Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieki nupat saņēmuši ES fondu atbalstu 561 tūkst. eiro apjomā, lai turpinātu pētniecību mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanai

Zirnekļu zīds ir viens no augstvērtīgākajiem un izturīgākajiem dabas materiāliem. Tā džemperis varētu būt pat ložu necauršaujams, tai pat laikā ļoti viegls. Zirnekļu zīda augstvērtīgo īpašību dēļ tā pielietojuma amplitūda būtu no biomedicīnas līdz būvniecībai, taču zīda daudzums, ko tie saražo, ir gaužām niecīgs. Miljons zirnekļu četru gadu laikā rada tik daudz zīda, lai precīzi pietiktu vienam džemperim.

Turklāt šos dzīvniekus nevar audzēt krātiņos un izslaukt zīdu, kad rodas tāda vajadzība. Tie ir agresīvi un kanibāliski plēsēji, kas, ievietoti kopējā kastē, cits citu apēdīs. Tomēr zirnekļu zīda ieguve aizvien šķiet vilinoša, tāpēc atliek meklēt alternatīvu.

Kukuļņemšanā aizdomās turētais līdzšinējais uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis nogādāts Rīgas Centrālcietumā.

Magonis tika aizturēts pagājušajā ceturtdienā, un sestdien, beidzoties aizturēšanas termiņam, Rīgas rajona tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) savas īslaicīgās aizturēšanas vietas nav, taču parasti birojs aizturētos pirmās diennaktis izvieto tā dēvētajās septītajās debesīs - septītajā stāvā Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā Čiekurkalna iekšlietu iestāžu kompleksā.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē aģentūra LETA noskaidroja, ka nu jau bijusī amatpersona pirmdienas vakarā nogādāta Rīgas Centrālcietumā. Magonis ir izvietots korpusā, kurā atrodas pirmo reizi apcietinātas personas. Kamerā viņš šobrīd atrodas viens. Pārvaldē skaidroja, ka tā ir ierasta prakse, kad pirmo reizi apcietinātas personas sākotnēji netiek izvietotas kamerās kopā ar pārējiem apcietinātajiem.

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki ir aizturējuši Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Jau šodien uzņēmuma akcionāri plāno lemt par Magoņa atbrīvošanu no amata.

Pēc Matīsa teiktā, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumus plānots uzticēt pašreizējam LDz valdes loceklim, viceprezidentam Aivaram Strakšam.

Matīss informēja, ka Magoņa kabinetā ir veikta kratīšana, taču satiksmes ministram nav zināmi viņa aizturēšanas iemesli. Matīss uzsvēra, ka ministrija sadarbosies un atbalstīs tiesībsargājošās institūcijas.

LDz pārstāve Linda Štokmane apstiprināja, ka Magonis aizturēts, taču uzsvēra, ka uzņēmuma darbība nav traucēta. Arī LDz nav zināmi aizturēšanas iemesli.

KNAB pagaidām komentārus nesniedza.

Lai arī šogad maijā Maskavā, stiprinot Krievijas un Ķīnas ekonomisko sadarbību, tika parakstīti vairāki stratēģiski nozīmīgi dokumenti, daudzi eksperti par svarīgāko sarunu rezultātu uzskata abu lielvalstu līderu kopējo paziņojumu, ka Krievija un Ķīna koordinēs sadarbību, Maskavai virzot Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES), bet Ķīnai – Zīda ceļa ekonomiskās joslas (Silk Road Economic Belt) jeb Jaunā Zīda ceļa plānus, otrdien raksta laikraksts Diena.

Jāatgādina, ka Jaunā Zīda ceļa plānus 2013. gada septembrī izvirzīja tobrīd tikko Ķīnas līdera posteni ieguvušais Sji Dziņpins. Grandiozā projekta, kura īstenošanas kopējās izmaksas tiek lēstas 22 triljonu dolāru (19,71 triljona eiro) apmērā, ietvaros ir paredzēts izveidot transporta, tirdzniecības un enerģētiskos koridorus, kas savienotu Ķīnu ar Eiropu, kā arī ar Tuvajiem Austrumiem un Āfriku, kaut gan nozīmīgākais, protams, ir Eiropas virziens. Tirdzniecības apgrozījums starp Ķīnu un Eiropas Savienību pašlaik ir 700 miljardi dolāru gadā, un tiek prognozēts, ka jau 2020. gadā tas sasniegs triljonu dolāru gadā.

Zīda ceļa ekonomiskās joslas trīs topošie maršruti tiek dēvēti par XXI gadsimta Jūras Zīda ceļu, Dienvidu ceļu un Ziemeļu ceļu. Jūras Zīda ceļš vedīs caur Malakas šaurumu bet nākotnē – caur kuģniecības kanālu Birmā, Indijas okeānu un Suecas kanālu savienos Ķīnu ar Vidusjūru, Dienvidu ceļš vedīs caur Vidusāziju un Irānu vai Kaukāza valstīm un sniegsies līdz Turcijas piekrastei, bet Ziemeļu ceļš vedīs caur Kazahstānu un Krieviju – līdz Sanktpēterburgai, bet tā otrs atzars caur Baltkrieviju – līdz Vācijai. Pēdējais maršruts ir interesants arī Latvijas ostām un kravu pārvadātājiem.

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Palielinoties NATO spēku klātbūtnei Baltijas valstīs un pieaugot militāro kravu pārvadājumu apjomam pa dzelzceļu, ir nepieciešamas papildu investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, un to apmērs var sasniegt līdz pat vienam miljonam eiro, aģentūrai LETA norādīja VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis.

Pēc LDz iniciatīvas Magonis piektdien tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), lai pārrunātu NATO kravu pārvadāšanai nepieciešamās ilgtermiņa investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā. Tikšanās laikā nolemts izveidot darba grupu, kurā darbotos Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas (AM), LDz un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji. Kā pēc tikšanās skaidroja Vējonis, darba grupa arī identificēs konkrēto vajadzību lielumu un finansējuma apmēru. Viņš arī norādīja, ka investīcijas varētu finansēt no valsts budžeta, attiecīgi līdzekļus iedalot no AM līdzekļiem. Taču finansējumu arī varot piesaistīt no NATO piešķirtiem līdzekļiem, kā arī esot iespējami citi finansējuma avoti.

Koordinatora lomu uzņemsies LDz Cargo loģistika; nozarei vēl daudz jautājumu.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis. Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis.

Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Šis gan ir tikai pirmais konkrētais risinājums, ko LDz Cargo loģistika (LDzCL) izstrādāšot, jo Satiksmes ministrija (SM) būšot aktīvs pasūtītājs. Diskusijā iesaistītie atzina, ka vienota piedāvājuma izveide ir paveicama, jo visas iesaistītās puses tajā ir ieinteresētas, taču bažas pagaidām raisa LDzCL spēja un prasme šo uzdevumu veikt.

Jolanta Karele turpina latviskās identitātes iedzīvināšanu un zīda lakatiem ar etnogrāfiskiem zīmējumiem piepulcina arī apģērbu kolekciju

Savu biznesa ideju imidža dizainere Jolanta Karele sāka attīstīt 2015. gadā, kad kopā ar vīru izveidoja zīmolu Karels JJ un bagātīgo latviešu rakstu un zīmju pūralādi stilizētā veidā pārnesa uz zīda auduma, no kura pēc tam tiek šūti dažāda izmēra lakati. Kopš tā laika Jolantai lakatu zīmola attīstīšana no hobija pāraugusi par biznesu. «Lakatu darināšanu jau varu saukt par biznesu, bet apģērbu līnija ir attīstības stadijā, un šis projekts pagaidām peļņu nenes, jo visu nopelnīto ieguldām attīstībā, lai atgūtu sākotnējās investīcijas. Abi biznesi ir sadalīti – lakati ir tikai un vienīgi mans un vīra bizness, bet apģērba uzņēmumu attīstu ar vēl divām līdzīpašniecēm, ar kurām kopā esam dibinājušas uzņēmumu SIA Karels un partneri. Viņas nāca ar finansējumu, es – ar gatavu zīmolu Karels JJ, klientu bāzi un savu dizainu,» teic zīmola Karels JJ (SIA Jooole) īpašniece Jolanta Karele.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa saņēmusi dokumentus, kas apliecina, ka iemaksāta 400 000 eiro lielā drošības nauda, lai no apcietinājuma atbrīvotu kukuļņemšanā aizdomās turēto bijušo uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tas nozīmē, ka šodien Magonis tiks atbrīvots no Rīgas Centrālcietuma.

Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA apliecināja, ka naudu iemaksājusi Magoņa sieva, kura to aizņēmusies no vairākām personām. Naudas devēju vārdus advokāts atturējās konkretizēt.

Tiesa pagājušā ceturtdienā nolēma atbrīvot Magoni pret 400 000 eiro drošības naudu. Tas gan drīkst notikt tikai tad, kad nauda tiek ieskaitīta.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs informē to par konkrētās kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība (LDzSA), kas apvieno vairāk nekā 13 000 nozarē strādājošo, aicina ilggadējam Latvijas dzelzceļa vadītājam Uģim Magonim piemērot viņa situācijai atbilstošu un samērīgu drošības līdzekli, kas nebūtu saistīts ar ilgstošu brīvības atņemšan, teikts paziņojumā medijiem.

LDzSA apkopojusi vairāk nekā 3862 strādājošo parakstus ar lūgumu mainīt drošības līdzekli U.Magonim, no kuriem lielākā daļa jau iesniegta procesa virzītājam.

Arodbiedrība vienmēr ir iestājusies par tiesiskumu un godprātību, jau gadu desmitiem pārstāvot darbinieku tiesības un aizstāvot strādājošo intereses. Arodbiedrības sadarbība ar U.Magoni kā darba devēja pārstāvi un uzņēmuma vadītāju ir bijusi ļoti konstruktīva un atbildīga. U.Magonis, pildot savus pienākumus, pierādīja sevi kā profesionālu vadītāju, vienlaicīgi saglabājot rūpes un sociālo atbildību par koncernā strādājošiem darbiniekiem, teikts paziņojumā presei.

Pēc bijušā Latvijas Dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa aizturēšanas LDz atteikts kredīts 14 lokomotīvju modernizācijai, kas izmaksātu līdz 56 miljoniem eiro, šodien žurnālistus informēja LDz vadītāja vietas izpildītājs Aivars Strakšas.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumam ir aktuāli kopā ar Čehijas sadarbības partneriem modernizēt lokomotīves, kuras pēc remonta būšot gandrīz kā jaunas. Tomēr šim mērķim īsi pēc Magoņa aizturēšanas esot atteikts kredīts. Aģentūrai LETA Strakšas gan norādīja, ka projekts tiks īstenots un jau drīzumā tiks atrasts alternatīvs finansējums.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagājušajā nedēļā nolēma Magoni atbrīvot pret 400 000 eiro lielo drošības naudu. 12.oktobrī Magonis cietumu varēja pamest, jo, pēc advokātu teiktā, Magoņa sieva šo naudas summu aizņēmās no vairākām personām.

Līdzšinējais uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis aizturēšanas laikā mēģinājis bēgt, vēsta laikraksts Postimees.

Magoni mēģināts aizturēt uz Igaunijas-Latvijas robežas, kad viņš ar šoferi atgriezies no Igaunijas. Ignorējot aicinājumu apstāties, abi metušies bēgt. Bēgšanas laikā automašīna attīstījusi ātrumu līdz 200 kilometriem stundā.

Bēgšanas mēģinājums beidzies pēc vairākiem kilometriem, kur notikuši ceļa remontdarbi un bēgļu automašīnai nācies samazināt ātrumu.

Magoni aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki. Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma ziņoja, ka nepilnu pusmiljonu eiro liels kukulis tika atrasts Magoņa automašīnā viņa aizturēšanas brīdī.

Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadītājs Uģis Magonis pagājušajā gadā par darbu uzņēmumā saņēmis 100 929 eiro, liecina valsts amatpersonas deklarācija.

Kā ienākumus Magonis norādījis arī Nordea bank Finland Latvijas filiāli - 30 000 eiro un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalstu - 421 eiro.

Magonis deklarējis parādsaistības 217 670 eiro apmērā, savukārt bezskaidrā naudā viņš bankā uzkrājis 22 216 eiro un 1249 ASV dolārus.

LDz vadītājam pieder 2009.gada Mercedes Benz CL, kā arī 2007.gada kuteris Formula 310SS un 1990.gada VAZ 2109. Tāpat viņam pieder trīs zemes gabali Ādažu novadā un dzīvoklis Rīgā.

Magonis atdevis aizdevumu 52 000 eiro apmērā, palielinājis kredītu - 30 000 eiro apmērā, savukārt alimentos izmaksājis 17 074 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Ķīnas izveidotās «jaunā Zīda ceļa» iniciatīvas ietvaros aicina uzņēmējus izmantot iespēju, lai uzsāktu eksportu uz Ķīnu, informē LTRK.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Ķīnas izveidotās Jaunā Zīda Ceļa Iniciatīvas ietvaros aicinauzņēmējus izmantot situāciju, lai uzsāktu eksportu uz Ķīnu. Lai to realizētu, jau nodrošināti veiksmīgi transporta kanāli, kā arī parakstīti nozīmīgi starpvalstu sadarbības līgumi nodokļu, investīciju un citos jautājumos.

LTRK informēja, ka pašreiz Latvija ir viena no aktīvākajām projekta dalībniecēm, kur savu atbalstu sadarbības veicināšanai ar austrumu valsti sniedz arī LTRK.

Lai nodrošinātu maksimāli ērtu partnerību, Ķīna un Latvija ir parakstījušas sadarbības līgumus par neierobežotu tirdzniecību, investīciju aizsardzību, nolīgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, tehnoloģisko sadarbību, gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu u.c. Salīdzinājumā ar laiku, kad iniciatīva vēl nebija spēkā, importa preču skaits no Latvijas uz Ķīnu pieaudzis par 77%, padarot Ķīnu par otro lielāko tirdzniecības partneri ārpus Eiropas Savienības.

Ķīnieši ar jaunu sparu sākuši attīstīt savu jauno Zīda ceļu. Ar milzīgām investīcijām projektos Baltkrievijā tā tālāk meklē izeju uz Baltijas jūru. Latvijas ostām un dzelzceļam jo īpaši svarīgi šajā momentā ir parādīt savu pievilcību, jo pastāv reāla iespēja, ka gardākos kumosus mums varētu nocelt Lietuva, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā šajās dienās notiek ikgadējā starptautiskā izstāde Transports un loģistika. Tajā piedalījās arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), va/s Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Ēriks Šmuksts un citi loģistikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Dienaskārtībā šogad īpašu vietu ieņēma arī dažādas tikšanās ar Ķīnas pārstāvjiem, tomēr arī Lietuva nesnauda - izstādē kaimiņvalsts dzelzceļa stendā iespaidīgu šovu sniedza trīs izskatīgas vijolnieces, arī biznesa sarunās ar ķīniešiem lietuvieši mēģināja būt tikpat pamanāmi. Kā Dienai norādīja Lietuvas Dzelzceļa pārstāvji, tad pirmie sadarbības protokoli jau esot parakstīti. Tajā pašā laikā Latvijas amatpersonas mierina - šādiem protokoliem neesot izšķirošas nozīmes.

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma atstāt spēkā Rīgas rajona tiesas lēmumu un paturēt apcietinājumā kukuļņemšanā aizdomās turēto bijušo uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni.

Tiesnesis Juris Stukāns pēc sēdes žurnālistiem apstiprināja, ka Magonis paturēts apcietinājumā, sūdzību noraidot. Aizstāvība esot lūgusi Magoni izlaist no cietuma pret drošības naudu - 200 000 eiro -, tomēr procesa virzītājs kā piemēru drošības naudai esot minējis vienu miljonu eiro.

Stukāns uzsvēra, ka šodien tika lemts tikai par apcietinājumu, norādot, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo uzskatīja, ka apcietinājums ir pamatoti piemērots. Tāpat tiesnesis papildināja, ka visus tālākos lēmumus, tostarp par drošības līdzekli, var pieņemt procesa virzītājs.

Gan pirms, gan pēc sēdes žurnālistiem Magoni neizdevās ieraudzīt. Tāpat pēc sēdes arī Magoņa aizstāvji pie žurnālistiem neiznāca.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēmusi pret drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot kukuļņemšanā aizdomās turēto bijušo uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni.

Iepriekš viens no Magoņa advokātiem Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA pastāstīja, ka jau pēc aizturēšanas, kad tiesa lēma par Magoņa apcietināšanu, aizstāvji ierosināja Magonim piemērot drošības naudu 200 000 eiro apmērā. Toreiz tiesa šādam ierosinājumam nepiekrita, un Magonim tika noteikts apcietinājums. Nesen aizstāvji vērsās ar šādu ierosinājumu pie KNAB izmeklētāja, taču lūgums tika noraidīts. Advokāti iesnieguši sūdzību lietu uzraugošajam prokuroram, taču atbilde pagaidām nav saņemta. Rozenbergs gan norādīja, ka iepriekšminētais drošības naudas apmērs ir minēts arī aizstāvju ierosinājumā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par turpmāku apcietinājuma atcelšanu.

Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju miljonāru Oļegu Osinovski.

Lietu izskatīja tiesnesis Kārlis Jansons. Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā.

Sprieduma nolasīšanas brīdī tiesas zālē bija tikai Magonis. Pārējie lietas dalībnieki spriedumu noklausījās tiešsaistē. Magonis pēc sprieduma žurnālistiem teica, ka komentārus nesniegšot. Tāpat komentārus nesniedza tiesnesis.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA teica, ka pēc iepazīšanās ar spriedumu prokuratūra noteikti par to iesniegs protestu.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka spriedumu vērtē kā taisnīgu un juridiski korektu.

"Pēc tam, kad tiesā tika pārbaudīti visi pierādījumi, nopratināti visi liecinieki, kļuva viennozīmīgi skaidrs, ka spriedumam ir jābūt attaisnojošam. Jau iepriekš norādīju gan uz apsūdzības slikto kvalitāti, gan uz pilnīgu pierādījumu trūkumu, tāpēc šāds tiesas spriedums ir likumsakarīgs," uzsvēra Kvjatkovska.

Advokāts Alvis Marga pārsūdzēs Rīgas rajona tiesas lēmumu, ar kuru viņa klientam līdzšinējam uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Tiesa konstatēja, ka vairāki no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) norādītajiem motīviem nepastāv, tomēr tiesa uzskatīja, ka KNAB ir «jādod kāds laiks savākt pierādījumus un Magoņa atrašanās brīvībā varētu traucēt pierādījumu vākšanā».

Advokāts aģentūrai LETA joprojām atturējās atklāt, pēc kādiem Krimināllikuma pantiem Magonis tiek turēts aizdomās, taču norādīja, ka Magonis vainu neatzīst. Viņš arī nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt izskanējušo informāciju, ka lieta saistīta ar četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma Skinest.

Tiks pastiprināts darbs pie pārvadāto kravu apjoma palielināšanas satiksmē starp abām valstīm, tiekoties Rīgā ar Kazahstānas dzelzceļa vadītāju Askaru Maminu vienojās VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis.

Iepriekšējo gadu laikā vērojama pakāpeniska kravu apjoma palielināšanās satiksmē starp Latviju un Kazahstānu. 2009. gadā kravu starp abām valstīm tika pārvadāts 1,15 milj. t kravu, bet 2012. gadā jau 2,6 milj. t. Savukārt šī gada septiņos mēnešos pārvadājumi veidoja 1,9 milj. t, kas ir par 35% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Ievērojamākais pieaugums kravu pārvadājumos vērojams akmeņogļu, naftas produktu un kokvilnas kravām. Naftas produkti virzienā no Kazahstānas šogad pārvadāti 1,12 milj. tonnu apjomā, savukārt ogļu kravas veidoja 1,16 milj. t.

«LDz jau vairākus gadus strādā pie kravu pārvadājumu diversificēšanas. Pagaidām mūsu pārvadājumos dominē kravas no Krievijas, kas sastāda vairāk nekā 65% no kopējo kravu apjoma. Ņemot vērā, ka Krievija attīsta savas ostas, kravu apjoma pieaugums mūsu virzienā nākotnē varētu nebūt tik straujš kā mēs to vēlētos. Tāpēc rūpīgi strādājam, lai piesaistītu arī citas kravas, un sadarbībai ar Kazahstānu šajā jomā ir ļoti lielas izaugsmes iespējas,» norāda U. Magonis.

Oktobra sākumā Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt izskatīt krimināllietu, kurā korupcijā apsūdzēts bijušais VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Tiesas sēde ir ieplānota 5.oktobrī plkst.10, taču atbilde no Igaunijas par iespēju nodrošināt Osinovska attālinātu dalību šajā sēdē pagaidām vēl tiesā nav saņemta.

Iepriekš tiesa apmierināja apsūdzētā Osinovska lūgumu piedalīties tiesas sēdēs attālināti, realizējot starptautisko tiesisko sadarbību ar Igauniju.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) ir gatava būvēt dzelzceļa stacijās sabiedriskās tualetes, bet ne tās uzturēt, šodien konferencē Latvija ilgt-spēja? sacīja LDz vadītājs Uģis Magonis.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados uzņēmuma sadarbība ar pašvaldībām ir uzlabojusies. Ja pirms pāris gadiem izveidojās laba sadarbība ar Siguldas pašvaldību, tad vēlāk jau situācija uzlabojās arī ar Cēsīm, Jūrmalu u.c.

Runājot par sabiedrisko tualešu izbūvi reģionu dzelzceļa stacijās, Magonis uzsvēra, ka LDz ir gatava tās izbūvēt, bet ne uzturēt.

«Sabiedriskās tualetes ir publiska infrastruktūra, tāpēc visas ēkas, ko LDz uzbūvētu, būtu jānodod apsaimniekot attiecīgajai pašvaldībai,» atzina Magonis.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.