Latvijā ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošana ir iestūrējusi finiša taisnē, jāpārkāpj vien suņa astei – jāpilnveido komunālo notekūdeņu attīrīšanas sistēmas
Tā par padarīto atskaitās Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM).
No 1995. līdz 2014. gadam Latvijas ūdenssaimniecības attīstībā, galvenokārt infrastruktūrā, ir ieguldīts vairāk par vienu miljardu eiro (1178,44 milj. eiro), savukārt nākamajā plānošanas periodā līdzekļi ir paredzēti tikai lielākām apdzīvotām vietām, turklāt projekti būs vērsti uz notekūdeņu attīrīšanu. Atbalsts mājsaimniecībām pieslēgumu izveidei pie centralizētajām sistēmām nav paredzēts. Ministrija ziņo, ka pašlaik nav zināms nākamo projektu līdzfinansējuma apjoms no ES fondiem posmā līdz 2020. gadam.
Miljonu projekti
Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstu (ERAF) ES fondu 2007.–2013. gada finanšu plānošanas periodā tika līdzfinansēti projekti mazās ūdenssaimniecībās jeb apdzīvotajās vietās ar cilvēku skaitu līdz 2000 iedzīvotājiem. Kopējais finansējuma apmērs bija 130,8 milj. eiro. Savukārt ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību aglomerācijās, kurās dzīvo vairāk par 2000 cilvēkiem, finansēja ar Kohēzijas fonda atbalstu (KF); kopējais piešķirtais finansējuma apmērs bija vairāk nekā 444,5 milj. eiro. Tas tika novirzīts kopumā 542 ūdenssaimniecības attīstības projektu realizēšanai, tostarp 425 projektiem mazākās apdzīvotās vietās un 117 projektu realizēšanai teritorijās, kurās dzīvo vairāk nekā 2000 ļaužu.
Īstenojot šos projektus, valstī ir nodrošināta vides aizsardzības prasībām atbilstoša notekūdeņu attīrīšana un kvalitatīva dzeramā ūdens piegāda centralizētajos ūdensapgādes tīklos, informē ministrija. Lielākās apdzīvotās vietās centralizētās kanalizācijas sistēmas pakalpojumu pieejamība sasniegusi 89%.
No iepriekšējā plānošanas posma netika apgūti mazāk par 2% līdzekļu. «Zūdošo finansējuma apjomu nav iespējams izmantot, ko nosaka ne tikai Ministru kabineta lēmumi ar ierobežojumiem finansējuma atlikuma izmantošanai finanšu plānošanas perioda noslēgumā (līdz 31.12.2015.), bet arī normālai projektu īstenošanai faktiskais nepieciešamais laika apjoms, kas šādos infrastruktūras projektos vairumā gadījumu pārsniedz 12 mēnešus,» skaidro VARAM.
Visu rakstu Top ūdeņi, skaidri kā kristāli lasiet 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness.