Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien (16. aprīlī) izskatīs lēmuma projektu, kurā ieteikts atbalstīt ieceri būvēt piecstāvu dzīvojamo ēku – Alfas Skabarga -Rīgā, Stāmerienas ielā.

Projekts paredz izbūbvēt 20 dzīvokļus un 19 pazemes autostāvvietas. Sabiedriskās apspriešanas laikā 12 personas izteikušās pret, 16 – par ieceri. Piecstāvu dzīvojamās ēkas Alfas Skabarga iecere var paaugstināt apkārtējo īpašumu tirgus vērtību, uzskata vērtētāji.

#1/2

Vizualizācija

#2/2

Vizualizācija

Skatīties pārējos attēlus

Meža nozares sekmīgai attīstībai ir vajadzīga politiķu izpratne un arī konkrēti lēmumi, kas radītu ieguvumus gan biznesam, gan arī valsts budžetam

Tādu nākotnes vīziju Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē iezīmēja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš aicināja parlamentāriešus ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību koksnes blakusproduktiem – šķeldai, zariem, skaidām. «Ieguvums no šāda soļa būtu ne tikai godīgāka konkurence, zūd arī PVN izkrāpšanas iespējas, samazinās aplokšņu algu avoti un budžeta ienākumu kāpums aptuveni par 5 milj. eiro,» uzsvēra K. Klauss. Reversā PVN maksāšanas kārtība (valsts makā PVN maksā nevis pārdevējs, bet gan pircējs) darījumos ar kokmateriāliem ir sevi pierādījusi kopš 2000. gada, taču šo kokmateriālu klāstā nav iekļauti koksnes blakusprodukti. «Tikko sazinājos ar Finanšu ministriju, kura šo reversā PVN piemērošanu darījumiem ar kokmateriāliem uz nākamo periodu un arī šķeldai un zariem jau saskaņo ar Eiropas Komisiju,» piezīmēja Saeimas deputāts Dzintars Zaķis. Viņaprāt, saņemot pozitīvu Eiropas Komisijas atbildi, šo jautājumu var atrisināt ar grozījumiem PVN likumā pat steidzamības kārtībā. Savukārt K. Klauss atgādināja, ka viss ir un būs Saeimas deputātu ziņā.

Dāņu režisors Larss fon Trīrs Kannu filmu festivālā ceturtdien ticis pasludināts par «nevēlamu personu», pateicoties viņa izteikumiem, kuros viņš jokojot sevi nosaucis par nacistu un Hitlera atbalstītāju, vēsta Reuters.

Režisors gan esot jau atvainojies, bet tas izrādījās pārāk novēloti. «Organizatori stingri nosoda šos izteikumus un pasludina Larsu fon Trīru par nevēlamu personu Kannu festivālā,» teikts pasākuma rīkotāju paziņojumā.

Preses konferencē, kas bija veltīta fon Trīra jaunajai filmai «Melanholija», režisoram tika vaicāts par viņa interesi nacistu estētikā.

«Es domāju, ka esmu ebrejs ilgu laiku. Es biju laimīgs būt ebrejs,» skaidroja fon Trīrs, kurš iepriekš ir atzinies, ka viņa māte pirms nāves esot atklājusi, ka viņam ir cits tēvs. «Es gribēju būt ebrejs, bet tad es uzzināju, ka patiesībā esmu nacists. Mana ģimene bija vācu izcelsmes, arī par to es biju laimīgs,» stāstīja režisors.

Bijušais AS Latvijas Krājbanka īpašnieks Vladimirs Antonovs gatavs personīgi ierasties pie Raimonda Paula un atdot viņam bankā zaudētos ietaupījumus ar procentiem.

Tā pusotru gadu pēc Snoras un Krājbankas kraha portālam Delfi atzīst V. Antonovs.

«Manuprāt, patiesībā tas, kas notika ar Snoras bija politiski motivēts, lai arī tiek saukti citi iemesli,» uzsver V. Antonovs. «Godīgi sakot, tik lielas bankas nemēdz būt ideāli veselas. Visas Austrumeiropas un Krievijas bankas ar kaut ko slimo, īpaši tad, ja pārdzīvota krīze. Visām ir problēmas,» viņš norāda.

«Visas zviedru bankas saņēma valsts palīdzību, lai tiktu galā ar saviem sliktajiem kredītiem. Mēs to nekad nedarījām. Bet jebkurai bankai ir problēmas, un parasti, ja regulatori tādas redz, notiek sarunas ar īpašniekiem. Ja ir vajadzīga nacionalizācija, tas notiek civilizēti, kā Parex gadījumā, kad banku pārņēma, sadalīja labajā un sliktajā bankā un tā turpina strādāt. Ar Snoras notika pavisam citādi, banku, manuprāt, pretlikumīgi pārņēma. Manuprāt, tam, kas notika ar Snoras, ir vairāki iemesli,» uzskata V. Antonovs. «Lietuvas vara, saprotot, ka tuvojas vēlēšanas un Convers Group faktiski ir pieejami neierobežoti finansiālie resursi. Mēs vienmēr ieņēmām politiski neitrālu pozīciju, bet visi lieliski zināja, ka Baranauskam ir ļoti labas attiecības ar sociāldemokrātiem, ka mūsu rīcībā ir ļoti ievērojami finanšu resursi, kas pieder Krievijas pilsonim. »

Zolitūdes traģēdija bija, tagad būvniecības defekti konstatēti Stradiņos, kura ēka būs nākamā?

Šis retoriskais jautājums izriet gan no Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas pašreizējiem secinājumiem, gan vērojot situāciju un publiski izskanējušo informāciju par sabiedriskajām būvēm kopumā. Viens no jaunākajiem gadījumiem ir Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecība, kur saistībā ar konstatētiem defektiem pašlaik tālākie būvdarbi ir apturēti, taču kā izskanējis Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, ne pašvaldību būvvaldes, ne valsts kopumā joprojām nespēj garantēt, ka ēkas un būves tiešām ir un būs drošas.

Tik skarbs secinājums liek pievērsties radušās situācijas iemesliem, un tādi arī ir, turklāt vairāki. Parlamentārās izmeklēšanas komisija pagaidām Zolitūdes traģēdiju ir skatījusi no vienas – būvniecības uzraudzības sadaļas.

Koalīcijas partneri ir noraidījuši partijas Vienotība priekšlikumu, kas paredzēja, ka ikvienam iedzīvotājam būs iespēja vienu procentu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pēc izvēles novirzīt kādai sabiedriskajai organizācijai.

Šis priekšlikums tapa, lai rastu risinājumu nevalstiskā sektora finansēšanai, jo līdz ar nulles procentu likmi reinvestētajai peļņai uzņēmumu ziedojumi nevalstiskajām organizācijām ir krietni sarukuši. Par to, ka nepieciešams risinājums, nav šaubu, jo nevalstiskās organizācijas ir ikvienas pilsoniskās sabiedrības un līdz ar to demokrātijas balsts un mugurkauls.

Kāpēc tad priekšlikums noraidīts? Oficiālie argumenti no premjerministra partijas – tas izmaksās 40 miljonus eiro (kas nav nepaceļami liela summa). Turklāt ir jādomā, kā šo 1% no IIN kompensēt pašvaldībām. Tie visi būtu risināmi jautājumi, ja vien būtu politiskā griba. Taču izskatās, ka tādas nav. Jo daudzas nevalstiskās organizācijas ir gana neērtas dažāda kalibra politikāņiem. Atcerēsimies, ka ir partija, kurai, piemēram, tādas nevalstiskās organizācijas kā Papardes zieds, Delna vai Providus ir kā skabarga, piedodiet, vienā vietā.

Bez kūlas, turpina degt mežs un Valsts meža dienests informē, ka ir izcēlušies 786 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto meža platību vairāk nekā 1800 hektāru, mežs joprojām gandrīz visos gadījumos ir aizdedzies no degošas sausās zāles. Situācija ir ļoti saspringta, jo laika apstākļi ir labvēlīgi meža degšanai. Gandrīz visā valsts teritorijā mežam ir 4. degamības klase (pavisam ir 5), tas nozīmē, ka mežs ir sauss un ļoti ugunsnedrošs. Parasti šāda situācija ir vasaras otrajā pusē, bet šogad ir īpašs pavasaris, kāds līdz šim nekad nav bijis. Šo situāciju pasliktina tas, ka īpaši aktīvi šogad ir kūlas dedzinātāji un viņiem palīdz arī laika apstākļi, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. „Kopš meža ugunsnedrošā laikposma izsludināšanas katru dienu vidēji izceļas ap 55 meža ugunsgrēkiem,” saka Valsts meža dienesta Ugunsapsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners. «Es būtu priecīgs», viņš turpina, «ka par 786 meža ugunsgrēkiem es varētu teikt meža ugunsnedrošās sezonas beigās, bet tā diemžēl ir tikko sākusies un līdz ar to situācija ir tuvu dramatiskai.» Vislielākais meža ugunsgrēku skaits ir Daugavpils un Rīgas-Ogres virsmežniecībā, attiecīgi 200 un 196, tikai Rīgas-Ogres virsmežniecībā kopējā uguns skartā platība ir gandrīz 1000 hektāru, bet Daugavpilī ir liels skaits, bet salīdzinoši nelielas platības, vidēji apmēram hektārs uz vienu gadījumu, un ir lielas aizdomas, ka daudzo izcēlušos ugunsgrēku iemesls ir pusaugu puišeļu nerātnības, ja tās var nosaukt par nerātnībām. Ir ļoti sarežģīti veikt meža ugunsgrēku dzēšanas darbus, ja vienlaikus deg 8 vietās, bet ir tikai divas meža ugunsdzēšanas automašīnas, bez tam meža ugunsgrēku precīzu atrašanās vietu noteikt traucē lielie dūmi, kas rodas kūlas dedzināšanas rezultātā. Rīgas rajonā ar 3. maiju ir izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar paaugstināto meža degamību, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem bez īpašas nepieciešamības nevajadzētu apmeklēt mežu, bet, ja to dara, tad mežā nekādā gadījumā nerīkoties ar uguni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

8.-9. septembrī Ventspils rajonā notiks Baltijas valstu meža darbinieku konference, kas ir jau sešpadsmitā pēc kārtas. Šī gada konferences pamattēma ir Ārkārtas situāciju vadība vējgāzēs un meža ugunsgrēkos, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. No Latvijas puses par situāciju meža ugunsapsardzībā Latvijas mežos konferences dalībniekus informēs Valsts meža dienesta (VMD) Ugunsapsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners, savukārt par 2005. gada vējlauzes sekām un egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos un iespējamo risku stāstīs VMD Meža aizsardzības sektora speciālisti Aiva Jansone un Agnis Šmits. Par meža ugunsgrēku dzēšanas sistēmu un citu ārkārtas situāciju vadību savās valstīs informēs Lietuvas un Igaunijas meža darbinieki. Baltijas valstu meža darbinieku konferences dod iespēju tikties un pārrunāt ar mežu un meža nozari kopumā saistītas problēmas meža darbiniekiem, iespēju iepazīties un izvērtēt kaimiņu valstu pieredzi dažādu aktuālu jautājumu risināšanā. No Latvijas konferencē piedalīsies 23 delegāti, no Igaunijas – 23, no Lietuvas – 15, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts proklamēšanas 88.gadadienas priekšvakarā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ar Zemkopības ministrijas (ZM) augstāko atzinības novērtējumu - medaļu Par centību - apbalvos 27 labākos nozares pārstāvjus - lauksaimniekus, speciālistus, zinātniekus, mācībspēkus, valsts pārvaldes darbiniekus un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Šo apbalvojumu ministrija piešķir nu jau desmito gadu par nozīmīgu ieguldījumu lauksaimniecībā, kā arī par ilggadīgu un godprātīgu darbu.

Augstāko nozares apbalvojumu saņems vairāki Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācībspēki, zinātnieki un darbinieki: Veterinārmedicīnas fakultātes Pārtikas un vides higiēnas institūta profesors Pēteris Keidāns, Ārlietu daļas vadītāja, Pārtikas tehnoloģijas fakultātes asociētā profesore Ināra Melgalve, Ekonomikas fakultātes asociētais profesors Jānis Kaktiņš un direktors Andrejs Garančs, kurš vada iestādes saimniecisko dienestu.

Medaļa Par centību tiks pasniegta vairākiem ZM padotības iestāžu darbiniekiem. To saņems Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti - Jēkabpils pārvaldes vadītāja Dace Lazdāne, Ventspils pārvaldes vadītājs Jānis Blauzde, ģenerāldirektora padomnieks Arnis Jurēvics un Nacionālā diagnostikas centra Materiālo resursu daļas vadītāja Laima Turka. Par centīgākajiem atzīti arī Valsts meža dienesta (VMD) darbinieki - Limbažu virsmežniecības virsmežzine Maiga Pikšena, Rēzeknes virsmežniecības virsmežzine Antoņina Erta, Ugunsapsardzības un darba aizsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners, kā arī Laku atbalsta dienesta (LAD) darbinieki - Austrumlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes kontroles daļas vadītājs Valērijs Sedkins un Atbalsta departamenta Lauksaimniecības daļas vadītāja Laima Ceļadoma. Savukārt no Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) darbiniekiem medaļu šogad saņems Stratēģijas un metodoloģijas departamenta direktore Kristīne Kjago.