Latvijā šogad reģistrēti 2293 kūlas ugunsgrēki (2006.gadā – 7083). Šogad šajos ugunsgrēkos cietuši divi cilvēki, bet 2006.gadā gāja bojā seši un astoņi guva apdegumus. Samazinājies arī kūlas liesmās nopostīto ēku skaits – šogad 40, bet aizvadītajā gadā 472, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtā informācija.

Kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šogad lielāka uzmanība veltīta tam, lai ļaunprātīgie kūlas dedzinātāji saņemtu pelnītu sodu. Tiklīdz tika saņemta informācija par kūlas ugunsgrēku, par to informēja arī policiju, kas ieradās notikuma vietā, lai noskaidrotu lietas apstākļus un vainīgās personas. Lai maksimāli novērstu ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumus, kā arī brīdinātu iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, VUGD darbinieki veica 677 reidus, bet Valsts policijas darbinieki – 703. Otrkārt, kūlas ugunsgrēku skaitu ietekmē arī laika apstākļi. Lietainajās dienās kūlas ugunsgrēku skaits krasi samazinās vai pat līdzinās nullei. Ja ir silts un mitrs laiks, ātrāk izaug jaunā zāle un līdz ar to mazinās kūlas ugunsgrēku iespējamība.

Latvijā šā gada astoņos mēnešos ugunsgrēku skaits, salīdzinot ar aizvadītā gada analoģisku laika posmu, samazinājies par 43%, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika.

Šā gada astoņos mēnešos valstī reģistrēti 7940 ugunsgrēki, kas ir par 43% mazāk salīdzinot ar 2006. gada analoģisku laika posmu. Latvijā ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 126 cilvēki (2006.g. 8 mēnešos - 165), cieta - 173 ( 2006.g. - 235), izglābti - 280 cilvēki (2006.g. - 270).

No astoņos mēnešos reģistrētajiem 7940 ugunsgrēkiem 2565 izcēlās dzīvojamās mājās (2006.g. - 3274), 523 - transporta līdzekļos ( 2006.g. - 442), 170 reizes uguns liesmas postījušas sabiedriskās ēkas (2006.g. - 194) un 62 reizes - jaunbūves (2006.g. - 80). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šā gada astoņos mēnešos par 68% samazinājies ugunsgrēku skaits lauksaimnieciskās ražošanas objektos, par 34%- ražošanas ēkās, par 23% jaunbūvēs un par 22% - dzīvojamās mājās. Savukārt par 18% pieaudzis ugunsgrēku skaits transporta līdzekļos un transporta nozares objektos.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka šā gada 11 mēnešos salīdzinot ar iepriekšējo gadu valstī strauji samazinājies ugunsgrēku un bojā gājušo cilvēku skaits. Šogad reģistrēti 9536 ugunsgrēki, kas ir par 39% mazāk nekā 2006.gada 11 mēnešos (15606). Savukārt ugunsnelaimēs bojā gājušo skaits samazinājies pat par 16%. Šā gada 11 mēnešos ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 186 cilvēki, tajā skaitā seši bērni. Ugunsnelaimēs cietuši 227 cilvēki, 299 – ugunsdzēsēji izglābuši.

No valstī kopumā reģistrētajiem 9536 ugunsgrēkiem 7302 gadījumos to iemesls bija cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni, 1094 – bojātas elektroierīces vai to nepareiza ekspluatācija, 668 - bojātas apkures ierīces vai to nepareiza ekspluatācija, 131 – tīša dedzināšana, 104 – bērnu rotaļas ar uguni.

No 11 mēnešos reģistrētajiem 9536 ugunsgrēkiem 3373 izcēlās dzīvojamās mājās, 704 – transporta līdzekļos, 230 reizes uguns liesmas postījušas sabiedriskās ēkas un 76 reizes – jaunbūves. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šā gada astoņos mēnešos par 64% samazinājies ugunsgrēku skaits lauksaimnieciskās ražošanas objektos, par 28%- ražošanas ēkās, par 24% jaunbūvēs un par 18% - dzīvojamās mājās. Savukārt par 22% pieaudzis ugunsgrēku skaits transporta līdzekļos un transporta nozares objektos.

Ministru Kabinets vakar, 18.septembrī, atbalstījis Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kas paredz mežu īpašniekiem (valdītājiem) pienākumu nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu mežā, Db.lv informēja Iekšlietu ministrija.

Meža īpašniekam (valdītājam) pēc Valsts meža dienesta amatpersonas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta inspektora pieprasījuma arī būs jāveic meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc meža ugunsgrēka likvidācijas.

Tāpat projekts paredz, ka mežu ugunsgrēku dzēšanā sadarbosies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts mežu dienests. Iepriekš bija paredzēts laikā no 2005. līdz 2011.gadam uz VUGD bāzes veidot vienotu uguns apsardzības un glābšanas sistēmu, pakāpeniski pārņemot no Valsts meža dienesta meža ugunsdrošības uzraudzības un ugunsgrēku ierobežošanas funkciju. Tomēr, tā kā šī varianta īstenošanai nepieciešami vairāki simti miljoni latu VUGD materiāli tehniskās bāzes papildināšanai un jaunu depo būvniecībai, kas netika piešķirti, ar 2007.gadu VUGD nevar uzsākt organizēt un veikt meža ugunsgrēku ierobežošanas darbus.

Valdgales ugunsgrēka vietā turpinās gruzdošo vietu likvidācija, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.

Viņš pastāstīja, ka dzēšanas darbos iesaistīts Nacionālos bruņotos spēku helikopters, kā arī Lietuvas helikopters.

Svētdien Valdgales ugunsgrēka vietā nolijis lietus, tomēr tas nebija pietiekošs, lai nodzēstu šo ugunsgrēku, skaidroja Jaunķiķis.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja, ka arī NMPD seko līdzi notikumiem. Viņa atzina, ka līdz šim nav bijis neviens izsaukums pie Stiklu ciema iedzīvotājiem saistībā ar pašsajūtas pasliktināšanos no ugunsgrēku dūmiem.

Kā ziņots, ugunsgrēks kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē. Vēlāk liesmas izplatījās arī mežā.

Neskatoties uz helikopteru izmantošanu, visticamāk, kūdras degšanu un gruzdēšanu Valdgales pagastā pilnībā varēs likvidēt tikai rudens lietavās, iepriekš pauda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.

ASV komunālo pakalpojumu uzņēmums «Pacific Gas and Electric» (PG&E) gatavojas atslēgt elektroapgādi 800 000 klientu Kalifornijas štatā, lai novērstu ugunsgrēku izraisīšanos no bojātām elektrolīnijām.

Tas ir lielākais preventīvais elektroapgādes pārtraukums Kalifornijas vēsturē.

PG&E plāno no trešdienas atslēgt elektroapgādi 34 apgabalos Kalifornijas ziemeļos un vidienē.

Uzņēmums «Southern California Edison» otrdien brīdināja, ka arī Kalifornijas dienvidos 106 000 klientu varētu tikt traucēta elektroapgāde.

Elektroapgādi plānots atslēgt vairāk nekā pusē no Kalifornijas 58 apgabaliem, taču tas nenozīmē, ka pilnīgi visiem klientiem šajos apgabalos tiks atslēgta elektropadeve.

PG&E brīdinājis, ka elektroapgāde var tikt atslēgta uz vairākām dienām. Gatavojoties tam, cilvēki steiguši iepirkt kabatas baterijas, propāna balonus, ūdens pudeles, pārtiku, sveces un uzlādēt visas elektroniskās ierīces.

Patlaban visā Latvijā tiek dzēsti teju 30 ugunsgrēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šodien līdz plkst.16.45 ugunsdzēsēji glābēji steigušies uz 86 ugunsgrēku dzēšanu, no kuriem 73 izsaukumi bija uz kūlas ugunsgrēkiem.

29 no visiem saņemtajiem izsaukumiem uz ugunsgrēkiem patlaban vēl tiek dzēsti.

Plkst.17.13 VUGD saņēma izsaukumu uz Brīvības gatvi Rīgā, kur pie kanāla bija izcēlies kūlas ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg pērnā zāle un pastāv liesmu izplatīšanās draudi, kā arī notikuma vietā izveidojies spēcīgs sadūmojums. Patlaban tiek veikti arī šī paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka dzēšanas darbi.

VUGD informēja, ka, redzot dūmus, iedzīvotājus māc ziņkāre un vēlme savām acīm redzēt, kas ir noticis. Tomēr, tuvojoties ugunsgrēka vietai, cilvēki pakļauj sevi briesmām, jo atrašanās dūmos var kaitēt veselībai. Tāpēc VUGD aicinām iedzīvotājus, redzot dūmus, tomēr netuvoties ugunsgrēku vietai.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Daudzās pilsētās kūlas ugunsgrēku skaits jau pārsniedz pērn kopumā reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaitu, liecina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija.

Tā, Rīgā līdz 7. maijam reģistrēti 196 kūlas ugunsgrēki, salīdzinot ar 180 pērn, bet Daugavpilī – 139 ugunsgrēki, salīdzinot ar 124 pagājušajā gadā. Ievērojami audzis kūlas ugunsgrēku skaits Liepājā – 174, salīdzinot ar 88 pagājušajā gadā. Tāpat Jēkabpilī reģistrēts 61 kūlas ugunsgrēks, salīdzinot ar 55 pērn, un Jūrmalā – 64, salīdzinot ar 40 pagājušajā gadā. Ievērojami audzis kūlas ugunsgrēku skaits arī Ventspilī – no 8 pērn līdz 46 šogad.

VUGD stāsta, ka aizvadītajā diennaktī no 7. līdz 8. maijam ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši 73 kūlas ugunsgrēkus, un kūla tiek dedzināta visā Latvijā, gan laukos, gan arī pilsētu nesakoptajās daļās. Šogad kūlas ugunsgrēkos nopostītas jau vairāk nekā 40 ēkas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka rudenī, iestājoties vēsākam laikam, strauji pieaug ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaits.

Apkures sezonas laikā visizplatītākie ugunsgrēku iemesli ir nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība ekspluatējot malkas plītis un krāsnis, šķidrā kurināmā ierīces, kā arī kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi, siltumierīču atstāšana bez uzraudzības.

Šogad no bojātām apkures sistēmām un to nepareizas ekspluatācijas izcēlušies 549 ugunsgrēki, kuros bojā gāja 11 cilvēki. Analoģiskā laika posmā 2006.gadā bija reģistrēti 717 šāda veida ugunsgrēki, bet visa gada laikā 961 ugunsgrēks, kurā bojā gāja 31 cilvēks.

Šogad 297 no minētajiem 549 ugunsgrēkiem izcēlušies tādēļ, ka netika ievēroti ugunsdrošības noteikumi, lietojot plītis un krāsnis, 188 gadījumos bija dūmvadu, kurtuvju nepareiza uzbūve vai bojājumi. Pārējos ugunsgrēkos vainojami ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi lietojot šķidrā kurināmā vai gāzes ierīces, vai to nepareiza izbūve un bojājumi.

Lai gan Valdgales kūdras un meža ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās kūdras ražošanas uzņēmuma«Pindstrup Latvia» teritorijā, tā laikā tika konstatēti arī vairāki ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi ārpus ugunsgrēkaperimetra, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja iekšlietu ministrs RihardsKozlovskis (V).

Viņš norādīja, ka izmeklēšanā par Valdgales pagasta plašā ugunsgrēka izcelšanos pagaidām nekādu jaunumu nav, jo darbs ir laikietilpīgs, ņemot vērā dažādas veicamās tehniskās pārbaudes. Tomēr joprojām galvenā versija esot, ka ugunsgrēks izcēlies uzņēmuma «Pindstrup Latvia» teritorijā.

«Savukārt otrs gadījums, kas bija jau ārpus šī perimetra, pavisam citā vietā tai pašā novadā, pilnīgi noteikti bija ļaunprātīga dedzināšana. Tika aizdedzinātas septiņas vietas. Tā bija vairāku kilometru garumā apzināti veikta ugunsgrēka izraisīšana,» norādīja iekšlietu ministrs, apgalvojot, ka Valsts policija šo ļaunprātīgo dedzināšanupatlaban izmeklē.

Kā ziņots, ugunsgrēks Valdgales kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē un drīz vien liesmas pārmetās arī uz mežu. Vēlāk degšanas kopējā platība tika aplēsta virs 1000 hektāriem. Ugunsgrēka vietā joprojām notiek gruzdēšana, kuru atbildīgie dienesti rūpīgi uzrauga.

Budžeta apcirpšana palielinājusi risku, ka meža ugunsgrēkā izdegusī platība 2010. gadā būs lielāka nekā šogad, atzīst mežu īpašnieki un Valsts meža dienesta (VMD) vadība.

Bez tā, ka VMD finansējums ir samazināts līdz 2004. — 2003.g līmenim, arī Aizsardzības ministrija ir informējusi, ka apcirptā finansējuma dēļ Gaisa spēki būs spiesti atteikt palīdzību mežu ugunsgrēku dzēšanā un novērošanā. Savukārt Iekšlietu ministrija norādījusi, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pildīs tikai atbalsta funkcijas mežu ugunsgrēku dzēšanā un nevarēs uzņemties ne to organizēšanu, ne arī vadīt mežu ugunsgrēku dzēšanu.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Gadu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī prokuratūra saistībā ar šo gadījumu cēlusi apsūdzības trīs personām.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku, informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.

Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Pirmdienas pēcpusdienā izcēlies ugunsgrēks slavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, liesmām apņemot tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabrukusi katedrāles torņa smaile. Nodedzis arī dievnama jumts un liesmo ēkas iekšiene.

Parīzes centrā sapulcējušies vietējo iedzīvotāju un tūristu pūļi, kas šokēti skatās katedrāles degšanu.

Francijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka cīņai ar ugunsgrēku mobilizēti 400 ugunsdzēsēji. Kā pavēstīja Francijas ugunsdzēsības dienests, tas «nav drošs», vai degšanu var apturēt.

Sociālajos tīklos izliktajās fotogrāfijās un video redzams, kā gotiskās katedrāles jumtu un torni apņēmušas liesmas un milzīgi dūmu mākoņi.

Ugunsgrēka rezultātā sabrukusi 12.gadsimta katedrāles torņa smaile. Kā vēsta telekanāls BFMTV, 93 metrus augstā smaile bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Parīzes mēra vietnieks Emanuels Gregors pavēstīja, ka katedrāle ir cietusi milzīgus postījumus.

Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijas pilsētā Kemerovā dzīvību zaudējuši vismaz 64 cilvēki, pirmdien paziņoja Krievijas ārkārtējo situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs.

Bojāgājuso vidū ir bērni.

Viņš sacīja žurnālistiem, ka ir bez vēsts pazudušie, degošajā tirdzniecības centrā atrodas vēl vismaz seši cilvēki, un nav zināms, cik no viņiem gājuši bojā. Iepriekš tika ziņots par vairākiem desmitiem pazudušo.

Pučkovs arī sacīja, ka liesmas, kas bija lielākoties apdzēstas, atsākušās ar jaunu spēku.

Pēc oficiāliem datiem, ievainoti 84 cilvēki.

Ārkārtējo situāciju ministrijas sēdē iepriekš tika sniegta informācija, ka sabrukušas divas no trim tirdzniecības centrā esošajām kinozālēm. Vēlāk sabruka tirdzniecības centra jumts.

Pučkovs sēdē arī sacīja, ka pagaidām nav noskaidrots, kurā vietā tirdzniecības centrā ugunsgrēks izcēlies. Ugunsgrēks sākās svētdien.

Naktī Rīgas pilī notikušajā ugunsgrēkā tās kompleksā esošajiem muzeja krājumiem neatgriezeniski bojājumi nav nodarīti. Dzēšanas darbos visvairāk cietis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kuram tur atradās aptuveni miljons vērtīgu objektu, no tiem cietuši aptuveni 40 tūkst., bet tie nav cietuši neatgriezeniski. Rakstniecības un mūzikas muzejam krātuvē atradās 900 tūkst. eksponātu, no kuriem ūdens skāris 20 tūkst. vienību. piektdien žurnālistiem sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Apdraudētākās ekspozīcijas pārvietotas uz drošām telpām, bet uguns nodarīto seku apzināšana patlaban vēl turpinās.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums nelaimē nav cietis ne no uguns, ne ūdens.

Kā ziņots, pēc 16 stundu darba šodien plkst.14. 21 ir izdevies pilnībā likvidēt ugunsgrēku, kas vakar vakarā izcēlās Rīgas pilī, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele.

Informāciju par to, ka no Rīgas pils jumta redzami dūmi, VUGD saņēma plkst. 22.11. Struktūrvienības uz notikuma vietu jau sākotnēji tika izsūtītas pēc īpaši paaugstināta notikuma ranga, kas nozīmē vairāk nekā desmit autocisternas un citi specializētie ugunsdzēsības transportlīdzekļi. Pirmā struktūrvienība notikuma vietā ieradās jau pēc četrām minūtēm un, veicot izlūkošanu, konstatēja, ka degšana jumta konstrukcijās un bēniņos ir izplatījusies apmēram 100 kvadrātmetru platībā.

Rīgā gada laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par gandrīz ceturtdaļu jeb 24%, bet maznodrošināto personu skaits samazinājies par 17%, informē Rīgas dome.

2016.gada martā salīdzinājumā ar februāri trūcīgo personu skaits turpināja samazināties - par 1% vai 53 personām, savukārt salīdzinot ar 2015.gada martu, trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 2670 personām.

Martā samazinājies arī maznodrošināto personu skaits - par 1% vai 261 personu, bet gada laikā maznodrošināto personu skaits ir samazinājies par 3627 personām.

2016.gada plāns sociālajiem pabalstiem Rīgas domes budžetā ir 17 426 770 eiro, no kuriem gada pirmajos trīs mēnešos izlietoti 3 565 458 eiro jeb 20% no gada plāna.

Martā sociālo pabalstu saņēmēju skaits salīdzinot ar februāri ir pieaudzis par 3% vai 342 personām un sociālajiem pabalstiem izlietotā finansējuma apmērs pieaudzis par 1% vai 15 482 eiro. Tas skaidrojams ar to, ka turpinās apkures sezona, un klienti vēršas Rīgas Sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt dzīvokļa pabalstu. Dzīvokļa pabalstu martā saņēma 9676 rīdzinieki, bet februārī – 9261 rīdzinieks.

Saglabājoties pašreizējām migrācijas, dzimstības un mirstības tendencēm, iedzīvotāju skaits Rīgā, gluži tāpat kā valstī kopumā, turpinās samazināties, un pesimistiskākās prognozes liecina, ka līdz 2030.gadam Rīgas iedzīvotāju skaits varētu samazināties līdz 500 888 iedzīvotājiem, kas būtu par 24% mazāk nekā patlaban.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2013.gada sākumā Rīgā ir 643 600 iedzīvotāju, tādējādi pēc iedzīvotāju skaita Rīga patlaban ir izteikti lielākā pilsēta Latvijā, vienlaikus arī lielākā pilsēta Baltijas valstīs, kā arī viena no lielākajām starp Ziemeļeiropas metropolēm. 2012.gadā Rīga ierindojās otrajā vietā starp Ziemeļeiropas galvaspilsētām - lielāka ir vienīgi Stokholma, kurā ir 864 300 iedzīvotāju, bet trešajā vietā ar 613 300 iedzīvotājiem ierindojas Oslo.

Tomēr drīzumā Rīga otrās lielākās Ziemeļeiropas galvaspilsētas statusu varētu zaudēt - starp Baltijas valstu galvaspilsētām Rīga ir vienīgā, kur dabiskais pieaugums ir negatīvs, arī migrācijas temps nesamazinās, kamēr tādās Ziemeļeiropas galvaspilsētās kā Oslo, Stokholma, Helsinki iedzīvotāju skaits turpina palielināties.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Šogad, vēl nesākoties tumšajam un aukstajam rudens periodam, kad uguns nelaimju skaitam ir tendence pieaugt, Latvijā jau notikuši 6,1 tūkstotis ugunsgrēku, bet pērn visa gada laikā ugunsgrēku skaits sasniedza 8,9 tūkstošus, liecina VUGD dati.

Cilvēki diezgan kūtri apdrošina savu nekustamo īpašumu. Apdrošināšanas sabiedrības BTA dati liecina, ka salīdzinājumā ar 2009.gadu šā gada pirmajos astoņos mēnešos noslēgto īpašuma apdrošināšanas līgumu skaits krities vidēji par 17%.

Līdz ar to arī izmaksāto atlīdzību skaits šajā apdrošināšanas veidā salīdzinājumā ar kopējo uguns nelaimju skaitu valstī ir salīdzinoši neliels. BTA dati liecina, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos ir pieteiktas tikai 30 apdrošināšanas atlīdzības, neskatoties uz to, ka valstī kopumā noticis vairāk kā 6 tūkstoši ugunsgrēku.

Rīgā gada laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par gandrīz ceturtdaļu jeb 24%, bet maznodrošināto personu skaits samazinājies par 15%, informē Rīgas dome.

Salīdzinot ar 2015.gada februāri, kad trūcīgo personu skaits bija 11 040, šā gada februārī trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 24% vai 2656 personām. Savukārt, salīdzinot februāri ar janvāri, mēneša laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par 1% jeb 85 personām (janvārī bija reģistrēti 8469 trūcīgie, bet februārī – 8348).

2015.gada februārī maznodrošināto personu skaits bija 21 392, bet šā gada februārī - 18 095, kas nozīmē, ka maznodrošināto skaits gada laikā ir samazinājies par 15% vai 3297 personām. Salīdzinot februāri ar janvāri, maznodrošināto skaits samazinājies par 1% vai 165 personām.

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 16.marta plkst. 6:30 līdz 17.marta plkst. 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 197 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem un piecus uz mežu ugunsgrēkiem. Kopumā šogad Latvijā reģistrēti jau 924 kūlas ugunsgrēki, informŗ VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.

Kūlas ugunsgrēki dzēsti visā Latvijā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku vakar reģistrēts Zemgalē - 46, tai seko Rīga un Rīgas reģions ar 45 un Latgale ar 44 kūlas ugunsgrēkiem, savukārt Vidzemē reģistrēti 28 un Kurzemē 24 kūlas ugunsgrēki.

Lielā kūlas ugunsgrēku skaita dēļ vakar veidojās situācija, ka vienas pilsētas, piemēram Daugavpils, visi ugunsdzēsēji bija iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā ārpus pilsētas, kas nozīmē, ka notiekot nelaimes gadījumam, kurā būtu nepieciešama ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, to nāktos gaidīt ilgāk, jo uz notikuma vietu dotos ugunsdzēsēji no tālākām struktūrvienībām. Lai risinātu situāciju un varētu izbraukt uz ar kūlas dedzināšanu nesaistītiem izsaukumiem, Daugavpilī darbā tika iesaistīti arī ugunsdzēsēji no brīvajām maiņām.