Jaunākais izdevums

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Jūs plānojat ļoti strauju Stargorod tīkla attīstību, kāpēc šāda stratēģija? Vai finansējums būs pietiekams?

Šis nav mūsu vienīgais bizness. Pārstāvam UBC Group, esam lielākais alus dzesēšanas iekārtu ražotājs, mums ir 30 filiāles visā pasaulē. Nesen atzīmējām kompānijas 20 gadu jubileju. Attīstījāmies kā uzņēmums, kas nodarbojas ar bāru un restorānu aprīkojuma izplatīšanu. Mūsu klienti ir tādas lielas starptautiskas kompānijas kā Heineken, Carlsberg, Unibrew, CocaCola, PepsiCola un citas.

Tas nozīmē, ka pievēršanās alus darīšanai bija tikai likumsakarīga?

Protams. Ja paraugās uz UBC Group, tā koncentrējas uz biznesiem, kuros mums ir zināmas priekšrocības, lai būtu par starptautiskiem līderiem kādā no segmentiem. Runājot par alus dzesēšanas iekārtām, tas ir šaurs tirgus. Kompānijas, ar kurām konkurējam, atrodas Rietumeiropā – Anglijā, Vācijā, Spānijā. Tā kā šis tirgus ir šaurs, liela nozīme ir inženieru un strādājošo darba samaksai. Ierobežots tirgus neļauj šo biznesu pārcelt uz Ķīnu. Ukraina ar zemajām izmaksām, kvalificētu darbaspēku un kvalitatīvu inženieru sastāvu nospēlēja savu lomu un samērā īsā laikā – desmit gados – esam ieņēmuši ap 18 % no pasaules tirgus šajā segmentā. Tā kā mūsu kompānijas akcionārs ir Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka ar 25%, šis bizness ir ļoti internacionāls un tā būtība ir iekārtu izplatīšanas kanālu kontrole visā pasaulē. Regulāri ceļojot, raugāmies uz tiem biznesiem, kas postpadomju telpā nav pietiekami attīstīti. Redzējām, cik ātri attīstās restorānu tirgus – šie tempi postpadomju telpā, izņemot krīzes laiku, sasniedza ap 20% gadā. Tirgus gan ir diezgan fragmentēts atkarībā no pilsētas, valsts. Maskava piesātinājuma ziņā HoReCa jomā vēl daudz atpaliek no Londonas – par to liecina statistika, ko veic transnacionālas kompānijas savu zīmolu virzīšanai tirgū. Protams, tas, ka tirgus nav piesātināts, ļauj strauji attīstīties. Turklāt izvēlējāmies produktu, kurā esam eksperti – alus ražošanu. Sākām būvēt alus restorānus un virzīt tirgū. Jā, var teikt, ka ātri attīstāmies, bet ar šo biznesu sākām nodarboties pirms 13 gadiem. 2001. gadā nopirkām pirmo ēku Harkovā un sākām attīstīt restorānu, taču viena restorāna izveides process aizņem divus līdz trīs gadus.

Kāds šobrīd ir jūsu mērķtirgus?

Šobrīd mūsu galvenais mērķis ir postpadomju telpas valstis un, iespējams, Austrumeiropa, ja tur būs izdevīgs nekustamo īpašumu piedāvājums.

Kāpēc īpašumu nopirkām Rīgā? Pirkuma brīdī cenas nekustamajam īpašumam bija ļoti pievilcīgas – tas bija 2009., 2010. gads. Ja, piemēram, tagad būs labs piedāvājums Prāgā, tad tur ļoti ātri atvērsim alus restorānu. Šobrīd mūsu mērķtirgus ir Krievija. Ukrainā jau atrodamies visās pilsētās ar miljons iedzīvotājiem un šādu pašu mērķi esam uzstādījuši, sākot apgūt Krievijas tirgu.

Arī Rīgā iedzīvotāju skaits pārsniedz miljonu. Vai ar Stargorod atklāšanu Rīgā varam sākt runāt par ekspansiju Baltijā? Turpināsiet izplesties arī Lietuvā, Igaunijā?

Šobrīd ne. Izvēloties starp ekspansiju un jaunu restorānu atvēršanu Tallinā vai Jekaterinburgā, protams, priekšroka ir Jekaterinburgai. Taču šī ir stratēģija nākamajiem trim, četriem gadiem.

Kāda ir nozares perspektīva? Kā zināms, ekonomiskā krīze iepriekš darījusi savu un restorānu bizness saskaras ar būtisku kritumu. Tagad gan ekonomika attīstās un situācija pamazām uzlabojas.

Alus darītava kopā ar restorānu ir augošs bizness, tas aug visās pasaules valstīs. Skaidrs, ka cilvēkus interesē alus, ko ražo maksimāli tuvu mājas apstākļiem. Taču te jāsaprot tirgus attīstība. Deviņdesmitajos gados ASV trīs lielāko brendu koncentrācija sasniedza 95%, un katrā restorānā bija šo trīs ražotāju produkcija. Tāda globalizācija raisa atbildes reakciju no patērētāja – vēlmi saņemt kaut ko ne tik globālu. Parādījās leģendārais zīmols Samuel Adams, kas burtiski dažu gadu laikā iekaroja vairākus procentus ASV alus tirgus. Tā bija lokāla alus darītava un pēc tam līdzīgas sāka rasties kā sēnes pēc lietus katrā pilsētā, štatā. Eiropā šāda brendu monopolizācija nebija, un tik skaidri tas nebija redzams. Taču ļaudīm patīk lokālie produkti – viss, ko ražo ierobežotā attālumā. Restorānu biznesā Itālijā, Spānijā, Francijā populāri restorāni izmanto produktus, kas aug 25–30 km rādiusā ap restorānu – tā ir tendence, ko varētu nosaukt par patriotismu, kas balstīts uz mīlestību pret vietu, kur tu dzīvo. Tā ir atbilde globalizācijai. Turklāt alus nozarē globalizācija noved pie unifikācijas ne tikai ražošanas procesos, bet arī izejvielu sastāvā. Ja, piemēram, reklāmā kāds alus ražotājs saka, ka mēs pievienojam alum rīsus, tad jāsaprot, ka alu gatavo no iesala, bet rīsi ir desmit reižu lētāki par iesalu. Un, ja tiek pievienoti rīsi, tiek samazināta produkta pašizmaksa, bet pats produkts jau ir cits.

Kāpēc izvēlējāties ražot tieši čehu alu, ja iepriekš runājāt par lokālpatriotismu?

Patiesībā mēs v

iņu lokāli gatavojam, taču izmantojam čehu izejvielas, iesalu vedam no viena Čehijas reģiona. Sākotnēji gan gribējām raudzēt vācu alu, bet izvēlējāmies čehu alu, iespējams, subjektīvu iemeslu dēļ. Tas mums ir pats tuvākais un pēc mana un manu partneru izvēles bija pats labākais. Jau sākotnēji koncentrējāmies uz visu tehnoloģiju ievērošanu, sākot no čehu izejvielām. Čehija ir viena no retajām valstīm, kur vēl saglabājušās mazās iesalnīcas, alus darītavas, fermeri. Pat raugu vedam no Čehijas. Kā līgums paredz, ņemam darbā arī čehu alus darītājus. Pats augstākais novērtējums ir tad, kad čehu viesi, baudot alu Harkovā, atzīst, ka tas ir tas pats čehu alus, ko viņi lieto savās mājas.

Arī Latvijā izveidota jauna iesalnīca. Vai neplānojat iesalu iepirkt šeit, Latvijā?

Neplānojam, jo šis ir jautājums par oriģinālo produktu. Mūsu alus darītavas jauda ir viena vai divas tonnas alus dienā un šo alu pārdodam tikai restorānā. Tas nozīmē, ka mēs neesam interesants klients kādai iesala ražotnei, jo nepieciešamie apjomi nav lieli. Jāsaprot, ka šo klasiskā čehu alus tehnoloģiju izstrādājām kopā ar Prāgas alus institūta ekspertiem un mums viss ir orientēts uz noteiktu garšu un tehnoloģiju. Ja mainīsim iesalu, mainīsies garšas īpašības.

Latvijā lepojas ar senām alus darīšanas tehnoloģijām. Vai jūs nebaida pieaugošā konkurence vietējā alus tirgū?

Ko nozīmē baidīties no konkurences? Mēs nebaidāmies! Esam Ukrainas kompānija, kas pasaulē iekarojusi 18% tirgus daļu un esam izputinājuši virkni uzņēmumu Spānijā, Anglijā, Vācijā, Polijā, kas nodarbojās ar analogu biznesu.

Mēs esam gatavi konkurencei, aizņemot noteiktu nišu. Restorānu biznesā konkurence nav tik asa, mēs izveidojam alternatīvu, kurp cilvēkam doties. Uzsveram, ka esam čehu alus darītava. Es teiktu – jo plašāks būs piedāvājums, jo vairāk būs cilvēku – patērētāju. Kad sākām darbu Harkovā, bijām vienīgais alus restorāns, tagad tur darbojas jau seši. Mums nav bijis neviens gads, kad apjomi samazinātos. Katru gadu patērētāju skaits pieaug un palielinās arī peļņa. Paredzu, ka postpadomju telpā šis restorānu tirgus tikai paplašināsies. Rīga apsteidz pārējos, jo jūs agrāk sākāt virzīties uz Rietumiem. Šeit agrāk sāka formēties mazais bizness, jūsu valsts radīja priekšnosacījumus biznesa attīstībai. Taču šī niša, kurā strādājam, nav piesātināta arī Latvijā.

Alus patēriņš Latvijā atpaliek no Čehijas, kur alu patērē divreiz vairāk vidēji uz cilvēku. Tas nozīmē, ka šeit vēl daudz darāmā patēriņa veicināšanā?

Nedomāju, ka Latvijā alu dzers tikpat, cik Čehijā, jo tur alus patēriņš ir kultūras sastāvdaļa. Alus patēriņš var pieaugt līdz 80 litriem, bet nedomāju, ka tas būs lielāks. Jūs runājat par statistiku, kas apkopo masu produkciju, bet mēs ražojam alu, ko var patērēt tikai šajā restorānā. Šādā ziņā perspektīva ir tieši nelielajiem ražotājiem.

Te der atzīmēt, ka pērn Latvijā darbu sāka veselas sešas mazās alus darītavas, kas vietējam tirgum ir daudz. Vai šis process varētu turpināties?

Tas ir līdzīgi, kā notika savulaik Amerikā. Es gan nezinu, vai tas turpināsies, bet tā ir tendence. Šeit gan jāņem vērā iedzīvotāju pirktspēja. Tendence turpināsies, ja pieaugs iedzīvotāju pirktspēja. Kā zināms, ja pazeminās dzīves līmenis, cilvēki maina savus ieradumus un pievēršas citu dzērienu patēriņam – vīnam, degvīnam.

Šobrīd vērojamas pozitīvas tendences, un ekonomika attīstās….

Jā, Latvijā ekonomika aug, šī valsts ir viens no ES līderiem ekonomikas izaugsmē un domāju, ka viss būs labi.

Kas ir Stargorod mērķauditorija?

Katram restorānam, ko atveram jaunā pilsētā, pēc mūsu koncepcijas jākļūst par pilsētas seju. Mūsu restorāns Rīgā atrodas vēsturiski pazīstamā rajonā, šeit bija vecā osta ar noliktavām. Arī restorāna interjerā ir nolasāms, ka šī ir Rīga – sākot no pilsētas dibināšanas līdz mūsdienu ainām. Arī ēdienkartē jābūt atspoguļotiem vietējiem labumiem – ēdienkartē ap 30% ir tradicionāli latviešu ēdieni, ko vēlāk papildināsim. To darām tāpēc, ka restorāns galvenokārt ir domāts vietējiem iedzīvotājiem.

Vai alus baudīšanas kultūra būtiski atšķiras Ukrainā un Latvijā?

Globāli – ne. Rietumukraina ir ļoti līdzīga Baltijas valstīm. Esmu pats dzimis Ļvovā un mentāli to izjūtu, jo ir vienas un tās pašas problēmas, arī vēsturiskie procesi ir līdzīgi. Austrumukraina gan ir vairāk industrializēta, kur ir lieli rūpniecības uzņēmumi, un tā daļa ir vairāk internacionāla. Savukārt Krievija ir Krievija. Mentāli abas puses atšķiras, bet, runājot par alus patēriņu, tas ir diezgan līdzīgs.

Iespējams, pie mums vairāk dzied. Stargorod koncepcija ir pastāvīgi eksistējošs Octoberfest. Ukrainā cilvēki varbūt jūtas brīvāki. Latvieši ir mierīgāki, līdzsvarotāki. Latvijā kultūra tomēr nāk no rietumiem, un tas izpaužas arī cilvēku uzvedībā.

Kādu alus tirgus daļu plānojat iekarot līdz ar savu ienākšanu?

To var redzēt pēc atskaitēm. Visās pilsētās, kurās esam pārstāvēti, Stargorod aizņem 2–3% no kopējā apgrozījuma.

Investīcijas ir ievērojamas, cik ilgā laikā plānojat tās atpelnīt?

Kopējās investīcijas ir ap sešiem miljoniem eiro. Visos projektos, ko realizējam, ir optimistiskais un pesimistiskais investīciju atpelnīšanas plāns – trīs vai pieci gadi. Šeit varētu būt pesimistiskais scenārijs – pieci gadi. Rīga tomēr ir vairāk piesātināta restorānu jomā nekā citas pilsētas.

Vai citās Latvijas pilsētās neplānojat paplašināt savu darbību?

Pagaidām mums nav citu konkrētu plānu Baltijā. Ja būs kāda interesanta un lēta iespēja ienākt Viļņā vai Tallinā, tad to darīsim. Tagad mūs interesē arī Austrumeiropa – Varšava, Prāga, tomēr galvenā stratēģija vērsta uz Krieviju, kur ir ātri augošs restorānu bizness. Nodarbojamies ar biznesu, nenodarbojamies ar politiku. Tāpat esam ieinteresēti attīstīt biznesu Ķīnā, kur pārdodam savas iekārtas, bet līdz tam vēl neesam tikuši.

Šis ir ļoti specifisks un eksotisks tirgus. Kāpēc gribat doties Ķīnas virzienā?

Lai arī ir dažas nianses, galvenā auditorija ir vienāda. Ķīnā arī ir ļoti populārs šis segments, tiek atvērtas jaunas alus darītavas. Lai arī Ķīnā vidējie ienākumi nav lieli, tur ir ļoti daudz cilvēku ar ienākumiem, kas pārsniedz 1000 USD un varētu būt mūsu potenciālie klienti. Tas ir ļoti ātri augošs tirgus. Piemēram, Carlsberg, kas jau ir pārstāvēts Ķīnā, regulāri izlaiž jaunus produktus tieši šim tirgum, un iedzīvotāji tos sāk patērēt arvien vairāk. Ātri var attīstīties tur, kur tirgus ir strauji augošs. Taču vispirms jākoncentrē kapitāls un resursi Krievijas tirgus apgūšanai. Kā jau senāk Laodzi rakstīja – cīņā jākoncentrē visi resursi galvenajam triecienam. Cik ilgi aizņems attīstības process Krievijā, būs atkarīgs no tā, kā tiks realizēta franšīze – cik šis produkts kļūs pievilcīgs uzņēmējiem. Franšīze ir ļoti labs veids attīstības ātrumam.

Kā vērtējat uzņēmējdarbības vidi Latvijā? Vai tā ir investoriem pievilcīga?

Jā. Nekustamā īpašuma cena bija pievilcīga, ir laba biznesa vide. Šeit ir ļoti vienkāršas birokrātiskās procedūras, nav nekādu problēmu. Klasiska eiropeiska vide, kur viss ir ļoti saprotams.

Man ļoti patīk Rīga. Tā ir pilsēta ar savu seju, arhitektūru, kas ir raksturīga tikai šai pilsētai. Ja vēl klimats būtu siltāks... (iesmejas, jo saruna notiek laikā, kad Rīgā valda pamatīgs spelgonis – DB.)

Rīgu izvēlējāmies, jo tā ir lielākā pilsēta Baltijā. Galvenais, jums ir ļoti aktīvas bankas. Mūs uzaicināja Rietumu banka, kas arī mudināja, lai sākam šeit biznesu.

Šobrīd visa sabiedrība ar satraukumu seko notiekošajam Ukrainā. Kā tas var ietekmēt biznesa attīstību?

Jebkura nestabilitāte var negatīvi iespaidot biznesu, jo rodas dažādi riski šādā situācijā. Pagaidām tas atstāj psiholoģisku ietekmi. Ja valsts nonāks pie kāda kopsaucēja ar opozīciju, tad nekas nenotiks. Šobrīd par visu notiekošo atbildīga ir valsts vara. Kā uzņēmējs es gribētu, lai abas puses nonāktu pie kāda risinājuma – vai tās būtu jaunas vēlēšanas vai referendums, lai situāciju varētu risināt demokrātiski un civilizēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta ar foto - Vidējo un mazo alus darītavu grupā visvairāk balvu saņem Valmiermuižas alus, lielo – Cēsu alus

Lelde Petrāne, Žanete Hāka, 08.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Mežotnes pilī, klātesot aldariem, dažādu organizāciju pārstāvjiem un amatpersonām, tika pasniegtas Latvijas Alus gada balvas 2014 - pavisam 11 nominācijās.

Vidējo un mazo alus darītavu grupā visvairāk balvu saņēma SIA Valmiermuižas alus, bet lielo alus darītavu grupā – AS Cēsu alus, katra trīs nominācijās. Kā norāda vērtēšanas komisijas pārstāvji, Valmiermuižas alus panākumi ir likumsakarīgi – kā mazā alus darītava ierobežotu resursu apstākļos tā aktīvi nodarbojusies ar Latvijas mazo alus darītavu produkcijas popularizēšanu un nozares popularizēšanu kopumā. Savukārt AS Cēsu alus pērn kļuvusi par Latvijas lielāko alus darītavu un veikusi plašas aktivitātes korporatīvi sociālās atbildības jomā.

Nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā lielo alus darītavu grupā balvu ieguva AS Aldaris, bet vidējo un mazo alus darītavu grupā – SIA Valmiermuižas alus, vērtējot alus tirdzniecības apjomu kāpumu viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē atsevišķās alus kategorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veiksmīgākie alus eksportētāji pērn - Cēsu alus un Valmiermuižas alus

LETA, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Īpaša vērība 2017.gadā alus darīšanas jomā pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, uzsverot vienotas vides, sociālā un ekonomiskā attīstības nozīmi.

Konkursa Latvijas Alus gada balva 2017 nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū par labākajām atzītas alus darītavas Cēsu alus un Valmiermuižas alus, aģentūra LETA uzzināja no konkursa organizatores, biedrības Alus brālība.

Alus darītava Cēsu alus atzīta par labāko lielo uzņēmumu grupā, bet Valmiermuižas alus - par labāko mazo uzņēmumu grupā.

Alus darītava Cēsu alus šogad saņēma balvu kā labākā arī nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā, bet nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā par uzvarētāju atzīta zīmola Tērvetes alus darītava AS Tērvetes AL, bet atzinības rakstus šajā grupā saņēma Bauskas alus un SIA Alus nams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus imports turpina palielināties

Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms ir sarucis vairāk nekā uz pusi. Pērn un šogad Latvijā alus imports pārliecinoši pārsniedz Latvijā izbrūvētā alus apjomu.

Alus imports Latvijā turpina un turpinās augt. Lielās alus ražotnes brūvē tur, kur lētāk un lētāk ir ražot Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā. Kopējais alus tirgus Baltijā samazinās, tādēļ lielie alus ražotāji ietaupa, konsolidējot savu ražošanu. Pudeles ar latviski skanīgiem alus nosaukumiem arvien retāk rotās uzraksts «ražots Latvijā», to aizstājot ar «izplatītājs» , kas nozīmē - nav ražots Latvijā. Tādēļ ļoti atbalstu «Rimi» jauno iniciatīvu pie alus cenām līdzīgi vīnam norādīt arī alus izcelsmes valsti, tā sniedzot pircējiem pilnu informāciju.

Mazās alus darītavas pieder vietējiem uzņēmējiem, kas vēlas dzīvot, strādāt, brūvēt alu Latvijā. Mazo alus darītavu nopelnītais paliek Latvijā, ieguldot alus darītavu attīstībā un gardēžu tūrismā. Tās veicina vietējo nodarbinātību un veic daudz lielākas nodokļu iemaksas valsts budžetā uz katru Latvijā pārdoto alus litru, nekā importa alus. Mazās alus darītavas godīgi norāda alus sastāvdaļas un brūvēšanas vietu un liek uzsvaru uz alus garšu, jo ar cenu tās nespēj konkurēt. Mazās alus darītavas attīsta alus eksportu, popularizējot Latviju kā gardēžu tūrisma galamērķi. Tās neseko klasiskai konkurences stratēģijai par lielāku tirgus daļu, jo ir mazas un to brūvēšanas jaudas - ierobežotas. Mazās alus darītavas cenšas sadarboties un viena no otras atšķirties ar garšu un stāstu, lai veidotu alus baudīšanas kultūru Latvijā un vairotu izpratni par mazajām amata alus darītavām. Savā ziņā mazās alus darītavas konkurē pašas ar sevi, lai nevis gulētu uz lauriem, bet radītu jaunas alus garšas, kas ir vēl bagātākas, vēl aizraujošākas par jau iecienītajām. Un tas ir bezgalīgs radošs process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Miezis un kompānija līdzīpašnieks: Latvietis ir alus cilvēks

Monta Glumane, 04.01.2019

Alus darītavas «Labietis» un alus bāra «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Db.lv viesojas Igaunijas senākajā amatalus darītavā

Ilze Žaime, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā tradicionālā alus izgatavošanu, gan brūvē izsmalcinātu amatalu, kuru piedāvā restorāniem un bāriem. Tā «met acis» arī uz Latvijas tirgu.

Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Eksporta ceļus brūvējot

Ilze Žaime, 02.10.2019

Nurme Alus dibinātājs un līdzīpašnieks Mareks Ezerkalns un Nurme Bar vadītāja Linda Ezerkalna

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiermuižas alus darītava 2019. gadā palielinājusi apgrozījumu par 6,2 %, sasniedzot 5,7 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Pērn par 2 % audzis arī "Valmiermuižas alus" pārdotā alus apjoms, sasniedzot 2,31 miljonu litru. Īpaša izaugsme - gandrīz par piekto daļu jeb 18 % - piedzīvota eksporta tirgos. Savukārt pārdošanas apjomu pieauguma līderis ir "Kokmuižas" eili, kuru pārdošanas apjomu izdevies dubultot.

Tā kā alus darītavas maksimālā jauda sasniegta jau 2018. gadā un palielināt alus brūvēšanas jaudu Valmiermuižā nav plānots, aizvadīto gadu Valmiermuižas alus darītava veltījusi jaunu garšu radīšanai.

Lai iepazīstinātu alus baudītājus Latvijā ar alus garšu un stilu daudzveidību, "Valmiermuižas alus" šogad plāno ieviest 10 jaunas alus garšas. Tās taps pērn Valmiermuižā atklātajā alus darbnīcā jeb "alus ateljē", kas izveidota jaunu īpašu garšu radīšanai, ieguldot pusmiljonu eiro. Tajā vienu alus partiju var brūvēt vien 500 litru apjomā, ļaujot eksperimentēt un radīt jaunas alus garšas. Alus darbnīca bijusi pagājušo gadu lielākā investīcija un simboliska saimnieka dāvana Valmiermuižas alus darītavai 10 gadu jubilejā. Līdz šim tajā tapis "Valmiermuižas Baltijas porteris" un pieci dažādi "Kokmuižas" eili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Dūmalus uzņēmumā Valmiermuižas alus

Žanete Hāka, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmsjāņu nedēļā portāls db.lv ciemojas Valmiermuižas alus darītavā, lai saviem lasītājiem parādītu, kā top jaunākā uzņēmumā radītā alus šķirne - Dūmalus.

Valmiermuižā alu sāka brūvēt pirms septiņiem gadiem, izvirzot uzstādījumu ik gadu piedāvāt vienu jaunu alus šķirni, kas varētu tikt iekļauta pastāvīgā piedāvājumā, stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis. Šajā gadā pastāvīgā piedāvājumā iekļauts Dūmalus, kura radīšanā darītavu iedvesmojusi Valmieras pilsēta. Pilsētas uzplaukums ir saistīts ar Hanzas laikiem, kad iesalu, no kura brūvēja alu, nevis žāvēja karstos dūmos kā mūsdienās, bet gan kūpināja, viņš stāsta.

«Ko tikai latvietis nekūpina – gaļu, zivis, speķi un citus produktus, un senos laikos cilvēkiem nebija pietiekami daudz sāls, un tad viņi izdomāja, ka, lai saglabātu produktus ziemai, tie jākūpina,» uzsver alus darītavas saimnieks .

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Valmiermuižas alus saimnieku Aigaru Ruņģi

Lelde Petrāne, 21.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mana vectēva, tēva dzimtā puse ir Valmiera, tādēļ neredzu labāku vietu plašajā pasaulē, kur veidot saimniecību, kā savā dzimtajā pusē, kur sirds sitas visstraujāk un saknes spēku dod. Mūsu senčiem alum bija ierādīta goda vieta svinībās. Alus tiek daudzināts tautasdziesmās un latviešu ticējumos. Tādēļ vēlos šodien atgriezt alu uz latviešu svētku galda līdzās vīnam un konjakam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dienas tēma: PET pudeļu alus ēra aiztek

Raivis Bahšteins, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties stiprā alus patēriņam, pieaugs premium klases alus un ekskluzīvu šķirņu nozīmīgums

Pērn ar valstij nodokļos samaksātiem 20,1 milj. eiro AS Cēsu alus bija otra lielākā nodokļu maksātāja pārtikas un dzērienu industrijā aiz flagmaņa AS Latvijas balzams ar 55,6 milj. eiro. Savukārt pirmo vietu cēsnieki noturējuši populārāko alkoholisko dzērienu topā – divus gadus no šī troņa nav izkustējies kokteilis Cēsu Džons. Šogad, uzņēmumā ieguldot miljonu eiro, Cēsu alus plāno turpināt nesteidzīgi attīstīties, koncentrējoties uz vietējās izcelsmes produktiem un inovācijām – iepriekš tādas bija pintes izmēra skārdenes, bet pašlaik vienīgie tirgū cēsnieki piedāvā šāda izmēra pudeles. «Produktu inovācijas ir mūsu dienaskārtībā, bet kopumā milzīgas izmaiņas tuvākajos gados savā darbībā neplānojam», sarunā ar DB atzīst somu koncernam Olvi Oyj piederošās kompānijas valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere. Viņa skaidro, ka mūsu valstī ražojošā lielākā alus darītava neapsver iespēju pārcelt ražošanu ārpus Latvijas, meklējot izmaksu samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Apiņi ceļ miestiņa cenu

Didzis Meļķis, Sandra Dieziņa, 14.05.2014

A/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Biznesa arhīvs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apiņu cenu kāpums ceļ alus ražošanas izmaksas; miestiņš kļūst dārgāks arī Latvijā .

Ekskluzīvo šķirņu alus (craft beer) mode ASV un Eiropā pēdējos piecos gados likusi dubultoties aromātisko jeb dižciltīgo apiņu šķirņu cenai, raksta Financial Times (FT).

ASV Vašingtonas pavalstī bāzētā apiņu tirdzniecības un attiecīgā tirgus analīzes firma 47 Hops prognozē, ka šī alus darīšanai nozīmīgā izejviela lētāka nekļūs nevienā segmentā. No vienas puses, tā ir laba ziņa apiņu audzētājiem, no otras – iemesls brūveriem būt tālredzīgiem biznesa plānošanā. Savukārt patērētājiem, kas to vēl nav pamanījuši, jārēķinās, ka alus kā dzēriens kļūs gan dārgāks, bet interesantāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus ieguldījis 30 000 eiro eila tipa alus ražošanā

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava Valmiermuižas alus ir atjaunojusi vienu no Latvijas senākajiem alus zīmoliem Kokmuižas alus. Ar šo zīmolu atbilstoši 17. gs. alus brūvēšanas tradīcijām tiks darīti eila tipa ali. Pirmie divi eili jau ir izbrūvēti un to izveidē ieguldīti 30 000 eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Pašreiz tiek plānots, ka Kokmuižas alus eili veidos ap 5% no kopumā Valmiermuižas alū izbrūvētā alus.

Alus ar zīmolu Valmiermuižas alus, atbilstoši pirms sešiem gadiem izvirzītajam mērķim, šobrīd ieņem ap 1% Latvijas alus tirgus. «Kāpināt apjomus, kā esam teikuši jau iepriekš, neplānojam. Taču aizvien biežāk cilvēki par labu atzīst restorānu ar ne tikai plašu vīna, bet arī izmeklētu alus piedāvājumu. Tāpēc piedāvāsim restorāniem arvien bagātākas un daudzveidīgākas alus garšas buķetes,» saka Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz 19.gs beigām, kad aldari iemācījās brūvēt alu zemākās temperatūrās un populārs kļuva lager jeb «apakšējās» raudzēšanas alus, Latvijā un citviet pasaulē bija pieejams tikai eils jeb «augšējās» raudzēšanas alus. Šobrīd Latvijā, alus baudītājiem kļūstot izglītotākiem un prasīgākiem pēc garšu daudzveidības, atdzimst pieprasījums arī pēc eila tipa alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Alus Labietis brūvētāji nākotnē cer būvēt rūpnīcu

Anda Asere, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus mājbrūvētāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis savu hobiju pārvērš biznesā; cer uzkrāt pieredzi un naudu, lai būvētu rūpnīcu.

«Ne man, ne Edgaram nav mērķa uztaisīt lētāko alu pilsētā, mūsu mērķis ir uztaisīt labāko, un tās ir divas dažādas lietas,» saka Reinis Pļaviņš, alus darbnīcas Labietis (SIA Zlaukts) līdz- īpašnieks. Viņa un Edgara Meļņa darīto alu, piemēram, esot novērtējis restorāns Vincents, kur to var nopirkt.

Reinis un Edgars ir alus mājbrūvētāji ar stāžu. Reinis uzsver, ka ir svarīgi mērīt pieredzi nevis gados, bet brūvējumu skaitā, jo ir mājbrūvētāji, kas to dara vienreiz gadā – uz Jāņiem, un tādiem pēc pieciem gadiem ir piecu gadu stāžs, bet tikai piecas alus šķirnes. Reiņa un Edgara «kontā» ir vairāk nekā simts brūvējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus darītava iegulda 30 000 eiro, cīnoties pret importu

Lelde Petrāne, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cīnītos ar augošo alus importu Latvijā, Valmiermuižas alus darītava ir radījusi trīs jaunas bezalkoholiskā alus garšas, ieguldot 30 000 eiro.

Tā ir pirmā Latvijā darītā bezalkoholiskā IPA "Celmlauzis", pirmais Latvijā darītais bezalkoholiskais kviešu alus "Jaunaudze" un bezalkoholiskā APA "Dubultspēle".

Bezalkoholiskā alus popularitāte Latvijā strauji aug, norāda alus darītavā. Pašlaik Latvijā pircējiem pieejamas vairāk nekā divdesmit dažādas bezalkoholiskā alus garšas. Tomēr Latvijā pieprasītākās bezalkoholiskā alus garšas ir importētas. Tādēļ "Valmiermuižas alus" gada laikā radījis trīs dažādus bezalkoholiskos eilus, lai piedāvātu Latvijā brūvētu alternatīvu importētam bezalkoholiskam alum.

"Vairāk nekā puse visa Latvijā pārdotā alus ir importēts. Latvijas ekonomikai ir svarīgi, lai vairāk alus tiktu brūvēts Latvijā, dodot darbu Latvijas iedzīvotājiem. Sevišķi aktuāli tas kļuvis tagad, krīzes laikā, kad aktīvi jādomā par jaunu darba vietu radīšanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari

Ilze Žaime, 22.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašnieku maiņa nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma "Bauskas alus" darbību, komentē SIA "Bauskas alus" valdes loceklis Paulis Dālbergs.

"Būtiskas ietekmes nav un tāda nav plānota. SIA "Bauskas alus" ir viena no populārākajām mazajām alus darītavām Latvijā, kas darbojas kopš 1981. gada un pēc īpašnieku maiņas turpina darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā mums ir iespēja izmantot "CIDO Grupas" tirdzniecības un izplatīšanas tīklu, kas ievērojami sekmē produkta pieejamību patērētājiem un veicinās turpmāku "Bauskas alus" attīstību," norāda P.Dālbergs.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē par "Bauskas alus" īpašnieku kļuva SIA "Cido grupa".

Par vienīgo Bauskas alus īpašnieku kļuvis Lāčplēša alus  

SIA Lāčplēša alus kļuvis par vienīgo AS Bauskas alus īpašnieku, liecina Uzņēmumu...

Vaicāts, kā uzņēmums raksturo 2019. gadu, P.Dālbergs pauž: "Ārējie apstākļi kopumā vērtējami kā negatīvi nozares attīstībai izejvielu un darbaspēka izmaksu, kā arī akcīzes nodokļa pieauguma dēļ. Arī laikapstākļi 2019. gada vasaras sezonā nebija alus darītājiem labvēlīgi. Nelabvēlīgos faktorus daļēji kompensēja pārdošanas stratēģija, kas ļāva palielināt "Bauskas alus" tirgus daļu."

Savukārt 2020. gada sākumu galvenokārt raksturo Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme. Tāpat kā citus dzērienu ražotājus, "Bauskas alu" būtiski ietekmē apjomu samazināšanās ēdināšanas sektorā un kopējā ekonomikas bremzēšanās.

P.Dālbergs pauž, ka šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku ietekmes mazināšana, efektivitātes paaugstināšana, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu attīstību gan šobrīd, gan atsākoties ekonomikas izaugsmei.

"Bauskas alus" valdes loceklis norāda, ka pēdējos gadus alus nozares tendences raksturo nodokļu, izejvielu, darbaspēka un citu resursu cenu pieaugums, kā arī konkurences pastiprināšanās svarīgākajos tirgus segmentos. Tajā pat laikā, viņaprāt, pieaug lojālo patērētāju skaits, kas izvēlas kvalitatīvus mazo alus darītavu ražojumus.

Tāpat mainījušies patērētāju paradumi. "Alus patēriņš pēdējos gados samazinās, patērētājiem aizvien biežāk izvēloties zema alkohola satura vai bezalkoholiskos dzērienus. "Bauskas alus" lepojas ar unikālu alusdarītavu, kurā ar tradicionālām metodēm tiek ražoti Latvijas iedzīvotāju iecienīti produkti. Esam pārliecināti, ka tas joprojām būs svarīgi mūsu lojālajiem patērētājiem, kā arī pieaugošai daļai Latvijas alus cienītāju," komentē P.Dālbergs.

Viņš novērojis, ka patērētāji arvien vairāk eksperimentē un dažādo savu izvēli atkarībā no patēriņa apstākļiem. Pieaug bezalkoholiskā alus tirgus daļa uz tradicionālā alus rēķina. Arvien svarīgāka kļūst stabila kvalitāte un atbilstība augstākajiem pārtikas drošības standartiem.

Tāpat pēdējā laikā pastiprinās konkurence. "Jaunu ražotāju rašanās raksturo ekonomikas augšupejas posmu. Spēcīga konkurence veicina radošu pieeju, jaunu ideju, risinājumu un produktu izstrādi. Covid-19 pandēmijas radītā ekonomikas lejupslīde lielai daļai ražotāju var būt liktenīga," pauž P.Dālbergs.

Viņš norāda, ka pēdējo mēnešu izmaiņas, kas saistītas ar Covid-19 pandēmiju, liek būt īpaši piesardzīgiem ar nākotnes plāniem. "Koncentrēsimies uz elastību un gatavību ātri plānus mainīt un pielāgot jaunajiem apstākļiem, kā arī izmantot radušās iespējas. Šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšana un "Bauskas alus" izplatīšanas tīkla palielināšana, veicinot mūsu tradicionālo produktu pieejamību patērētājiem. "Bauskas alus" produktu vērtība ir to unikālajā garšā un ražošanas tehnoloģijā, uz to balstās mūsu attīstības plāni," atklāj P.Dālbergs.

Vairāk par alus nozari lasiet 16.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Gaišais alus Bauskā 

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Bauskas alus», lai vērotu, kā...

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Brūža alus ar ķiršu sulu

Monta Glumane, 19.06.2020

Fotogalerijā skaties, kā top "Cēsu alus" Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas!

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS "Cēsu alus", lai vērotu, kā tiek ražots Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas.

Brūža alus ogu sērijā ir iekļautas divas dažādas alus šķirnes - alus ar ķiršu sulu un alus ar aveņu sulu.

Brūža alus ir "Cēsu alus" darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija, tajā iekļaujot dažādas alus šķirnes, kuru nosaukumi raksturo arī alus garšu katrai šķirnei. Brūža Ogu brūvējumu līnijā ir ali, kuru pagatavošanā izmantotas ogu un augļu sulas.

Alus patērētāji kļūst izvēlīgāki 

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien...

Brūža alus ogu brūvējumu līnija tika izveidota 2019.gadā, alu ar sulām nošķirot no pārējās Brūža alus līnijas gan ar nosaukuma, gan dizaina palīdzību. Bet Brūža alus ķiršu sārtais tirgū pieejams ir jau no 2017.gada. Tas ieguva pircēju atzinību un Latvijas alus tirgū pieauga pieprasījums pēc Beļģijā iecienītā alus ar dažādām sulām, piemēram, kriek tipa alus ar ķiršu sulu. Ņemot vērā šī tirgus segmenta popularitāti un pozitīvo pieaugumu, AS "Cēsu alus" izveidoja atsevišķu Brūža alus ogu brūvējumu līniju. Brūža ķiršu sārtais alus starptautiskajā konkursā "Baltic Beer Star 2017" augļu alus kategorijā tika apbalvots ar augstāko novērtējumu - Zelta medaļu.

"Cēsu alus" produktu attīstība notiek nepārtraukti, tādēļ ļoti iespējams, ka nākamajā sezonā uzņēmums paplašinās Brūža alus ogu brūvējumu līniju ar kādu jaunu garšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus patērētāju paradumi pēdējā laikā izteikti mainās – šogad par aptuveni 8% ir pieaudzis ekskluzīvā alus tirgus segmenta īpatsvars.

To liecina kompānijas Nielsen pētījums. AS Aldaris, kas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kuri strādā alus un bezalkoholisko dzērienu nozarē, pieprasījums šajā segmentā audzis par 50%. Līdzīgu pieaugumu segmentā nākamgad paredz arī SIA Valmiermuižas alus.

Alus nozarei kopumā 2018. gads nesis ne vienu vien jaunumu. Piemēram, 1. martā tika paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Alus cenu ietekmēja arī PET iepakojuma aizliegums. Šā gada pirmajā ceturksnī pārdotā alus daudzums samazinājās. Pēc karstās vasaras var secināt, ka 2018. gads alus nozarē aizvadīts samērā veiksmīgi, apliecināja Latvijas Alus darītāju savienībā.

Dažādu administratīvo slogu ietekmē alus cenas veikalos aug, un tas notiek vienlaikus ar patērētāju meklējumiem pēc jaunām, ekskluzīvām garšām. Dienas Bizness aptaujā konstatēja, ka daļa patērētāju savas prasības paaugstinājuši tieši cenas pieauguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top: Brūža alus uzņēmumā Cēsu alus

Sandra Dieziņa, 22.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Cēsu alus ražotais Brūža alus ir Cēsu alus darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija.

Brūža alus sērijā ir iekļautas sešas dažādas alus šķirnes - Samtainais, Rūgtais, Nefiltrētais, Grauzdētais, Ķiršu sārtais un šī rudens jaunums - Riekstu un medus Porteris.

Sarunā ar db.lv Māris Grambergs atklāj, ka pavisam alus darīšanai nedēļā nepieciešamas deviņas automašīnu kravas ar iesalu un miežu graudiem. Izejvielas tiek piegādātas no Dobeles dzirnavnieka, kas garantē, ka graudus izaudzējuši pašmāju zemnieki.

Alus darīšanai nepieciešamais iesals galvenokārt tiek iegādāts no Lietuvas ražotājiem. Daļu iesala Cēsu alus mēdz iepirkt arī no Latraps iesalnīcas, tomēr vietējie ražotāji nespēj nodrošināt nepieciešamos apjomus. Cēsu alum gadā nepieciešams ap astoņiem tūkstošiem tonnu iesala. Apiņi tiek iepirkti Vācijā un Čehijā, jo Latvijā tos lielos apjomos neražo. Līgumi par apiņu piegādēm tiek slēgti ilgtermiņā, lai cenu svārstības būtiski neietekmētu produkcijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Avota un krāna duelis alus tirgū

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju alus ražošanas nozare no vienas puses nīkuļo, bet no otras – nostājusies uz jauna vektora.

Mūsu valstī saražotā alus apjoms piecu gadu laikā ir sarucis divkārt (no 155 milj. litru 2011. gadā līdz 74 milj. litru pērn). Varētu domāt, ka nozare drūp acu priekšā, bet nekā – Latvijai tik tradicionālais rūpals nevis izzūd, bet «maina orientāciju», nozares smaguma centram strauji pārvietojoties no lielajām ražotnēm uz mazajiem brūžiem. Kur tie laiki, kad Latvijai bija pat divi alus lielražotāji – Aldaris un Cēsu alus. Kopš nule par mazo alus ražotni pārkrustītais savulaik kuplākais alus ražotājs Aldaris ražošanu pārcēlis prom no Latvijas, alus upes mūsu zemē pārvērtušās par tērcītēm. Lielāko straumi pagaidām nodrošina cēsnieki, bet arī tādi ražotāji kā Valmiermuižas alus, Užavas alus vai Abula alus (Brenguļu alus) kļuvuši par cienījamiem ražotāju topa augšgala iemītniekiem. Lai gan mazražošana ne visos gadījumos ir sinonīms augstvērtīgu produktu radīšanai, tomēr bieži vien pašmāju alus baudītāja acīs romantizētajam alusrades procesam lauku viensētā vai sīkražotnē ir netverama pievienotā vērtība. Un dažkārt nav nozīmes tam, vai mazais aldaris seko pasaules tendencēm un savam pircējam liek sūkt alus šķirņu paraugus no glāzītes uz kājiņas vai arī pabāž zem deguna strēbt pieduļķētu kausu. Vietējais un mazais? Jāpērk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus: Atļauja tirgot alu internetā pavērtu jaunas eksporta iespējas

LETA, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atļauja tirgot alu internetā pēc ārkārtējās situācijas beigām Latvijas mazajām alus darītavām pavērtu iespēju attīstīt eksportu un nostādītu tās vienlīdzīgā konkurencē ar nozares spēlētājiem Eiropā, uzskata alus darītavas "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Ruņģis norādīja, ka pēdējos desmit gadus kopš "Valmiermuižas alus" darītavas izveides, ir sapņojis par mūsdienīgu iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot brūvējumus internetā ar piegādi. Tāpēc viņš "ļoti atbalsta" alus tirdzniecību internetā arī pēc ārkārtējā stāvokļa beigām, kas ir atļauts lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, būtu liels atbalsts nozarei Latvijā un pavērtu jaunas eksporta iespējas.

"Tā ir arī iespēja papildināt valsts budžetu ar akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paliks Latvijā," sacīja Ruņģis, atgādinot, ka jau pirms ārkārtējās situācijas iedzīvotāji varēja nopirkt alkoholu ārpus Latvijas reģistrētos interneta veikalos ar piegādi uz mājām, tā Latvijas budžetam zaudējot nodokļu ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskajā ostas noliktavā Liepājā izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un drīzumā durvis vērs arī zivju restorāns-gastrobārs.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēku iegādājās Ervils Laugalis, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. "Iepriekš ēkas pirmajā stāvā atradās kuģu remonta bāze ar dīzeļdegvielu, motoriem, eļļām, gultņiem un virzuļiem," stāsta E.Laugaļa dēls Aigars, kurš senajā ēkā attīsta projektu "Spīķeris 53".

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti trīs projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Kopējās investīcijas ir aptuveni 85 000 eiro.

A.Laugalis stāsta, ka doma attīstīt seno spīķeri kā sabiedrisku vietu lolota gandrīz 10 gadus. Tika saņemti vairāki mājieni, ka tā ir vieta, kur būtu jābūt zivju restorānam. Ne velti ģimene jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar zvejniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru