Šā gada pirmajā pusgadā visvairāk pasažieru no Rīgas ir devušies uz Londonu. Lielbritānijas galvaspilsētu pirmajā pusgadā izvēlējušies 145 947 pasažieri, sastādot 9% no kopējā pasažieru apjoma.

Otrs populārākais galamērķis pirmajā pusgadā ir Dublina ar 102 279 pasažieriem, jeb 6.6% no kopējā pasažieru skaita. Trešajā vietā ir Berlīne ar 96 303 pasažieriem, jeb 6.2% no kopējā pasažieru skaita. Ceturtajā un piektajā vietā pirmajā pusgadā ierindojas Stokholma ar 90 792 pasažieru, kas veido 5.8% no pasažieru kopskaita un Kopenhāgena ar 78 166 pasažieru, jeb 5% no šā gada pirmajā pusgadā apkalpotajiem pasažieriem, Db.lv informē A/S airBaltic Corporation Starptautiskā lidosta Rīga Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Šā gada pirmajā pusgadā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 1 659 185 pasažierus, kas ir par 17.4% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajā pusgadā. Tallinas lidosta šā gada pirmajā pusgadā apkalpoja 900 190 pasažierus un Viļņas lidosta – 993 509. Jūnijā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 346 137 pasažierus, kas ir par 14.4% vairāk, nekā 2007. gada jūnijā.

Janvārī lidosta Rīga apkalpojusi 232 764 pasažierus, kas ir par 21.1% vairāk nekā 2007.gada janvārī. Tallinas lidosta gada pirmajā mēnesī apkalpoja 122 040, savukārt Viļņas lidosta – 129 582 pasažieru, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šogad pirmajā mēnesī Tallinas lidosta apkalpoja par 10.2% pasažieru vairāk nekā pērn analogā laika periodā. Viļņas lidostas apkalpoto pasažieru pieaugums šajā laika posmā ir 30.5%.

Tāpat kā 2007.gadā, šogad janvārī visvairāk pasažieru no Rīgas ir devušies uz Londonu. Lielbritānijas galvaspilsētu par galamērķi janvārī izvēlējušies 24 331 pasažieri, sastādot 11% no kopējā pasažieru apjoma. Otrs iecienītākais virziens ir Īrijas galvaspilsēta Dublina uz kurieni gada pirmajā mēnesī devās 17 605 pasažieri, jeb 8% no kopējā pasažieru apjoma. Uz pārējām apmeklētākajām pilsētām – Berlīni, Stokholmu un Kopenhāgenu attiecīgi devās 6.9%, 5.6% un 5.5% no kopējā pasažieru apjoma.

Starptautiskās lidostas Rīga termināļa paplašināšana izmaksās 17,336 miljonus latu, kas īpaši neatšķirsies no 2007.gadā plānotajām. Taču paplašināšanās projekta pirmā kārta neatrisinās bagāžas zonas, reģistrācijas un drošības kontroles problēmas, tādēļ plānots arī esošā lidostas termināļa paplašināšanas nākamais attīstības posms.

Plānots, ka celtniecības darbi kopumā izmaksās 14,043 miljonus latu, tostarp vispārējie būvdarbi - 8,154 miljonus latu, iekšējie tīkli, sistēmas - 3,61 miljonu latu, ārējie tīkli un sistēmas - 1,156 miljonus latu. Pēc lidostas aprēķiniem, lifti izmaksās 194 tūkstošus latu, pasažieru tilti - 750 tūkstošus latu un labiekārtošana - 179 tūkstošus latu.

Par to ceturtdien žurnālistiem pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Būvuzraudzībai plānots atvēlēt 1% no celtniecības kopējām izmaksām jeb 140,4 tūkstošus latu. Kopumā 125,7 tūkstoši latu paredzēti autoruzraudzībai un 18 tūkstoši latu būvprojekta ekspertīzei. Bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lidostas pasažieru termināļa paplašināšanās izmaksās 14,327 miljonus latu un ar 22% PVN - 17,336 miljonus latu.

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

2006/2007 finanšu gadā, kas beidzās 2007.gada 31.augustā, AS Tallink Grupp apkalpoja 6 873 339 pasažierus kas ir par 63,5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu. Pieaugums vērojams arī kravu un pasažieru automašīnu pārvadājumos: salīdzinot ar 2005/2006 finanšu gadu, šogad to skaits palielinājies attiecīgi par 91,0%, kas sastāda 359 781 kravas vienības, un 45,2% ar 590 978 pasažieru transporta līdzekļiem .

AS Tallink Grupp valdes loceklis Andres Hunt pastāstīja, ka uzņēmums šogad ieguldīja daudz darba kompānijas attīstībā un rezultāti redzami jau šobrīd. "Jaunā servisa koncepcija Tallina - Helsinki maršrutā, jaunais prāmis, kuģa flotes un maršrutu funkcionālā izmaiņas un uzlabojumi noteikti ir attīstība ar perspektīvu. Mēs arī turpmāk strādāsim saskaņā ar esošo stratēģiju," papildināja Andres Hunt.

2006/2007 finanšu gadā Tallink maršrutā Rīga - Stokholma sāka kursēt otrs prāmis, nodrošinot ikdienas satiksmi starp abu pilsētu ostām. Līnijā Tallina - Helsinki darbību uzsāka jaunais ātrgaitas prāmis M/S Star, kas vienlaicīgi ieviesa arī jaunu servisa konceptu Tallink Shuttle. Rostoka Hanko maršruts tika izmainīts, par ostas pilsētu Somijā nosakot Helsinkus un pagarinot maršrutu līdz Tallinai. Šobrīd tā ir vienīgā tiešā pasažieru jūras satiksme starp Igauniju un Vāciju.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

2007.gadā starptautiskā lidosta Rīga apkalpojusi par 83% pasažieru vairāk nekā Tallinas un par 84% pasažieru vairāk nekā Viļņas lidosta. Baltijas valstu lidostu starpā šajā jomā Rīgas lidostai pērn bijis straujākais pasažieru pieaugums salīdzinājumā ar 2006.gadu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Aizvadītā gada bilance lidostai Rīga bija 3 160 945 apkalpoti pasažieri, kas nodrošināja 26.7% pieaugumu, salīdzinot ar aizpagājušā gada divpadsmit mēnešiem. Tallinas lidostas apkalpoto pasažieru pieaugums šajā laika posmā bija 12.1%, bet Viļņas lidostai – 18.3% apkalpotu pasažieru.

Piepildījies ir lidostas Rīga iepriekš prognozētais: 2007.gadā apkalpot vismaz 3 100 000 pasažieru.

Apkalpoto pasažieru skaits 2007.gadā Rīgas, Tallinas un Viļņas lidostā:

Kopā:

Rīga 3 160 945

Tallina 1 728 430

Viļņa 1 717 222 Pēdējo četru gadu laikā, lidostai Rīga ir izdevies trīskāršot apkalpoto pasažieru skaitu no 1.06 miljoniem 2004.gadā līdz 3.16 miljoniem apkalpotu pasažieru aizvadītajā gadā.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

A/S „Pasažieru vilciens” 2005.gadu noslēdza ar 374 000 latu lielu peļņu, kas ieguldīta uzņēmuma tālākā attīstībā – ritošā sastāva atjaunošanas un modernizācijas programmās. 2005.gada ietvaros uzņēmums ar vilcieniem Latvijas teritorijā pārvadājis 25,5 miljonus pasažieru, kas ir par 8,76% vairāk nekā 2004. gadā. 2005.gadā katru dienu A/S „Pasažieru vilciens” ir nodrošinājis pakalpojumus 65 tūkstošiem elektrovilcienu klientu un 8-9 tūkstošiem dīzeļvilcienu klientu. Vidēji dzelzceļu kā pārvietošanās līdzekli valsts teritorijā ir izmantojuši 6% no kopējā pasažieru skaita. Šis rādītājs atbilst vidējam Eiropas Savienības rādītājam, kas ir 6-10%. „Analizējot tendences pasažieru pārvadājumu jomā pa dzelzceļu, secinām, ka šis pārvietošanās veids kļūst arvien populārāks iedzīvotāju vidū. Par to liecina ne vien pieaugošais pasažieru skaits gadā, bet arī vidējais attālums, ko pasažieri nobrauc. Pasažieru nobrauktais attālums pa dzelzceļu kilometros ir palielinājies par 10,6%, pērn sasniedzot 786 miljonus pasažieru kilometru. Uzskatām, ka pārvadāto pasažieru skaita un pasažieru apgrozības rādītāju pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka 2005. gadā dzelzceļa pasažieru pārvadājumos saglabājām nemainīgu braukšanas maksu, salīdzinot ar autobusu pasažieru pārvadājumiem,” 2005.gada rezultātus skaidro Linda Baltiņa, A/S „Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja. Dzelzceļa priekšrocības spilgti izceļas, salīdzinot transporta veidus nevis tieši, bet ievērojot transporta ārējās izmaksas – kaitējumu dabai un sabiedrībai. No ārējām izmaksām 92% gulstas uz autotransportu, savukārt, uz dzelzceļu tikai 4%. A/S „Pasažieru vilciens” 2005. gadā nodarbināja vidēji 1 175 darbinieku, no tiem Tehniskajā departamentā (mašīnistu brigādes un citi tehniskie darbinieki) 24 % darbinieku, Pasažieru apkalpošanas departamentā (kasieri, konduktori kontrolieri, darba rīkotāji) 58% darbinieku, Administrācijas 7% darbinieku. 2005. gadā Finanšu ministrijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Vadības komiteja apstiprināja ERAF nacionālo programmu "Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu attīstība 2005.-2013. gadam.", kas paredz līdz 2008. gada modernizēt elektrovilcienu vagonus. ERAF piešķirtais finansējums (7,73 milj. Ls) un uzņēmuma līdzfinansējums (6,02 milj. Ls) elektrovilcienu modernizācijai ļauj piedāvāt pasažierim kvalitatīvāku pakalpojumu – braucienu ērtākā vilcienā. A/s «Pasažieru vilciens» izveidota 2001. gadā, no VAS «Latvijas dzelzceļš» nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. A/s „Pasažieru vilciens” ilgtermiņa darbības pamatiezīme – „Uz pasažieru vajadzībām vērsts, efektīvs uzņēmums, kurš nodrošina kvalitatīvus iekšzemes pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu.” A/s „Pasažieru vilciens” 2005. gads bija piektais darbības gads, kurš pagaidām bijis finansiāli veiksmīgākais, jo savā pastāvēšanas vēsturē pirmo gadu uzņēmums strādājis ar peļņu.

Starptautiskā lidosta Rīga novembrī un decembrī plāno apkalpot ne mazāk kā 300 tūkstošus pasažieru katru mēnesi, tādējādi 4 miljonus apkalpoto pasažieru robežu sasniedzot ap Ziemassvētkiem.

Šāgada oktobrī starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 375.3 tūkstošus pasažieru, kas ir par 11.9 procentiem vairāk nekā 2008. gada oktobrī.

Desmit mēnešos starptautiskajā lidostā Rīga apkalpoti 3.44 miljoni pasažieri, kas ir par 9.6 procentiem vairāk nekā pērn.

Starptautiskā lidosta Rīga novembrī un decembrī plāno apkalpot ne mazāk kā 300 tūkstošus pasažieru katru mēnesi, tādējādi 4 miljonus apkalpoto pasažieru robežu sasniedzot ap Ziemassvētkiem.

Strauji turpina augt transfēra un tranzīta pasažieru skaits. Šāgada desmit mēnešos starptautiskajā lidostā Rīga apkalpoti 1 133 780 transfēra un tranzīta pasažieri jeb 33 procenti no kopējā apkalpoto pasažieru apjoma, kas ir par 184 procentiem vairāk nekā pērn, kad apkalpoja 398 604 transfēra un tranzīta pasažierus. Oktobrī transfēra un tranzīta pasažieru skaits sasniedza 138.8 tūkstošus jeb 37 procentus no kopējā pasažieru skaita, kas ir par 133 procentiem vairāk nekā pērn oktobrī, kad šādu pasažieru bija 59 486. Starptautiskās lidostas Rīga attīstības stratēģija paredz koncentrēties tieši uz tranzīta pasažieru apkalpošanu.

2007.gada oktobra mēnesī AS Tallink Grupp apkalpoja 526 500 pasažierus, kas ir par 10,7% mazāk nekā attiecīgā periodā 2006.gadā, liecina kompānijas sniegtā informācija medijiem. Rezultātu samazinājums atsevišķos maršrutos esot pārejošs.

Pieaugums vērojams kravu pārvadājumos, kas sastāda 6% pieaugumu ar 32 344 kravas vienībām. Kopumā tika pārvadāti 43 095 pasažieru transporta līdzekļi, kas ir par 0,9% mazāk, salīdzinot ar 2006.gada oktobra rādītājiem. Rezultātu samazinājums atsevišķos maršrutos ir pārejošs un galvenokārt saistīts ar jaunas rezervēšanas un reģistrācijas sistēmu ieviešanu visā AS Tallink Grupp, skaidro kompānija.

2007.gada oktobrī AS Tallink Grupp maršrutā Rīga – Stokholma apkalpoja 25 437 pasažierus, kas ir par 63,2% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada oktobra mēnesi. Divu prāmju darbība un ikdienas satiksme starp Rīgu un Stokholmu ir devusi pozitīvus rezultātus. Pieaugums vērojams arī pasažieru automašīnu un kravu pārvadājumos: oktobrī tika pārvadāti 3 735 pasažieru transportlīdzekļi un 1 164 kravas vienības, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, attiecīgi sastāda 41,6% un 124,3% pieaugumu.

Satiksmes ministrija (SM) rosinājusi no iepriekš Skanstes tramvajam paredzētā Eiropas Savienības (ES) finansējuma 49 miljonus eiro novirzīt AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iegādei, pastāstīja ministrijas pārstāve Iveta Kancēna.

SM uzsākusi diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par iespējām pieejamo ES finansējumu novirzīt Liepājas un Daugavpils pašvaldībām tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībai, kā arī atbalstīt jaunu pasažieru elektrovilcienu iegādi. Izvērtējot Daugavpils un Liepājas iesniegtās potenciālo projektu koncepcijas, SM sagatavojusi priekšlikumu FM par papildu Kohēzijas fonda finansējuma, katrai no pašvaldībām novirzot 10 miljonus eiro tramvaju infrastruktūras turpmākai attīstībai.

Lai varētu turpināt SM priekšlikuma tālāku virzību un uzsāktu argumentētas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), vispirms ir jānoslēdz diskusijas ar FM un jāsaņem valdības konceptuāls atbalsts konkrētai rīcībai, tādēļ SM par finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu informēs Ministru kabinetu (MK), sagatavojot un virzot izskatīšanā MK attiecīgu informatīvo ziņojumu.

Sākot ar 2004.gadu krievu lidsabiedrība Transaero sāka veidot “melno sarakstu”. Pasažieri, kuru vārdi būs sarakstā, nevarēs iegādāties šīs lidsabiedrības biļetes. Līdzīgus sarakstus jau vairākus gadus veido Aeroflot un Pulkovo, turpretī krievu lidsabiedrības Sibir un Kraseir nesteidzas pārņemt šo pieredzi. No vienas puses, zaudēt klientus lidsabiedrībām nav izdevīgi. Taču no otrās puses – pasažieri ir spējīgi sabojāt lidojumu ne tikai ekipāžai, bet arī citiem pasažieriem un tas var ietekmēt lidsabiedrības imidžu. Pēc lidsabiedrības noteikumiem cilvēks, kas ir pārkāpis lidojuma drošības noteikumus, nevarēs 5 gadu laikā iegādāties attiecīgās lidsabiedrības biļetes. Nekorekta uzvedība, kontaktējoties ar kompānijas personālu, rupjam pasažierim var draudēt ar speciālu atļauju iegādāšanās nepieciešamību. ASV par noteikumu pārkāpumu lidojuma laikā pasažieri var sodīt ar vairākiem desmitiem tūkstošiem ASV dolāru soda naudu. 2003.gadā britu lidsabiedrības British Airways reisos tika fiksēti 300 huligānisko gadījumu. Tādiem pasažieriem lidmašīnā izraksta rakstisku brīdinājumu. Atkārtota noteikumu pārkāpuma gadījumā pasažieris sniedz paskaidrojumus policijā. Lidsabiedrība Pulkovo 2003. gadā tika reģistrēti divi gadījumi, kad pasažieri lietoja alkoholu un agresīvi izturējās pret citiem pasažieriem. Pašlaik atbilstoši Krievijas aviācijas administratīvajam kodeksam, pasažieris, kas neadekvāti uzvedas lidojumu laikā, maksā soda naudu 0,5 minimālo darba algu apmērā, lidojot iekšzemes reisos un no vienas līdz divām minimālām darba algām – starptautiskajos reisos. Pasažieru agresīvas uzvedības gadījumos pasažieru drošība ir atkarīga no lidmašīnas apkalpojoša personāla sagatavotības, kuri rīkojās pēc speciāli sagatavotām instrukcijām. Ir zināmi gadījumi, kad lidmašīnām ir nācies veikt ārkārtas nosēšanos. Tāpēc lidsabiedrības arvien biežāk uzsāk veidot pasažieru “melnos sarakstus”. Krievijā “melnos sarakstus” jau ir izveidojušas lidsabiedrības Transaero, Aeroflot un Pulkovo. Pie šīs bāzes plāno pievienoties arī lidsabiedrība Urālu avialīnijas. Tiek uzskatīts, ka lidsabiedrību drošības dienestam būtu lietderīgi zināt agresīvo pasažieru vārdus. Savukārt lēmums par biļetes pārdošanu “agresīvam" pasažierim ir jāpieņem pašai lidsabiedrībai. Avots: Eiropa.lv

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Eiropas lidsabiedrības šogad varētu ciest zaudējumus 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā. Zaudējumu apmēru daļēji varētu izraisīt pirmās un biznesa klases ceļotāju skaita samazināšanās, prognozējusi Starptautiskā gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Kopumā pasaules lidsabiedrības 2012. gadā varētu nopelnīt 4,1 miljardu ASV dolāru, liecina IATA aprēķini. Iepriekš IATA prognozēja, ka pasaules lidsabiedrību peļņa būs trīs miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta Financial Times. IATA savu prognozi mainījusi ņemot vērā to, ka daudzas lidsabiedrības cēlušas biļešu cenas.

Tomēr Eiropas lidsabiedrības joprojām cieš no reģiona parādu krīzes ietekmes, norādīja IATA. «Neskatoties uz politiķu pūlēm, eirozonas krīze turpinās. Ne tikai ekonomika ir vāja – Eiropā ir vairāki nedraudzīgi apstākļi, lai nodarbotos ar aviācijas biznesu – apgrūtinošas regulācijas, augsti nodokļi un novecojušas gaisa satiksmes kontroles,» sacīja IATA ģenerāldirektors Tonijs Tailers.

2007.gada decembra mēnesī AS Tallink Grupp apkalpoja 532 739 pasažierus, kas ir par 1,8% vairāk nekā attiecīgā periodā 2006.gadā. Pieaugums vērojams transporta līdzekļu pārvadājumos, kas sastāda 28,5% ar 46 570 vienībām. Kopumā tika pārvadātas 24 545 kravas vienības, kas ir par 2,2% mazāk, salīdzinot ar 2006.gada decembra rādītājiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

2007.gada decembrī AS Tallink Grupp maršrutā Rīga – Stokholma apkalpoja 22 941 pasažierus, kas ir par 84,7% vairāk, salīdzinot ar 2006. gada decembra mēnesi. Divu prāmju darbība un ikdienas satiksme starp Rīgu un Stokholmu ir devusi pozitīvus rezultātus. Pieaugums vērojams arī pasažieru automašīnu un kravu pārvadājumos: decembrī tika pārvadāti 3 577 pasažieru transportlīdzekļi un 864 kravas vienības, kas, salīdzot ar 2006. gada decembri, attiecīgi sastāda 62,4% un 73,1% pieaugumu.

Maršrutā starp Igauniju un Zviedriju apkalpoto pasažieru skaits decembra mēnesī sasniedza 60 380 pasažierus, 3 840 pasažieru transporta līdzekļus un 3 087 kravas vienības. Pasažieru transportlīdzekļu un kravas vienību skaita samazinājumu ietekmējis fakts, ka pagājušā gadā līnijā Paldiski – Kapelšēra kursēja M/S Vana Tallinn, kas šobrīd nodrošina pārvadājumus maršrutā Rīga – Stokholma.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

AS «Pasažieru vilciens» 241,889 miljoni eiro vērto līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par elektrovilcienu piegādi varēs slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu, pastāstīja «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kā ziņots, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar «Škoda».

«Mēs protams esam ļoti gandarīti. Un visa iesaistītā komanda ir saņēmusi atzinību, ka darbs ir veikt kvalitatīvi,» teica Grigulis.

Jautāts, kad «Pasažieru vilciens» slēgs līgumu ar «Škoda», Grigulis teica, ka svarīgi ir saprast, kurā brīdī «Pasažieru vilciens» varēs saņemt finansējumu līguma tālākai virzībai. Šis jautājums jāskata Ministru kabinetā un ir Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas kompetencē, pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

2007. gadā a/s Pasažieru vilciens pārvadājusi 26,975 milj. pasažieru. Salīdzinot ar 2006. gadu, pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 10 tūkstošiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

No kopējā pārvadāto pasažieru skaita 2007. gadā 89% pasažieru tika pārvadāti ar elektrovilcieniem, bet 11% - ar dīzeļvilcieniem. Salīdzinājumā ar 2006. gadu, nenozīmīgi (par 0,2%) ir samazinājies pārvadāto pasažieru skaits dīzeļvilcienos, bet pieaudzis elektrovilcienos.

Pamatojoties uz pasažieru skaita pieaugumu pēdējo gadu laikā, 2007. gada sākumā tika prognozēts, ka gada beigās pārvadāto pasažieru skaits pārsniegs 27 milj. robežu, taču savas korekcijas ieviesa aukstā vasara un būtisks pasažieru pārvadājumu samazinājums decembrī. Tā pērn vasaras mēnešos (jūnijs-augusts) tika pārvadāti 7,7 milj. pasažieru, kas ir par 0,2 milj. mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā. Savukārt novembrī un decembrī tika pārvadāti 4,16 miljoni pasažieru, kas bija par 0,16 milj. mazāk nekā šajā laika posmā 2006. gadā.

Eiropas vidējo lidojumu sliktākā lidsabiedrība ir Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair, secināts patērētāju grupas Which? pasažieru aptaujā.

Pētījumā vairāk nekā 5,5 tūkstoši pasažieru piecās kategorijās novērtēja vairākas lidsabiedrības. Vērā ņemti tika tādi aspekti kā lidojuma reģistrēšanās process, bagāžas pārvadāšanas iespējas, sēdvietas, pārtika un dzērieni, iekļaušanās lidojuma grafikā, kā arī piedāvātā pakalpojuma atbilstība cenai.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības kopējā pasažieru apmierinātība novērtēta 34% apmērā, tādējādi ieņemot zemāko vietu 16 aviokompāniju vidū. Saraksta lejasdaļā iekļuva arī Lielbritānijas lidsabiedrības Thomas Cook Airlines, Thomson Airways un Monarch Airlines, neviena no kurām nepārsniedza 50% atzīmi, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

Pamatojoties uz a/s "Pasažieru vilciens" un Latvijas Autotransporta direkcijas noslēgto valsts pasūtījuma līgumu iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem 2007. gadam, no 2007. gada 1. janvāra stājas spēkā jauna braukšanas maksas tarifu sistēma, kas izstrādāta tā, lai saglabātu pasažieriem pieejamas braukšanas biļešu cenas un vienlaikus varētu nodrošināt nepieciešamo pasažieru elektrovilcienu un dīzeļvilcienu kustības intensitāti.

Atbilstoši jaunajai braukšanas maksas tarifu sistēmai a/s "Pasažieru vilciens" biļešu cenas no 2007. gada 1. janvāra palielināsies vidēji par 20 procentiem. Tas nepieciešams, lai 2007. gadā nodrošinātu nepieciešamo pārvadājumu intensitāti un varētu aizvest visus dzelzceļa pasažierus. Pateicoties valsts dotācijas pieaugumam, kas nepieciešams, lai segtu augstās infrastruktūras izmaksas un cenu pieaugumu tautsaimniecībā, a/s "Pasažieru vilciens" radis iespēju 2007. gadā pasažieru pārvadājumu apjomus palielināt (skat. zemāk "Izmaiņas pasažieru pārvadājumu apjomos 2007. gadā").

Lai tarifu sistēmas izmaiņas negatīvi neietekmētu sociālekonomiski mazāk aktīvos iedzīvotājus un izlīdzinātu pasažieru plūsmu pa diennakts stundām, elektrovilcienos un dīzeļvilcienos darba dienas vidū īpaši norādītos vilcienos tiks piemērota braukšanas maksas atlaide 25%.

2008. gada aprīļa mēnesī AS Tallink Grupp apkalpoja 496 090 pasažierus, kas ir par 9,9% mazāk nekā attiecīgā periodā 2007.gadā.

Pastāvīgs pasažieru skaita pieaugums vērojams Tallina – Helsinki maršrutā, kurā šobrīd Tallink Shuttle servisu nodrošina divi prāmji. Pārējo līniju darbības rezultātus ir ietekmējušas Lieldienu brīvdienas, kas pagājušā gadā bija aprīlī, šogad – marta mēnesī. Lieldienu brīvdienu laikā ceļotāji ir vairāk, tāpēc salīdzinošie pasažieru pārvadājumu aprīļa rādītāji šogad ir mazāki.

Pieaugums vērojams transporta līdzekļu pārvadājumos, kas sastāda 7,7% ar 43 400 vienībām. Kopumā tika pārvadātas 29 272 kravas vienības, kas ir par 2,3% mazāk, salīdzinot ar 2007.gada aprīļa rādītājiem.

2008. gada aprīļa mēnesī AS Tallink Grupp maršrutā Rīga – Stokholma apkalpoja 22 071 pasažieri, kas ir par 7,2% mazāk, salīdzinot ar 2007. gada aprīļa mēnesi. 2007.gada 26.aprīlī papildus M/S Regina Baltica sāka kursēt M/S Vana Tallinn, nodrošinot ikdienas satiksmi starp abu pilsētu ostām. Divu prāmju kustība ir devusi pozitīvus rezultātus. Pieaugums vērojams pasažieru automašīnu un kravu pārvadājumos: aprīlī tika pārvadāti 3 823 pasažieru transportlīdzekļi un 1 340 kravas vienības, kas, salīdzinot ar 2007. gada aprīli, attiecīgi sastāda 35,7% un 75,6% pieaugumu.

Saskaņā ar AS Tallink Grupp datiem 2007.gada februārī kompānija ir apkalpojusi 455 727 pasažierus, kas ir par 137,2% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada. Pieaugums vērojams arī kravu un pasažieru automašīnu pārvadājumos: salīdzinot ar 2006.gada februāri, 2007.gada februārī to skaits palielinājies attiecīgi par 181,6% un 101,8%.

2007.gada februārī AS Tallink Grupp maršrutā Rīga - Stokholma apkalpoja 9 061 pasažierus, 1 735 pasažieru transportlīdzekļus un 611 kravas pārvadājumus, biznesa portālu Db.lv informēja kompānijas pārstāve Baiba Muceniece.

Līnijā Tallina - Stokholma februārī pasažieru skaits sasniedza 34 333, tika pārvadāti 2 771 pasažieru transportlīdzekļi un 3 556 kravas pārvadājumu vienības.

Maršrutā Tallina - Helsinki kompānija apkalpoja 161 419 pasažierus, 15 558 pasažieru transportlīdzekļus un 7 971 kravas pārvadājumus.

Līnijā Helsinki Rostoka pagājušā mēnesī Tallink pasažieru skaits februārī sasniedza 6 273, tika pārvadāti 2 094 pasažieru transporta līdzekļi un 6 099 kravas vienības.

2010. gada pirmajā pusgadā starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 2,09 miljonus pasažieru, kas ir par 15,1% jeb 274,8 tūkstošiem pasažieru vairāk nekā 2009. gada pirmajā pusgadā, kad tika apkalpoti 1,82 miljoni pasažieru.

Šā gada jūnijā starptautiskajā lidostā Rīga apkalpoti 473,4 tūkst. pasažieru, kas ir par 22,7 procentiem jeb 87,5 tūkst. pasažieru vairāk nekā pērn, kad tika apkalpoti 385,9 tūkst. pasažieru.

Lidosta informē, ka strauji turpina augt transfēra un tranzīta pasažieru skaits. Šā gada pirmajā pusgadā starptautiskajā lidostā Rīga apkalpoja 783,4 tūkstošus transfēra un tranzīta pasažierus jeb 37,4% no kopējā apkalpoto pasažieru skaita. Tas ir arī par 44 procentiem vairāk nekā pērn.

Šā gada pirmajā pusgadā visvairāk pasažieru par lidojuma galamērķi izvēlējās Lielbritānijas galvaspilsētu Londonu. Uz Londonu devās 175,3 tūkst. pasažieru, kas ir 8,4% no kopējā apjoma. Londona ir Rīgas lidostas pasažieru iecienītākais galamērķis kopš 2005. gada, kad tā nomainīja iepriekšējo līderi – Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu. Otrs apmeklētākais galamērķis 2010. gadā ir Somijas galvaspilsēta Helsinki. Turp devušies 104,8 tūkst. pasažieru jeb 5 procenti no kopējā apjoma.