UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 33. sesijā, kas no šā gada 22. līdz 30. jūnijam notiek Seviljā, Spānijā, pieņemts lēmums par Drēzdenes Elbas ielejas izslēgšanu no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta.

Drēzdene izslēgta nepārdomātas, nesaskaņotas un pasaules mantojuma vietas vērtību iznīcinošas attīstības projekta dēļ, Elbas ielejā uzsākot tilta būvniecību, neskatoties uz vairākkārtējiem UNESCO Pasaules mantojuma centra aizrādījumiem par šāda projekta negatīvo ietekmi uz vietas integritāti.

Tā kā Drēzdenes pilsēta nepārtrauca plānotā tilta būvniecību un neņēma vērā UNESCO Pasaules mantojuma centra aicinājumu meklēt alternatīvus risinājumus savienojuma veidošanai pār Elbas upi, vieta ir neatgriezeniski zaudējusi savu īpašas nozīmes pasaules vērtību, kas bija par pamatu tās iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Pirms diviem gadiem, 2007. gadā Pasaules mantojuma komitejas 31. sesijā no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta tika izslēgta arī UNESCO Pasaules dabas mantojuma vieta Oriksu dabas rezervāts Omenā. Taču toreiz pati dalībvalsts atzina, ka nav spējusi šajā teritorijā saglabāt un aizsargāt apdraudēto antilopju pasugas oriksu populāciju.

Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 33. sesijā, kas notiek Seviljā, Spānijā, pieņemts lēmums par Rīgas vēsturisko centru — turpmāk Latvijai pašai būs jāuzņemas daudz nopietnāka atbildība tā aizsardzībai.

UNESCO Pasaules mantojuma centrs, kā arī Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu aizsardzības padome (ICOMOS) atzinīgi novērtē Latvijas sasniegtos rezultātus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanā, īpaši – jautājumā par likumu sakārtošanu.

Pieņemtais lēmums novērtē Latvijas aktīvo rīcību iepriekš konstatēto trūkumu novēršanā, ierobežojot vērtības apdraudošu attīstības tendenču virzību Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, tostarp arī attiecībā uz Daugavas kreisā krasta apbūves iecerēm.

Taču, neskatoties uz atzinīgajiem vārdiem, Latvijai kā UNESCO Konvencijas par kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un saglabāšanu dalībvalstij vēl jāpierāda, ka arī bez ikgadējas UNESCO Pasaules mantojuma centra uzraudzības tā spēj nodrošināt UNESCO Pasaules mantojuma vietas – Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un sabalansētu un pārdomātu attīstību.

Pēc piecu gadu ilga pārtraukuma ASV oficiāli atgriezušās ANO izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā, otrdien paziņojusi UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē.

"Tā UNESCO ir lieliska ziņa. Impuls, kuru esam guvuši pēdējo gadu laikā, turpinās pieaugt. Mūsu iniciatīvas visā pasaulē kļūs spēcīgākas," norādīja Azulē.

Līdz ar ASV atgriešanos UNESCO šobrīd ir 194 dalībvalstis.

Oficiālā ceremonija ar ASV karoga pacelšanu paredzēta jūlija beigās.

Par lēmumu atkal pievienoties organizācijai Vašingtona informēja UNESCO jau jūnija sākumā.

ASV Valsts sekretāra vietnieks vadības un resursu jautājumos Ričards Verma UNESCO adresētajā vēstulē cita starpā izklāstījis arī Vašingtonas parāda atmaksas plānu.

ASV Kongress vēl decembrī atbalstīja 500 miljonu dolāru atvēlēšanu, lai dzēstu UNESCO biedra naudas parādu.

Kā norāda aģentūra AP, šāds lēmums tika pieņemts, bažījoties, ka Ķīna varētu ieņem UNESCO līdera vietu, ko savulaik ieņēma ASV.

ASV ceturtdien paziņoja par izstāšanos no ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO), apsūdzot to aizspriedumos pret Izraēlu un norādot uz nepieciešamību to fundamentāli reformēt.

ASV Valsts departamenta preses pārstāve Hetere Nauerta pavēstīja, ka Vašingtona izveidos «novērošanas misiju», kas aizstās tās pārstāvniecību Parīzē bāzētajā organizācijā. Lēmums par ASV izstāšanos stāsies spēkā 2018.gada 31.decembrī.

Pēc ASV amatpersonu teiktā, lēmumu par organizācijas pamešanu pieņēmis ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons un tas nav ticis apspriests ar citām valstīm. Pēc viņu teiktā, ASV īpaši sadusmojušas UNESCO rezolūcijas, kurās ignorētas Izraēlas vēsturiskās saites ar svētvietām un Izraēla dēvēta par okupācijas varu.

«Šis lēmums netika pieņemts viegli un atspoguļo ASV bažas par pieaugošajiem parādiem UNESCO, nepieciešamību pēc fundamentālām reformām un aizspriedumiem pret Izraēlu,» pavēstīja Nauerta. «ASV norādīja ģenerāldirektorei uz savu vēlmi palikt saistītai ar UNESCO kā novērotājvalstij bez dalības, lai sniegtu ASV viedokļus, redzējumu un zināšanas dažos svarīgos jautājumos, ieskaitot pasaules mantojuma aizsardzību, preses brīvības aizstāvību un zinātniskās sadarbības un izglītības veicināšanu.»

Lai diskutētu par sasniegumiem Baltijas valstu galvaspilsētu vēsturisko centru pārvaldībā un mūsdienu norisēm vēsturisko centru pilsētvidē, Rīgā pulcējās Viļņas, Tallinas un Rīgas galvenie eksperti UNESCO Pasaules mantojuma saglabāšanā.

Pasākumā klātesošie dalījās pieredzē un diskutēja par visu trīs Baltijas galvaspilsētu vēsturisko centru saglabāšanu, atjaunošanu un ar to saistītajiem izaicinājumiem, problēmām un risinājumiem laikā, kopš to iekļaušanas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

"Aizvadītas intensīvas diskusijas, kurās piedalījās arī saistīto valsts un pašvaldības iestāžu eksperti, kā arī aktīvāko iedzīvotāju organizāciju pārstāvji. Tā kā šis ir tikai pirmais no vairākiem plānotajiem pasākumiem, tad sākumā katra pilsēta sniedza plašu vispārīgo pārskatu, kā katra no Baltijas valstu galvaspilsētām realizē UNESCO Pasaules mantojuma saglabāšanas funkciju. Turpmākajos sadarbības pasākumos analizēsim šo pieredzi jau detalizētāk," informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperts Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos Aigars Kušķis.

Lai gan sieviešu īpatsvars augstākajā izglītībā ik gadu pieaug, tikai 30% zinātnieku pasaulē ir sievietes, liecina UNESCO apkopotie dati.

Kā aģentūru LETA informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) konsultante Liene Krīvena, tikai vienā no piecām pasaules valstīm zinātnē tiek sasniegta dzimumu vienlīdzība, proti, 45% līdz 55% sieviešu zinātnieču īpatsvars, un Latvija ir viena no tām.

Saskaņā ar UNESCO datiem sieviešu īpatsvars zinātnieku kopskaitā Latvijā ir 51%. Arī Lietuvā tas ir 51%, bet Igaunijā - 43%.

UNESCO pētnieki skaidro, ka ļoti liels skaits sieviešu pēc izglītības iegūšanas karjeru neturpina, priekšroku dodot rūpēm par ģimeni. Piemēram, Zviedrijā, kur bakalaura studiju programmās sieviešu pārsvars ir 60%, to skaits turpmākās izglītības ieguvē būtiski sarūk un tikai 49% studē doktorantūrā, bet 36% turpina karjeru zinātnē.

Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

Latvija atsauksies Īslandes aicinājumam apzināt vikingu kultūrvēsturisko mantojumu mūsu valsts teritorijā, lai kopā ar citām Eiropas valstīm, to vidū Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju un Vāciju, panāktu tā iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Vistuvākajā laikā UNESCO tiks nosūtīta kultūras ministra Inta Dāldera vēstule, apliecinot, ka Latvija nominācijai Vikingu kultūra: ainava un pieminekļi izvirzīs Grobiņas arheoloģisko kompleksu.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā no Latvijas pašlaik iekļauti divi objekti – Rīgas vēsturiskais centrs (iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 1997.gadā) un Strūves meridiāna loka divi punkti (iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 2005.gadā). Pašlaik notiek arī UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālā sarakstā atjaunošana, kurā cita starpā tiks atjaunotas arī Kuldīgas vespilsētas un Daugavpils cietokšņa nominācijas.

Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde tikusies ar Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles dekānu Pēteri Kalku, pilsētas ērģelnieku Lotaru Džeriņu un Kultūras pārvaldes speciālistiem, lai pārrunātu iespējamo Liepājas Trīsvienības katedrāles ērģeļu iekļaušanu UNESCO ( reprezentatīvā pasaules mantojuma) objektu sarakstā.

Pašvaldības un baznīcas pārstāvji bijuši vienisprātis, ka Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles, kuras ir pasaulē lielākās vēsturiski nepārbūvētās ērģeles, ir pelnījušas lielāku uzmanību un popularizēšanu, norāda pašvaldība izplatītajā informācijā.

Septembrī Liepājā notikušajā Starptautiskajā kultūras konferencē un Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā daudz pārrunāta arī ērģeļu unikalitāte. Arī Vīnes ērģelnieks Martins Hazelbeks sarunā ar S.Goldi paudis savu pārsteigumu, ka Liepājā glabājas tāds unikāls instruments, par kuru daudzi vēl nezina. Panākta vienošanās, ka sadarbībā ar Austrijas vēstniecību apraksts par Trīsvienības katedrāles ērģelēm tiks publicēts kādā no žurnāliem pasaules ērģelniekiem.

UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 32. sesijā pieņemtajā lēmumā uzsvērts, ka Pasaules mantojuma vietas saglabāšanas stāvoklis Rīgā ir pietiekami labs, lai šis jautājums šobrīd nebūtu aktuāls.

Vienlaikus UNESCO Pasaules mantojuma komiteja neatsakās no jau agrāk paustās negatīvās nostājas pret augstbūvēm Rīgā, un aicina Latvijas atbildīgās institūcijas turpināt darbu pie Daugavas Kreisā krasta silueta attīstības koncepcijas, kā arī pievērst lielāku uzmanību plānotajām jaunbūvēm ar Rīgas vēsturiskajam centram neraksturīgu augstumu vai būvapjomu, Db.lv informē Liene Krīvena, UNESCO LNK konsultante .

Pēdējos gados UNESCO arvien aktīvāk vēršas pret Pasaules mantojuma vietu kultūrvēsturisko vidi apdraudošiem pārveidojumiem, augstbūvēm un infrastruktūras objektiem Pasaules mantojuma vietu tuvumā, īpaši uzsverot šo vietu integritātes nozīmību.

L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā Sievietēm zinātnē apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Latvijā par savu ieguldījumu zinātnē un 7 000 eiro balvu pētījumu veikšanai šogad saņem doktorante M.sc.ing. Katrīna Laganovska, doktorante M.sc.biol. Kristina Baho Santosa (Cristina Bajo Santos) un Dr.chem. Liene Grigorjeva.

“Pateicos triju Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju žūrijām par ieguldīto darbu, izvērtējot zinātnisko aktivitāti un izcilību, izraugoties balvai jaunās pētnieces. Man ir liels un patiess prieks par šīm lieliskajām sievietēm un zinātniecēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam – cilvēku un vides veselībai. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlu visām zinātniecēm – gan jaunajām, gan pieredzējušajām – veiksmi zinātniskajā darbā un laimi personiskajā dzīvē,” sveic Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Kuldīgas novada pašvaldība sadarbībā ar Brandenburgas Tehniskās universitātes Pasaules mantojuma programmas nodaļu un tās vadītāju prof. Dr. Britu Rūdolfu gatavo Kuldīgas vecpilsētas Ventas senlejā pieteikšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

Atrašanās UNESCO Pasaules mantojuma pamatsarakstā vietai piešķir kvalitātes zīmi. Tas dotu iespēju pilsētai piesaistīt papildus resursus izglītības, zinātnes un kultūras jomās, stimulētu Kuldīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību, piesaistītu tūristus, veicinātu kvalitatīvu pilsētas attīstību un iedzīvotāju labklājību.

Process, kas jau veikts, lai virzītos uz iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā, bijis ilgstošs. Pirmo reizi Kuldīga UNESCO Nacionālajam pagaidu sarakstam pieteikta un apstiprināta 2003. gadā.

2011. gadā, saskaņā ar jaunām prasībām, šis pieteikums tika izveidots no jauna un pārapstiprināts – Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā iekļauta Latvijas nacionālajā UNESCO mantojuma vietu sarakstā.

Ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar starptautiski atzīmējamām dienām, kas vēsta par pasaules daudzveidību un miera kultūru, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sagatavojusi UNESCO starptautisko dienu Gada plānotāju.

Gada plānotājs sniedz ieskatu 52 starptautiski atzīmējamo dienu vēsturē un iedvesmo līdzdalībai pasaules ilgtspējas un miera sekmēšanai. Plānotājs sastāv no divām daļām: pirmā ir divpadsmit mēnešu izklājums, izceļot katras starptautiski atzīmējamās dienas datumu un nosaukumu, bet otrā daļa iepazīstina ar noteiktas dienas galveno vēstījumu, kas papildināts ar ieteikumiem līdzdalībai.

Gada plānotāja mēneša dienu izkārtojums nav piesaistīts konkrētam gadam, līdz ar to brīvi izmantojums pēc vajadzības, neatkarīgi no gada mēneša vai datuma, kad ir iedvesma sākt to izmantot savā ikdienā.

«Rudens ir ražas laiks - uzsākot jauno mācību gadu novēlam, lai jūsu sirds un prāta apcirkņi vienmēr būtu pilni ar gudrību, kas ļauj šķirt svarīgo no mazsvarīgā, mīlestību, kas ceļ spārnos, un pārliecību, ka katrs mūsu spertais solis, teiktais vārds un veiktais darbs atbalsojas pasaulē. Lai atklātu veidus, kā ikviens var izjust un izzināt pasauli, esam sagatavojuši Gada plānotāju UNESCO starptautiskajām dienām, kas vienlaicīgi sniegs zināšanas par globāliem jautājumiem un kultūras daudzveidību un aicinās ikvienu iesaistīties un līdzdarboties, lai darītu pasauli par labāku vietu mums visiem,» norāda UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Interneta enciklopēdija Wikipedia ir uzsākusi kampaņu, lai tiktu iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ziņo pasaules mediji. Ja Wikipedia plāns izdosiesies, tad tā būs pirmais digitālais objekts Pasaules mantojuma sarakstā.

Enciklopēdijas uzturētāji, bezpeļņas organizācija Wikimedia, norāda, ka Wikipedia ir «cilvēka radošā ģēnija meistardarbs, kā arī tai ir universāla cilvēces vērtība».

Ideja par Pasaules mantojuma objekta statusa iegūšanu ir jau ieguvusi plašu Wikipedia lietotāju atbastu. Wikipedia ir ne tikai «viens no sekmīgākajiem interneta vēstures stāstiem, bet arī veiksmes stāsts par attieksmes maiņu pret brīvām zināšanām,» atzīmē kampaņas organizatori. «Tāpēc mēs uzskatām, ka Wikipedia ir tiesīga ieņemt vietu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.»

Petīciju UNESCO par Wikipedia iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā var parakstīt tiešsaistē.

ASV un Izraēla pusnaktī oficiāli izstājušās no ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO).

ASV jau 2017.gada oktobrī paziņoja, ka izstāsies no UNESCO, apsūdzot to aizspriedumos pret Izraēlu.

Izraēla sekoja ASV piemēram un arī paziņoja, ka pametīs UNESCO.

ASV un Izraēlas lēmumi par izstāšanos stājās spēkā pusnaktī.

ASV kādreiz bija lielākais UNESCO finansētājs, taču nolēma apturēt savas iemaksas pēc 2011 gada balsojuma par palestīniešu pašpārvaldes uzņemšanu dalībvalsts statusā, taču oficiāli no tās neizstājās. Organizācijas finansēšanu pēc šī lēmuma pārtrauca arī Izraēla.

Aplēsts, ka ASV nav samaksājusi UNESCO aptuveni 600 miljonus dolāru (524 miljonus eiro), bet Izraēla palikusi parādā aptuveni desmit miljonus dolāru (8,7 miljonus eiro).

Viļņa iekļauta UNESCO tūrisma maršrutā Romantiskā Eiropa, kas vedīs pa septiņām Eiropas valstīm - Kipru, Beļģiju, Čehiju, Vāciju, Franciju, Austriju un Lietuvu.

Piektdien Lietuvas Ekonomikas ministrijā parakstīta vienošanās par sadarbību Viļņas tematiskā maršruta veidošanā un attīstīšanā. Šis maršruts kļūs par daļu no UNESCO projekta «Pa pasaules mantojuma pēdām Eiropas Savienībā».

«UNESCO uzaicinājusi Lietuvu kā vienīgo no Baltijas valstīm kļūt par daļu no tematiskā Eiropas Savienības valstu maršruta «Romantiskā Eiropa». Šis projekts ir svarīgs valsts atpazīstamības veicināšanai - līdz ar UNESCO mantojuma objektiem citās ES dalībvalstīs par Viļņas interesantākajām tūristu piesaistes vietām varēs uzzināt tādos tālos tirgos Ķīna un ASV,» – paziņojumā presei norādījis Lietuvas ekonomikas ministra vietnieks Ramūns Buroks.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Pasaules lielākajai izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai UNESCO, kuras dalībniece ir arī Latvija, šogad aprit 70 gadu. Laikā, kad Rīgas vēsturiskais centrs un tā buferzona tika iekļauti UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, būvniecības un nekustamo īpašumu nozarē bija jūtama pretestība, bažas par attīstības iespējām. Pa šiem gadiem šis tas ir mainījies – gan pilsētas vaibstos, gan nozares profesionāļu attieksmē. Daudzas ēkas ir atguvušas spozmi, daļa no tām – ar būvkompānijas RBSSKALS rokām, piemēram, Latvijas Nacionālais teātris, Rīgas Birža, koka ēku renovācijas centrs Koka Rīga un daudzi citi. Saruna, kurā netrūkst garu paužu, ar kompānijas padomes priekšsēdētāju Māri Saukānu izvēršas gan par rekonstrukciju, gan būvniecību kopumā.

Vai, ieejot Biržas namā, ir gandarījuma sajūta par to, ka esat palīdzējuši šādam objektam tapt?

Drīzāk klātbūtnes sajūta. Bet tas attiecas arī uz citiem objektiem – tev ir bijusi iespēja būt daļai no kaut kā lielāka, nekā tu pats. Kad pienāks nākamā restaurācija vai rekonstrukcija, speciālisti ņems ārā būvžurnālus, arhīvus, pētīs, kas to darīja, kāpēc to darīja, kāda bija doma, un ceru, ka spēs novērtēt mūsu darbu un ieguldījumu.

Jums bija tāda pati iespēja, jo Biržas namā arī ilgus gadus nebija veikti kapitāli atjaunošanas darbi.

Un varbūt labi, ka tā. Jāpiemin trīsvienība – kultūrvēsturiskais mantojums, sabiedriskās vajadzības un ekonomiskais izdevīgums. Ne vienmēr starp tām ir balanss. Bieži vien tiek pārspīlēts ekonomiskais izdevīgums, citreiz tiek nobremzētas laikmetīgas vajadzības, taču mēs dzīvojam gadsimtu vai pat vairāk vēlāk, un vajag atrast kompromisu starp to, kā bija, un to, kā ir. Kultūrvēsturiskais mantojums stāv augstāk par visu. Mēs lepojamies ar Rīgu, kāda tā bijusi, – tas ir iemesls, kāpēc tūristi uz šejieni brauc, tas ir mūsu vērtību spogulis. Un šajā spogulī rādām, kā mēs redzam, kā mēs saprotam, kā mēs darām un cienām. Sākotnēji atsevišķās profesionāļu aprindās bija pretestība pret UNESCO prasībām, ka tās ierobežos, ka daudz ko nedrīkstēs. Vecrīga nav liela, salīdzinot ar vairāku citu valstu vecpilsētām, bet buferzona, kas tai apkārt, savukārt ir ļoti liela, un tas zināmā mērā sasien mums rokas. Taču, laikam ejot, pierādās, ka tas attaisnojas.

25. novembrī Ženēvā notikušajā UNESCO Starptautiskā izglītības biroja (SIB) padomes sēdē izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe apstiprināta par pasaules izglītības dzīves nozīmīgākā un svarīgākā notikuma – Starptautiskās izglītības konferences 48. sesijas Iekļaujošā izglītība: nākotnes ceļš (Inclusive Education: the Way of the Future) viceprezidenti.

Ministre atzīst, ka tas ir īpašs gods un atzinība Latvijai un apliecinājums mūsu valsts paveiktajam iekļaujošajā izglītībā gan nacionālā līmenī, gan starptautiski, īpaši – UNESCO kontekstā. T.Koķe uzsver, ka šī konferences sesija veltīta vienai no mūsdienu izglītības aktualitātēm – iekļaujošajai izglītībai, tā sniegs būtisku ieguldījumu iekļaujošās izglītības un ar to saistīto jautājumu aktivizēšanai pasaulē.

Pēcpusdienā, atsaucoties UNESCO aicinājumam, T. Koķe konferencē uzstāsies ar runu Iekļaujošā izglītība – standartizācija vs. individualizācija (Inclusive education – standardization versus individualization), pievēršoties iekļaujošās izglītības attīstībai un galvenajiem izaicinājumiem, kā arī – raksturojot Latvijas paveikto gan nacionālajā līmenī, gan starptautiski.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Latvijas Pasts ir izdevis UNESCO Pasaules mantojuma vietai – Strūves ģeodēziskajam lokam veltītu pastmarka, informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Mākslinieces Artas Ozolas–Jaunarājas veidotajā pastmarku blokā Strūves ģeodēziskais loks iekļautas divas pastmarkas ar nominālvērtību Ls 0,35 (atbilst vienkāršas vēstules nosūtīšanas izmaksām Latvijas robežās) un Ls 0,55 (atbilst vienkāršas vēstules nosūtīšanas izmaksām uz Eiropas Savienības valstīm). Pastmarku bloka tirāža ir 70 tūkst. eksemplāru.

Jaunajā pastmarku blokā iezīmēts UNESCO Pasaules mantojuma objekts – Strūves ģeodēziskā loka ceļš cauri desmit valstīm, kā arī īpaši izcelti Lavijas ģeodēziskie punkti Jēkabpils un Sestukalns. Šie punkti ir ne vien valsts ģeodēziskā tīkla daļa, bet arī vēstures pieminekļi.

Suitu kultūrtelpu iekļauj UNESCO Neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā.

Šāds lēmums šodien pieņemts UNESCO Starpvaldību komiteja 4. sesijā, kas no 28. septembra līdz 2. oktobrim notiek Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos.

Suitu kultūras mantojuma redzamākā daļa ir dialekts, kas vēl saglabājies, sieviešu burdona dziedāšana, Katoļu baznīcas un pirmskristietības tradīciju savijums, precīzi dokumentētas kāzu tradīcijas un īpaši krāšņie tautastērpi, kuru izgatavošana tiek pārņemta no paaudzes paaudzē.

«Iekļaušana UNESCO Neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā ir starptautisks apstiprinājums suitu nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju saglabāšanas nozīmīgumam vispirms jau pašas kopienas kultūras identitātei un reizē kultūras daudzveidības veicināšanai visas pasaules mērogā. Suitu kultūrtelpa ir dzīva kultūras vērtība, kas saglabājama nākamajām paaudzēm,» uzskata UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.

Nupat izveidotā a/s Dinamo Rīga jau šogad varētu uzsākt darbu pie jaunas hokeja halles projekta realizācijas Rīgā.

Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness apgalvo uzņēmējs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols. Viņš arī uzsver, ka šajā uzņēmumā, kam piederēs jaunveidojamais hokeja superklubs Dinamo Rīga, neesot nekādas Krievijas ietekmes.

Kāda ir šīs jaunās hokeja komandas dibināšanas ideja?

Pirmā tikšanās saistībā ar šāda kluba izveidi notika pēc Kalvīša kunga iniciatīvas, un lai mans draugs Kirovs Lipmans nemaz nestāsta, ka viņš te visam ir baigais iniciators. Uzskatu, ka mērķis tam visam ir pietiekoši īsā laika periodā izveidot hokeja komandu, kas startētu kontinentālajā hokeja līgā, bet ilgtermiņā a/s Dinamo Rīga kļūtu par finansiāli neatkarīgu, patstāvīgu, ietekmīgu finanšu struktūru Latvijā.

Pēdējos gados palielinājusies cilvēku interese par iespējām iegādāties īpašumus tuvāk pilsētas centram, šo tendenci, lemjot par jauniem projektiem galvaspilsētā, ņem vērā arī būvnieki un attīstītāji, stāsta Aleksandra Strode, SIA LNK Properties valdes locekle.

Prestižākais un pieprasītākais Rīgas rajons pašlaik ir Klusais centrs, kas kā pilsētas centra vēsturiskā daļa iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atzīmē A. Strode. Tāpat lielu interesi novērojam par iespējām iegādāties īpašumus arī Skanstes rajonā, kur līdzās augstākās klases dzīvojamajiem kompleksiem iedzīvotājiem pieejami gan dažādi biznesa centri, gan sporta arēna, skolas, bērnudārzi un zaļie parki, gan ērta infrastruktūra, kas tiek aktīvi attīstīta, skaidro LNK Properties valdes locekle.

Taupa laiku

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēlas dzīvot tuvāk pilsētas centram, ir laika ekonomija, secina A. Strode. “Pēdējos gados Rīgas centrā un tā tuvumā attīstītas vairākas augstas klases biroju ēkas, kas nozīmē, ka liela daļa cilvēku ikdienā strādā tieši galvaspilsētas centrā. Izvērtējot ceļā pavadīto laiku uz un no darba, cilvēki bieži izdara izvēli iegādāties mājokli tuvāk savai darbavietai. Bez tam centrs sniedz arī citas priekšrocības – te pieejams gan plašs restorānu un kafejnīcu klāsts, gan dažādas izklaides un sporta iespējas. Mūsdienu straujajā ritmā ir svarīgi, ka viss, kas mums vajadzīgs, atrodas tepat netālu, tāpēc novērojam, ka pieprasījums pēc šāda tipa mājokļiem ik gadu aug,” skaidro LNK Properties valdes locekle.