Lidl. Iedzīvotājus uztrauc, ka šai kompānijai dots noslēpumains labvēlības statuss no Rīgas domes (RD).

Kā liecina Db rīcībā nonākusī informācija, šā gada 4. jūlijā izsniegta būvatļauja loģistikas centra, tehniskās palīgēkas, ūdens rezervuāru, apsardzes posteņa izbūvei Ulbrokas ielā. Šī būvatļauja ir izsniegta uz 1934.gadā dzimušās Baibas Gaisas vārda. Zemesgrāmatas dati arī liecina, ka pērn 22. decembrī starp B. Gaisu un SIA MMS Property Solutions noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums un šajā pašā dienā noteikts aizliegums bez MMS Property Solutions rakstiskas piekrišanas šo nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.

Iedzīvotāji uztraucas, ka aiz Gaisas kundzes slēpjas Lidl veikalu ķēdes attīstītāji SIA MMS Property Solutions, kas saņēmuši netipiski pretimnākošu attieksmi no Rīgas domes – tik liela mēroga projektam nav pieprasīts izstrādāt detālplānojumu, nedz veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Turklāt arī sabiedriskā apspriešana šim projektam nav piemērota. Vēl jo vairāk, atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem piecu dienu laikā no būvatļaujas saņemšanas, pasūtītājam zemes gabalā bija jāizvieto būvtāfele, kas pēc aculiecinieku teiktā objektā nav atrodama un neesot bijusi. Līdz ar to, 4.augustā, atbilstoši likumdošanai, beidzas būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš, taču sabiedrībai šāda informācija par iespēju apstrīdēt nav sniegta, informē satrauktie iedzīvotāji.

Bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda ceturtdien brīdinājusi, ka pasaules ekonomikas izaugsme ir trausla un apdraudēta, un politikas veidotājiem vajadzētu strādāt, lai samazinātu cilvēka radītos riskus.

Politikas veidotājiem kopīgi vajadzētu «mēģināt samazināt trauslumu» un «atrisināt neskaidrību» par pasaules ekonomiku, viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai AFP.

Lagarda, kas pagājušajā nedēļā oficiāli atkāpās no SVF izpilddirektores amata, lai kļūtu par Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāju, kritizēja vairākas cilvēku pašu radītos riskus ekonomikai, sakot, ka, piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un tirdzniecības konflikti «ir cilvēka radīti un cilvēks var tos sakārtot».

Vienlaikus Lagarda, kas bija pirmā sieviete SVF vadītāja amatā un varētu kļūt par pirmo sievieti ECB vadītāja amatā, norādīja, ka «nedaudz sievietes pieskāriena nekaitētu».

Akciju vērtību Rietumvalstīs pēdējo dienu laikā pastiprināti svārstījusi politika, raksta laikraksts Dienas Bizness.

ASV Demokrātu partijas pārstāvji nupat panākuši impīčmenta izmeklēšanas uzsākšanu pret šīs valsts prezidentu Donaldu Trampu. Šādai situācijai sākotnēji bijusi negatīva ietekme uz riska aktīvu vērtību, jo tā sola papildu neskaidrību uz jau aktuālajām bažām par globālo tirdzniecību un ekonomikas izaugsmi. Daudzi tirgus dalībnieki pauž viedokli, ka Donalda Trampa atstādināšana no amata, visticamāk, nenotiks, jo ASV Republikāņu partijai joprojām ir liela ietekme ASV Kongresā (tie kontrolē tā augšpalātu). Politisko risku «tirgošana» parasti ir visai riskanta padarīšana.

Pēdējos gados bieži par politisko drāmu (ASV, Eiropā, Apvienotajā Karalistē utt.) tiek ļoti daudz un skaļi runāts, lai gan gala rezultāts ir bijis vai nu labāks, nekā prognozēts, vai vismaz nav notikusi kāda reāla katastrofa ar ļoti negatīvām sekām. Protams, akciju investoram būtu jāsaprot, ka nākotnē ne viss notiks pēc plāna. Veiksmīgi investori šādos brīžos saglabā kontroli pār savām emocijām, un tas noved pie pareizākiem lēmumiem. Proti, politiku pavada daudz emociju, lai gan bieži vien to ietekme mēdz būt krietni mazāka, ja vien šim apstākļu kopumam nav pievienots fundamentāls ekonomikas vājums (par to gan šobrīd ir bažas).

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Ievērojama daļa Latvijas uzņēmumu vadītāju kā ārkārtīgi nopietnu draudu uzņēmējdarbības attīstībai nākotnē vērtē ekonomiskās situācijas neskaidrību un kvalificēta darbaspēka trūkumā. Lietuvā un Igaunijā šādi uzskata krietni mazāk uzņēmēju, liecina Grant Thornton veiktais pētījums.

Starptautiskā pētījuma ietvaros Grant Thornton Rimess Baltic Latvijā pētīja, kādus tuvākās nākotnes attīstības scenārijus un izaicinājumus sagaida Latvijas uzņēmumu vadītāji. Pārskata rezultāti rāda, ka Latvijā vismaz puse vadības līmeņa darbinieku tuvākajā nākotnē paredz gan nestabilitāti ekonomiskajā vidē, gan kvalificētu speciālistu trūkumu.

Lietuvā ekonomiskās situācijas neskaidrību kā draudu vērtē tikai 24% uzņēmumu, bet Igaunijā - 22%. Arī par kvalificēta darbaspēka trūkumu kaimiņvalstu uzņēmēji nav tik norūpējušies: Lietuvā ar to paredz saskarties 29%, bet Igaunijā - 38%.

Savukārt vismazāk Baltijas uzņēmumu izaugsmi ietekmēs informāciju tehnoloģiju nodrošinājums un kvalitāte valstī un transporta infrastruktūra. Latvijā līdzīgi kā kaimiņvalstīs tās kā apmierinošas vērtē attiecīgi 76% un 72% vadītāju.

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Iestājoties neskaidrību laikam, cilvēkiem jādomā par tēriņu samazināšanu, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš atgādināja, ka pirms apmēram 15 gadiem sasaiste ar Krieviju bija daudz lielāka, savukārt pirms kara eksporta apjoms uz Krieviju bija apmēram 7%, bet uz Baltkrieviju - nepilns 1%. Kopumā valsts ekonomikai situācija patlaban neesot tik traka, taču dažādās nozarēs ir atšķirīgas situācijas.

A.Rostovskis teica ka uzņēmēju vidū noskaņojums kopumā ir patriotisks, situācija tiek izprasta un uzņēmumi mēģina pārorientēties.

Runājot par Latvijas vēlmi atteikties no Krievijas energoresursiem, tostarp gāzes, A.Rostovskis akcentēja, ka Latvija kā viens neliels elements neizšķirtu situāciju ar Krievijas gāzi konceptuāli, taču tas būtu simbolisks solis, domājot, ka katram jāpieliek roka, lai tas nostrādātu.

2012.gada decembrī vairāk nekā pusmiljonam jeb aptuveni 540 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro. Par to liecina pētījumu aģentūras TNS gada nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pēdējo pāris mēnešu laikā esot uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu. Ja 2012.gada oktobrī 26% iedzīvotāju bija pozitīva attieksme pret pāreju uz eiro, tad decembrī pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars bija pieaudzis par 5%, sasniedzot 31%.

TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda - tas nozīmē, ka eiro ieviešanas atbalstītāju skaits šajā periodā palielinājās par aptuveni 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, decembrī sasniedzot jau 540 tūkstošus eiro atbalstītāju.

Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā uzlabojusies šādās iedzīvotāju grupās –jaunieši (15-24 gadi), attiecīgi skolēni un studenti, cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, Rīgā, Pierīgā un citās pilsētās dzīvojošie, kā arī cittautieši. Joprojām vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), skolniekiem, studentiem, kā arī vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem jeb tā sauktajām «baltajām apkaklītēm». Šajās sabiedrības grupās attieksme pret eiro ieviešanu ir ne tikai pozitīvāka, bet arī turpina uzlaboties.

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) Vācijas zemo cenu veikalu tīkla Lidl ienākšanu Latvijā vērtē neviennozīmīgi. To viņš atzina šodien intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā.

Viņš norādīja, ka Lidl ienākšana ietekmēs konkurenci, turklāt ieguvēji būs patērētāji, jo atsevišķiem produktiem samazināsies cena.

Tajā pašā laikā Kučinskis pauda bažas par Latvijas produktu iespējām nonākt šajā veikalu ķēdē. «Lielākās raizes ir par to, kā mūsu produkcija kotēsies šajos veikalos,» teica Ministru prezidents.

Premjers arī piebilda, ka lētākais ne vienmēr labākais, un viņš pauda cerību, ka joprojām turpinās darboties tie veikali, kam ir būtiska produktu kvalitāte.

LASI ARĪ:

FOTO: Cik maksā preces Viļņas Lidl plauktos

Pēc nedēļas nogalē notikušā militārā apvērsuma mēģinājuma Krievijā situācijas attīstībā ir daudz neskaidrību, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš atkārtoti akcentēja, ka visiem Latvijas valstpiederīgajiem, kas atrodas Krievijā vai Baltkrievijā, būtu jāpamet šīs valstis. Ļoti precīzu datu par to, cik Latvijas valstpiederīgo patlaban ir šajās kaimiņvalstīs, nav, jo Ārlietu ministrija nesaņem informāciju par cilvēkiem, kas nereģistrējas konsulārajā dienestā. No Baltkrievijas robežsardzes datiem zināms, ka pusotra gada laikā šo valsti esot apmeklējuši vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.

Ministrs uzsvēra, ka tiem cilvēkiem, kas dodas uz Krieviju vai Baltkrieviju, ir jāsaprot, ka Latvijas iespējas palīdzēt, ja notiek kādas problēmas, ir ļoti ierobežotas un, piemēram, nekāda evakuācija no šīm zemēm nav iespējama.

Šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti, intervijā laikrakstam Diena norāda A/s SuperFM valdes priekšsēdētājs Uģis Polis.

Fragments no intervijas

Vai ko mainītu sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus?

No vienas puses sabiedriskajiem medijiem nav sevi jāuztur no reklāmas naudām. Jo reklāmas naudas un dažādi sadarbības raidījumi būtiski ietekmē saturu, un es esmu par to, lai Latvijā būtu spēcīgi sabiedriskie mediji – pats galu galā esmu pirmos 17 profesionālās karjeras gadus nostrādājis valsts radio. Varu salīdzināt tos standartus, kādi bija savā laikā un kādi tie ir tagad. Diemžēl tie standarti ļoti kritušies. Tomēr, manuprāt, šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti. Ir tikai kaut kādas vispārējās frāzes par informatīvās telpas aizsardzību, demokrātiju, vārda brīvību.

Pēdējā laikā liela ažiotāža izvērsta ap Vācijas zemo cenu veikalu tīkla Lidl iespējamo ienākšanu Latvijas tirgū. Portāls db.lv iegriezās vienā no Lidl lielveikaliem Viļņā, lai iepazītos ar tur nopērkamajām precēm un uzzinātu, kur tās ražotas.

No dažādām preču grupām - piena produktiem, saldumiem, dzērieniem u.c. - izvēlējāmies pāris produktus, un papētījām, kur šīs preces ir ražotas. Jāatzīst gan, ka ne visām, pēc nejaušības principa izvēlētajām precēm, uz iepakojuma atrodams pats ražotājs, lielākajai daļai ir norādīta vien izcelsmes valsts. Jāsecina, ka db.lv groziņā ieliktās preces lielākoties ir ražotas Polijā.

Fotogalerijā iespējams aplūkot, kādas preces db.lv izvēlējās, kur tās ražotas un cik maksā!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Ap iespējamo Lidl veikalu Latvijā daudz neskaidrību

Starptautiskā veikalu tīkla Lidl attīstītāju pārstāvji, meklējot kompromisu jautājumā par koku izciršanu Dzelzavas ielā 75 b, kur iecerēts izveidot Lidl lielveikalu, Purvciema iedzīvotājiem solīja saglabāt vairāk koku, iestādīt 33 dižstādus un izveidot dzīvžogu, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Saskaņā ar pilsētas attīstības plānu Dzelzavas ielā 75 b ir pieļaujama pakalpojumu un tirdzniecības centra būvniecība. Teritorijā aug 48 dažādi koki un sākotnēji uzņēmēji solīja saglabāt tikai deviņus no tiem. Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija nolēma rīkot sabiedrisko apspriešanu, kuras laikā no aptuveni 1500 Purvciema iedzīvotājiem tika saņemts negatīvs viedoklis.

Pašvaldībā informē, ka projekta attīstītāji raduši iespēju saglabāt vēl deviņus kokus, un ceturtdien, tiekoties ar Purvciema iedzīvotāju pārstāvjiem solīja, ka projekta realizācijas gaitā tiks iestādīti 33 dižstādi un dzīvžogs, kā arī teritorija būs brīvi pieejama, apgaismota, izveidoti celiņi un tiks nodrošināta brīva gājēju plūsma uz sabiedriskā transporta pieturvietām un citiem objektiem.

Pārtikas ražošanas nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību saistībā ar jaunajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pārtikas nozarei jāturpina strādāt neatkarīgi no situācijas valstī, lai nodrošinātu ar pārtiku gan vietējo tirgu, gan eksportu. Līdztekus tam tagad mums ir jālauza galva, kā pielāgoties un izpildīt ārkārtas situācijas noteikumus," sacīja Šure.

Cita starpā pārtikas ražotājiem bažas sagādā ražošanas nepārtrauktības nodrošināšana, piemēram, maiņu darba īstenošana jeb jautājums, kurus darbiniekus drīkst likt maiņās un ko darīt ar tiem, kurus nedrīkst.

Viņa uzsvēra, ka nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību, un neapmierinātība ir gan darba devēju, gan darbinieku vidū.

"Pat profesionāli juristi ļoti piesardzīgi vērtē, kas ir kas, un nav skaidras atbildes, vai augstāks juridiskais spēks ir Darba likumam vai Ministru kabineta rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"," komentēja federācijas padomes priekšsēdētāja.

Paradigmas maiņa digitālo pakalpojumu jomā – no universāliem risinājumiem uz katram lietotājam individuāli pielāgotiem

Personalizētus piedāvājumus sarūpējoši mašīnmācīšanās algoritmi, klientu noskaņojuma pētīšanas sistēmas un mājaslapu skata pielāgošana dažādu auditorijas grupu interesēm ir tikai dažas no tendencēm, kas tuvākajos gados pastiprināti nonāks interneta komercijas un digitālo pakalpojumu sniegšanas, kā arī citās nozarēs strādājošo uzņēmumu dienaskārtībā. Un šis ir tikai viens no būtiskiem virzieniem tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma Tet (iepriekš Lattelecom) nākotnes attīstības plānos, pie kā sākts strādāt jau šobrīd. Šādi risinājumi, kas saprot arī latviešu valodas īpatnības, jau top un solās atvieglot dzīvi klientiem, strādājošajiem un samazināt izmaksas uzņēmumiem.

Šodien investori turpina lauzīt galvu par Francijas un Grieķijas vēlēšanu rezultātiem, kas rezultējies ar akciju cenu kritumu.

Grieķu partijām, kas līdz šim bijušas pie varas nav izdevies izveidot koalīciju un šobrīd šo uzdevumu mēģina veikt bariņš sīkāku partiju. Arī to vidū atšķirības ir samērā lielas, jo daži grib eiro un negrib taupības pasākumus, bet citi negrib ne vienu, ne otru. Interesanti, ka 7% grieķu nobalsojuši pat par fašistiem, kas, piemēram, vēlas nomīnēt Grieķijas – Turcijas robežu.

Šobrīd iespējama, šķiet, ir situācija, kad pēc mēneša tiks rīkotas atkārtotas Grieķijas parlamenta vēlēšanas. Pastāv risks, ka jaunā grieķu valdība var nelemt samazināt budžeta deficītu vai pat pārskatīt vienošanos par starptautiskās palīdzības piešķiršanu. Šādi procesi var rezultēties ar to, ka Grieķija pamet eirozonu, jo saglabāt eiro, bet neveikt taupības pasākumus (kā to grib lielākā daļa grieķu partijas), visticamāk, neizdosies. Katrā ziņā, ņemot vērā esošos apstākļus, kad pieaug eiro skepticisms un zūd varas politiķu atbalsts taupības pasākumiem, ir saprotams, ka investori par vēl nebankrotējošo, bet uz slimīgas gultas atrodošo valsti parādu pirkšanu prasa lielākas procentlikmes. Bet, jo tās ilgstošāk ir augtas, jo valstīm grūtāk sabalansēt savus ienākumus ar izdevumiem.

Saeima ceturtdien otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas nosaka līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu.

Parlaments 25.septembrī pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest «nolikto atslēgu» principu, kas būtu attiecināms uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus, kas jāizdara līdz nākamā gada sākumam.

Arī valdošās koalīcijas politiķi pauduši, ka nepieciešams strādāt pie likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju. Tomēr koalīcija pie šī jautājuma risināšanas plāno ķerties janvārī.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.