Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Aizvadītajā nedēļā tikušas reģistrētas vairākas apjomīgas komercķīlas, tostarp lielākās reģistrējis Riga Bulk Terminal, Rīgas Piena kombināts (RPK), kura attīstībā tiek veiktas vērienīgas investīcijas, un noliktavu uzņēmums Signāls P-Šuja , liecina Uzņēmumu reģistra (UR) statistika.

Vislielākāko pagājušajā nedēlā reģistrēto komercķīlu parādniece ir SIA Riga Bulk Terminal. Šis uzņēmums reģistrējs divas ķīlas – katru vairāk nekā 17,921 milj. Ls apmērā. Komercķīlu devējis a/s SEB banka ir SEA Orchid Consultants Ltd un Latvian Bulk Holding Limited, liecina UR dati. Ja rakstīts, ka Riga Bulk Terminal Rīgas bbrīvostas teritorijā, Kundziņsalā, būvē multifunkcionālu beramkravu termināli.

Aizvadītajā nedēļā a/s Rīgas Piena kombināts a/s DNB banka devis desmit miljonu latu apjomīgu komercķīlu. Jau vēstīts, ka arī novembra pirmajā nedēļā RPK reģistrēja desmit milj. Ls ķīlu, kuras ņēmējs ir a/s DNB banka. Jau rakstīts, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu Food Union, kurā tiek veiktas vērienīgas investīcijas. Pašlaik uz RPK bāzes izveidotas trīs jaunas ražotnes – saldējuma ražotne, kurā investēti 12 milj. eiro jeb aptuveni 8,4 milj. Ls, sviesta un krēmsiera ražotne, kurā investēti 18 milj. eiro (12,6 milj. Ls). Savukārt Food Union atjaunoto produktu grupā Rasa uzņēmums ieguldījis 11,2 milj. Ls un plāno iekarot 5% siera, 8% sviesta un 20% krēmsiera tirgus daļu Krievijā.

Pagājušajā nedēļā Saldus novada uzņēmums a/s Kurzemes degviela reģistrējis 38,9 milj. Ls komercķīlu, kuras ņēmējs ir Gibraltārā reģistrēta kompānija Red Star Enterprises Limited, liecina Uzņēmuma reģistra informācija.

A/s Kurzemes degviela darbības veidi ir degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība; naftas pārstrādes produktu ražošana; degvielas, rūdas, metāla un rūpniecisko ķīmikāliju vielu vairumtirdzniecības starpnieku darbība un uzglabāšana un noliktavu saimniecība. Uzņēmums dibināts 1994. gadā, un tā juridiskā adrese ir Saldus pagasta Torņi.

Tāpat pagājušajā nedēļā apjomīgu – 21,3 milj. Ls – ķīlu reģistrējusi SIA Baltic Trade Network, kuras parādnieks ir būvmateriālu tirgotājs UAB Sanitex, Bendra Lietuvos-Jav imone. Ķīlas devējs ir a/s UniCredit Bank.

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Tā stāvokli Ukrainā DB raksturo Varšavas Austrumu studiju centra speciālists Arkadiušs Sarna. Polija ir viens no nozīmīgākajiem Ukrainas ES partneriem ar itin plašu ekonomisko un politisko interešu loku abu valstu starpā. A. Sarna gan piekrīt, ka Ukrainas makroekonomiskie rādītāji «ir briesmīgi».

Pirmām kārtām Ukrainā rūk ārzemju valūtu rezerves. Tā pērn rezerves kritušās no 31 miljarda ASV dolāru līdz 25 miljardiem, bet šā gada jūnijā to līmenis bija jau pie 21,7 miljardu dolāru atzīmes. Tas ir biedējoši Ukrainas nesabalansētās eksporta un importa attiecības dēļ.

Var pabrīnīties arī par Ukrainas vadītāju taktiku, kad, tās grivnai un attiecīgi atkarībai no importa kļūstot stiprākai, ticis audzēts arī valsts tekošā konta deficīts. 2012. gadā tas pieaudzis jau virs 8% no IKP. Tāds tas saglabāsies arī šogad – aģentūrai Bloomberg prognozē Goldman Sachs (GS) Maskavas analītiķis Andrejs Mathenijs. Pēc viņa datiem ar šādiem makroekonomiskajiem rādītājiem līdz gada beigām Ukrainas valūtas varētu krist līdz pat 13 miljardiem dolāru, kas valsts finanšu sistēmai nav adekvāts daudzums.

Vecā kontinenta akcijas nav atguvušās no februāra sākuma izpārdošanas

Atšķirībā no ASV akciju tirgus, Eiropas akcijas tā arī pa īstam nav spējušas izrāpties no šā gada janvāra beigu un februāra sākuma izpārdošanas bedres. Tas ir gluži kā par spīti paredzējumiem, ka vecā kontinenta akcijām šogad vajadzētu klāties labāk. Reģiona Stoxx 600 akciju indeksa vērtība pašlaik ir par 3,6% zemāka nekā tā bija šā gada sākumā. Savukārt ASV Standard & Poor’s 500 indekss šogad palielinājies par 1,6%.

Šobrīd gan joprojām liela daļa analītiķu pauž pārliecību, ka Eiropas akcijām kādā brīdī vajadzētu saņemties un nodrošināt investoriem bagātīgākus guvumus. Tiek vērsta uzmanība uz to, ka ASV S&P 500 indeksa vērtība kopš 2009. gada zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 300%. Šajā pašā laikā Stoxx 600 Europe indeksa vērtības kāpums ir bijis krietni mazāk straujš – 130% apmērā. Daži spekulē, ka «taisnības» labad šiem mērījumiem vajadzētu kļūt līdzīgākiem.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

No šā gada 1.maija stājās spēkā ierobežojumi lombardu darba laikam diennakts tumšajās stundās no 20:00 līdz 8:00. Tas nozīmē, ka turpmāk lombardi drīkstēs darboties tikai pa dienu.

Tāpat stājušās spēkā prasības obligātai lombardā nodoto ķīlu uzskaitei, līdz 2012.gada 1.janvārim pilnībā pārejot uz elektronisku ķīlu uzskaiti, kā arī prasības ķīlu drošai glabāšanai lombardā, DB informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Minētās prasības ietver gan atsevišķas ķīlu glabātavas, gan videonovērošanas un apsardzes līgumu obligātu esamību, gan pienākumu kredīta devējam apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu tā glabāšanā nodotajai ķīlai.

No 1.maija stājušies spēkā arī jauni nosacījumi attiecībā uz patērētāja kreditēšanas līgumos ietveramo informāciju un pirmslīguma informācijas sniegšanu. Ministru kabineta noteikumi paredz līgumā iekļaut ne tikai informāciju par darījuma noteikumiem un patērētāja pienākumiem, bet par tiesību aktos noteiktajām patērētāja tiesībām.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 91 miljrd. Ls, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 54 miljrd. Ls, liecina Uzņēmumu reģistra (UR) informācija.

Savukārt dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 37 miljrd. Ls. Pagājušajā nedēļā UR saņēmis 518 komercķīlu pieteikumus, kas ir par 190 vairāk nekā pirms nedēļas. No kopējā skaita 82 komercķīlas tika reģistrētas, 415 – dzēstas, 17 – atsauktas.

Lielākie komercķīlu ņēmēji bija a/s SEB banka, kas reģistrējusi 25 komercķīlas par 19,81 milj.Ls, a/s DnB NORD Banka – piecas komercķīlas par 5,66 milj.Ls, Nordea Bank Finland Plc – trīs komercķīlas par 5,12 milj. Ls.

Pagājušajā nedēļā lielākā ķīlas ņēmēja bija a/s SEB banka, kura no SIA VRPB ņēmusi ķīlu 13,19 milj.Ls apmērā. Tai seko a/s Norvik banka, kas no SIA Preses nams Baltic ņēmusi ķīlu 12,37 miljonu apmērā un SIA SEB līzings, kas no Recipe Pluss ņēmis 10,54 milj. Ls lielu ķīlu.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu 13,8 milj. Ls apmērā parādnieki ir ar Jysk Linnen's Furniture saistītie uzņēmumi, kā arī naftas pārstrādes produktu ražošanas uzņēmums SIA Naftas Tranzīta aģents, liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati.

Divu 13,807 milj. Ls apjomīgu komercķīlu parādnieks ir SIA The Pier. Vienas no komercķīlu devējiem ir ar Jysk Linnen'n Furniture saistītais uzņēmums SIA Do It, bet otras – SIA Jysk Linnen'n Furniture. Abu ķīlu ņēmējs ir a/s Swedbank. Kā Db.lv stāstīja Jysk Linnen'n Furniture valdes locekle Edīta Skrastiņa, komercķīlas reģistrētas, palielinot banku prasījuma apjomu, un tām nebūs tiešas saistības ar uzņēmuma darbību.

Tāpat aizvadītajā nedēļā reģistrētas divas 5,819 milj. Ls apjomīgas komercķīlas, kuru ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc. Vienas no šo ķīlu devējiem ir uzņēmums K Holding Limited, bet otras – SIA Latrealty. Abu komercķīlu parādniece ir SIA Naftas Tranzīta aģents, kas nodarbojas ar naftas pārstrādes produktu ražošanu. Db.lv neizdevās sazināties ar uzņēmuma pārstāvjiem.

Aizvadītajā gadā turpinājusies tendence sarukt reģistrēto ķīlu skaitam, un pagājušajā gadā kritums bijis 11,08%, liecina Lursoft dati. 2012.gada laikā jaunu reģistrēto ķīlu skaits samazinājās par 5,8%.

Lursoft pētījums liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā reģistrētas kopumā 4752 komercķīlas, kas ir zemākais rādītājs kopš 1999.gada, kad tika reģistrētas 3876 ķīlas.

Neskatoties uz tendenci sarukt reģistrēto ķīlu skaitam, to kopējā summa, salīdzinot, piemēram, ar 2012.gadu, ir ievērojami augusi. Lursoft dati rāda, ka aizvadītajā gadā valstī reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa veidojusi 13,08 miljardus latu, kas nozīmē, ka vidēji katras ķīlas summa bijusi 2,751 miljons latu. Tomēr ievērojamu artavu kopējos statistikas rādītājos devuši atsevišķi rekordisti, kad reģistrētas ķīlas par vairākiem miljoniem latu, savukārt vienā gadījumā ķīlas summa pārsniegusi pat vienu miljardu.

Ar lielākiem sodiem būs jārēķinās komersantiem, kuri bez licences izsniedz kredītus pret kustamas mantas ķīlu. To paredz Saeimā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Par kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu sods juridiskajām personām paredzēts no 150 Ls līdz tūkstoš latiem. Savukārt, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, soda apmērs būs no 250 Ls līdz trīs tūkstošiem latu.

Likumprojekta autori norāda, ka vairāku komersantu līdzšinējā darbībā saskatāmas slēptas lombardu darbības pazīmes. Ņemot vērā salīdzinoši augstās nebanku kreditēšanas licences izmaksas, daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanu. Piemēram, tiek slēgti preču glabājuma vai remonta līgumi, kas paredz drošības naudas izmaksu klientam, nododot lietu glabāšanā vai remontā.

Televīzijas nodrošinātāja SIA Balticom TV aizvadītajā nedēļā reģistrējusi divas ķīlas – katru vairāk nekā 29,5 milj. Ls apmērā, tāpat divas 27 milj. Ls ķīlas reģistrējusi Liepājas atkritumu savākšanas SIA Eko Kurzeme, liecina Uzņēmumu reģistra statistika par pagājušo nedēļu.

Vienas no vairāk nekā 29,51 milj. Ls apjomīgās komercķīlas devējs ir SIA Baticom TV, savukārt otras ķīlas devējs ir telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējs SIA Latvijas Datoru tīkli. Abu ķīlu parādnieks ir SIA Balticom TV, bet ķīlas ņēmējs ir a/s SEB banka.

Tāpat aizvadītajā nedēļā divas 27,1 milj. Ls komercķīlas reģistrējusi arī Liepājas atkritumu savākšanas SIA Eko Kurzeme. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc., vienas no Eko Kurzeme ķīlas devējs ir šķirotu materiālu pārstrādes uzņēmums SIA Eko Baltija, kas sniedz konsultācijas komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī veic centrālo biroju darbību.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Elko grupa, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Uzņēmums reģistrējis 71,55 miljonu vērtu ķīlu, kuru ņēmusi Nordea Bank Finland.

Otru lielāko komercķīlu 12,04 miljonu latu vērtībā devusi AS Latvijas nafta, un tās ņēmējs bijis Valsts ieņēmumu dienests.

Aizvadītajā nedēļā 8,36 miljonu latu vērtu komercķīlu reģistrējis SIA B&B Investīcijas, SIA Alternative Energy Resources kā parādnieku reģistrējis SIA KSER.

Komercķīlu 4,85 miljonu latu apmērā devis Gertynoir Holdings Limited, kā parādnieku reģistrējot SIA T2 Terminal. Ķīlu ņēmusi Nordea Bank Finland.

Tāpat pagājušajā nedēļā Nordea Bank Finland ņēmusi komercķīlu 3,9 miljonu latu vērtībā, ko devusi Nacionālā būvkompāniju apvienība.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Ņemot vērā šī rīta notikumus Ukrainā, “Tele2” uz laiku atceļ viesabonēšanas maksu zvaniem un mobilajam datiem, atrodoties Ukrainā.

Tas nozīmē, ka “Tele2” klienti mobilos sakarus Ukrainā var izmantot bez papildu maksas. Tāpat visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņas” klientiem starptautiskie zvani uz Ukrainu ir bez maksas.

Maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu tiks kompensēta visiem “Tele2” klientiem – gan privātpersonām un biznesa klientiem, gan priekšapmaksas karšu lietotājiem.

“Mēs esam liecinieki notikumiem, kas demokrātiskā un brīvā pasaulē ir neaptverami. Sastopoties ar šiem milzīgajiem izaicinājumiem, palīdzēsim klientiem uzturēt kontaktus ar saviem tuviniekiem,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” kompensāciju par mobilo sakaru izmantošanu Ukrainā un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu automātiski piemēros mobilo sakaru rēķinam mēneša beigās. “Zelta Zivtiņas” priekšapmaksas karšu lietotājiem tiks aktivizēti bezmaksas sakari Ukrainā un zvaniem uz Ukrainu.

Piektdien, 24.novembrī daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā norisinās savulaik ASV ieviestā Black Friday jeb Melnā piektdiena, kad veikalos un tirdzniecības centros notiek preču izpārdošanas ar lielām atlaidēm.

Izpārdošanas šajā dienā rīko gan tradicionālie veikali, gan arī internetveikali. Taču pēdējie gatavojas vēl kādam notikumam – pirmdien, 27.novembrī notiks Cyber Monday jeb kiberpirmdiena, kad izpārdošanas rīkos daudzi internetveikali.

Laikraksts Dienas Bizness piektdien ziņo, ka pēdējos gados šādas akcijas mēģina iedzīvināt arī Latvijā.

Iepirkšanās drudzi fotogrāfijās skatiet galerijā!

Tiesiskās aizsardzības procesa rezultātā Burusporta īpašnieks SIA Borts vienojies ar Nordea banku par jaunu kredīta atmaksas grafiku, mēnesī maksājot mazāku summu.

Uzņēmumam jaunie noteikumi ļāvuši atkal nostāties uz kājām un bankrotēšanas vietā turpināt strādāt, pārorientējot veikala preču piedāvājumu atbilstoši patlaban taupīgāko pircēju vajadzībām, raksta Diena.

Velosegmentā veikals par patlaban iecienītāko sauc simts latu riteni pilsētas vajadzībām, un atbilstoši šim pieprasījumam izdevies pielāgot arī piedāvājumu. Tirdzniecībā nodoti arī tie vairāk nekā 100 velosipēdu, ko tiesiskās aizsardzības procesa laikā no uzņēmuma noliktavām bija izvedusi Nordea banka. Jau vēstīts, ka tirgotāja un bankas attiecības saasinājās pēc tam, kad tam apgrozījuma krituma dēļ radās grūtības atmaksāt aizņemtos līdzekļus. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Birzulis atzinis, ka bez laika, ko tirgotājam sniedza tiesiskās aizsardzības process, Burusports, visticamāk, patlaban jau būtu izpārdots.

Latvijas Banka apsver iespēju izsniegt vēl vienu aizdevumu bankai «ABLV», informēja Latvijas Bankā.

Līdzīgi kā iepriekš sniegtais 97.5 miljonu eiro aizdevums, arī šajā gadījumā Latvijas Banka, īstenojot monetārās politikas operācijas un saņemot FKTK ierosinājumu, var nodrošināt ārkārtas likviditātes palīdzību komercbankai. Aizdevums ir labi nodrošināts, jo tiek izsniegts pret drošu ķīlu.

Pašlaik nacionālā banka vērtē kā aizdevuma ķīlu piedāvātos vērtspapīrus. Par aizdevumu izsniegšanu ir saņemts arī «ABLV Bank» uzraugošās Eiropas Centrālā bankas novērtējums.

FKTK skaidro, ka lēmumu par ārkārtas likviditātes palīdzības sniegšanu kredītiestādei pieņem LB.

Savukārt lūgumu izskatīt iespēju aizdevumu saņemt LB izsaka pati kredītiestāde. FKTK pirms tam atbilstoši LB noteikumiem sniedz tai novērtējumu par kredītiestādes finanšu stāvokli, lai LB varētu pieņemt atbilstošu lēmumu, uzsver FKTK.