Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Itālijā stājies spēkā likums, kas aizliedz prostitūciju sabiedriskās vietās. Seksa industrijas darbiniecēm aizliegts dienas laikā uz ielas parādīties izaicinošā apģērbā, kas reklamē prostitūciju, jo tas izraisa avārijas situācijas uz ceļa.

Tūkstošiem sievietes no Austrumeiropas un Dienvidamerikas pārdod savu miesu stāvot uz automaģistrālēm, kas savieno lielākās Itālijas pilsētas, kurās bordeļi un sarkano lukturu rajoni ir aizliegti. Tiesa, prostitūtas saskārušās gan ar Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni un Romas, Milānas, Florences pilsētu asu pretestību.

Par likumpārkāpējiem tiek uzskatīti tie, kas pārdod savu miesu un tie, kas pērk dzīvo preci parkos, uz ceļiem vai uz pilsētas ielām. Par likuma necienīšanu paredzēts sods: prostitūtām un viņu klientiem nākas pavadīt ieslodzījumā no piecām līdz 15 dienām un tiek piemērots naudas sods 200 līdz 3 000 eiro apmērā.

Nepilnu 19 gadu laikā no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fonda atlīdzībās izmaksāti 23,13 miljoni eiro, liecina LTAB dati.

Zaudējumu atlīdzība no Garantijas fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko Garantijas fonda atlīdzību izmaksu daļu veido izmaksas par ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Tāpat ievērojama daļa no Garantijas fonda izmaksām ir par CSNg cietušo personu zaudējumiem, ko CSNg rezultātā nodarījis autovadītājs, kas nav identificēts, skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka 2015.gadā Garantijas fonds par 788 apdrošināšanas gadījumiem ir pieņēmis 963 lēmumus par summu 2,24 miljoni eiro.

Norvēģu politiķi Bordu Hoksrudu apkalpojušā Rīgas erotiskās «masāžas salona» Adriana darbinieki atzīst, ka seksa skandāla dēļ ir izveidojusies nepatīkama situācija, tomēr arī pēc šī incidenta salons turpina strādāt, kā ierasts, neraugoties uz šajā namā dzīvojošo cilvēku regulārajām sūdzībām par neizturamo troksni un nekārtībām.

Kā liecina uzziņu portālā 1188 pieejamā informācija, salons Adriana atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 52/54. Kā darbības nozare tam minēta «masāža», bet kā citi atslēgas vārdi meklēšanai - «erotiskā masāža», «ekskortserviss», «striptīzs», «intīmpakalpojumi» un «vecpuišu ballīte». Iestādījums ir izvietots daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

Kā aģentūrai pastāstīja mājas vecākais Mikus Vilsons, iedzīvotāji jau gadiem ilgi sūdzas par salona darbību gan pašai tā īpašniecei, gan atbildīgajām iestādēm, taču rezultātu nav un iestādījums turpina darboties, kā darbojies.

Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada.

«Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Kāpēc tehniskās apkopes automašīnas garantijas periodā no patērētāju aizsardzības viedokļa ieteicams veikt pie ražotāja autorizēta pārstāvja?

Ikdienā katrs no mums ir patērētājs. Mēs savu vēlmju un vajadzību apmierināšanai iegādājamies dažādas preces un izstrādājumus. To darot mums visiem ir viena vēlme – lai šis pirkums mums kalpotu pēc iespējas ilgāk un kalpošanas laikā apmierinātu mūsu vajadzības, neradot papildus problēmas. Katra izstrādājuma ražotājs, savukārt, uzņemas saistības pret tā lietotāju, tas ir pret mums, ka noteiktu laika periodu, sauktu par garantijas laiku, dotais izstrādājums kalpos atbilstoši mūsu vēlmēm un vajadzībām.

Tiktāl viss būtu skaidrs. Taču kā jau tas parasts, katrai lietai ir divas puses.

No Garantijas fonda izmaksāti 5 miljoni latu

Desmit gadu laikā kopš transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskā apdrošināšanas ieviešanas Latvijā no OCTA Garantijas fonda izmaksāti 5 milj. latu. No tiem lielāko daļu 92 % veido maksājumi ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem un transportlīdzekļu īpašniekiem, savukārt 8% tika izlietoti OCTA polišu atlaižu kompensēšanai lauksaimniekiem un I, II un III grupas ar kustību traucējumiem invalīdiem.

Garantijas fonds ir nodrošinājums, ka ikviens ceļu satiksmes negadījumā cietušais saņems likumā noteikto kompensāciju. Gadījumi, kad izmaksas tiek veiktas no Garantijas fonda gandrīz vienmēr ir saistīti ar rupjiem autoīpašnieka vai autovadītāja pārkāpumiem, piemēram, ceļu satiksmes negadījumu izraisījušais transportlīdzeklis nav apdrošināts, pametis notikuma vietu, bet traumas guvis kājāmgājējs vai velosipēdists, u.tml., tad no Garantijas fonda izmaksātās atlīdzības tiek piedzītas no vainīgā ar regresa prasībām. Tomēr ne visos gadījumos tas ir iespējams.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics un Šveices Nacionālā garantijas fonda vadītājs Martins Metzlers Rīgā parakstīja līgumu par abu valstu Garantijas fondu savstarpējo atzīšanu.

Pateicoties šim līgumam, turpmāk Latvijas iedzīvotāji nokļūstot Šveicē varēs saņemt Šveices likumā paredzētās zaudējumu atlīdzības par ceļu satiksmes negadījumiem, par kuriem izmaksas cietušajiem tiek segtas no Garantijas fonda. Piemēram, gadījumos, ja avāriju izraisījušajam transportlīdzeklim nav bijusi OCTA.

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: "Šveices Garantijas fonda vadītāja vizītes mērķis bija noslēgt savstarpējo līgumu ar Garantijas fondu Latvijā par abu valstu pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju tiesībām saņemt zaudējumu atlīdzības par ceļu satiksmes negadījumiem, kas saskaņā ar likumdošanu tiek izmaksātas no tās valsts Garantijas fonda, kur notika negadījums. Piemēram, ja Latvijas iedzīvotājs ir cietis ceļu satiksmes negadījumā Šveicē, bet ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs nav apdrošinājis savu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, tad cietušajam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības prasīt un saņemt kompensāciju no Šveices Nacionālā garantijas fonda."

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), kas administrē OCTA Garantijas fondu, pilnveidojis līdzekļu atgūšanas veidus no tiem autovadītājiem, kas izraisījuši CSNg bez OCTA apdrošināšanas, bet kavē vai izvairās no zaudējumu segšanas Garantijas fondam.

«Mūsu mērķis ir rast efektīvākas metodes, kā sabalansēt Garantijas fonda ienākumus un izdevumus, kas ir visu autoīpašnieku interesēs, jo obligātie atskaitījumi Garantijas fondā tiek veikti no ikviena spēkrata īpašnieka iegādātās OCTA polises,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Lai sekmētu ātrāku un efektīvāku līdzekļu atgūšanu Garantijas fondā, LTAB turpmāk ciešāk sadarbosies ar apdrošinātājiem, apmainoties ar informāciju par tiem klientiem, kuri pretendē uz OCTA apdrošināšanas atlīdzību un vienlaikus ir arī Garantijas fonda parādnieki.

«Esam izstrādājuši mehānismu, kā tiesiskā ceļā saņemt Garantijas fondā līdzekļus no autoīpašniekiem - likumpārkāpējiem, kas iepriekš izraisījuši CSNg bez OCTA un radījuši zaudējumus Garantijas fondam un paralēli arī pretendē saņemt no apdrošinātāja OCTA atlīdzību,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ārvalstu Investoru padomes Latvijā viedoklis par pieņemtajiem Grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Saeimā, 19. jūnijā, 3. lasījumā pieņemtajā likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu variantā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka 14.panta piektajā un sestajā daļā paredzēto obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojums (Ministru kabinetam deleģētās tiesības noteikt iemaksu objekta maksimālo apmēru) netiek piemērots laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, Db.lv informē Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors.

Publiskajā telpā ir izveidojies priekšstats, ka, atceļot Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, tam īstermiņā būtu pozitīva ietekme uz Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumiem, tomēr likuma grozījumi atstāj negatīvu ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības vidi valstī un paredzams, ka radīs negatīvu efektu ilgtermiņā un negatīvas bilances draudus sociālajam budžetam, kā arī kopumā graus veiksmīgi reformēto Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu.

Norvēģijas Progresa partijas deputātam Bordam Hoksrudam piemērots naudas sods par prostitūtas pakalpojumu pirkšanu vizītes laikā Latvijā, vēsta Norvēģijas mediji.

Norvēģijā 2008.gadā stājās spēkā likums, kas paredz kriminālatbildību par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Likums attiecas gan uz pakalpojumu pirkšanu Norvēģijā, gan arī uz Norvēģijas iedzīvotājiem ārzemēs.

Par likuma pārkāpšanu Hoksrudam piemērota soda nauda 25 000 Norvēģijas kronu (2253 latu) apjomā.

Hoksruds iekļuvis pamatīgā skandālā, jo valsts nacionālā televīzija nofilmējusi, kā viņš, viesojoties Rīgā, pircis prostitūtas pakalpojumus.

Hoksruds kopā ar partijas jauniešu kustības pārstāvjiem pagājušā nedēļā no trešdienas līdz svētdienai viesojās Rīgā

Norvēģijas sabiedriskā televīzija TV2 šonedēļ demonstrēja videomateriālu, kurā redzams, kā Hoksruds Rīgā apmeklē kādu bordeli.

Latvijā pornofilmu un prostitūcijas lauciņā apgrozās lielas naudas. To atklāj laikraksta Latvijas Avīze (LA) publikācija par to, kā Latvijā tiek vervētas uz ārzemēm lētas pornoaktrises un prostitūtas.

Pēdējos mēnešos uzvirmojušais bezdarba vilnis un ar to saistītie finansiālie spaidi likuši rokas saberzēt pornofilmu uzņēmējiem un prostitūtu vervētājiem, kuri Latvijā meklē lētu preci – jaunas meitenes, lai tās vēlāk jau dārgi pārdotu Eiropā, Amerikā un pat Japānā.

Neatpaliek arī vietējie uzņēmēji. Internets un daudzas avīzes burtiski mudž no dažādiem piedāvājumiem jaunām meitenēm. Lielākoties tas ir darbs masāžas salonos vai pat privātos dzīvokļos. Tur, kā stāsta šādu dzīvokļu turētāji, prostitūtām dienā saimniekam jāatdod 40 lati, savukārt pārējais paliekot pašām, raksta LA.

Demokrātijas pētījumu centra (CSD) jaunākais veikums liecina, ka Bulgārija ir viena no Eiropas lielākajām prostitūtu eksportētājām, un valstij ir viens no lielākajiem un attīstītākajiem prostitūcijas tīkliem Eiropas kontinentā, ziņo AFP.

Pētījumā tika aprēķināts, ka Bulgārijas pilsētā Slivenā, kurā ir apmēram 100 000 iedzīvotāju, katra 15. sieviete vecumā no 15 līdz 30 gadiem ir prostitūta.

"Tā ir sociālā katastrofa," saka CSD analītiķis Tihomirs Bezlovs.

Bulgārijas prostitūtas, strādājot ārvalstīs, nopelna apmēram 7% no Bulgārijas IKP.

Pēc viskonservatīvākajiem aprēķiniem, Bulgārijas prostitūtas gada laikā nopelna no 0,9 līdz 1,8 miljardiem eiro.

Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka Eiropas valstīs strādā 18 000 līdz 21 000 Bulgārijas prostitūtas. Visbiežāk viņas sastopamas Francijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Grieķijā.

Valdība šodien pieņēma noteikumus, kas regulēs kārtību, kādā Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) izsniedz garantijas finanšu pakalpojumiem, kurus komersantiem sniedz bankas.

LGA garantijas uzņēmēji varēs saņemt tādu pakalpojumu kā aizdevumi investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem saņemšanai, kā arī faktoringa izmantošanai.

Finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas komersantiem izsniegs kredītus ar LGA garantijām, par to slēgs civiltiesiskus līgumus ar LGA. Pamatojoties uz noslēgtajiem sadarbības līgumiem, finanšu pakalpojuma sniedzēji LGA iesniegs pieteikumu garantijas saņemšanai, kā arī citus LGA pieprasītos dokumentus kredītriska novērtēšanai.

Savukārt LGA, pamatojoties uz finanšu pakalpojumu sniedzēju pieteikumu un iesniegtajiem dokumentiem, izsniegs garantiju vai noraidīs garantijas pieprasījumu.

Par garantijas izsniegšanu LGA aprēķinās vienreizēju vai ikgadēju garantijas prēmiju. Garantijas prēmiju apmaksās finanšu pakalpojuma sniedzējs, kas, savukārt, garantijas prēmiju iekasēs no komersanta.

Šā gada vasarā apdrošinātājiem būs jāatsāk veikt iemaksas Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fondā, kā to paredz normatīvie akti gadījumā, ja tā apmērs samazinās zem 20 miljoniem eiro, informē LTAB.

Garantijas fonds izveidots 1997.gadā un kalpo kā aizsardzības garants un nodrošinājums, ka ikviens CSNg cietušais saņems likumā noteikto kompensāciju. Garantijas fonda apmērs savu maksimumu sasniedza 2009.gadā, kad tā uzkrājums bija gandrīz 27 miljonus eiro. Tomēr ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē atstājusi ietekmi arī uz Garantijas fondu, un tā apmērs šobrīd samazinājies līdz 20,66 miljoniem eiro.

Garantijas fonda līdzekļus veido apdrošinātāju veiktās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu ieguldīšanas. Katru gadu no Garantijas fonda līdzekļiem ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem tiek izmaksātas ievērojamas atlīdzības summas - kopš 1997.gada tie ir 23,13 miljoni eiro.

Lielos iepirkumu konkursos, būvniecības projektos, kā arī citos darījumos ar ievērojamām naudas summām bieži tiek pieprasīta garantiju izsniegšana. Šajos gadījumos trešā persona (visbiežāk banka) garantē par citas personas jeb parādnieka saistībām un šo saistību neizpildes gadījumā apņemas garantijas adresātam samaksāt konkrētu naudas summu. Vasaras darbu gūzmā, iespējams, daudzi nav pamanījuši, ka no 1.jūlija spēkā stājušies jaunie ICC noteikumi par garantijām («Uniform rules for Demand Guarantees 758») («URGD 758»).

Kas ir garantija?

Zinātāji garantijas pieprasa, jo tās atvieglo garantijas pieprasītāja tiesības saņemt pieprasīto naudas summu - viņam nav ilgstoši jāpierāda pamats garantijas izmaksai un pieprasītās summas apmēru.

Maldīgs ir praksē joprojām sastopamais uzskats, ka garantija ir tas pats galvojums – tikai ar citādāku nosaukumu, un visur ir jāievēro Civillikuma noteikumi. Būtiski ir atcerēties, ka garantija pretēji galvojumam ir neatkarīga no līguma, par kuru garantija tiek izsniegta. Garantētāja pienākums maksāt nav saistīts ar parādnieka un garantijas izmantotāja attiecībām un strīdiem, kas izriet no līguma, kas ir garantijas pamatā. Īsi sakot - ja garantētajam tiek iesniegts pieprasījums izmaksāt garantijā paredzēto summu, tad garantētājam, pārbaudot un secinot, ka pieprasījums atbilstošs garantijā noteiktajam, bet nepārbaudot paša pieprasījuma pamatotību, ir pienākums bez iebildumiem izmaksāt pieprasīto naudas summu.

Pērn pieņemti 1137 lēmumi par atlīdzību izmaksu no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fonda un kopējā izmaksātā summa ir par 107,7% vairāk nekā 2013. gada 12 mēnešos, liecina LTAB dati.

Palielinājums ir saistīts ar to, ka Garantijas fondam jāveic atlīdzības izmaksas LAAS Balva vietā ārvalstu ceļu satiksmes negadījumos.

Kopumā līdz šim izdevies atgūt vairāk nekā 9 miljonus no līdzekļiem, kas kopš 1997. gada izmaksāti no Garantijas fonda, stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Zaudējumu atlīdzība no Garantijas fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko Garantijas fonda atlīdzību izmaksu daļu sastāda atlīdzību izmaksas par CSNg, kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Ievērojama daļa no Garantijas fonda izmaksām ir par personas veselībai vai dzīvībai nodarītajiem kaitējumiem un autovadītājs, kas izraisījis CSNg, nav identificēts.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5. janvāra sāk piešķirt garantijas mājokļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem.

Aizsardzības ministrija un ALTUM ir abpusēji vienojušies par garantiju sniegšanu NBS karavīriem banku aizdevumiem pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām. Klienti aicināti interesēties savās bankās.

NBS karavīriem atbalsta programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei līdz 250 000 EUR ar garantijas termiņu līdz 10 gadiem. Savukārt garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas - līdz 20 000 EUR apmērā. Garantiju varēs saņemt arī atkārtoti, ja būs pagājuši trīs gadi kopš iepriekš piešķirtās garantijas un saistības ir izbeigušās.

Nesaņemot eksporta garantijas, "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai" (DLRR) var nākties atlaist pusi jeb aptuveni 300 darbinieku, sacīja uzņēmuma akcionārs un patiesais labuma guvējs Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Viņš skaidroja, ka Daugavpils uzņēmuma gadījumā liela problēma ir tā, ka konkurenti Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Krievijā, Čehijā un Vācijā ļoti aktīvi izmanto valsts atbalstu eksportam.

"Tā pat bieži nav nauda, bet eksporta garantijas. Latvija pašlaik zaudē konkurencē. Ja Latvija tāpat kā citas valstis piemērotu atbalsta pasākumus eksportam, es pat neredzētu lielas problēmas Daugavpils uzņēmumam. Taču šodien mēs konkurencē reāli zaudējam. Es nezinu, kā ir ar citiem uzņēmumiem, bet DLRR eksporta garantijas nepiešķir," stāstīja Osinovskis.

Viņš pauda neizpratni par DLRR pirms dažām nedēļām pavēstīto, ka eksporta garantijas atteiktas tieši tiesas procesa dēļ.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers, izmantojot Valsts prezidentam Satversmes 71.pantā noteiktās tiesības, ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šī gada 20.decembrī pieņemto likumu Grozījumi Robežsardzes likumā, informēja Prezidenta preses dienests.

Savā pamatojumā Valsts prezidents norāda: "Šā gada 20.decembrī Saeima, pieņemot likumu Grozījumi Robežsardzes likumā, atbalstīja Robežsardzes likuma papildināšanu ar 46.1 pantu ar nosaukumu Citas sociālās garantijas robežsargiem.

Minētā tiesību norma paredz robežsargiem tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādē savu bērnu sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.

Vēlos norādīt, ka pilnībā atbalstu nepieciešamību noteikt un nodrošināt papildus vai īpašas sociālās garantijas valsts dienestā nodarbinātajiem, lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus, novērstu kadru trūkuma problēmu arī Latvijas attālākajās vietās, un radītu šajā dienestā strādājošiem viņu dienesta pienākumu raksturam atbilstošus darba apstākļus. Jo īpaši svarīgas šādas garantijas ir tām personām, kuras valsts dienestā tiek pakļautas pārcelšanai uz citu dienesta vietu ievērojot tā dēvēto rotācijas principu.

Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.

Uz šī gada 31.oktobri OCTA Garantijas fonda apmērs ir 15,82 miljoni eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šobrīd fonds samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2015.gada, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 milj. eiro, kas lielā mērā saistīts ar pēdējos gados veiktajām ievērojamām atlīdzību izmaksām maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" (MAAS "Balva") vietā, izmaksājamajām OCTA atlaidēm lauksaimniekiem un personām ar invaliditāti, kas jāfinansē no OCTA Garantijas fonda, kā arī citiem faktoriem.

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības regulāri veic iemaksas OCTA Garantijas fondā, tā apmērs samazinās gadu no gada.

"Ņemot vērā pēdējos pāris gados raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus būtiskus faktorus, Garantijas fonds šogad pirmo reizi samazinājies jau zem 16 milj. EUR atzīmes," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka apdrošinātāji pauž pamatotas bažas, ka OCTA Garantijas fonda apmērs turpinās samazināties arī turpmāk, ja netiks pieņemti nopietni risinājumi.